peec iepriekseejaam visai neveiksmiigajaam attieciibaam pagaajusi 5 gadi, bet taa arii nekas jauns nav izveeidojies. domaaju, ka pati vien vainiiga, man ieksaa seez kaut kaads besis, ka neko sajaa (attieciiba veidosanas) laucinaa dariit negribas. patiesiibaa jau gribas taadas jaukas, miilas attieciibas, bet nevaru sevi piespiest iet izklaideeties, izkaapt no mucas, kuraa pati sevi esmu iebaazusi. taa nu kulos pa kiiseli - darbs, maajas, draudzenes, pazinas, dazas balliites meenesii, bet tas viss notiekaas ierobezotaa personu lokaa, kur juutos drosi un stabili. izveidojies taads hronisks staavoklis, no kura taa kaa gribas izkaapt araa un paskatiities pasaulee, bet tai pasaa laikaa kaut kas no taa visa attur. kas ir tas mistiskais "kaut kas", iisti nezinu, bet kaut kas taads ir.
varbuut kaadam ir labs padoms, "kaa man izkaapt no mucas".

Tu un mçs visi ilgojamies pçc patiesas draudzîbas un attiecîbâm. Attiecîbas ir dzîves bûtîba. „Dzîvei bez mîlestîbas nav nekâdas vçrtîbas. Vienalga, ko tu saki, kam tu tici, vai ko tu dari, bez mîlestîbas tu neesi nekas. Iemâcîties mîlçt nesavtîgi nav viegls uzdevums. Tâdçï mums ir dota visa dzîve, lai mçs to mâcîtos. Mîlestîbas bûtîba nav mûsu domas vai darbi citu labâ, bet gan tas, cik daudz mçs atdodam paði no sevis” (Riks Vorens „Mçrítiecîga dzîve”)

Cik daudz Tu esi gatavs atdot no sevis?! Dot, nevis òemt!

„Bût draugam nozîmç bût drosmîgam. Pârvarçt bailes tâ priekðâ, kâdi esam. Tâtad bût draugam nozîmç nebaidîties no sevis. Kad baidâmies no sevis, mçs kïûstam Egoisti. Mçs vçlamies radît slçgtu un droðu savu pasauli, kurâ varçtu visu kontrolçt, it îpaði tos cilvçkus, kurus tur ievietosim.” (Valerio Albiseti „Bût draugiem”)

Manuprât, ir pienâcis laiks bût drosmîgam, iziet ârâ no savas pasaulîtes, kurâ Tu jûties çrti un atvçrties. Neapmierinies ar çrtâko un vieglâko ceïu! Uzsâc ðo cîòu ar savu egoismu un vâjîbâm. Esi atklâts, patiess un pacietîgs gan pret sevi, gan citiem. Nebaidies no kïûdâm, kritieniem, jo svarîgâkais ir nevis tas, cik bieþi mçs krîtam, bet vai spçjam piecelties!!!

Patiesâ draudzîbâ mçs varam bût brîvi un tâdi, kâdi esam. Brîvi izrunât lietas, kas mums ðíiet svarîgas un uztrauc. Gatavi bût kopâ ar otru, uzklausît, mierinât, iedroðinât, saprast, dâvât otram savu laiku un atbalstu. Patiesâ draudzîbâ valda uzticçðanâs, tajâ nav baiïu un ierobeþojumu. Patiesâ draudzîbâ viss nav par Tevi, bet gan par jums.

Un atceries, ka pasaule negrieþas vienîgi ap Tevi! Mçdz teikt: mîli mani, bet neþòaudz mani! Otrs cilvçks Tev nevar kïût par glâbðanâs enkuru. Jebkurâm attiecîbâm ir savas robeþas, kuras nebûtu vçlams pârkâpt, jo vienubrîd tâs otram var kïût par smagu. Attiecîbâs visam ir jâbût lîdzsvarâ – gan dodot, gan òemot.

Mçìini, neatlaidies un Tev izdosies!

Kâ izkâpt no mucas? Nu viegli tas nebûs..varbût iesâkumâ vienkârði ir tas jâsâk stipri gribçt, lai pârvarçtu kûtrumu..varbût palîdzçs tas, ja attiecîbu veidoðanu uztversi tâ vienkârði, nesavtîgi..ej komunicç, vienkârði centies jauki pavadît laiku ar sev simpâtisko cilvçu, bez kaut kâdiem nodomiem..tas varçtu palîdzçt.