kairinâtâs zarnas sindroms:(

Aizsāka ine 

ine
kairinâtâs zarnas sindroms:(
10.01.2006 18:38
ðodien ðitâdu diagnozi man uzstâdîja. teica, ka nekas palîdzçt nevarot, tas tâ kâ dzîvesveids esot. pateica neçst augïus, dârzeòus mçnesi un dzert Fybogel. vai kâdam vçl ir pieredze ar ðo sindromu un varbût "lieliski"atklâjumi, kas palîdz sadzîvot ar to:) pçc dakteres izklausîjâs, ka bezceris, neko darît nevar;(
Pajolis
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
10.01.2006 19:57
A kâ izpauþas tâda diagnoze???Sâp vçders vai kas???
vçders uzpûðas, daudz gâzes, visu laiku iekðâ burbuïo:) daþreiz sâp, lielâkoties smaguma sajûta, bieþi "it kâ vajag" uz tualeti. îsumâ- vçders traucçt dzîvot, visu laiku par sevi atgâdina.
Pajolis
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
10.01.2006 21:11
Bïin...man tas pats...Un ârsts pateica ka nekko nevar darît.izraxtija jogurta tabletes...kâdu laiku labi a tad atkal.Un ja uzeedu mandariinu tad vispaar shausmas...:(Esmu ieveerojis ja maz eedu vai vispaar needu tad itkaaa uzlabojas...A kaa tu ar to ciinies?Kaadi rezultaati??Kas tas Fybogel?
dainis
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
10.01.2006 23:30
Un nav tâ ka izteikti sâk burbuïot kâdas 2-4 stundas pçc çðanas..un kad iet gulçt(nu domâju- atguïâs uz muguras??)??
Retro
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 01:48
Man bija lîdzîga problçma, bet man izrakstîja Loperamîdu, tas nomâcot zarnu darbîbu, un ir daudz labâk.
hidra1
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 07:28
Tâ nav, ka nevar palîdzçt.
Vajag labu gastroenterologu (rekomendçju Puíîti strados vai GASTRO centra komandu Linezerâ)
zane
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 08:35
ðî parâdîba ir daudziem. man pat bail tâlu dotis, ja tuvumâ nav wc. man likas ka pârtika mums garâm
larisa
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 10:35
Zane, nedomaaju, ka paartika Latvijaa ir slikta, kad ienaaks iistaa Eiropa ar savu paartiku, tad juus redzeesiet, kaa sapnjosiet peec iista jogurta, piena un kefiira... juus veel neapzinaaties kaadu kjiimiju eed Eiropaa...tad ir probleemas ar veedera izeju un biezi ir aizcieteejumi....
jâ nu noteikti produkti (katram individuâli) varot to pastiprinât, vajagot pasekot lîdzi, kas rada problçmas un no tiem izvairîties. Fybogel- to man uz receptes izrakstîja, kaut kâda auga mizinjas vai sekljijas, kas vederee piebriest un kaut ka tur regulejot vedera darbibu. nezinu ka palidzees, tikko saku dzert- drausmiga sajuta- visu nakti veeders kaa ar kaut ko piebazts, kaa bumba.
neçðana tieðâm palîdz, bet ilgi tâ nedzîvosi:))
palasîjos internetâ visâdâs valodâs par ðito- nu nekas viennozîmîgs un skaidrs, ko var darît, pat pretrunas (piemçram, daþi saka, ka ðkiedrvielas jâsamazina, daþi, ka jâpalielina.....).
Gribçtos dzîrdçt kâdu, kas ðito problçmu ir izârstçjis:)
anja
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 12:10
Man arî tikko pçc ïoti pamatîgas diagnostikas nâca pie ðâda slçdziena.
Pirms kâda laika mçìinâju dzert "Spasmomen", kas esot domâts tieði KZS, bet uzlabojums bija minimâls un negribçjâs ilgi íîmiju dzert.
Tagad man izrakstîja antidepresantu Amitriptylin (15-25 mg, uz nakti). Sâkumâ kategoriski atteicos, jo dzert antidepresantus liekas briesmiga doma. Depresija man noteikti nav, tieði pretçji, man liekas, man organisms izstrâdâ kaut kâdu laimes hormonu. Bet no otras puses, kaut kâdas mentâlas problçmas jau ir. Man - gan samçrâ vieglâ formâ - ir arî ðeit daudz apspriestâ trauksme un nopietni miega traucejumi.
Tagad sâku domât- varbût tomçr man tieðâm vajadzîgas tâs zâles...
Varbût kâds zina ko pateikt par ðo konkrçto medikamentu- vai tas skaitâs spçcîgs, kâda skaitâs ðâda doza, kâ ar blakus parâdîbâm, ko vispâr domâjat par antidepresentu dzerðanu pie ðâdâm problçmâm?
Vçl varu piezîmçt, ka pârbaudes veicu ne Latvijâ, ïoti prestiþâ klînikâ pie ïoti prestiþas ârstes.
ups. man arî ir trauksme un lielas problçmas ar gulçðanu......

Man arî parakstîja Amitriplyn, tiesa gan priekð smagas depresijas pçc tuva cilvçka nâves, bet ârste ïâva izvçlçties vai gribu to lietot vai nç. Izvçlçjos nelietot, jo zini, ka par antidepresentu efektivitâti nav vienota uzskata. Fakti ir tâdi, ka íîmiskâ lîdzsvara smadzençs trûkuma teorija, kas atbalsta antidperesantu lietoðanu principâ nav îsti pierâdîta. ir tikai pieòçmums, ka depresija rodas íîmiska lîdzv trûkuma rezultâtâ. otra pieeja ir, ka depresijai ir psiholoìiski cçloòi, tâpçc to ârstç ar psihoterapiju. Diemþçl pateicoties farmâcijas firmu lobijam, liela daïa psihiatru atbalsta pirmo pieeju- zâles. Es no savas pieredzes un lasîtâ atbalstu otro- psihoterapiju.

Anja- tad Tev bija pamatîga diagnostika? Man vienkârði pçc simptomiem pateica.
anja
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 12:44
Nç, nu, protams, man arî to vienkârði rekomendçja, ne jau lika dzert!
Tad Tu, Ine, toreiz arî tajâ krîzes brîdî tomçr nelietoji to Amitriplyn?
Jâ, viss tas, ko raksti, ir taisnîba - attiecîbâ uz depresiju. Bet ja tâs nav, vai kâ te vienâ citâ tçmâ kâds rakstîja , ir "slçptâ depresija"? Vai tad tieðâm ar ðo paðu kairinâto zarnu sindromu griezties pie psihoterapeita?! Tâ liekas tâda çrmîga doma - ar vçdera problçmâm pie PsT. Pie kam ne jau katram vispâr der psihoterapeits. Es droði zinu, ka negribçtu, vienkârði negribçtu, kâdam sâkt skaidrot savas bçrnîbas un dzîves traumas - kâdas, protams, man ir.
Man bija ïoti pamatîga diagnostika, 2 gab endoskopijas, USG, visas iespçjamâs analîzes. Neatrada pat ne sîkâko iemeslu kur piekasîties.
Tu domâ, ka Tev ieteica antidepresantus, jo daktere domâ, ka Tev varçtu bût depresija? iespçjams, ka tâ ir slçptâ, bet kamçr Tevi tâ netraucç, kamçr tev liekas, ka Tu par to negribi runât, laikam tad nav îstais laiks psihoterapijai:))Starpcitu, vçdera problçmas ir normâls iemesls iet pie PsT:))) depresijai bieþi vien esot íermeniskas izpausmes, tâ kâ PsT sapratîs. bet varbût ir kaut kas, kas tieði to KZS ârstç, es tâ ïoti ceru....

jâ, toreiz nelietoju antidepresantus kaut arî man bija ïoti pamatîga depresija. Aizgâju pçc ârstes ieteikuma pie psihoterapeita un izrunâjos par traumâm, ko aizgâjuðais cilvçks man bija atstâjis. Palîdzçja, ïoti palîdzçja, daudz kas no tâ laika ir uz pozitîvo pusi mainîjies.
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 12:59
Nejuutos es stiprs tajos KZS jautaajumos bet kaut kaadas paardomas par to ir. Galu galaa tas KZS ir daudzveidiigs un domaaju ka taadu kas vinju buutu izaarsteejushi nav. Vienkaarshi ir taadi kas atradushi variantu kaa izdariit lai KZS netraucee dziivot.
Uztura daudzuma samazinaashana patieshaam ir liidzeklis lai samazinaatu KZS. Otra svariigaa lieta ir produktu piemekleeshana bet to jaadara peec uztura daudzuma samazinaashanas jo citaadaak neko nevarees saprast. Veel jaanjem veeraa ka procesaa var buut iesaistiitas dazhaadas zarnu daljas dazhaadaa meeraa kaa rezultaataa var buut gan caurejas gan aizcieteejumi. Cik esmu ieveerojis tad vairumaa gadijumu ir aizcieteejumi bet shis noveerojums ir nepilniigs. Un arii shkjiedrvielas var paliidzeet bet var arii zarnas sakairinaat veel vairaak. Manupraat vairumaa gadijumu kairina. Taa kaa uzdevums peec buutiibas ir gruuts. Panaakt labu zarnu pasaazhu nesakairinot vinjas. Tas ir pretruniigi. Iespeejams ka paliidzeet var elljas, it iipashi taadas kas neuzsuucaz zarnu traktaa kaa piemeeram vazeliinellja vai silikona ellja. Ar klizmaam aizrauties neiesaku bet meeghinaat var jo tas ka kakas staav zarnaa pats par sevi veicina KZS un ar klizmas paliidziibu var izdoties buutiski uzlabot pashsajuutu. Triislitriigas augstaas klizmas neiesaku jebkuraa gadijumaa:)
anja
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 13:10
Nu, prieks, ka pa to lîniju tev kïûst labâk. Turies.
Kas attiecas uz nelaimîgo KZS, antidepresantu man noteikti neieteica vis depresijas dçï, bet tieði un vienîgi KZS sakarâ. Acîmredzot tie palîdz arî pie tâdâm problçmâm, ja tâs ir uz nervu pamata.
Vienkârði tik daudz dzirdçts par AD blakusparâdîbâm, ka baidos "no vilka bçgot uz lâèa krist" vai kâ tur tas smalkais izteiciens. Ar vçdera problçmâm jau var sadzîvot, îpaði, ja tagad es zinu, ka esmu vesela (biju ne pa jokam nobijusies, ka ir kâda reâla kaite). Censties çst vçl veselîgâk, vairâk sportot.
Baidos, ka ar tiem AD var iekrist bedrç. Te ðajâ paðâ forumâ tik daudz bçdîgas pieredzes.
No otras puses, ja tas Amitriplyn ir tieðâm nekaitîgs un ieteiktâ deva ir maza, un ja tieðâm palîdz, varbût iespçjams ievçrojami uzlabot dzîves kvalitâti. Un tas jau neizslçdz arî veslîgo dzîvesveidu.
Ar tâdâm pârdomâm es nomokos, lai gan vairâk sliecos uz to, ka zâles nelietot.
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 13:26
anja

Es personiigi antidepresantus nelietotu. Nu varbuut ja ciestu no smaga KZS arii pameeghinaatu bet uz sho briidi man ir paarlieciiba ka tas ir pilniigi garaam. It iipashi tad kad tev trauksme par savu veseliibu ir mazinaajusies.
Pajolis
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
11.01.2006 19:07
Hmmm...man ìimenes ârsts piedâvâja iet uz zondi(nu íipa kobru bâþ pa rîkli kuòìî)...kâds zina cik tas pretîgi??-...vai arii nav ne vainas???
Bet te tâ palasot sâku nosliekties uz domu,ka ìimenes ârstam taisnîba,ka tur nekko neatradîs,jo vçdera sâpes nav,izeja normâla.vienîgais,burbuïo un gâzçjâs no kuòìa lîdz taisnaijai zarnai...teiksim,kad lietoju alkoholu(kas man ir kâ antidepresants)...burbuïoðana pazûd un kad çdu mazâs devâs...un protams nekâdus dârzeòus,-augïus- ïoti mazâs devâs,tad ar itkâ samazinâs...bet pilnîbâ tieku vaïâ tikai,tad kad koþu kâdas trîs dienas no vietas un neçdu praktiski vispâr.Iespçjams ka stresam ar to ir saistîba....dzîvç nav nekâds roþu dârzs...-itseviðíi...priekð jûtîgajiem.:(
Izcils piedzîvojums, Pajoli. Aizej pamçìini. Es jau pamçìinâju. Varçsim salîdzinât izjûtas:-)))
Jâiztîra zarnas ar klizmu, paliks labâk!
Pajoli: secinâjums- regulâri jâdzer:))
,,,
Re: atkal iz psiholoìijas
12.01.2006 15:18
Çðana kâ komunikâcija un çðanas traucçjumi. Gunta Ancâne (2004/05)

Varçtu teikt – kas var bût vienkârðâks par çðanu! Sajûti izsalkumu un paçd. Vçlams pçc iespçjas daþâdâks un tîkamâks uzturs, lai apgâdâtu íermeni ar nepiecieðamajâm izejvielâm un sagâdâtu sev vairâk prieka. Tomçr çðanas paradumos ievijusies cilvçka personîbas attîstîbas vçsture, tâdçï ðîs vienkârðâs lietas izrâdâs gana sareþìîtas. Pastâv pamatots uzskats, ka çðanas paradumi netieði atspoguïo arî cilvçka psihisko veselîbu, emocionâlâs vajadzîbas un to, kâ tâs lîdz ðim ir bijuðas apmierinâtas.

Zîdaiòa jeb personîbas attîstîbas sâkuma periodâ çðanas process ir viens no attîstîbai vissvarîgâkajiem, kâ arî viens no pirmajiem procesiem, caur kuru cilvçks iepazîst apkârtçjâs pasaules attieksmi pret sevi, tâtad – paðu apkârtçjo pasauli. Autoritârâs sistçmâs attieksme pret cilvçku kâ bezvçrtîgu attiecîbâ pret sistçmu parâdâs jau dzemdîbu nodaïâ – Padomju Savienîbâ jaunpiedzimuðam bçrnam bez jebkâdas nepiecieðamîbas atòçma iespçju bût kopâ ar mâti – atstumðana, pameðana novârtâ no pirmajâm dzîves minûtçm labi sagatavoja vçlâkajiem pazemojumiem. Bçrns drîkstçja gribçt çst tikai noteiktâs stundâs. Bçrna individuâlâs vajadzîbas netika respektçtas. Ðodien par to neviens vairs neðaubâs – ja bçrns jûtas izsalcis, viòð ir jâpabaro, un ja aizmidzis guï, tad savukârt nevajag viòu modinât, lai pabarotu. Bçrna labsajûta ir svarîgâka par çðanas stundas ievçroðanu. Tâpat arî apçstâ daudzums bûtu jânosaka bçrnam paðam, - vçlâk arî tas, ko viòð çdîs un ko ne. Tâ ir iespçja bçrnam attîstît paðam savu çðanas un gulçðanas ritmu.

Tâdejâdi tiek iegûta viena no svarîgajâm pirmo dzîvîbas mçneðu pieredzçm – aizmigt ar patîkamu sâta sajûtu un vçl pçdçjo piena pilîti uz lûpâm, kas nozîmç droðîbas sajûtu, ka ðai pasaulei priekð manis ir pietiekami daudz tâ, ko es tâ mîlu, kas man “garðo”. Vçlâk tas transformçjas droðîbas sajûtâ, ka "man pietiek" un vispârinâs daþâdos aspektos. Ðâdi ïaudis nemçdz bût skaudîgi, jo nepazîst biedçjoðâs jûtas, ka “var pietrûkt” kaut kâ svarîga.

Kad bçrnam izveidojies viòa paða ritms, viòð iegûst spçju pagaidît. Svarîgi, lai bçrna vajadzîbas netiek frustrçtas pârâk agri, pirms viòð vçl ir tam gatavs. Bçrns, kurð jûtas droðs par to, ka viòu pabaros, kuru mâte ir apmierinâjusi, dodot viòam barîbu un savu aprûpi, arî skolas un pusaudþa vecumâ ir droðâks un mierîgâks, pârliecinâtâks par apmierinâjuma saòemðanu un vajadzîbu apmierinâðanu. Mâtei ðâdu bçrnu aprûpçt ir vieglâk kâ nedroðu, nemierîgu un tâdçï pârlieku mâtes uzmanîbu alkstoðu bçrnu.

Citiem vârdiem – ja bçrnam trûkst sâta sajûtas, vai otrâdi – tas negrib çst, tad tâ varçtu bût atbilde uz traucçjumiem mâtes – bçrna attiecîbâs, kas visbieþâk ir sekas mâtes nedroðîbai un nepârliecinâtîbai attiecîbâs ar savu bçrnu.
Psihoanalîtiskajâs teorijâs plaði izplatîta ir doma, ka mâtes – bçrna attiecîbu veidam un kvalitâtei ir tikpat liela nozîme bçrna attîstîbâ kâ paðai baroðanai. Emocionâli klât neesoða, pavirða un atraidoða mâte bçrnu vârda tieðâ nozîmç pabarot patiesîbâ nespçj. Ðâda mâtes izturçðanâs bçrnâ izsauc agresiju, kuru viòð ir spiests represçt (neapzinâti izstumt zemapziòâ), jo konstruktîvi izpaust savâ vecumâ vçl nespçj. Bçrna jûtas – mîlestîba un dusmas pret mâti nonâk konfliktâ. No vienas puses – bçrns labprât iesaistîtos sev patîkamâs attiecîbâs ar mâti, t.i., çstu, no otras puses – dusmu dçï zemapziòas lîmenî mazulim ir vçlme mâti atstumt. Íermenî ðis konflikts var izpausties ar spastiskiem stâvokïiem gludajâ muskulatûrâ, peristaltikas traucçjumiem, kas klîniski izpauþas kâ sâpes vçderâ un vemðana.
Nedroða mâte savu nedroðîbu gribot vai negribot nodod bçrnam. Mâtes nedroðîba arî bçrnu padara bailîgu, saspringtu, kas var veicinât kolikveidîgas sâpes.

Mîlestîbas un uzmanîbas trûkumu nevar aizstât ne ar rûpîgumu, ne precîzu kâdas grâmatas vai pat ârsta priekðrakstu izpildi. Kâ zinâms, rûpes no mîlestîbas atðíiras ar to, ka rûpju gadîjumâ cilvçks otram dara to, kas paðam liekas labâk priekð otra vai ko pats vçlçtos, kamçr mîlestîbas gadîjumâ – to, kas otram patieðâm ir vajadzîgs un vçlams.
To, ka fiziska baroðana vien bçrna attîstîbu nenodroðina, râda virkne pçtîjumu. Bçrni, kuriem pietrûkst kaut vai vienkârðu attiecîbu (pat ne mîloðu) pieredzes, bçrnu namos pat nomirst. Piemçram, kâdâ 1945. gada pçtîjumâ konstatçja, ka bçrni, kuru gultiòas bçrnu namâ atradâs it kâ labâkajâs vietâs, t.i., tâlâk no durvîm, kurâm garâm staigâ cilvçki, ir caurvçji, lielâks patogçno mikroorganismu skaits u. c. nelabvçlîgi faktori, – ja viòi tur atradâs ilgâk kâ 5 mçneðus, mira bieþâk. Izskaidrojums – tiem, kuru gultiòas no bioloìiskâ viedokïa atradâs labâkâs vietâs, pietrûka attiecîbu pieredzes ar citiem cilvçkiem. Tiem bçrniem, kurus mâsas barojot òçma rokâs un uzsmaidîja, gremoðanas orgânu traucçjumi neparâdîjâs.

Mâte, barojot bçrnu, rada viòam divas patîkamas sajûtas – fiziskâ diskomforta pazuðanu un sajûtu, ka viòð ir mîlçts. Tâpat bçrnam nepiecieðamas citas patîkamâs sajûtas, ko iegûst zîþot – lûpâs, mçlç, mutç. Lîdz ar to zîdaiòa agrînajâ pieredzç izveidojas cieða saite starp tâdâm izjûtâm un sajûtâm kâ – bût mîlçtam, just fizisku apmierinâjumu, sâta sajûtu, droðîbu.
Ja maza bçrna attîstîba norit veiksmîgi, îpaðas ar çðanu saistîtas problçmas nenovçro. Pçdçjo gadu pçtîjumi râda, ka viens no veiksmîgas bçrna attîstîbas priekðnosacîjumiem ir veselîgas, emocionâli tuvas attiecîbas ar mâti, kas rada t.s. droðo pieíerðanas veidu. Sâkumâ tâ ir droða pieíerðanâs mâtei, vçlâk – citiem cilvçkiem. Tâds bçrns jûtas salîdzinoði mierîgs, droðs, jo “ja paçdina, tâtad mîl”. Çst doðana bieþi tiek identificçta ar mîlestîbu.
Cilvçki mçdz runât par “mîlestîbas badu” vai “pârpilnîbu”, un galu galâ mute ir domâta gan çðanai, gan paðâm maigâkajâm mîlestîbas izpausmçm.

“Neçðana” bieþi ir viens no veidiem kâ piesaistît vecâku uzmanîbu, jo bçrns nesaòem to, kas viòam nepiecieðams. Piemçram, ja vecâku uzmanîbu fokusçjas nevis uz bçrna pârdzîvojumiem, viòa personîbu, bet tikai uz íermeni. Bçrnu protesta reakcijas ir daþâdas – no aktîvas çdiena atgrûðanas lîdz pasîvai pârbaroðanas tolerçðanai. Pârlieku liela uzmanîba tam, ko bçrns çd, mçdz bût ìimençs, kur vecâki intuitîvi jût, ka nespçj iedot bçrnam kaut ko bûtiski svarîgu, bez kâ viòð nekad patieðâm nebûs “paçdis”. Ðâdiem vecâkiem ðíiet vieglâk un vienkârðâk pievçrst uzmanîbu tam, cik bçrns ir apaïð vai pieòçmies svarâ, nekâ tam, cik labi viòð jûtas: cik lielâ mçrâ jûtas pamests savâs izjûtâs vai tieði otrâdi – izprasts.

Bçrns pârtiek arî no apkârt valdoðajâm emocijâm un noskaòojuma. Arî tâdçï ir vçrts òemt vçrâ bçrna individuâlâs vajadzîbas un prasîbas attiecîbâ uz çðanas laiku un veidu, - lai çðana bûtu patîkams un prieka pilns pârdzîvojums gan bçrnam, gan viòa vecâkam
Mûsu tradîcijas un paradumi netieði atspoguïo to lomu, kâda ir barîbas uzòemðanas procesam daþâdos lîmeòos. Konkrçtâ lîmenî – çðana ir viens no fiziskâs izdzîvoðanas priekðnosacîjumiem. Ir arî emocionâlais lîmenis – çðana ir cieði saistîta ar droðîbas un pieòemðanas sajûtâm, – dodot cilvçkam çst, tiek izrâdîta zinâma labvçlîba, mîlestîba, pieíerðanâs, kas ïauj justies droðâk. Ciemiòiem tiek piedâvâts cienasts, ne tikai, lai viòi bûtu paçduði, bet arî lai parâdîtu, ka par viòiem priecâjas, un viòi ðeit ir gaidîti.

Daþâm tautâm pie galda aicinâðana ir izstrâdâjusies kâ vesels rituâls, kur jâsagaida otrais vai treðais aicinâjums sçsties pie galda, lai bûtu pârliecîba, ka viesis patieðâm ir vçlams un mîïð.
Tâdçjâdi çðanas laikâ iegûtâs izjûtas ir tikpat nepiecieðamas kâ pati maize. Tâs varçtu nosaukt par emocionâlo maizi. Nepilnvçrtîgs çdiens parasti neizraisa tik dziïas sekas kâ nepilnvçrtîga “emocionâlâ maize”.
Par to liecina fakts, ka izsalkums pçc mîlestîbas, atzîðanas, droðîbas reizçm simboliski tiek aizstâts ar izsalkumu pçc barîbas, kas noved pie daþâdâm kuòìa – zarnu trakta slimîbâm un traucçjumiem, tai skaitâ – aptaukoðanâs, bulîmijas un anoreksijas.

Saprotams, diçtas nevar palîdzçt samazinât svaru gadîjumos, ja jûtas, kuras spieþ emocionâlo apmierinâjumu meklçt çdienâ, ir intensîvas un ja çðana ir viena no nedaudzajâm dzîves baudâm. Piemçrs varçtu bût cilvçki, kuriem pârlieka saldumu lietoðana saistîta ar emocionâlu paðapmierinâðanos, ja prevalç tâdas izjûtas kâ mîlestîbas trûkums, garlaicîba un neapmierinâtîba.

Cieða sakarîba starp garastâvokli un çðanu pastâv arî fizioloìisku iemeslu dçï. Vienam no tiem – endorfîniem (cilvçka paða opiâti) ir divas galvenâs izdales lokalizâcijas –augðçjâ kuòìa – zarnu trakta gïotâda un centrâlâ nervu sistçma. Labs çdiens uzlabo garastâvokli, un labs garastâvoklis uzlabo barîbas gremoðanas procesus. Cilvçka, kurð hroniski jûtas dusmîgs, neapmierinâts, nokaitinâts, aizvainots, skumjð vai bçdîgs, kuòìa zarnu trakts tîri fizioloìiski nespçj sagremot barîbu pietiekami labi.

Kuòìa – zarnu trakta traucçjumi.
Pçtîjumi râda, ka emocijâm, kuras izraisa çðanas un kuòìa – zarnu trakta traucçjumus, pamatâ ir zemapziòâ izstumta pastiprinâta (nepiepildîta) vçlme pçc droðîbas, samîïoðanas un aizsardzîbas. Dabiskâ veidâ pieaudzis cilvçks ðîs vajadzîbas apmierina, uzòemoties atbildîbu par lietâm un darbiem, kurus dzîve prasa uzòemties. Pacientiem, kuriem ir grûtîbas tikt galâ ar dzîves izvirzîtajâm prasîbâm un uzòemties atbildîbu par to atrisinâðanu, viens no ceïiem ðo vajadzîbu apmierinâðanai ir neapzinâta regresija. Tâ var izpausties kopâ ar somatizâciju. Bieþas vçdera sâpes, kas bûtu salîdzinoði “normâli” maziem bçrniem, kuriem sâpes vçderâ ir gana bieþs komunikâcijas lîdzeklis, bet ne vairs pieauguða cilvçka vecumâ (te var atcerçties Makða Ðura de- un resomatizâcijas teoriju, kura uzsver, ka pieauguðiem cilvçkiem ir jau nobrieduði psihiskâs aizsardzîbas mehânismi un problçmsituâciju pârvarçðanai somatizâcija vairs nav nepiecieðama).

Regresija izskaidro pçtîjumos bieþi konstatçto faktu, ka gastrointestinâlie traucçjumi bieþi novçrojami kopâ ar trauksmi, depresiju un atkarîbas tieksmçm. Interesants un klîniski nozîmîgs fakts – emocionâlie traucçjumi sâkumâ it kâ nav manâmi, tie iznâk priekðplânâ, kad kuòìa – zarnu trakta traucçjumi terapeitiski vai íirurìiski ir izârstçti vai apârstçti.

Çðanas traucçjumi.
Visiem ar çðanu saistîtiem traucçjumiem ir raksturîga atkarîba jeb fiksâcija uz orâlo vajadzîbu apmierinâðanu. Adipozitâtes gadîjumâ tâ ir pozitîva atkarîba, kas raksturojas ar kompulsîvu pârçðanos, anoreksijas gadîjumâ – negatîva atkarîba, kas izpauþas, atsakoties no barîbas vispâr.
Adipozitâte. Adipozi pacienti ir cilvçki, kuri uzòem barîbu vairâk nekâ fizioloìiski nepiecieðams. Jautâjums ir, kâpçc? Ir veikti pçtîjumi par viòu parasimpatiskâs nervu sistçmas pârsvaru iekðçjo orgânu inervâcijâ un izmaiòâm metaboliskajos procesos un. pierâdîts, ka adipozi cilvçki çd, pakïaujoties ne fizioloìiskajiem, iekðçjiem, bet gan ârçjiem, psihiskajiem kairinâtâjiem. Pçtnieks Dr. Pudels domâ, ka problçma ir tâ, ka adipozi cilvçki nezina, kad viòi ir badâ un kad viòiem patieðâm gribas çst. Lîdz ar to pietrûkst sâta sajûtas. Viòi grib çst ârçju stimulu iespaidâ, îpaði, ja jût diskomfortu vai jûtas slikti.

Kâ râda pçtîjumi, adipozitâti bieþi izsauc noteikta vecâku uzvedîba, kad viòi visos bçrna nelabsajûtas gadîjumos piedâvâ tam vienu un to paðu palîdzîbu – barîbu, citiem vârdiem, nespçj pietiekoði iejûtîgi izprast bçrna daþâdâs vajadzîbas. Tâ bçrns iemâcâs divas lietas – ka galvenais mierinâtâjs dzîvç ir çðana un ka savus vecâkus, kuri ir uztraukuðies par to, ka viòð raud un nejûtas labi, vislabâk ir nomierinât ar çðanu. Ðâda vecâku attieksme neveicina ego spçka veidoðanos, tâ veicina spçcîgu bçrna fiksâciju uz mâti un atkarîbas veidoðanos no tâs. Pçtîjumi râda, ka bieþi ðajâs ìimençs dominç mâte, un tçvam ir pakârtota loma. Mâtes ar savu dominçjoðo, pârâk aprûpçjoðo uzvedîbas modeli veicina bçrnâ pasîva, uztveroða uzvedîbas modeïa veidoðanos.
Bçrna zemapziòas lîmenî iestrâdâjas modelis – uztraukuma, sasprindzinâjuma, trauksmes un neapmierinâtîbas situâcijâs mçìinât mazinât savu nelabsajûtu ar çdiena uzòemðanu.
Tas ir sava veida regresijas piemçrs, kad barîbas uzòemðana tiek pielîdzinâta mîlestîbas saòemðanai.

Adipozitâtes sekmîgai ârstçðanai nepiecieðams izprast minçto psihes dinamiku, jo pacientam esoðais emocionâlo attiecîbu veidoðanas (uzvedîbas) modelis ir iegûlies zemapziòâ, un pats pacients nespçj to ne izprast, ne izmainît bez psihodinamiskas psihoterapijas palîdzîbas.

Samçrâ plaði izplatîts ir arî cits çðanas traucçjums – Anoreksia nervoza.
Bûtiskâkâs ðîs slimîbas pazîmes ir izmainîta sava íermeòa uztvere, atteikðanâs çst parastu çdienu, dramatiska novâjçðana, sekundâra amenoreja. Smagâkos gadîjumos iestâjas virkne komplikâciju, ieskaitot hipoproteinçmiju, izmaiòas elektrolîtu lîdzsvarâ un kaheksiju. Paradoksâli, ka ðie nogurdinoðie simptomi novçrojami kopâ ar psihomotoru hiperaktivitâti. Neskatoties uz ðo pacienðu bieþi traucçtajâm spçjâm nodibinât tuvu emocionâlu kontaktu ar citiem cilvçkiem, viòâm ir labi panâkumi mâcîbâs vai darbâ, augstas intelektuâlâs spçjas un kompetence, tâdçï pirmajâ mirklî ðie cilvçki ðíiet labi adaptçti.

Slimîbas sâkums bieþi saistâs ar neveiksmîgu attiecîbu veidoðanos, nelaimîgu mîlestîbu. Tomçr tas bûtu uztverams ne kâ slimîbas cçlonis, bet tikai kâ to provocçjoðs faktors, jo ðîs pacientes biedç gan erotiska pieredze, t.i., emocionâla tuvîba, gan arî iespçjamâ ðíirðanâs (separâcijas trauksme). Problçmu sareþìî viòu komplicçtâs attiecîbas ar mâti – vçlme pçc tuvâka kontakta un vienlaicîgs protests pret esoðo attiecîbu veidu un vçlme pçc lielâkas autonomijas. Atteikðanâs no çdiena kâ protests, primâri – zemapziòas lîmenî vçrsts pret mâti, pret tâs piedâvâto attiecîbu veidu. Tam seko atteikðanâs no pârçjâm orâlajâm vajadzîbâm, un cîòa pret instinktîvajâm seksuâlajâm dziòâm. Rezultâtâ anoreksija izveidojas kâ bçgðana no sievietes un mâtes funkciju realizçðanas. Ir tâ, it kâ ðîs pacientes justos bezcerîgas piepildît viòâm izvirzîtâs prasîbas, tajâ skaitâ – attiecîbâ uz sievietes lomu. Problçma ir tâ, ka konflikts ir dziïi zemapziòâ, un pacientes nav kritiskas pret savu stâvokli – viòas neuzskata, ka ir slimas un viòâm bûtu jâârstçjas.
Tas saistîts ar ìimenes attiecîbu sistçmu, kâdas novçrojamas ìimençs, no kurâm ðîs pacientes lielâkajâ vairumâ gadîjumu nâk. Droði vien ne bez pamata anoreksija ir zinâma kâ princeðu slimîba – Anglijas, Zviedrijas princeses ir atklâti par to pauduðas, un daudzas meitenes un jaunas sievietes ir to izjutuðas. Pçtîjumi râda, ka ðajâs ìimençs bieþi valda emocionâli saspringta orientâcija attiecîbâ uz perfekcionismu un pârspîlçtas gaidas attiecîbâ par bçrna sasniegumiem. Atklâtu lîdera lomu neviens îsti uzòemties nevçlas, lîdz ar to atbildîbu par lçmuma pieòemðanu arî nç. Tajâ paðâ laikâ attieksme pret meitu no vecâku puses nav sirsnîga, vairâk gan rûpîga. Neuzkrîtoða atstumðana, atgrûðana ðíietamas neperfekcijas gadîjumâ (kurð gan cilvçks ir perfekts) rada sâpîgus pârdzîvojumus, arî dusmas par to.

Savstarpçjâs attiecîbas, lai arî nevainojami pieklâjîgas, tomçr ir kontrolçtas un distancçtas. Tâ ir atmosfçra, kurâ grûti izrunât emocionâlus konfliktus, meklçt tiem risinâjumus, jo konfliktiem vispâr “nebûtu jâbût.” Lîdz ar to nav iespçjams izrunât arî savas sajûtas (piemçram, „no manis tiek ðobrîd prasîts pârâk daudz, es nespçju”). Agresijas normâla izpauðana nav gandrîz iedomâjama, jo pârlieku lielais rûpîgums vienam par otru un pieklâjîbas normu ievçroðana liek no konfliktiem izvairîties apziòas lîmenî, tos supresçt un ar laiku netieði pagriezt pret mâti un tad arî pret sevi – daþi autori anoreksiju sauc par paðnâvîbas hronisku formu.

Bulimija.
Bulimija ir anoreksijas apgriezta forma – liela apjoma çðanas epizodes iet kopâ ar vemðanas vai caurejas izraisîðanu. Ðo pacienðu svars parasti ir normâls, un viòâm nav vçlçðanâs bûtiski mainît savu svaru, drîzâk gan vçlme, lai tas paliktu kâds patlaban ir. Arî ðîs slimîbas gadîjumâ mçdz novçrot smagâkas vai vieglâkas komplikâcijas, kuru dçï uzstâda pareizo diagnozi, jo pacientes savu slimîbu veiksmîgi var slçpt gadiem ilgi. Pacientes rada neatkarîgas, patstâvîgi domâjoðas, godkârîgas, spçcîgas personîbas ârçjo tçlu, tomçr personîbas patîba un pârdzîvojumi ir gluþi citâdi un raksturojas ar iekðçja tukðuma, kauna un vainas izjûtâm, sevis nepilnvçrtîbas un dzîves bezmçríîbas izjûtu.
Ðo pacienðu ìimençm bieþi raksturîga emocionâla atstumðana (rûpes no vecâku puses aizvieto mîlestîbu), turklât ar raksturîgu iezîmi – tieksmi uz impulsivitâti. Tçviem bieþi ir problçmas ar alkoholu un neatrisinâtas atkarîbas problçmas. Netieði akcentçtas tiek materiâlâs vçrtîbas un îpaðs stâvoklis, kuru sasniegt vecâkiem nav izdevies, bet netieði tas tiek prasîts no bçrniem. Tâdçjâdi bçrni spiesti agri uzòemties atbildîbu par to, lai gûtu panâkumus, kas rada bezcerîbu, bezpalîdzîbu, atkarîbu. Kopâ ar bailçm zaudçt kontroli pâr savu impulsivitâti un tâdçjâdi atsegt savu iekðçjo, patieso nepilnvçrtîgo bûtîbu.

Aizcietçjumi un caurejas.
Plaði izplatîti kuòìa – zarnu trakta traucçjumi ir aizcietçjumi un caurejas. Kairinâtu resno zarnu sindroma gadîjumâ var bût raksturîgas arî to periodiskas maiòas.
Hroniski aizcietçjumi raksturîgi pacientiem ar depresiju un trauksmi. Ðos pacientus raksturo iekðçjs saspringums, kuru amerikâòu ârsts Francis Aleksanders apraksta ðâdi: „Es neko nevaru sagaidît no citiem, un tâpçc man nav arî citiem nekas „jâdod””; citiem vârdiem – man nav jâatdod tas, kas ir mans.

Zigmunds Freids ðajâ sakarâ runâ par t.s. anâlâ rakstura triâdi – stûrgalvîba, pedantisms un taupîgums. Tomçr cilvçks, kuram ir aizcietçjumi, nebûtu uzskatâms par skopu. Aizcietçjums var bût arî kâ reakcija pçc pârlieka devîguma, turklât tam par cçloni var bût virkne somatisku iemeslu. No psihosomatiskâ viedokïa – aizcietçjums tikai liecina par noteiktu emocionâla stâvokïa prevalçðanu dotajâ brîdî. Tâ var bût arî protesta reakcija. Îpaði bçrniem un îpaði situâcijâs, ja raizes par vçdera izeju ir gandrîz vienîgais, kas dotajâ brîdî vecâkiem bçrnâ interesç. Tâtad aizcietçjums var bût novçrojam kopâ ar sava veida agresijas un izaicinâjuma jûtâm.
Pretçjâ norise – caurejas, tâpat ir bieþs funkcionâlo traucçjumu veids. Emocionâli ðis traucçjums saistîts ar tâdâm jûtâm kâ padoðanâs, nespçju tikt ar kaut ko galâ, bailçm, îpaði – no autoritâtçm („lâèa slimîba” pirms eksâmena), bezpalîdzîgu atkarîbu. Ja vçlçðanâs iegût atzinîbu iet kopâ ar lielâm prasîbâm un sava vâjuma, bezpalîdzîbas izjûtu, tad to piepildît ir grûti.

Svarîgi saprast, ka virkne ðo simptomu novçrojami arî „normâliem”, psihiski un fiziski veseliem cilvçkiem, kas liecina tikai par emociju un íermeòa pastâvîgu saspçli.
Katrai slimîbai pie vainas esot noteikti psiholoìiski stâvokïi. Tomçr autori, kas to apgalvo katrs traktç to mazliet savâdâk. L.Heija par kuòìa saslimðanâm saka, ka tâs ir bailes, L Viilma laikam, ka tieksme kontrolçt. Nezinu, ko raksta Sineïòikovs? Tai paðâ laikâ fakta konstatâcija nedod lielas iespçjas to pârvarçt.
Pajolis
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
12.01.2006 22:13
Nu nezinu(mellene) man katrâ gadîjumâ...tas ïoti palîdz,kad iepazîstu savas slimîbas un zinu to cçloòus...Un man vispâr paliek labâk...ceru,ka ðis raxts bûs pçdçjais kuru man vajag lasît..:)
Visiem iesaku...samazinât uztura daudzumu..'man palîdz.
Ceru ka Bulimija nepiemetîsies:))))
pajoli: bulimija ta ne, ka anoreksija nepiemetas:) bûs kaulains, bet bez kairinâtâs zarnas sindroma:)
Jâ, jâ, par uztura daudzumu piekrîtu:-)))
santa
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
13.01.2006 09:20
Bet, man ðajâ sakarâ ir vçl viens viedolkis.Es nezinu, cik tur taisnîbas, bet pie zarnu trakta traucçjumiem, bieþi vien vaininieces esot sievieðu kaites, olnîcu disfunkcija, utt. Vajagot pa priekðu pârliecinâties, ka pa sievieðu lîniju viss ir kârtîbâ, tad pievçrsties citiem cçloòiem. Man vispâr liekas, ka KZS vîrieðiem ir reti satopams, protams pie pârçðânâs, pie nepareiza dzîves veida - zarnas protestç un ir liekais svars; trakts nefunkcionç kâ vajag, un ir problçmas, gan ar aizcietçjumiesm, gan ar gâzçm, bet tieði ðis nejaukais KZS tomçr ir vairâk sievietçm.
Pajolis
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
13.01.2006 09:50
Nu man jau nu liekâ svara nav...,bet nu ar sportu nenodarbojos regulâri(motosprts-sezonas:( )çdu tik pat neregulâri..un kad çdu tad piestumju to kuòìi tâ ka paiet nevar...Bet nekas laboðos çdîðu maz..-paeksperimentçðu...un redzçs kas tur sanâks.
par çdiena daudzumu îsti nepiekrîtu, jo es noteikti nepârçdos, çdu bieþi, bet nedaudz un man pat ir jâpiedomâ, lai apçstu pietiekami daudz...
sexy
Re: kairinâtâs zarnas sindroms:(
13.01.2006 15:43
KZS un veìetatîvâ nervu sistçma - vai tik saruna nav par vienu un to pashu (ja visas analiizes OK) Un kâ jau dzirdçts nepalîdzçs te neviens cits kâ pats sev, lai veicas...............
Autors:

Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 5 pieskaita 22?
Ziņa: