atminejos, ka man pagultee staav hanteles .. un staav tapeec, ka nopirkt tad es nopirku, bet pec tam nesapratu ko lai ar taam isti iesaak ..

mana problema ir lielie pelju vederini roku augsdalaa un krushu muskulatura pavisam svaka..

varbut tomeer kaada labaa sirds padalisies pieredzee, kadus vingrinajumus labaak vajadzeetu veikt??

par svarcenegery protams neveelos kluut, bet nostiprinaat rokas un palidzeet kruutiim izskatiities pec kruutiim nevis spaniela ausiiim, to gan veeleetos .. gan jau ir veel kada, kuru intereseetu sadi padomini ..

Meklç te ar dumbells - http://www.ast-ss.com/training/exercises/eow-intro.asp

vislabâk konsultçties ar kâdu treneri sporta klubâ, reâli redzçt un to izpildît, ðâds apraksts jau nav tas labâkais:



Ðos vingrojumus veicot, viens no galvenajiem labu panâkumu faktoriem atkal ir pareiza stâja – taisna mugura, ceïgalos mazliet ieliektas kâjas, ievilkts vçders

* Vingrinot bicepsus, rokas ar hantelçm tur saliektas uz augðu pie pleciem un atliec uz leju – saliec atkal augðâ. Ðo vingrojumu var izpildît arî pârmaiòus: rokas atliec uz leju – saliec augðâ – atliec uz priekðu – atkal augðâ.

* Bicepsus, kâ arî plecu un muguras muskuïus nodarbina, turot rokas ar hantelçm izplestas uz sâniem un verot tâs priekðâ ciet un atkal vaïâ uz sâniem. Var arî lielâku smagumu turçt tikai vienâ rokâ un roku kustinât lejâ – uz sâniem.

* Nodarbinot tricepsus, rokas tur mazliet saliektas sânos un atliec uz aizmuguri. Var nodarbinât arî pa vienai rokai.

* Tricepsus vingrina arî, vienu roku ar smagumu turot taisni aiz galvas un elkonî saliecot – atliecot. Ar otru roku nodarbinâto roku pietur mazliet zem elkoòa locîtavas, lai tâ “nestaigâtu”.

aizej uz kâdu sporta zâli un tur var sarunât ar treneri,lai viòð tev sastâda îpaðu vingrojumu programmu,kas bûs domâta tev individuâli(nav nemaz tik dârgi).

Es varu nedaudz paliidzeet vingrojumos, bet diezvai pietiks ar viena konstanta svara hanteleem. Var jau muljljaat, bet jeegaa nekaadaa - vienu muskulju grupu tas treneet, bet otru ... respektiivi kaadai citai grupai svars buus piem 40% par mazu un var saakt veidoties disproporcijas.

Mateus

Izklausâs, ka esi visai zinoðs par vingroðanu. Saki, vai Tu kaut ko sajçdz arî no vingrojumiem uz trenaþieriem?

Kaut ko iespeejams :)
Viss atkariigs no taa ko Tu veelies zinaat.
Pats treneejos 80% ar briivajiem svariem bet 20% tik un taa tiek trenazhieriem, jo tiem ir taada laba lieta, ka ir iespeeja diezgan veiksmiigi noizoleet muskuli (nosaciiti).

Mateus

Es vçlos zinât, kâ man panâkt kaut cik lielâku efektivitâti no vingrojumiem uz trenaþieriem. Savâdâk es tjipa eju, bet sajûta, ka labuma nekâda :(
Ko Tu ieteiktu, ja ir vçlme "nodzît" liekos tauciòus no kâjâm? Trenaþieri, skrieðana, aerobika?

Skrieshana. Tikai un vieniigi skrieshana. katru otro dienu pa 40minuuteem ar pulsu 120-130

Ja organisms nav radis, tad saakt var ar 15 minuuteem soljoshanu nelielaa lenkjii.
Ar skrieshanu arii reljefainu presiiti var dabuut, pie kam sameeraa atraa laikaa.

Trenazhieri nav tauku dedzinaashanai, bet gan formas veidoshanai. Bet paraleli skrieshanai var arii mochiit trenazhierus, bet taa lai katraa vingrojumaa veic 3-4 piegaajienus un katraa no tiem 12-15 atkaartojumus. Paruupeejies arii par labi treninju programmu.

Ak Dies... katru otro dienu skrieðana pa 40 min???!!!
Jâsâk domât, ka manas kâjas varbût nemaz nav tik sliktas...

Bet paldies, Mateus, par padomiem :)))

Ne jau tikai kaajas krienot tievee, bet gan pie pulsa 120-130 tauku ixidaacija tiek izmantota energjijas ieguushanai un tiek dedzinaati tauki kaa taadi. Lielaakaa cilveeku kljuuda - vinji iedomaajas, ka skaistu kjermeni var ieguut seezhot kreeslaa un dzerot UB. Tas ir ilgs un smags darbs! Ja Tu skrien mazaak pa 30min tad tam ir diezgan maza jeega kjermenja veidoshanas zinjaa kaa arii ja skrien 2x nedeeljaa tikai... arii nav optimaalaakais risinaajums. Kjermeni veido nevis fizkultuura, bet sports.

Mateus

Nu jâ, es saprotu, ka tur jâbût gribasspçkam, lai iegûtu fiziski "skaistu" íermeni un lielam darbam pie tâ.
Bet ko Tu ieteiktu sievietei, kas vienkârði vçlas uzturçt kaut kâdu fiziskâs aktivitâtes tonusu un nekïût par galîgu òergu? Labâk bûtu trenaþieri jeb tomçr aerobika?

Aerobika ir (MANUPRAAT) cilveekiem, kuri vienkaarshi grib skaitiities aktiiva dziivesveida piekriteeji.

Trenazhieri... nu labaak tad jau straadaa ar briivajiem svariem, jo tie aptveroshaak noslogos kjermeni. Trenazhieri ir ljoti izoleejoshi. Bet ja Tu obligaati gribi lai iesaku vienu no 2 tad trenazhieri. Lai gan tagad ir piem pump aerobika piem, kur straadaa ar taadu kaa stieni. Tas arii ir ok un arii veido stingru kjermeni.

Iisteniibaa jau labaak vienkaarshi iet un megjinaat. Un taa saprast, kas pashai labaak patiik! :)

att
mçs te darbâ esam tâda kompânija sievieðu, kas nododas regulâri aktivitâtçm savam priekam un dzîves tonusam- tâ nu mums mainâs - kalançtika, aerobika, ûdens aerobika, trenaþieri arî vingrojumi ar hantelçm, lielâm bumbâm, stepa soliòiem un visâdiem citiem prièindâïiem.Mateuss teiks, ka nav nopietni, bet mçs to darâm regulâri, gadiem un ar prieku.
Man pat liekas, ka galvenais ir darît to ar patiku, nevis piespieþot sevi.
Tâ kâ atrodi, kas Tev vistîkamâkâ nodarbe, varbût pat skvoðs vai vçderdejas.:)

oga

Jâ, es jau visu laiku mçìinu atrast kaut ko priekð sevis, lai varçtu to darît ar prieku, jo tomçr íermeni galîgi bez fiziskâm aktivitâtçm atstât arî negribas.

Es teikshu, ka tas nav nopietni un ir pilniigi garaam briidi, kad Tu man meegjinaasi iestaastiit, ka tas ir sports, bet ja Tu to dari sava prieka peec un NE kjermenja veidoshanai (autore aizsaaka teemu runaajot tieshi par kjermenja veidoshanu), tad kaads gan vareetu buut iemesls teikt, ka tas ir nenopietni??? Naakamreiz tomeer nerunaa to, ko es itkaa teiktu, bet atbildi tikai par saviem vaardiem ;)

P.S.
sports ir kaitiigs veseliibai, fizkultuura nee. Lai gan alkohols, nikotiins, chipsi+TV ir vel kaitiigaaki :DDD