Tikko biju pie zobārsta, apskatījās un sakarā ar to, ka tālu jābraukā, izlēmām, ka labos uzreiz 5 zobus, kas prasīs aptuveni 5 stundas. Kāds tā arī ir vēl darījis? Tagad domāju kā tas būs? Zobārste nemaz par to neuztraucas. 2 sarežģīti zobi (kanāli), 3 tikai kariess.

Iespējams, tagad tā dara daudzi sakarā ar Tevis pieminēto braukāšanu. 5 h - tas izklausās traki. Vai kaut kā sadalīt laiku nav iespējams?
Mans rekords ir 3 h zobārsta krēslā, kad ekstrahēja gudrības zobu. Ka tik ilgi tas būs, protams, iepriekš nezināju, domāju, arī dr. ne. Tiesa gan, dr. pāris reižu ņēma mazus atelpas brīžus pa 10 min.
Nu ko, dzīva esmu un priecīga, ka tas darbs ir padarīts.

Man vēl bērninš ar krūti barojams, tādēļ labāk retāk, bet ilgi, nekā bieži braukāties. A tā sanāks "ģimeniski" - vīrs turpat kaut kur būs ar bērnu, taisīsim protams pārtraukumu, barošanai, atpūtai, bet nu tā visu vienā dienā likās labāk, naudiņa arī ietaupās uz braukāšanu un nervi arī. vienreiz panervozē, nekā 5 reizes. Bail jau, ka muti nevarēšu tik ilgi vaļā noturēt.

Aha, tad jau arī Tu esi no tiem "laimīgajiem", kam nav trāpījies piedzimt Rīgā un kurš brauc pie turienes speciem, jo savā pilsētā/ ciemā vnk nav, pie kā vērsties.

ir, ir tā darīts.
pāris stundas darba, tad atpūta/pusdienas/pastaiga, tad atkal krēslā.
man diezgan regulāri brauc no ārzermēm protezēt, un laiks, kā likums, ir ierobežots, tāpēc šāds variants ir labi pazīstams :)

dzimusi Rīgā, bet emigrēju uz mazpilsētu, tā jau labi, nav tāda burzma, bet nu speci tiešām jāmeklē Rīgā. it kā jau te esot labi un mīļi dakteri, bet iesāku Rīgā un tās bailes pārvarēt ar sakostiem zobiem un dzelzs gribu varu tikai pie tās dakteres. Faktiski tā ir vienīgā un pirmā pie kā griezos pēc burvīgajiem padomju laikiem. Nevaru pati sadūšoties pie citiem. Tāpat jau tai krēslā gandrīz raudu no bailēm, fobija laikam. smieklīgākais, ka pati esmu psihologs, bet nu nesanāk tikt galā ar to. bailes jau no pašiem bērnības laikiem, kad bērnudārzā jau lika iet pie zobārsta un kamēr sēdējām gaidījām, kādu jau mocīja...fuuuu kā atceros, tā šermuļi pār kauliem.

man bijis tā, ka nosēžu 1,5 stundas un pēc tam nevaru dabūt ciet muti. Vaļā viegli noturēt, ciet dabūt grūtāk...

Trakā: nevajag sevi mocīt un atcerēties! Man tā tieši psihologs ieteica :)