Tagad vienâ debila lauku ârsta dçï, mana tante guï uz nâves gultas slimnîcâ Rîgâ. Ârstçjoðâ ârste tâ arî pateica, ka viòas cukura diabçts nav kârtîgi ârstçts jau 1,5 gadus kopð tante sâka apmeklçt savu ìimenes dakteri un kad tika konstatçta saslimðana ar ðo slimîbu.
Rezultâtâ pa ðo laiku ir sirds mazspçja, nieru mazspçja, asins neapasiòo smadzenes tâ kâ nâkas, kuòìis ir nosçts ar mazâm strutu èûlâm utt. utt. Reâli tâ lauku daktere ir novedusi lîdz ðâdam stâvoklim vecu kundzi.

Sakiet, vai MADEKKI pieòem iesniegumus par ârsta darbîbas izvçrtçðanu òemot vçrâ konkrçto situâciju? Vai ir kâda iestâde, kurâ sûdzçties par ârsta vienaldzîbu, nezinâðanu slimîbu ârstçðanâ!!!! Viòa ir ïoti neprofesionâla, pat analîzes viòai jâizlûdzas uztaisît, viòa vienkârði atsçþ savu darba laiku un viss....

Viennoziimiigi - MADEKKI !

A ko lauku daktere pati saka par sito situaciju?

Taaadi zombeeti doktori eksistee ne tikai laukos......

Rîgas dakteru mîïâkie vârdi redzot smagu slimnieku : kurð jûsu tanti tur ârstçja, bûtu âtrâk pie manis atveduði, viòa tagad tango dejotu.

Nu jâ, kaut ko jau lîdzîgu teica, kâ saka Moljers.
Tâpat tâ situâcija ir ðausmîga. Pie lauku dakteres, atvainojos, pie LOPU dakteres vçl neesam bijuði, nedzîvojam laukos un katru vakaru braucam uz slimnîcu!

Nepârliecina mani ðis stâsts.
Viennozîmîgi varu teikt , ka Rîgas dakteris ir pârkâpis ârsta çtikas noteikumus, pacientei no viòa teiktâ labâk nav palicis.
Visvienkârðâkais un vispretîgâkais naudas izspieðanas veids, nopulgojot ieprieksçjo ârstu, parâdît savu labumu.
Ja viòð radienikiem saka patiesîbu , tad paceïas jautâjums, vai viòð uzrakstîja defekta aktu MADEKI, ja nç, tad tâ ir tîra muldçðana.

Cukura diabets neattistaas ne vienaa meenesii un pat ne vienaa gadaa, taapec ja 1,5 gada laikaa cilveeka organismaa ir notikushas tik fataalas paarmanjas, kuras ir nesavienojasmas ar dziiviibu tad nevislhus rodas jautaajums cik garsh bija tas laika posms, starp veselibas trauceejumu saakumu un ghimenes aarsta apmekleejumu.

Nu veselîbas problçmas sâkâs vispâr ar paaugstinâtu spiedienu, kad to sâka ârstçt, atklâja arî to, ka ir cukura diabçts. Pagâjuðajâ vasarâ jau gulçja slimnîcâ saistîbâ ar spiedienu, tad slimnîcas ârsti neko par cukuru neteica, vienîgi par spiedienu. Tad reizi mçnesi viòa gâja pie ìimenes ârsta pçc kârtçjâs zâïu devas spiedienam un cukuram.
Cukuram bija vienas zâles visu ðo laiku un nekâ vairâk. Cukura lîmenis jâmçra ïoti regulâri, bet tas netika darîts, pat urîna analîozes òçma tikai, kad pats uzstâja.
Un kad beidzot uzmetâs èûla, tad pat antibiotikas neizrakstîja, tikai kaut kâdu ziedi.

Manai krustmatei ari ir cukurslimiba un zinu, ka vinai jaievero loti stingra dieta un dazadi vingrojumi javeic. Un vinai pasai ir aparatins ar ko kontrole cukura limeni. Vai tavai tantei tiesam vienkarsi rakstija zales un vis?

Tieðâm tikai rakstîja zâles un viss, kad mums slimnîcâ pajautâja vai mçram cukura lîmeni, tad visi iepletâm acis un jautâjâm - vai tad to var veikt pats? Nekâda stingrâ diçta noteikta nebija - pateica, lai neçd neko saldu un viss. Paði izlasîjâm, ka nevar vçl ðo to. Bet neko sîkâk nezinâjâm.
Tâs zâles bija nosaukums ar burtu "M", precîzi neatceros un tas bija tieðâm viss...

Tad jau tiesam sanak, ka tas lauku dakteris ir baigais kaktu dakteris. Vismaz vareja pie endokrinologa nosutit. Bet gan jau dakteris saks oponet, kad iesiet pie vina izskaidroties. Meginas izlocities. Bet varbut sitada gadijuma ir verts pameginat noskaidrot, kapec ta noticis

Man patçvs ir diabçtiíis ( ne ðejienieties un tas viss notiek ne ðjâ valstî) un viòð ir apmâcîts kâ sadzîvot ar savu diabçtu - stigra diçta - visu viòð zin, cik kur kalorijas, cik maizes ðíçles un ar ko viòð drîkst çst brokastîs, cik kafiju, kâ jâizturâs Latvijâ (zemeòu laikâ). Viòam ir visâdas zâles, visâdi asins un urîna mçrâmie agregâti. Viòð ir kâ profesors-diabetologs un sazîvo ar diabçtu tâpat kâ ar kaimiòu, kura nekad nav!
Ko es ar to visu gribu teikt -> ar diabçtu var sadzîvot un var dzîvot pilnvçrtîgu dzîvi, tikai tam visam ir vajadzîgi ârsti un paða cilvçka aktîva lîdzdalîba un zinâðanas.
Es ïoti, ïoti ceru, ka Tavai mammai tas viss ir vçl priekðâ!

Viòai ir tik slikti, ka pat acis nevar paturçt vaïâ, kaut arî miegs pat nenâk.
Bet jautâjums ir par to, kur lai sûdzas, lai to neatstâtu tâ.

nu neviens nepalîdzçs, ja paði nepiestrâdâsiet. kâpçc zinot tâdu diagnozi nelasîjât literatûru. neviens ârsts pie mums ilgi nekrâmçsies. pasaka vispârçjos vilcienos un iegrûþ standarta lapu, ko çst un ko nç. par cukura mçramo aparâtu tik bieþi tiek runâts, vajag kaut drusku ieklausîties ja skar jums ðis jautâjums. par ârzemju lîmeni mums vçl nerunât.
tieði kâ Tu runâ par lauku ârstu man tepat Rîgas pol. darîja. ievçrojiet diçtu un viss ok! tad sâku pats lasît, nopirku aparâtu. ar to çðanu gan grûti. tik labas zinâðanas kâ ârzemniekam nav.

Moljers
Atceries ka vârna vârnai acî neknâbj (lasi defekta aktu nerakta - jçga kâda?). Nâkoðâ reizç kâja var paðam slîdçt, gudrîts atradies.
Cilvçkam kam 1. reizi konstatç CD - ar ìimenes ârsta nosûtîjumu jâiziet apskati kâdâ no specializçtiem centriem, vçlams Rîgâ. Endoklinologs nosaka precîzu diagnozi, terapiju. Tâlâk vari dzîvoties pie sava ÌÂ vai lokâlâ endokrinologa.

kurâ valstî Jûs dzîvojat. nekur nesûta , kamçr pats neej pa naudu. nu pasaciòas.

1. reizi jau nu gan sûta, nevajag muïíîbas runât. Starp citu var arî mainît ÌÂ.

GÂ nesûta, bet ârstç paði

Var mainît ÌA, smiekli sanâca. Jûs laikam neesat bijuði laukos, kur ir tikai 2 ÌA. Viena ir kaut kâda kaktu daktere, orta atsûtîta praksç vai staþçðanâs kaut kâdâ, nezinu, bet biku pasista uz augðu. Jau cilvçki sâk izvairîties no viòas pat uz ielas. Ko tad lai izvçlas, var bçgt no vilka, un lâcim tieði nagos. Nav jau liela pilsçta...

Jâ - un ko Jûsu sûdzîbas dod? Neko. MADEKKI atbrauks un iemâcîs ârstam strâdât - smiekli nâk.
Mani dzîves vietu ja nevari vienâ vietâ ar tâdu ÌÂ nodzîvot ;)

Kur lai maina dzîvesvietu 68 gadus veca kundze? Kurai tur ir bçrnîbas draugi, labi kaimiòi, kas viòai palîdz?????
Nav jau tas tâ kâ jauniem cilvçkiem!

Savai maðînai jûs spçjat atrast labu meistaru ?

Varu pateikt tikai to, ka man radinieks stradaa Katastrofu mediciinas centraa un vinji katru miilju dienu ved no laukiem cilveekus, kurus tur ir aarsteejushi vieteejie dakteri. Ir paaris pilseetas, kur vispaar visi sakjer galvu shausmaas par attieksmi un aarsteeshanas veidu.
Es zinu gadiijumu, kad Valkaa, ja nemaldos, opereeja meitenei aklo zarnu, vinjai paargrieza nervu, rezultaata meitene vairs nejuut kaajas, jusu domaajat, ka tika aicinaati speciaalisti? nee! mees tachu pashi vsiu protam, varam un esam paaraak lepni. Un nevienu neuztrauca ka meiteen nejuut kaaja s- oepraacijas sekas - taa staastiija radiniekiem. Protams, ja neesi medikjis, tad ticeesi. Tikai peec meenesha griezaas peec paliidziibas Riigaa, kad neko glaabt jau vairs nevar.
Veel zinu, ka Jeekabpilii pat luuzumus neprot salikt. katru reizi ir jaalazh valjaa un jaaliek par jaunu. ZInu to, ka pat radagabalam sieviete peec 2x atkaartoti lauztas luuzuma vietas, lai kaarteejo reiiz saliktu, nokljuva slimniicaa Riigaa un sekoja ilgs veseljoshanaas periods ar metaaliem rokaa un nezin kaadiem aparaatiem uz rokas.
Tas ir tikai siikums. Arii par Dobeli staasta shausmu staastus. Kaapeec taa notiek? Nezinu. Varbutu tas ir liidziigi kaa ar leetajama frizeetavaam - frizireis pirms 20 gadiem iemaaciijies griezt un taa arii turpina, sevi nepilnveidojot, nemaacoties neko jaunu, 20 gadus turpinot griezt viena veida frizuuras un neko neuzzinot par jaunaakajaam tendenceem, jo nav liidzeklju lai papildinaatu savas zinaashanas, varbutu taa notiek arii ar lauku dakteriem? Varbuut vaina ir tajaa, ka tur ir mazaak pacientu un vinjiem truukst pieredzes? Es tieshaam nezinu.. Un par kaadu eetiku te vispaar ir runa? Taads lopu dakteris grauj jebkura cilveeka uzticiibu aarstiem un met eenu uz medikjiem kaa taadiem. Neviens dakteris neaizstaavees sliktu koleegji!

tas protams nenoziimee, ka Rigaa visi aarsti ir labi :) Bet laukos..reizeem ir jaapiedomaa, ko tur aarsteet un ko labaak nee.
Un lauku slimniicaas un polikliinikaas biezhi vien nav tik modfernas aparatuuras. Piemeeram, ta avietaa, lai manai maatei konstateetu astmu, pieshuva sirds nervu kaiti. Bet rezultaata aizraadaas, ka vinja jau gadiem mokaas ar astmu. Okei, tur varbuut arii nav aparatuuras, lai paarbaudiitu to, bet var tachu aptuveni peec simptomiem pateikt, ka ir aizdomas, lai brauc un izmekleejas.
Vienvaardsakot, autori saprotu. Un iesaku tomeer kaut ko dariit. Veseliibu tas neatgrieziis, bet vismaz buus moraals gandariijums, kaa arii ceriiba, ka nenobendees kaadu citu.
Lai veicas!

domâju, ka lielâ mçrâ no svara ir atðíirîba finansçðanas modeïos. Cik saprotu, tad lauku ârstam katrs nozîmçjums sit pa kabatu. Rîgâ tâ vairs nav. Tâpçc viòi arî ir tik negribîgi ar sûtîðanu pie speciâlistiem - visu, ko var dara paði. Var bût tagad kaut kas ir mainîjies, bet kâdu pusotru gadu atpakaï Saulkrastos, kur "ârstçjâs" mana radiniece jutos kâ "greizo spoguïu karaïvalstî" alias - muïíu zemç. Un ko tu ârstam padarîsi - pats nezina, bet uz Rîgu nesûta. Un vçl- nav jau runa par naudu - ja bûtu ticîba, ka izârstçs, sagrabinâtu pçdçjo, kas ir, bet ðeit - tas nozîmçtu to paðu, ko iesviest naudas maku blakus esoðajâ jûrâ.

esi reals,ja opere aklo zarnu, lidz nerviem,kas inervee kaajas ir paliels gabalinsh. palasi anatomiju, pirms glukoKeiko rakstîja:

> Tagad vienâ debila lauku ârsta dçï, mana tante guï uz nâves
> gultas slimnîcâ Rîgâ. Ârstçjoðâ ârste tâ arî pateica, ka viòas
> cukura diabçts nav kârtîgi ârstçts jau 1,5 gadus kopð tante
> sâka apmeklçt savu ìimenes dakteri un kad tika konstatçta
> saslimðana ar ðo slimîbu.
> Rezultâtâ pa ðo laiku ir sirds mazspçja, nieru mazspçja, asins
> neapasiòo smadzenes tâ kâ nâkas, kuòìis ir nosçts ar mazâm
> strutu èûlâm utt. utt. Reâli tâ lauku daktere ir novedusi lîdz
> ðâdam stâvoklim vecu kundzi.
>
> Sakiet, vai MADEKKI pieòem iesniegumus par ârsta darbîbas
> izvçrtçðanu òemot vçrâ konkrçto situâciju? Vai ir kâda iestâde,
> kurâ sûdzçties par ârsta vienaldzîbu, nezinâðanu slimîbu
> ârstçðanâ!!!! Viòa ir ïoti neprofesionâla, pat analîzes viòai
> jâizlûdzas uztaisît, viòa vienkârði atsçþ savu darba laiku un
> viss....

Doctus, tur es Tev piekrîtu par to nervu, ðitais storijs bija populârs jau manâ bçrnîbâ – t.i., ja toreiz kaut kur maza meitenîte, paziòu paziòa, gulçja uz gultas ar pârgrieztu nervu -;)
Keiko, ïoti ceru, ka izdosies veiksmîgi ârstçt Jûsu radinieci. Lai kâdi bûtu iemesli, tagad svarîga ir nâkotne. Turieties! Tikai grûti saprast situâciju. Tik smagi bojâjumi neattîstâs daþâs nedçïâs. Prasâs pçc ilgstoðâm, nopietnâm sûdzîbâm. Un tad jau cilvçki parasti kaut kâ tomçr paði tiek lîdz Rîgai, samaksâ tos 10-15 latus par konsultâciju pie speciâlista. Ideâli, ja sûta ÌÂ (tâ tam vajadzçtu bût), bet nu cilvçkam paðam arî ir jâdomâ lîdzi. Esmu visâdus „brînumus” saskatîjusies, piemçram, cilvçks guï mâjâs pçc insulta èetras dienas, puse paralizçta, bet ne pats, ne sieva ârstu nepaaicina ...

Tas toch G. Ja pashi kaut nedaudz palasiitu par diabeetu, tad arii saprastu. Slikti kompenseets CD un ar to saistiitaas probleemas neattistas vienaa dienaa. Parasti arii neattistas akuuta nieru mazspeeja utt. Varbuut vajadzeeja vairaak pasekot liidzi tantes veseliibai. Es jau nesaku,ka bija jaurbjas cauri jaunakajam endokrinologijas vadliinijaam. Gimenes arstam gan varbuut vajadzeja vairak veltit laika pacientei un vinju izgliitot, bet shaja gadij. gruuti spriest, cik vinja pati aktiivi piedalijas un izpildiija visas rekomendaacijas.Neizklausiijaas tur pec hiperglikeemiskaam kriizeem vai ketoacidozes, laikam tas novests ilgaakaa laika periodaa. Bet taisniiba,ka laukos ir 1 gim.arsts uz shausmiigi lielu pacientu skaitu, tape varbut neveltija pietiekami daudz uzmaniibas

Principâ ÌÂ ir jâdos nosûtîjums pie endokrinologa, ko viòi biezi nedara, jo tâ taèu pazûd viòu naudiòa. nav noslçpums, ka ÌÂ, kam pacientu vidû ir asmâtiíi, diabçtiíi, neskaitâs "biezie", jo ïoti daudz naudasaiziet ðiem pacientiem.
Pie pirmreizçja CD vienmçr ir jâbût slimnîcâ ârstçðanas kursam - Stradiòi, Gaiïezers ar visu apmâcîbi. Daudzâs pilsçtas ir Diabçtiíu apvienîbas utt., Tukumâ ir slimnîcâ speciâla palâta (ja nejaucu pilsçtu). Ir iespçja sûtît uz speciâlo diabçta apmâcîbu uz Ðmerli.
Par cukura mçrâmiem aparâtiem - esmu kâdreiz pirkusi pati, vienu arî ârste iedeva. maksârobeþâs no 25 lîdz 50 Ls. Stripas valsts sedz 50%. Nu cik bieþi tev izraksta tâs ir tieðâm atkarîgs no ârsta. man raksta katrâ vizîtº. Stripas paciòa maksâ - 13 - 17 lati. Kârbâ 50 gab. Ja mçra dienâ 6 reizes, tad tas vienai nedçïai. ârste tik daudz neizraksta - takâ pçrk arî pati.
Tâ ÌÂ vienkârði negrib savu naudu (receptes) izrakstît. Nav taèu noslçpums, ka algas viòiem atkarîgas no viòu budþeta.

Par to tanti. acîmredzot viòai diagnozi neuzstâdîja slimnîcâ, n\bey ambulatoriski. Kâ terapija viòai ir zâles (cik no autores sapratu), taèu ir gdîjumi, ka II tipa diabçts nepakïaujas ðîm zâlçm, un tad jâuzsâk insulîna terapija. kâ tur îsti bija ar to tanti?

No otras puses, piem. mans endokrinologs izraksta tâs dârgâs stripas, iedod aparâtu kâdam labâkajâ gadîjumâ babulim, betvçl sliktâk onkam. pçc kura nâves to visu atrod smuki kastîtç uzglabâtu - ar iztecçjuðiem termiòiem, bet man, kas mçra tik tieðâm regulâri (arî bçrniem diabçtiíiem) ,jâpçrk par savu naudu klât, jo man nepietiek ar ârstes doto?

N kur taisnîba