esmu iesliigusi ljoti dziljos kompleksos, deelj kaa nevaru normaali komuniceet ar citiem. probleema ir taada, ka juutos\esmu dumja. man ir gruuti uztvert informaaciju un veel lielaakas probleemas ar runaashanu, izteikshanos. juutos it kaa tuksha. kad jaarunaa publikas priekshaa, kaut vai elementaaras lietas, manii iestaajas panika. pat ja zinu, kas jaasaka (iezubru no galvas), no uztraukuma visa informaacija pazuud kaa nebijusi. tajaa pashaa laikaa, domaaju, ka esmu daudz maz pieskaitaama pie intelegjences - daudz lasu (lasot informaaciju uztvert ir vieglaak), interesee maaksla, kultuura, daudz celjoju, gudras filmas, laba muuzika, utt.
nesaprotu, kas ar mani notiek.. deelj taa (un droshi vien, ne tikai) esmu tik ljoti sasaistiita, ka nevaru normaali sarunaaties, aprobezhojos ar iisaam atbildeem. juutu, ka kriitu ar vien dziljaakaa depresijaa un pamazaam no visiem norobezhojos. man ir 26 (kaut gan briizhiem ir sajuuta, ka attiistiibas zinjaa par dazhiem gadiem esmu atpalikusi) un shis viss saacies kaadu laiku atpakalj un kljuust arvien sliktaak. kaut gan arii skolas laikaa gaaja gruuti maaciibaas (bet arii ne visaas).
ko man dariit, pie kaa veersties? baidos, ka psihoterapeitam vai kam tamliidziigam naudas man nav. zaales lietot negribu.
esmu ko dzirdeejusi par encefalogrammu. kas tas iisti ir par zveeru? vai tas vareetu paliidzeet noteikt, kas man ir par vainu? taalaak tad es domaatu kaa riikoties.
ljoti ceru uz kaadu atbildi, ieteikumu, padomu..
p.s. arii fiziski biezhi juutos slikti, nogurums, aatri saslimstu, utt. nav dziivesprieka. gribaas smaidiit, bet nevaru.

Z



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:19 by kachenite.

tas varētu būt aspergera sindroms (asperger's syndrome). diemžēl zāles tam nav un psihoterapeits būs nauda vējā. vienkārši jācenšas sadzīvot ar to, samierināties.

T



Edited 1 time(s). Last edit at 17.05.2009 14:46 by kachenite.

T



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:20 by kachenite.

Vienmēr jāsāk ar to, kas ir pieejams.

Kaut ar ieteikto krīzes centru. Nevajag uzreiz domāt par psihoanalītiķi par Ls 50 sesijā 4x nedēļā...

Oh, un par tām psihiatru un neirologu diagnozēm viens bija teicis, ka katrs no diagnozes aprakstītājiem ir vienkārši jauki raksturojis sevi; Amerikas psihiatru asociācija, kura ražo diagnozes visai pasaulei, ir viens liels šizofrēniķu klubiņš, kur viņi viens otru visu laiku ārstē :)

Savukārt kāds UK it labi zināms pedagoģijas guru pauž, ka visi vīrieši ir mazliet autiski (aspergera sindroms ir viegls autisms). Jāmaina dzimums, un būs ok :)

Encefalogrammu nozīmē neirologs vai psihiatrs... bet arī tur esošās izmaiņas var koriģēt psihoterapeitiski; lielu daļu smadzeņu ts. "organisko izmaiņu".

Zāles vai ne-zāles vienmēr ir diskutabls jautājums, bet es spriežu, ka Tev knapi ar naudām. Par velti ir tikai valsts psihiatrs, kur ārstiem ir maz laika un sistēma ne ļoti draudzīga lietotājam...

Iespējams, ka kaut ko ar zālēm pasākt šeit var, bet vai vajag? Reizēm vajag, reizēm ne...

q



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:20 by kachenite.

exactly...

Ir tāda psihoterapijas skola kā psihoorganiskā analīze: viņa tieši "ēd" visus šitos sindromus... bet mēs taču nezinām, kas tas ir; un cik drošas ir tās birkas?

Varbūt tā cilvēku iznīcinās, jo būs norakstījusi, iedvešot bezcerību. To nu šitie labi māk! Ja vēl tramīgs cilvis...

Christian science ir uztaisījusi ļoti dusmīgu filmu par psihiatriju; tur bija viens labs gabals: aiziet puiss pie 4 psihiatriem ar vienām un tām pašām sūdzībām un dabū 4 dažādas diagnozes!

P



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:21 by kachenite.

:)

Viņiem tie psihologi vispār neko citu nemāk rakstīt kā "šizo"...

Kam nu bijusi saskare, tie visi ir "šizo". Kāds aizies mājās un pakārsies, bet viņi pēc tam vaidēs, ka pieaug pašnāvības, bet tauta nemeklē palīdzību!!!

Iedod neirotiķim tādu "šizo" gan. Neirotiķis jau tāpat domā, ka ir traks...

paldies jums par atsauciibu!
izlasiiju arii par Aspergera sindromu (liidz shim par taadu nebiju dzirdeejusi). peec apraksta it kaa viss atbilst, arii es juutos nesaprasta, kaa no citas planeetas, ir citas intereses, cita dziives uztvere. reizeem liekas, ka neesmu piedzimusi iistajaa laikaa (runaaju par materiaalisma paarnjemto pasauli, kariem, utt.). gruuti to visu saprast un pienjemt.. bet pie shii sindroma nekas nebija mineets par nomaaktu garastaavokli, nespeeku. varbuut tas iet roku rokaa ar ieksheejaam sajuutaam.
ir arii taa, ka gribu kaut ko dariit, gribu sevi izteikt kaut kaa radoshi - patiik ziimeet, gleznot, radiit muuziku, utt., bet nevaru sevi piespiest. tas droshi vien izklausaas peec depresijas. domaas par pashnaaviibu gan nav bijushas, domaaju, ka arii nebuus, lai cik suudiigi ietu. nesaku, ka dziive ir slikta, taa pat ir interesanta. un diivaini ir tas, ka draugu (tuvu draugu) viduu juutos drosha, paarliecinaata, pat gudra - varam stundaam filozofeet par augstaam lietaam.
piemetinaashu, ka shii iemesla deelj patiik alkohols, tas paliidz sevi mazliet atveert..
un veel - dazhas dienas juutos pilniigi normaali, pat labi, sanaak komuniceet, pat pasmieties, bet jau naakamajaa dienaa varu juties pilniigi otraadi. neko negribu, nevaru, esmu nekas.

visas šīs psiholoģiskās problēmas ir cieši saistītas ar cilvēka personību. un ja ir aspergera sindroms, tas nenozīmē ka nevar būt vēl viskautkas, tai skaitā depresija.

tās birkas nav izdomātas lai kādam kaitētu, vienkārši cilvēkam ir daudz vieglāk pateikt ka viņam ir problēma kas saucas tā un tā nevis pusstundu stāstīt par saviem simptomiem un sajūtām.

un kur un kaa var noteikt diagnozi?! mani patieshaam interesee, kas man kaish. jo es juutu, ka taa nav tikai vienkaarshi depresija!

S



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:22 by kachenite.

Depresija ir piņķerīga; mazums, ko Tu jūti. Ir cilvēki, kuriem gadiem sāp vēders, bet izrādās, ka depresija.

Cilvēka psiholoģiskās grūtības nav tik viegli diagnosticējamas.

Ja man tuvotos kāds "galvas dakteris", kurš uzreiz gatavs piekārt birku, tad no tā jāturas pa gabalu, jo jau bildu, ka var dabūt 4 dažādas birkas vienā dienā; tā tas arī notiek. Viņi paši tur ne sū... (es atvainojos) nezina; pie kura ej, katram sava versija. Marasms. Turklāt tas var beigties ar sociāliem ierobežojumiem — neļaus vadīt auto vai sazin ko. Baigi gribi? Nebūsi tak mazohiste.

Nomierinies. Te pilns forums tusē, kas nezina, kas viņiem ir, jo to ne vienmēr var zināt. Nav arī jāzina, bet vienkārši jāstrādā ar to, kas traucē.

Kachenites paziņas pieredze ir tik ļoti izplatīta, ka mati ceļas stāvus. Vēl dabūsi klāt trauksmi un neirozi aiz šausmām. Cilvēks pēc 10 gadiem uzzina, ka ir tajā viņu uzskaitē, kaut pie psihiatra ir bijis tikai pāris reizes kaut kādā dzīves krīzes brīdī.

Man arī viens paziņa dabūja birku no psihiatres, ka viņam esot organiski traucējumi: nav visu skrūvīšu. Aizgāja nolaistām ausīm pie psihoterapeita. Tas kārtīgi ierēca pa veču modei ar diezgan necenzētu leksiku par to, bet tas bija viens no Latvijas psihoterapijas korifejiem, kas savu lietu zina. Šo stāstu es neizlasīju internetā.

Bet protams, Tu drīksti iet un meklēt sev to organisko problēmu; turklāt reizēm vajag šo to izbaudīt, lai pats saprastu, kas ar viņu notiek.

Pat ja Tev būtu kāda organiska problēma, viņi ar to neko nevarētu darīt, bet tikai Tev piekārt birku. Sadzīvot tāpat pašai būtu jāmācās.



Edited 1 time(s). Last edit at 18.05.2009 12:12 by Runcene.

Vari aiziet pie kāda neirologa savas sniedzamības robežās (cena, attālums). Nostāsti šito visu, un lai viņš Tevi viskautkur nosūta. Pēc tam pati varēsi domāt. Lai nesanāk tā, ka nenāk beigās miegs, cik ļoti gribas tikt skaidrībā.

...galīgi negribas piekrist, ka baidaties no valsts psihiatriem.man gadu atpakaļ bija pasmaga depresija,kaut ārstējos pie psh-psht privāti.Tomēr pēc 8 mēnešiem bija tik slikti, ka nolēmu aizrāpot uz valsts slimnīcu-biju gatava uz jebko ka tikai palīdz,bet man nedz ko piekabināja, neko-noteica dg ieilgusi depresija un ieteica savu psihoterapeitu,kurš 8 mēnešu laikā nespēja ne zāles piemeklēt, neko citu uzsākt,tik kāsa baiso summu,iesūdzēt tiesā,jo nebiju ne pirmā ne pēdējā kas no tā nelieša cietusi.izrādās-alkašs,a kādreiz bijis labs dakteris.

qwick

Ja viņi ir ierakstījuši kartē depresijas diagnozes kodu, tad nemaz citādi nevar būt, ka esi uzskaitē. Tur taču viss notiek datorizēti. Ja vien papīros neieraksta ko vieglāku; neirozi vai tml. vai ārsts nepieņem kādu ļoti individuālu lēmumu. Depresija ir uzskaites diagnoze.

Uzskaitē var nokļūt ļoti viegli, un cilvēki tur nokļūst, bet pēc tam netiek prom, zināmu laiku (kamēr spēj savu vēsturi pieņemt) dzīvodami bailēs, ja nu kāds uzzina. Ar to ir ok, kamēr tas nekrusto karjeras ceļu utml. Ja Tev darbā zinās, ka esi bijis psihenē, tad Tavas kļūdas būs slimības izpausme, bet citi kļūdīsies tāpēc, ka ir taču tikai cilvēki. Ne vienmēr, bet it bieži. Un var minēt 3x, kuru pirmo atlaidīs.

Protams, ka nevienu tagad būrī netur, lobotomiju un elektrošoku netaisa; bet stāsts ne par to.

Katrs var darīt, kā grib; ja ir galīgi slikti un naudas nav, tad droši vien cita ceļa arī nav, bet ir vērts šo izvēli apdomāt vairākas reizes un paštukot, vai nevar atrast naudu privātam psihiatram — ja vispār ir doma par ārstu, zālēm, psihiatriju.

Viens nodzēries psihoterapeits neliecina par psihoterapijas nederīgumu.
Viens jauks valsts psihiatrs (nekādi briesmoņi jau viņi nav, tas tiesa) diemžēl nenodrošina pret to, ka cilvēkam nesačakarēs papīrus un biogrāfiju. Ja vēl ņem vērā, ka tie, kas šeit postē, ir ar lielām šansēm no savas bedres izkļūt.

Šeit labāk pieiet no pozīcijas "drošs, kas bailīgs". Visur tas nederēs, bet jautājumā par valsts psihiatriju derēs gan. Nevar ignorēt sabiedrības attieksmi, ar kuru pēc tam var iznākt saskarties.



Edited 1 time(s). Last edit at 18.05.2009 15:24 by Runcene.

un kas taas birkas piekarina - kuraas iestaadees? t.i. - kur man neveersties peec paliidziibas?
un kas iisti ir tas Skalbes centrs? tur birkas karina?
(atvainojos, es tieshaam par sho visu neko nezinu:)

Skalbes ir krīžu konsultāciju centrs, kur strādā psihologi un kur var saņemt dažas psihologu konsultācijas par salīdzinoši mazām naudiņām vai pat par brīvu, ja dzīvo Rīgā. Tur nekādas birkas nekarina; (bet vai Tev tagad ir kāda psiholoģiska krīze?); "birkas piekarināt" (nokļūt uzskaitē) var tikai VALSTS psihiatrijas iestādēs... privātpraktizējošie psihiatri, protams, arī uzstāda diagnozes, bet tas nav bīstami, jo nekādos reģistros cilvēks nefigurē. Vismaz tāda kārtība ir pagaidām.

Par mazām naudiņām var konsultēties arī pie psiholoģijas un psihoterapijas studentiem LU Pedagoģijas un psihol. fakutātē, RPIVA, www.psihoterapija.lv (ir studentu saraksts), vēl arī ir e-psihoterapija; arī tur "birkas nekarina". Bet psihologi un psihoterapeiti būtu īstie, kas Tev palīdzētu tikt galā ar kompleksiem, par kuriem raksti. Ja vien pati to gribi.

Savu galvu "tehniski" vari izmeklēt, saņemot norīkojumus no neirologa. Tas uzstāda diagnozes, bet ne psihiatriskas; ja nu vienīgi viņš cilvēku pie psihiatra nosūta, ja jūt, ka viņa joma beidzas, bet abu doku jomas dažreiz var pārklāties... neirologs vairāk veic smadzeņu "tehnisko apskati"; psihiatrs vairāk interesējas par emocijām, garastāvokli, halucinācijām:) utml. lietām un koriģē smadzeņu ķīmiju ar psihotropām zālēm. Dažkārt tās raksta arī neirologi, bet viņi šo zāļu jomu tik labi nepārzina.



Edited 3 time(s). Last edit at 18.05.2009 17:31 by Runcene.

R



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:23 by kachenite.

super, paldies visiem! jaasaak kaut kas dariit lietas labaa ;).

kur taadi stulbenji kaa " ! " rodaas?

! ķer kaifu, rakstot riebeklības par cilvēkiem, kas šeit un arī citos forumos lūdz padomu un nonākuši grūtībās.

Kam Jums to vajag apspriest, meitenes? Viņa posti te nekad nepaliks, nevajag reaģēt; viņam taču tikai gribas dabūt Jūsu uzmanību, ko viņš arī panāk, ja tauta sāk izrādīt dusmas.

blaa ir termināls gadījums.

Ir dzīvē lietas un vietas, kurām nav vērts tērēt pat sekundi, bet es, redz, laikam pat minūti būšu iztērējusi, šito rakstot...

Tev taisnība, Runcen!

Runcen, labā, man Tev jautājums, tikai, lūdzu, neapsmaidi.
Man no agrākiem laikiem saglabājies Ampitriptilin, kam termiņš beidzies 2007. gadā. Tiek taupīts, jo bail - ja nu pēkšņi ievajagas, bet pie daktera uz sitiena netieku. Kaut gan saprotu, ka vecas zāles lietot nav prāta darbs. Mest ārā? Un kur vispār var nodot vecus medikamentus? Aptiekās?

Te nav nekā apsmaidāma ;)

Man pašai mājās savulaik bija mega liels psihotropo zāļu arsenāls, kam termiņš gana sens; iedarbība var mazināties, bet indīgas jau tās zāles nav. Trankviļus es lēnām izbaroju paziņām, draugiem, radiem, lai nav jānesas pie ārsta (parasti to neviens negrib), ja krīze nav smaga (vajag dažas tabletes sadzīves līmenī). Tātad zināmā mērā šarlatāniski un nelegāli praktizēju psihiatriju:) Es neiespringstu par doku šausmināšanos, ka tā nedrīkst darīt... kāds no operācijas baidās, kādam klimakss... nav runa par mazgādīgiem kloņa ēdājiem... neviens nav nozāļots, bet ir dažkārt pasargāts no nevajadzīgas saskares ar psihiestādi. Cits pagaršo, vai der, un tad zina, ko dokam turpmāk prasīt, ja nu zāles tomēr grib. :) Antidepresanti vispār ir mēmi dārgi; kāpēc kādam neatdot, ja doks tādus nozīmējis; bet nu jau viss būs apēsts...

Pēc 2 gadiem vēl ir ok; dikti senas man atrod vietu vai nu kanalizācijā (šaubos, vai kaitējums videi ir smagāks par veļas pulveri), vai arī atkritumu spainī... agrāk kaut ko dzirdēju, ka kāds it kā vāc, bet šaubos, vai tas nav tikai uz papīra, turklāt es nenēsāšos pa Rīgu ar 2 blisteriem veca diazepama...

Dažiem tramīgiem ļaudīm zāļu klātbūtne dod drošības sajūtu. Kurš var kuram norādīt: turēt zāles vai ne... Katram savs fetišs :)



Edited 1 time(s). Last edit at 20.05.2009 14:17 by Runcene.

Paldies par atbildi!
Ok, lai vēl pastāv fetišam (!) pāris gadus ar cerību, ka nebūs vajadzīgs. Un tad - kanalizācijā.
Jā, ir dzirdēts par zāļu savākšanas vietām, bet ja jau pat Tu Rīgā nezini, kur tas ir, es taču no sava miesta nepēršos meklēt.
Jā, diemžēl esmu tramīgu ļaužu.

amitriptilīnu jau nu gan labāk uzreiz mest miskastē, šie padomju laika antidepresanti ir briesmīgi.......