Man bieþi ir svârstîgs asinsspiediens. Ir bijusi tâda reize, ka no paaugstinâta asinsspiediena uznâk vçmiens un gar acîm metas melns. Kad paliek slikti, reizçm pat nevaru nokïût mâjâs, jo galvassâpes ir vienkârði necieðamas. Galvassâpes ir pirmais vçstnesis, ka asinnspiediens atkal uzdarbojas. Ko lai dara? Galvenais, ka pçc sajûtâm îsti neprotu atðíirt augstu, vai zemu asinsspiedienu. Vienu reizi izmçru - par augstu, otru - par zemu. Tas neïauj dzîvot pilnvçrtîgu dzîvi. Pirtî arî iet nevaru, jo asinsspiediens uzreiz augðâ. Ar sportoðanu arî ir problçmas. Man ir tikai 22 gadi. Varbût tas ir nepareizs priekðstats, bet cik esmu novçrojusi, tad ar asinsspiedienu problçmas parasti ir vecâkiem cilvçkiem.

Asinsspiediena svârstîbu pamatâ var bût tâ pati slavenâ neiroveìetodistonija, bet var bût arî kas nopietnâks. Katra gadîjumâ, ar tadu lietu apkârt staigat nevajadzçtu - sâkumâ pie ìimenes ârsta, lai veic standarta izmeklçjumus, ja ÌÂ uzskatis, ka nepiecieðama kardiologa konsultâcija - tad pie kardiologa. Var bût, ka ta ir kâda endokrîna vaina - karstuma intolerance raksturiga vairogdziedzera pastiprinatai darbibai. Bet, ja tam visam pamata ir vegetativas nervu sistemas uzdarbosanas, tad nebaidies iet pie psihoterapeita, tas nav nekas briesmigs - jo atrak nonaksi, jo lielaka iespeja nodzivot pinvertigu dzivi un neielaist so vainu dziïi sevî.

Nebût ar spiedienu problçmas ir tikai veciem cilvçkiem, bet jauniem arî. Svârstîgâ asinsspiediena cçloòus jâizzina .

Galvassaapes tomeer vareetu izraadiities ar asinsspiedienu nesaistiitas. Vismaz man ir taada pieredze. Bet spiediena svaarstiigums pats par sevi var buut gan kaa nervozitaates gan nepietiekama organisma ruudijuma sekas.

Ar nierçm nav bijuðas problçmas, tipa iekaisumi, apaukstçtas utt? Cik daudz tîru ûdeni dienâ lietojat?