Sveiki!

2010. gada augusta sākumā no dzīvokļa biedra saķēru iesnas un temperatūru, tā kā parasti diezgan ātri aplīpu un saaukstējos, īpašu vērību tam nepievērsu. Pagāja nedēļa , iesnas pazuda , temperatūra arī kritās - viss kā citās saaukstēšanās reizēs..It kā jau jutos daudz maz vesels , bet ik pa laiciņam pamēriju temperatūru, visu laiku praktiski ap 37,2 (līdz augustam normālā temperatūra vienmēr stabili bija 36,6).. Protams, diezgan ilgi slinkoju ar iešanu pie ārsta, bet temperatūra joprojām nemainījās, sapratu , ka kaut kas jādara..Aizgāju līdz ģimenes ārstam. Mēneša laikā pat divreiz taisīja asins analīzes, nosūtīja taisīt plaušu rentgenu kā arī nodot urīnanalīzi..Viss tīrs - nekādu problēmu..Pat iedeva antiobiotiku kursu , ja nu esot kāds sakars ar ērču vīrusiem. Analīzes tīras , bet ir jau pagājis gandrīz pusgads un nekas nav mainījies. Temperatūra joprojām turās ap 37,2 ( naktīs bieži vien nokrītas uz 36,8, bet ir dienas kad uzkāpj ap 37,5). Ārsts beigās pateica, ka kaut kādas dīvainas ķermeņa regulācijas mainās un ka dzīvībai nekas bīstams, bet teikšu godīgi ir apnicis staigāt ar temperatūru. Nevaru teikt ,ka ikdienā īpaši jūtos slikti, bet tomēr...patīk pasportot, bet tagad tas ir ļoti apgrūtinoši, ātrāk daudz iestājas bezspēks, iznākot pēc dušas nedaudz lauž kaulus un muskuļi jūtās tādi stīvi un daudz vairāk nogurši nekā parasti. Acis bieži vien vakaros kļūst jūtīgakas pret gaismu un datora monitoru. Parasti ziemās nekad nav bijis auksti, bet tagad pastāvīgi, itsevišķi esot mājās , nenormāli salst pēdas un plaukstas. Esmu kļuvis nervozāks nekā parasti. Pēdējos ziemos mēnešos esmu pamanījis, ka diezgan bieži jāskraida uz tualeti, ik pēc kādas stundas, un tā tiešām kārtīgi , nevis pa pilītei. Sākumā to norakstīju vienkārši uz kaut kādu apsaldēšanos, bet jūtu , ka arī šī problēma ir ieilgusi.

Esmu izracies cik vien var internetā par šo tēmu un sapratis, ka šīs ~37 grādu veidīgās temperatūrās ir ļoti grūti atrast simptomus, kas tās izraisa. Parasti ja netiek rasta atbilde, tiek norakstīts uz stresu. Lai arī manā darbā bez stresa neiztikt, šaubos, ka manos 22 gados tas ir īstais temperatūras izraisītājs.

Ceru uz jūsu ieteikumiem un palīdzību,
paldies jau iepriekš!

ja atmetam diskusiju par to, ka jāizmeklējas ļoti pamatīgi (pieņemu, ka tas ir darīts; ja nav, tad jādara), tad, jā, tas var būt no stresa. vecumam nav nozīmes, var būt arī pavisam maziem bērniem.

un tā nav norakstīšana, tie ir veģetatīvās nervu sistēmas gļuki. "stress" būtu diezgan primitīvi teikts, drīzāk iekšēja netikšana galā ar dzīves stresu, un vīrusu infekcija bija vnk palaidējmehānisms.

un tā vispār nav vairs medicīna vien, tāpēc pie ģ.ā. nav lielas jēgas iet, ja nu vienīgi, lai izrakstītu trauksmi noņemošus medikamentus vai antidepresantus.

tātad: ja tiešām nekas medicīnisks netiek atrasts, jādomā par līdzsvaru dzīvē un par to, kas tiek darīts aplami. konkrēti grūti pateikt, bet tie visbiežāk ir pašvērtības jautājumi, neizrunātas lietas, dusmas, ko nedrīkst izpaust, arī lietas, ko parasti nevienam nestāsta, bet nespēj sevī pieņemt, kaut kas ļoti privāts, intīms, neapzinātas bailes, zaudējumi utt. šīs problēmas bieži skar intelektuālus cilvēkus ar pārāk lielu atbildības sajūtu. bet tās ir zināmas spekulācijas, jo katram te var būt savs.

Simptomi 90 % tādi paši kā man bija. Gandriz 2 gadus temperatūra un pārējie Tevis nosauktie simptomi. Visas analīzes labas neko kas izraisa temperatūru nevarēja atrast. Ielika slimnīcā visu paŗbaidīja un pateica veģetatīvā distonija - tātad nervi vainīgi. Arī nevarēju pasportot bija stīvums un bezspēks visu laiku. Esmu pārliecināts ka Tev pie tā visa vainīgi nervi jo analīzes Tev arī labas. Es arī domāju ka nu nervi točna man nevar būt vainīgi bet bija. Man bija 19 gadi kad tas sākās. Vari paeksperimentēt, pamēri temperatūtu tikko pēc pamosanas un pirms gulētiesanas un tā kādu nedēļu. Man bij tā ka no rīta pamostoties temperatūras nebij, bij nedaudz paaugstināta kādi 36.7 vai 36.8 bet pa dienu uzkāpa līdz 37.2 vai nedaudz vairāk un tā turējās.

pēdējā pusgadā, ja tā padomā ir diezgan daudz stresa bijis, visvairāk dēļ darba..pāris nedēļas cenšos mācīties pareizi elpot un meditēt, pēc sesijām jūtos daudz labāk..
mēģināšu paeksperimentēt , bet cik esmu mērījis man šķiet , ka pa nakti un no rītiem temperatūra viennozīmīgi mazāka ir nekā pa dienas vidu..

esi izārstējies? kaut kādas nervu zāles izrakstīja?

Jā dzēru nervu zāles vieglas kādu laiciņu, it kā viss bija kārtība, bet pēc kāda laiciņa pats sevi galīgi sabeidzu nervu ziņā. Tagad vēlētos atgriesties tajā laikā, jo pēdējies 2 gadi ir bijuši kā murgs kuram joprojām eju cauri.

Ansi,aizej pie urologa.Ja ir urinācijas traucējumi .Jāapskata prostata un nieres.
Lai veicas.

Man tāda temperatūra jau ir vairāk nekā 20 gadus.
Nekur neeju un neko nemeklēju. Un Jūsu staigāšana
pie ārstiem to tik apstiprina, ka nav jēgas to darīt.

Nebaidiet ar urologu!
Analīzes būtu uzrādījušas, ja kaut kas ar nierēm...
Biežā čurāšana tikai un vienīgi no nerviem, drebuļi un aukstums tāpat. Atcerieties skolas eksāmenu laiku, vai nav pazīstamas sajūtas?

Man (pašreiz 28g.) arī kādus 2 gadus bija tāpat (paaugstināta t' 37.1-37.2, bet visas analīzes normālas, par ļoti labas). Tad kādu gadu bija miers, bet tagad atkal viss ir atgriezies. Cik izstaigājos pa dakteriem, beigās nonāca pie slēdziena - veģetatīvā distonija. Piekrītu, jo man vēl bonusā bija tādas kā "panikas lēkmes" - pēkšņi sākas ar drebuļiem, aukstiem sviedriem, elpas trūkumu. Īpaši tādas "panikas lēkmes" uznāk tiešām tad, kad saspringts darbs, nepadarāmie darbi, kad kāds tev ko pārmet...vai kad esi viens slēgtā telpā.... Dzēru arī nervu zāles, nebija nekādas jēgas, tikai vēl piedevām galva tāda kā dulla. Iesaku, ja nu vienīgi, homeopātiskos nomierinošos līdzekļus, man ideāli palīdz Valokordīns uz cukura zem mēles (tikai neforši pēc tam smird). Daudz nodarbojos ar sportu, dažreiz pēc sportošanas paliek labāk, dažreiz pat nokrītas t', bet dažreiz pat pasportot nevaru.... Iesaku dzīvot mierīgi, lai cik banāli tas arī neizklausītos. Nevajag būt tik atbildīgam par visu un ķert dzīvi vieglāk. Esi taču jauns un dažreiz atļaujies tā, ka lai visi (sliktie) iet d.... :), dzīvo kā gribi, dari kā un kad gribi.

Savars un augums?
Kāpēc nav iets pie urologa????

man arī ilgstoši paaugstināt temp, bet tikai 36,8-37,2. neviens neko nevarēja paskaidrot, ne ĢĀ, ne infektalogs ne kāds cits. man ir ļoti laba ginekoloģe, kura teica, ka tas ir no hormoniem. un tas tikai liecina, ka hormonālā sistēma strādā ļoti labi. :) :) kad viņa pateica, tad tik tiešām pievērsu uzmanību, ka pirms MR temp ir ~2 ned paaugstināta, bet pēc tam ir ~2 ned pazemināta. un tas ir normāli!! :) :) :)

Tieši tas pats ar mani, viss tīrs bet turas kā tev 37,2 , patiesībā viss kā tavā aprakstā. Nevaru rast atbildi , bet tā kā tas teu bijis sen varbūt esi jau vesels, un gribi padalīties info ar mani :)

Man ir 30 un arī mani šobrīd nomāc šī problēma! Man gan temperatūrā lēkā no 37- 37,6, un tā jau otro nedēļu. Vienu rītu man bija nokritusi uz 36,2- pat sabijos. Analīzes ideālas, plaušas tīras, vēdera dobuma orgāni kārtībā utt... Nav kam piesieties! Patiesībā pat sāk traucēt, uznāk aukstu sviedru viļņi, arī ar vairogdziedzeri viss kārtībā. Esmu izmisumā, nejūtos sevišķi labi, bet ārsts neko neatrod. Arī ārste man teica, ka varbūt man ir kādi pārdzīvojumi, bet tā īsti neko tādu neapzinos, bet dažkārt pat mēs paši to nejūtam. Palasot internetā jau esmu piesējusi sev meningītu, radās vēlēšanās uztaisīt galvai rengenu. No nekā jau tas nerodas!

Nu,ja esi izmisumā,tad par temperatūru vari nebrīnīties,ko īsti nozīmē-nejūtos sevišķi labi? Kas vainas?

jekabs19@inbox.lv

Dzimums,vecums,augums/svars? Pie infektologa bijām?

Man arī jau vairāk par gadu šitā lēkā temperatūra. Šodien 37,4C. Jūtos slikti. Arī pārbaudīta no viena gala līdz otram, viss ok. Daudz stresa dzīvē, tas tiesa, it sevišķi ar meitu netieku galā, brīžiem nav spēka ar viņu strīdēties, jo dēļ temperatūras nav spēka. Arī par hormoniem tiesa, tā varētu būt.

Mazdakteris1 - Sieviete/33 gadi/163cm/56kg.

Ieteiktu dot organismam materiālu imunitātes celšanai (svars...) Es jūsu vietā aizietu pie infekcionista. Vai nav kādreiz kodusi ērce?
Jāmeklē kaut kas no sistēmas (hroniskajām) slimībām.
Paralēli konsultēties ar imunologiem. Sīkāk jāskatās kuņģa-zarnu trakts un ginekoloģiskās slimības arī.
Lai miers un veiksme!

Tie var būt arī veģetatīvi traucējumi no stresa.

Tieši nupat lasīju par vienu tādu gadījumu. Cilvēks arī ar zemu svaru, no stresa normāli neēd, tieši tāpat lēkā temperatūra; bija nozīmētas vitamīnu ( :))) (smaidiņi veltīti pārējiem komandas dalībniekiem) injekcijas un antidepresants. Viss bija noregulējies apmēram vienas nedēļas laikā.

Protams, var mācīties pats mēģināt vadīt stresu, kas vienmēr ir vislabākais, ja tas izdodas. Pusaudžu audzināšana vispār ir baigais izacinājums; var meklēt citu mammu atbalstu, runāt ar kādu viedāku cilvēku savā dzimtā, paziņu lokā utt. vai vērsties pēc profesionālas palīdzības (psihologs).

Vai MMM izraujas no dzīves ritma un velta arī kādus brīžus pilnīgi sev? grāmata, gleznas, mūzika... kas nu kuram.

Tā kā ir vairāki virzieni, kuros domāt.

Man tāda t jau gadus 20,pārbaudīts viss un pie visiem...dažkārt nedaudz traucē,bet sadzīvot var.Diemžēl arī no ''nerviem'':)
Vienīgi ja nokrītas uz 36,6* paliek auksti:),savukārt 37,3* jau jūtu ka ir paaugstināta t.

Ak jā,un kopš dzeru antidepresantus t ir nokritusies.

Tā parasti noteik, un reizēm tā temperatūra pēc antidepresantu kursa neatkārtojas.

Ja viss ir izmeklēts, tad, manuprāt, pie ārstiem vairs nav ko darīt, ja nu vienīgi ģ. ā. var palīdzēt ar antidepresantiem.

man arii ir liidziigi... juutu ieksheeju drudzi dazhreiz un viennozziimiigi ir termoregulaacijas probleema,pa karstu kur silts un pa aukstu kur auksts.. un tas saakaas kad saaku staigaat uz trenazhierzaali. saakumaa domaaju ka slimiiba izslimos un viss,peec tam sapratu ka nevar tik biezhi buut slimiiba. un taa,satiku vienu pazinju kursh teica ka vinjam bij shitaa,bet ne periodiem kaa man,bet konstanti t paaugstinaata..aizgaaja dzheks uz slimniicu,paarbaudija vinju,laikam gailjezeraa un ieshuva maaksliigo vaarstuli sirdii... tagad viss ok. tikai nav obligaati ka jums arii visiem uzreiz vaarstulji beigti,tikai kaa variants ko skatiit baudiit.. pats es laikam neieshu neko baudiit..reku dzheks jau 20gadi ar shito dziivo,znachit taads liktenis.

Labdien! Man ir godīgi sakot jocīga problēma. Pirms trim mēnešiem pārslimoju plaušu karsoni. No tā brīža kādu laiku vēl turējas nedaudz paaugstināta temperatūra - 37,0 - 37,2, uz vakara pusi parasti pamazinājās līdz normālai. Bet ir viens bet - dienās , kad nesmēķēju tā visu laiku ir normāla, 36,6- 36,7, savukārt tiklīdz uzsmēķēju - uzreiz kļūst paaugstināta līdz ar minimāliem blakussimptomiem - nedaudz jocīgāka sajūta galvā, varbūt neliels nogurums. Asinsanalīzes ir labas, ārste īsti nesaprot kāpēc tā. Varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija un var paskaidrot kas tā par likumsakarību?

Pēc plaušu karsoņa smēķēt. Tur vajag būt galīgi jocīgam. Atlieku parādības būs vēl ilgi. Vasarā ieteiktu pasaigas gar mūsu pašu jūrmalu. Ļoti efektīvi. Jo tur ir prie'des ( fitoncīdi) un jūras sāļi,broms,jods.Jūrmalas gais ir sava veida unikāls .Pasaulē tādu vietu ir maz. Jūrmala varētu tirgot šo gaisu. Protams pārnestā nozīmē. Jūrmalā vajadzētu aizliegt meža izciršanu. Likvidēt Daugavas un citu piesārņojumu. Nelaist nevienu automobili iekšā. Tikai elektro mobiļus. Un tad nāktu slimniek ārstēties simtiem.Tas tā lieka piebilde.
Kaut kur ir krēpu stāze,kura tad arī izsauc t*. Atklepojot runājot krēpas mazinās un t* mazinās. Jārunā par rehabilitāciju.
Fizioprocedūrām, inhalācijām. Par smēķiem jāaizmirst uz ilgu laiku,ja negribam dabūt hronisko procesu.

Interesantākais bija tas, ka plaušu karsonis bija bez klepus un pēc vājuma sajūtas / paaugstinātas temperatūras līdz 37,4 / galvassāpēm pēc nedēļas staigāšanas un nelietderīgas pretsaaukstēšanas zāļu dzeršanas griezos pie ārsta. Pēc rentgena konstatēja bakteoroloģisko pneimoniju kreisajā plaušā, ārstēšanās ilga aptuveni 2 nedēļas, pēcāk rentgens uzrādīja, ka it kā viss ir ok un plaušas ir tīras. Klepus nav un nav bijis, tāpēc interesanti, kur tās krēpas var rasties un kāpēc tās tieši smēķēšanas laikā izsauc temperatūru. Jāpiebilsts,ka asins analīzes neuzrāda iekaisuma procesu. No sākuma pašam šķita dīvaini - vai starp smēkēšanu un temperatūru var vilkt paralēles ... dzīve parāda, ka var. Tikai trukst pārliecības - vai tiešām smēķēšana var būt par iemeslu šādai iekaisuma temperatūrai? Varbut vajadzētu lietot mukaltīniskos līdzekļus, lai tās krēpas dabūtu ārā?

Par cik augstu temperatuuru iet runa?

37.0 - 37.2

Es tik traģiski uz to neskatītos, jā, smēķēt nav labi utt., bet man rados visi lauku veči, kas visu laiku kūpēja kā pīpes, ir garu mūžu nodzīvojuši. Uzraksti uz paciņām ir daudz kaitīgāki, no psiholoģiskā viedokļa noteikti. Tur jau var saslimt, vien tikai to tekstu izlasot. No sērijas: kaimiņiene šodien tā bļāva uz savu bērnu, ka es arī uzvilku siltas zeķes un sakārtoju istabu.

Bet šo temp. var uzturēt arī veģetatīvā nervus sistēma. Gudri nemācēšu pateikt, bet tas ir apmēram tā, ka rumpis vēl tā kā bišku slimo vai uzvedas kā slims, jo cilvēks nav beidzis slimot savā galvā. Varbūt izklausās ezotēriski, bet tā mēdz būt, šeit arī ir bijuši tādi jautājumi.

Ja Rtg tiešām ir ok, temp. ieteiktu ignorēt un dzīvot nost. Tad tas varētu beigties. Katrs cilvēks slimo mazliet citādi atkarībā no sava nervu sistēmas tipa.

Paldies par viedokli, bet trūkst pārliecības, vai šāda ilgstoša, bet mainīga, temperatūra nevarētu būt kādas nopietnas kaites simptomi? Kā jaut teicu - viss sākās pēc pārslimotas pneimonijas, bet varbūt pneimonija bija tikai kā sakritība. Un varbūt rentgens vai asins analīzes ne visu var parādīt?

Par ko Tev pašam ir aizdomas?