Pirms 5 gadiem , domâjot par Latvijas politiku, biju diezgan pârliecinâts, ka deputâti ar savu likumdoðanu un tâ sauktie ietekmîgie cilvçki ar savu ietekmi ir tie, kas ietekmç dzîvi Latvijâ. Lai gan nekad neesmu bijis politikâ, vienmçr esmu sekojis tai lîdzi tv, avîþu un radio ziòâm un interneta diskusijâs, pats reizçm uzrakstîjis kâdu vçstuli, interneta komentâru vai izteicies radio brîvajâ mikrofonâ un tagad esmu sapratis, ka mçs paði ar savu neiesaistîðanos reizçm ïaujam, lai notiek diezgan muïíîgas lietas. Deputâti ar savu spçju pieòemt caurumainus likumus, kuros zinâtâjam nav grûtîbu panâkt sev vajadzîgo, nav vienîgais traucçklis labâkai dzîvei tepat Latvijâ, nevis Îrijâ. Piemçrs ir ne tikai priekðvçlçðanu aìitâcijas likums, kur treðâs personas var aìitçt uz nebçdu un tas likumiski nekâdi uz vçlçðanu tçriòiem neattiecas, bet arî saimniecisko dzîvi ietekmçjoðie likumi. Es jau iepriekð atvainojos tiem, kas gribçja, lai kâds pasaka, kuri ir ïaunie, kuri labie, no kuras mucas òemsim naudu, vai arî kaut ko lîdzîgu – mçs esam stipri, mçs esam vareni. Mçs bijâm. Atmodâ. Mçs varbût bûsim. Bet mçs paðlaik neesam. Mûs par daudz interesç personas, par maz - vai tas, ko dara valsts, tiek darîts pareizi. 3 komentâri 2 nedçïu laikâ interneta sarunai par izglîtîbu un 500 komentâri dienas laikâ rakstam par politiíi neko labu par iesaistîðanos valstij bûtisku lçmumu apsprieðanâ nepasaka. Nesen radio þurnâlists Tomsons uzaicinâja klausîtâjus zvanît un pateikt, par ko viòi balsos un kâpçc. Tikai 2 izteicâs par izglîtîbas nozîmi, pie tam viens to bija sapratis pçc pozitîvisma kampaòas vienas partijas reklâmâs. Vçl daþi piemçri: Pazîstams komponists kâ viens no pirmajiem numuriem kâdâ vçlçðanu apgabalâ. “ Milþu cîòâs” par izglîtîbu iztrûkstoðie jautâjumi par zinâtni, inovâcijâm, vidçjâs izglîtîbas kvalitâti un pârsimt fizikas skolotâju trûkumu. Pirms desmit gadiem pieïautâ matemâtikas, fizikas un íîmijas nemâcîðanâs. Skolotâju, vecâku, profesoru un darba devçju protesta iztrûkums par ðo lçmumu. Interneta taustiòu klabinâtâju intereses trûkums par ðiem tematiem. Bçrnu izglîtojoðo raidîjumu kvalitâtes trûkums par eksaktajiem priekðmetiem. Un uz tâ fona milzîga interese par praidu, dzelteniem tematiem, jahtâm, politiíu sievâm, privâto dzîvi. To visu paturot prâtâ ir skaidrs, ka nav jau tâs intereses un iespçjas uzzinât par tiem svarîgajiem jautâjumiem ne tikai vecâkajai paaudzei, kur vairâk kâ puse nevar izmantot datoru, bet arî it kâ gudrajiem ikdienas informâcijas pârbagâtajiem interneta komentçtâjiem.
Ar to es gribçju pateikt, ka arî priekðvçlçðanu laikâ jau nekâdas bûtiskas, nozîmîgas vçlçtâja sarunas ar kandidâtiem nenotiek. Minçtajâ 3 komentârus savâkuðajâ diskusijâ par izglîtîbu tika pieminçts, ka daudzi par valsts naudu izglîtotie augstskolu beidzçji nevar atrast darbu, jo valsts nav pateikusi, kurus speciâlistus tai vajadzçs. Tâpat tika minçts, ka diezgan vâji ir ar zinâtnes finansçjumu un inovâcijâm, ka uzòçmçji slikti orientçjas tehnoloìijâs un ka nepamatoti noniecinâta ir vidçjâ speciâlâ profesionâlâ izglîtîba, kuras ieguvçji var cerçt uz labi apmaksâtu darbu. Bija daudz daþâdu komentâru, bet gandrîz nekas no tâ neparâdîjâs tv ziòâs. Tâtad laikam jau nebija interesanti? Atgâdinâðu, ka valstis, kas labi dzîvo - raþo. Daþâdas preces – elektroniku (Nokia), maðînas, darbgaldus, medikamentus, visdaþâdâkâs preces. Jo prece ir saraþota ar lielâku prâta ieguldîjumu, jo tâ ir dârgâka un dod vairâk peïòas. Tâdu preci – mehânismu, medikamentu vai datora programmu var izdomât radoði cilvçki, kuri bçrnîbâ mâcâs matemâtiku no skolotâja, kas mîl savu mâcîbu priekðmetu un citus labus priekðmetus un kuriem skolâ ir intereðu pulciòð, kuru vada priekðmeta fanâtiíis ar pieòemamu algu. Tâdi radoði skolnieki klasç ir varbût puse, varbût kâdi pieci, bet tas nenozîmç, ka pârçjie nevar apgût daþâdas vçrtîgas prasmes. Tad skolnieki kïûst par studentiem vai mâcâs kâdu profesiju, tad dibina uzòçmumus, nokârto patentus un raþo labas preces, ko var labi pârdot îriem un paðiem uz turieni nav jâbrauc. Tâda pçc manâm domâm ir tâ atslçga labai dzîvei Latvijâ, nevis varonis uz balta zirga, kas visus iesçdinâs, pats strâdâs 16 stundas dienâ vai arî ir vienkârði jauks, saticîgs un smuks.
Kas tad reâli traucç? Muïíîgi lçmumi, kurus nepamana ne þurnâlisti, ne nevalstiskâs organizâcijas, ne ârzemju latvieði, ne mçs paði. Lçmums atïaut nemâcîties un paðiem izlemt, vai fizika, íîmija, matemâtika ir vajadzîga vai nav radîja vairâkas smagas sekas, kuru risinâjuma priekðvçlçðanu solîjumos un þurnâlistu jautâjumos nav. Vispirms jau ir desmiti tûkstoðu skolas beidzçju, kam nav iespçjas mâcîties ne par inþenieri, ne par ârstu ne arî pat labi apgût vidçjo profesionâlo izglîtîbu daþâs specialitâtçs. Arî ðo priekðmetu skolotâji aizgâjuði prom no skolas, arî studçt neviens skoloðanas mâkslu neraujas. Pozitîvâ ziòa, ka bûðot jâliek matemâtikas eksâmens neatrisina neko. Lai gan MÇS VISI esam ðo kïûdu pieïâvuði, neesam nekâdi iebilduði, tagad ir par to jâinteresçjas. Es atvainojos tiem, kas gribçja dzirdçt kaut ko tâdu- esam stipri, esam vareni, sadosim sliktajiem – tas nav rakstîts Jums. Ja mçs panâksim, ka visâs skolâs bûs eksakto priekðmetu skolotâji, daudzâs – intereðu pulciòi, tad bûs arî uzòçmumi, kas izmanto inovâcijas, nepârkâpj darba droðîbas noteikumus, tad tieðâm dzîvosim labâk. Un mums nekâdi pârcilvçki, kas strâdâ padsmit stundas dienâ nebûs vajadzîgi, mçs paði visu izdarîsim. Vienkârði interesçsimies vairâk par to, vai Jûsu skolâ ir íîmijas skolotâjs, nevis par to, vai mçrs noflîzçjis laukumu un vai noflîzçs visu Latviju, ja tiks pie varas.
Tieksme apspriest personas , nevis analizçt notiekoðo traucç saprast ne tikai par ko balsot. Taèu, ja salîdzinâm avîþu virsrakstus, paskatâmies ziòas, tad varam saprast, ka arî mçdiji, katrs savâ pusç, piedalâs ðovâ. Nesen internetâ, mçìinot uzsâkt diskusiju par to, kas nu bûtu jâdara, lai tauta iesaistîtos, lai politiíi kïûdas tik viegli pieïaut nevarçtu, sastapos ar diezgan dusmîgu attieksmi – apsaukâðanos skolnieku lîmenî, nespçju runât par tematu un lamâðanos. Domâsim vairâk paði.