Labs vakars.
Ir tāda problēma, ja tā to varētu saukt, man ir pārāk liela reakcija pret sīkumiem. t.i., ja man vakarā kaut kur ir ieplānots iet - man visu dienu ir slikta dūša un es nevaru ieēst ne kumosa, kad ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi iepazīstos vai nonāku intīmākās attiecībās, mana mute kļūst galīgi sausa tā, ka tas pat traucē parunāt. ja man tuvojas kāds eksāmens, jeb ierodos uz eksāmenu, etc, arī tad mana mute kļūst galīgi sausa, kā arī ir bijušas reizes kad pirms tam izvemjos. nemaz nerunāšu par runāšanu auditorijas priekšā vai cilvēku pārpildītās telpās..
reizēm pat domājot par iešanu kaut kur ārpus mājas kļūst slikti.. ja plāni mainās, vai neizeju citu iemeslu dēļ, pāris minūšu laikā kļūst labāk..

tā esot kaut kāda fobija.. vai tai ir kādas zāles kas man varētu palīdzēt? (vēlams tādas, no kurām nevarētu rasties dažādas problēmas ar vesalību vai atkarība)

gribēju vel tik pieminēt, ka man nepaliek slikti no dažādiem nepatīkamiem skatiem, video, bildēm, utt.. es varu skatīties kā kāds vemj, taj pat laikā ēdot bez nekādas reakcijas. ētisku apsvērumu dēļ neuzskaitīšu visu no kā man nav palicis slikti.. :)
nezinu vai tas ir būtiski, bet labāk pieminēt, varbūt ir kāds zinātājs kādēļ man ir tāda problēma un kā ar to cīnīties?

tas viss man dikti traucē dzīvot, atrast otru pusīti, izklaidēties, kārtot eksāmenus, īsāk sakot - visu dzīvi maitā :(

pie aarsta neesi bijusi?

pie ārsta neesmu bijis, šādu iemeslu dēļ apmeklē ārstus?
varbūt kādam ir bijusi pieredze, jeb zināšanas šajā jomā?

nav te nekādu brīnumzāļu. psihiatri (ja galīgi nevar strādāt un dzīvot) izraksta trankvilizatorus vai antidepresantus, bet tie nav gluži nekaitīgi.

jāmeklē iekšējās nestabilitātes cēloņi, kas saknēti tai manierē, kā esi audzināts.

ja netiec pats galā, tad psihologs vai psihoterapeits. zāles ļoti galējs risinājums.

Visi sie simptomi ir tavas trauksmes rezultaats, par to arii liecina tas, ka peec neilga laika staavoklis uzlabojas, ja tu paliec maajaas. Piekriitu Runcenei, ka AD ir galeejais variants, pameegini izrunaaties ar psihologu, bet vismaz es neesmu par psihoterapiju, kas dzili rokas beerniibaa un meklee beerniibas traumas, katram taadas var atrast. Iesaakumam pameegini uzrakstiit kaadas domas tev rodas, kad tu zini, ka tev kaut kur jaaiet, tas paraadiis to, no kaa tu baidies. Paanalizee kas ir kopiigs visaam taam situaacijaam, kas izsauc simptomus, piem., svesi cilveeki, tas ka buus jaarunaa u.t.t.

Taaas visas ir sociaalas situaacijas,

123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Paanalizee kas ir kopiigs visaam taam
> situaacijaam, kas izsauc simptomus, piem., svesi
> cilveeki, tas ka buus jaarunaa u.t.t.

Tev tas palīdz? Paanalizējam...un...viss pāriet?

Paliidz noteikti, bet papildus psh lietoju AD. Ja saliidzina kaa bija gadu atpakal, tad varu teikt, ka ir 95% labaak. Protams, neguleeta nakts, liels stress izsauc kaadus simptomus, bet tas ir dazu minuusu jautaajums, esmu iemaacijusies veiksmiigi tikt galaa.

123

Cik ilgi esi dzērusi zāles un cik ilgi ir bijuši tavi periodi bez zālēm, kā tad juties? Mani interesē, pašlaik esmu bez zālēm, baigi ņemos ar šo visu, intensīvākas sajūtas :), bet jūtos diezgan nogurusi. (tas gan nenozīmē, ka plānoju kāpt atpakaļ uz AD)

12345qwerty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Labs vakars.
> Ir tāda problēma, ja tā to varētu saukt, man
> ir pārāk liela reakcija pret sīkumiem.

Ko nozīmē - "pārāk liela"? Kas ir noteicis "normu"? Tev ir lielāka reakcija nekā citiem. Tas ir raksturīgi ap 5% no mūsdienu sabiedrības, un šim cilvēku kopumam paaugstināta emocionāla reakcija ir dabiska un normāla. Tikai jārēķinās, ka agrā bērnībā mēs šīs pašas lielākās reakcijas dēļ varam vairāk ciest no sabiedrības brutalitātes un plaši izplatītajiem vecāku un skolas vides centieniem lauzt tavu raksturu, ja esi jebkādā veidā atšķirīgs no vairākuma.

Tev noteikti ir īpašas dāvanas kaut kādā jomā, un jūtīgāka emocionalitāte ir neizbēgams blakusefekts. Tas nav Tavs trūkums, bet stiprā puse!! Taču jāmācās to pareizi izmantot. Ja proti angļu valodu, paskaties Garreta Loporto lapā loporto.com. Tur atradīsi kaut ko fantastisku! Ja angliski neproti, ar laiku šo to publicēšu latviski, mēneša beigās pameklē mājaslapā Dzīvotprieks.lv uz tēmu "DaVinči".

Man reiz pieteicās uz konsultāciju cilvēks, kam darbs nesaraujami saistīts ar uzstāšanos citu priekšā un sava viedokļa publisku aizstāvēšanu. Pēc 20 minūšu ilga "laika līnijas" darba nākamajā dienā viņš atsūtīja SMS: "Nezinu, vai tā sagadīšanās, bet ir vieglāk..."

Tā ka problēmas sakņu esamība bērnībā bija acīmredzama. 123 neieteica vērsties pie psihoterapijas, un es šeit gribētu piebilst, ka piekrītu attiecībā uz analītiskā novirziena terapijām - tās nav ieteicamas, ja jārisina psihotraumu jautājumi (trauma tad tiek piedzīvota vēlreiz). Tā vietā iesaku jau pieminēto "laika līnijas terapiju", ko pats apguvu NLP kursos pie Daces Rolavas. Ja ir naudiņa, aizej pie viņas un ātri jutīsi labu rezultātu.

> tā esot kaut kāda fobija.. vai tai ir kādas
> zāles kas man varētu palīdzēt? (vēlams
> tādas, no kurām nevarētu rasties dažādas
> problēmas ar vesalību vai atkarība)

Tādu zāļu nav! Ja sāk lietot medikamentus, tos būs jālieto ikreiz, kad attiecīgā problēma. Un atliek rūpīgi izlasīt blakusefektus (vēl labāk - ko saka tie, kas paši "uz āķa"), lai rastos izteikta vēlme mēģināt ko citu. Pilnīgi noteikti runa ir par psiholoģiskām metodēm.

Ar cieņu,
Guntis Veiskats

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.

AD dzeeru 2 gadus. It kaa jau bija labaak, bet sliktumi taapat dazkaart uznaaca. Ar fluanxol atmesanu probleemu nebija, bet ar Noritren gan gaaja pagruuti. Bez zaaleem iztiku 8 meenesus, bet bija trauksme, biezaakas panikas leekmes, patstaaviigas probleemas ar kungi un saakoties rudenim bija lielas paarmainas dziivee un ar to saistiits stress, palika pavisam slikti - jau bija gruuti vienai braukt ar sabiedrisko transportu un uz tuveejo veikalu aiziet. Tad nu biju atpakal uz AD, bet uz citas un jaunaakas paaudzes AD. Terapiju uzsaaku ar biski pa lielu zaalu devu, taadeel deel blakusparaadiibaam 5 dienas neceelos no gultas un 2 nedeelas biju uz slimiibas lapas. Uzlabosanos saaku just tikai peec 1,5 meenesa, sajaa laikaa ciitiigi saaku lasiit par kognitiivo terapiju, saaku analizeet savas domas, izmeeginaat dazaadas metodes,lai noveerstu tuvojoso panikas leekmi, atslaabinaasanaas vingrojumi (pildu veel joprojaam). Pie psihologa saaku iet tikai sogad, kur mees runaajam par maneejaam tagadeejaam sajuutaam, domaam, nedrosiibu kaadaas situaacijaas u.t.t., un kaa jau agraak mineeju beerniibaa iipasi neiedzilinos. Saakumaa gaaju reizi nedeelaa, tad reizi divaas un tagad es jau juutu, ka vareetu veel retaak.

123

Cik ilgi tev ir 'šis viss'? Un vai agrāk tiešām nebiji gājusi pie psihologa? Pie kā tad tu gāji?

Man tas viss saakaas pirms 5-6 gadiem. Saakumaa protams devos pie psihoterapeita, jo es nesapratu, kas ar mani notiek. Biju pie vinas 5 reizes, bet taa vietaa, lai izskaidrotu kas ir panikas leekmes, ka tas nav dziiviibu apdraudoss, notika raksanaas manaa beerniibaa, kam iisti jeegu nesaskatiiju un labaak arii man no taa nepalika, taapeec atmetu visam ar roku. Pie psihiatra aizgaaju apmeeram veel peec gada un kaameer lietoju AD, tad pie vinas arii gaaju.

Njā, es arī dzīvoju 4 (!!!) gadus ar domu, ka no panikas lēkmēm var nomirt. Bija ļoti grūti. Tiklīdz uzzināju, ka nevar, kā akmens no sirds novēlās, un, godīgi sakot, daudz ko deva, lai es no tām mazāk baidītos vai tikpat kā nebaidītos.

5 reizes pie p-terapeita nedod praktiski neko, es pat teiktu - pilnīgi neko. Pirmo efektu sāku just tikai pēc gada. Sākumā domāju - es eju, izmetu naudu, viss ir tāds bla, bla, bla- bet tad, kad pamanīju, ka pati esmu mainījusies, varu sev labāk palīdzēt, tad sapratu, ka p-terapija atstāj sekas (labā nozīmē). :)
Sākumā šķiet, ka tā rakāšanās ir bezjēdzīga - nu ko var rakāties, tas neko neatrisina. Beigās tu REDZI un SAPROTI daudz ko, ko agrāk nesaprati, kas tev vienmēr ir bijis blakus, tikai tu to neredzēji.

Bet anyway - simptomi, lai arī mazinājušies, bet paliek...

G



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:32 by kachenite.

5 reizes psihoterapijā tiešām ir par maz, bet katrs jau var izvēlēties savu psihoterapijas skolu. es arī domāju, ka kognitīvi biheiviorālā ir par īsu, bet varbūt, ka kādam tiešām palīdz, varbūt, ka kāds tā spēj mainīt savu domāšanu.

galvenais taču, ka cilvēkam paliek labāk. rādītājs būs tas, kā ir ar veselību bez zālēm.

kachenite, I hope! :)

Milda IMO Tu esi mazliet par daudz esi ieciklojusies uz simptomiem un to likvidēšanu; tas tagad strādā pret Tevi...

patiesībā tas ir tas pats, ja dod pa "bundžām" kā strawberry: nu kāpēc vēl nav, ko tie vella terapisti tur muļļājas... bet tas nelīdz...

Es nekad neesmu domājusi - ko kāds muļļājas un man nepalīdz. Es tā nekad neesmu skatījusies uz p-terapiju, bet, iespējams, tu runā par strawberry.

Tas viss ir dēļ vienas lietas, kāpēc esmu nepacietīga...

:) tas tik un tā nepalīdz... nav svarīgi, kāda lieta... un kāpēc Tu gribi to lietu tagad? tāpēc, ka gribi principā? es nojaušu, tas ir ok, bet tur vajadzētu mēģināt saprast, kas notiek, tad spriedze noies...

Runcene, tu droši vien nojaut..:)

Man tas neliek mieru, es cenšos ar sevi strādāt, bet ik pa laikam tas uzpeld. Kāpēc tagad? Tāpēc, ka gribu principā - bingo! (nevis tāpēc, ka no sirds....un zinu, ka man jāgaida tad, kad tas būs patiesi..)

rāmi lēnām:)

jāuzmanās tad, ja kaut ko gribas, piemēram, tāpēc, lai tad it kā celtos sociālais statuss, pašvērtība, rastos zināma varas sajūta.

atkal jau: nav runa par apzināto...

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> atkal jau: nav runa par apzināto...


???

Tev pašai nešķiet, ka tā ir... bet kas īsti ir: to jau es ar nezinu... jāsēž vien būs pašai un šitas jāizpīpē... jautājums ir vienkāršs: kāpēc tik traki vajag, bet ar visiem "slēptajiem" zemtekstiem...

Šausmīgi sarežģīts jautājums, es jau to 'pīpēju' diezgan ilgu laiku!

aber Tev jau nav vienai tas jādara...