Ko darīt, ja pēc gudrības zoba izņemšanas daļa zoda un lūpa ir nejutīga? Vai tur ir sačakarēts nervs un kā veicināt tā atjaunošanu? Vai kādam ir personīga pieredze? Kā ārstējāt, cik ilgi ievilkās un kādi bija simptomi īsi pirms atveseļošanās?
Es Internetā salasījos šausmu stāstus, ka dažiem tas nejutīgums varot nemaz nepāriet vai vilkties mēnešiem, vai arī vajag neiroķirurģisku operāciju.
Sekos vairāk info.
Man nu jau 4 dienas pēc operācijas ir vēl arvien notirpis zods un lūpa no priekšas, un arī daži priekšzobi ir nejutīgi. Grūti saprast, vai dzerot netek gar lūpu (parasti jau netek, bet šķiet, ka to lūpu visu laiku par daudz savelku, jo nejūtu, vai tā pieskaras krūzei vai karotei) un arī kaut ko atkožot nevar saprast pareizo spiedienu.
Ap to bijušā zoba vietu un žokli gan jutība ir atjaunojusies normāli.
Reizēm jūtu kaut kādu fantomu niezi tajā nejutīgajā vietā, un tad ir tā jocīgi - niez, bet nevar to niezi apmierināt, jo kasot nejutīgo vietu neko nejūtu. Kad paberzēju zodu, tad pēc pāris sekundēm arī ir tāda pati nieze, kaut gan berzēšanas laikā pilnīgi neko nejūtu. Laikam jau ir labi, ka niez; tas nozīmē, ka nervi pamazām mēģina atjēgties?
Man bija no smagajiem gadījumiem - zobs nav izlīdis laukā, bet spiež uz blakuszobu, kurā novērojamas mistiskas sāpes sakožot (iespējams, ieplaisājis, bet par to man bija jau cita tēma šajā forumā). Nolēmām, ka nav jēgas ārstēt sāpošo zobu, ja tas gudrības zobs turpinās čakarēties.
Tā kā zobs bija dziļi, kabinetā nosēdēju 70 minūtes. Daudz urbšanas, vilkšanas. Domāju, ka biju noguris gan es, gan ārsts :D
Cik varēju saprast, ārsts darīja visu pēc labākās sirdsapziņas - rentgens pirms un pēc darba, aizšūšana, iedeva pretsāpju un antibiotiku tableti un arī aukstu pudelīti, ko paturēt pie vaiga, kamēr tieku līdz mājām, un arī mājās vajagot obligāti pēc iespējas turēt to vēsumu pie vaiga. Izrakstīja recepti. Nobrīdināja, ka droši vien nākošās dienas būs smagas, zobs esot bijis tuvu virs asinsvada un tūska varot būt spēcīga.
Un vēl sekoja neparasta piezīme - iespējams, ka lūpa no priekšpuses būšot pāris dienas nejutīga, un tad varot vēlreiz atbraukt pie viņiem. Es īsti neko sīkāk pajautāt neapķēros (varbūt pirmā gudrības zuduma pazīme :D ) un arī cik bija iepriekš laboti zobi, nekad nekas līdzīgs nebija bijis.
Tagad domāju - ko ārsts tur varētu līdzēt kā vienīgi gaidīt, kad viss sadzīs?
Ātri tikt pie tā paša ārsta gan būs problēma - ārsts Rīgā, es Jēkabpilī. Nākošā vizīte bija ieplānota tikai pēc 12 dienām, kad ārstējošai zobārstei bija iespēja pieņemt - tad arī izņems šuves un domāsim, kas tālāk ar to mistiski sāpīgo zobu. Bet ja tad vēl būs tas tirpums, tad nezinu...
Kopumā ir vēl arvien vaigs sapampis un vakarpusē sāk zobi sāpēt, taču nevis asi, bet tā smeldzoši, kā caurs zobs. Uz nakti paņemu pa pretsāpju tabletei, un, protams, antibiotikas divreiz dienā. Ēst jau varu diezgan normāli, mute atveras pietiekoši plati bez sāpēm. Sākumā gan bija traki. Vienīgais, traucē tas priekšpuses nejutīgums. Temperatūra bija ap 37, bet tagad jau ir mana normālā, 36.6.
Edited 1 time(s). Last edit at 23.07.2017 14:08 by marko_nepolo.