Situācija sekojoša... Man ir vairākus gadus vidēji smaga depresija ar trauksmi un paniku... nu jau 3 gadus lietoju AD (ir mēģināts pārtraukt lietošanu, bet slimība atkal atgriežas)... Pašā sākumā doks izrakstīja Seroxat un šis AD ļoti labi palīdzēja - jutos ideāli - visas slimības izpausmes pazuda. Pat ādas stāvoklis uzlabojās, jo līdz šim mocīja atopiskais dermatīts, kurš saasinājās stresa laikā...
Kad pakāpeniski mēģināju pārtraukt lietošanu, atgriezos tajā pašā "purvā" , kurā atrados gandrīz kopš bērnības... Pamainījām uz Cipralex. Lietoju 0,15 gr nu jau pāris mēnešu, bet pamazām jūtu, ka pasliktinās miegs (agra pamošanās), līdz ar to nogurums un nervozitāte... Drūmu domu vai slikta noskaņojuma nav, bet cik zinu no savas pieredzes, tad regulārs miega trūkums var novest arī pie depresijas....Protams, konsultēšos ar doku, bet vēlos arī jūsu domas... Vai ir vērts palielināt Cipralex devu līdz 0,20 gr, ja nepalīdz 0,15? Vai arī atgriezties pie Seroxat? Seroxat negribētu blakusparādību dēļ (svīšana, svara pieaugums, nespēks)...Lietojot Cipralex, blakusparādību nav, bet palīdz šīs zāles pavisam minimāli.... :( Ir mēģināts arī Sertralin (efekts kā Cipralex)...............
Un vēl jautājums, vai Cipralex nav lētāki analogi?

Ja neskaita kļūdas apzīmējumos (nez vai 0,15g, gan jau 15 mg), tad- nekāda lielā deva tā nav, mierīgi var runāt ar doku par devas palielināšanu...

es, piemēram, no Cipralex tieši svīdu... arī bija kaut kas ar miegu; agri modos, bet pārējo dienas daļu biju ļoti miegaina — tā kā citu pieredze var būt ļoti atšķirīga. lētāka analoga laikam nav, jo zāle samērā jauna, analogi top, kad "iztek" licence... psihiatrijas iestādēs esošajās aptiekās šis esot vislētākais. 20 mg skaitās maksimālais, tad jāmaina uz citu ķīmiju. vispār kaut kur lasīju tautas domas vai sajūtas: tipa Seroxat labāk "nomierinot" nekā Cipralex. nezinu, cik pamatoti, bet tas dzirdēts ne vienu reizi vien. man nav pieredzes ar Seroxat. svara pieaugums: nu, te ir vienkārši jākontrolē ēšanas apjomi, jo AD noņem sāta sajūtu: tas ir arī skaidrs pēc darbības mehānisma, protams, ne visiem...

jāņem vērā arī psiholoģiskie mehānismi: cilvēkiem reizēm vienkārši neder nevienas jaunas zāles. it sevišķi trauksmainiem. es, piemēram, "neakceptēju" nevienu dienas trankvilizatoru, jo pirmais trankvilizators, kuru dabūju, bija vecais fenazepams. nu, tā, pietika šo ieraudzīt, lai būtu miers. tātad, ja ir trauksme, ne vienmēr viss ir saistīts ar ķīmiju, bet arī ar psiholoģiju. kaut kas iz histērijas, kaut kas iz hipohondrijas :) tas pats ar tikšanu nost no zālēm vispār. var padomāt, ka jāmeklē cita "mamma". varbūt izdodas... pēc analoģijas: ja esi gājis ar kruķiem, varbūt vērts kādu laiku izmantot spieķi, nevis uzreiz vienam pašam lēkt.

no otras puses, varbūt vajag klāt kādu "mazo" neiroleptiķi... bet, piem. Fluanxol, kas vismaz man diezgan labi stabilizēja garastāvokli, bija lietojams tikai no rīta un pusdienlaikā, jo ļoti stimulēja...

vispār jau nevar cerēt, ka psihotropās zāles izdosies perfekti pieregulēt. ja tā grib, tad jābūt maksātspējīgam, jo būs ļoti daudz jāmaina. amīšos bagāti ļaudis, kuriem tas nepieciešams, iet pie psihiatra un "pieregulējas" bezmaz 2x ned. kā diabētiķi: deva atkarīga no slodzes. tā pati smadzeņu endokrinoloģija vien ir. tātad ar kaut ko ir jāsamierinās.



Edited 2 time(s). Last edit at 08.10.2009 20:40 by Runcene.

...20 mg pilnīgi noteikti nav max deva Cipraleksam...

citēju 2 psihiatru teikto.... par neirozēm....

Jārunā ar ārstu! Man ir tieši tā pati problēma, esmu lietojusi tieši šos pašus medikamentus! Gan Cipralex, gan Seroxat! Man arī palīdzēja Seroxat, bet pēc vairākiem gadiem, kad biju nonākusi atkal vienā "purvā", tad nez kāpēc man no Seroxat palika slikti. Tev jau tā noteikti nebūs, bet vnk organisms laika gaitā arī maina savu nostāju pret attiecīgo medikamentu, tāpēc neieceklējies un esi mobila! :-) Viss štokos! Turklāt arī var citus, piemēram, tagad lietoju Mirzaten - tas ir tieši no tās pašas sērijas - varbūt Tev izrakstīs to. Tā kā tur nav problēmu, noteikti gan jau Tev pamainīs. Galvenais pateikt visu ārstam, viņš jau visu zinās! Ā, un Mirzaten tieši dzer uz nakti, kas palīdz iemigt(man piemēram), ja izraksta to, tad saki, lai izraksta Q, jo tās uzreiz ir mutē šķīstošās, kas paātrina iedarbību! Un nav arī jāuzdzer ūdens!;-) Tās noteikti kombinē arī ar citām, piemēram, ar fluonxolu(kaut kā tā, īsti neatceros nosaukumu). Bet to noteikti pateiks ārsts! Tāpat jau tikai caur viņu var dabūt zāles! ;-) Un nav jau tā, ka ir tikai divi vai trīs veidi, vēl jau ir citi! Vnk jāpiemēro firma.. Tām visām zālēm ir līdzīgs sastāvs, cits ražotājs un tikai nianses atšķiras!

P.S. Lētāk ir samaksāt par to naudu, nekā dzīvot tajā "purvā" un pazaudēt visu atlikušo - veselību, darbu, ģimeni, draugus utt. Tas viennozīmīgi ir lētāk! Izklausās, ka Runcens dzīvē nav īpaši pieredzējis un par šīm lietām īpaši neko daudz nezin..
Turklāt, Zāra, ja Tu runā par to, ka tas ir dārgi, tad saprotu, ka Tev nav nekādas diagnozes, tad varu mierīgi ieteikt griezties pie psihoterapeita - vēl viens līdzeklis kā samazināt zāļu izmaksas ilgtermiņā! Psihoterapeits atmaksājas ar uzviju! ;-)

...nu, jamiem piemiit ne vienmeer saprotama veelme buuveet 5pakaapju kombinaacijas no homeopaatiskaam devaam... laikam daljai skola taada..

Gu-gu

"Runcens dzīvē nav īpaši pieredzējis un par šīm lietām īpaši neko daudz nezin".... :)))

man ir savulaik 5 zāles dienā bijušas... un nu nav nevienas. so...

,,,

tieši tā... ceturtdaļa tabletes šitas, astotdaļa šitas... man pašai savulaik bija neiroleptiķis 1 tablete uz nedēļu...

Runcene, man jautājums aiz ziņkāres - vai tu uzturies vidē, ar kuru tu agrāk netiki īsti galā? Vai saskaries ar situācijām, kas agrāk bija tavas ''top priority" tam, ka vajadzēja dzert zāles? Resp., vai esi tikusi pāri PAŠAM, PAŠAM, saskaries ar to ikdienā un bez zālēm?

Nedomāju, ka uzsvars ir zāļu skaitā, jo, kā esi izteikusies, agrāk dzēri 'citas paaudzes' zāles (kuras loģiski vajadzēja skaitā vairāk nekā tagadējās - modernākās). Jeb kļūdos?

Man ir bijuši stāvokļi - nevarēju no mājas iziet, nevarēju ar visām zālēm pat nosēdēt uz vietas, visu dienu izmisumā staigāju no 1 punkta uz otru, neēdu, aiz bailēm vēmu, izmisums, šoks, nekontrolēju domas. Nu jā, tā bija krīze - pirmā.

Tagad esmu bez zālēm (izņemot homeopātiju), ikdienā saskaros ar vienu no 'top priority' lietām, nav viegli. Depresijas nav, bet ir trauksme un bailes. Šad tad neiztieku bez Xanax. I man dilemma - labāk šādi vai kādu no SSRI...(retorisks jautājums).

...palasot, ko ļau\zi dzer, arī tagad 5pakāpju kombinācijas daļai doku joprojām ir modē...

Incē, kuras tad šobrīd pa 5 bliež iekšā :). Esmu dzērusi 3 reizē.:)

,,,

es varbūt nezinu pašas jaunākās tendences psihiatrijā (laikam atpalieku mazliet), bet man šķiet (vismaz ir psihiatru sarunām), ka prasme uzcept labu kokteili skaitās viņu augstākais lidojums. 3 jau nu laikam ir norma... 4 arī tālu nestāv, ja ir 2 trankvilizatori (miega ripas un dienas)...

Milda

vecs bija amitriptilīns (bet jamo i tagad reizēm dod, jo dažiem palīdz labāk), tad vēl bija neiroleptiķis, pretepilepsijas medikaments un 2 trankvilizatori. ā, un vēl jau bija tam neiroleptiķim korektors, lai galva nedreb:), bet tas gan tāpēc, ka vecās zāles. tātad kopā 6...

vispār ārprāc, biju jau gandrīz aizmirsusi sākuma priekus...

tur vienkārši krāva tik virsū... bet Tu palasi, ko tagad raksta cilvēki, kas ir bijuši slimnīcā. haloperidols, aminazīns... un neba visiem endogēna psihiska slmība ir. nu, tā. ja kaut kas no tā kokteiļa nestrāda, tad atliek vai nu pašam lēkt ārā vai ļauties grimšanai. un te nu jāteic, ka es pati no visa nokāpu. bez viena ārsta, bez psihoterapeita un paliku tik uz trankvilizatora, kad vajag. pilnīgā reibumā tomēr bija sajūta, ka šitā "laime" lai nu paliek citiem. prāts nestrādā, bet izrādās, ka cilvēkā ir baigie dzīvības resursi. tāpēc es te raudošajiem saku, ka cilvēks var dabūt gatavu ļoti daudz. nedomāju, ka man vairāk resursu nekā jebkuram citam iz dieviem iedots...

tad palasījos viena psihoterapeita pieredzi un sapratu: bāc, tas tak par mani, ko viņi, velni, mani indē, kad āķis citur. tad sāku psihoterapiju un pēc laika sapratu, ka dzīve pamatīgi jāmaina. nu, un tas bija ļoti grūti. tās bija lomkas. tad ielaidos uz Cipralex. 2 tūres pa pusgadam. no tā bija mazliet labāk, bet blaknes traucēja ļoti... tad nolēmu: nu, ja jau no 5 tiku nost, tad jāmēģina arī ši situācija izdzīvot. bet nesaku, ka viegli, nedz arī, ka tā visiem jādara.

par pirmo jautājumu: jā, es tagad esmu vidē, kas agrāk biedēja. jāteic gan, ka man nekad nav problēmas sagādājuši transporti, ēstuves, veikali... vairāk gan te nerakstīšu — varam papļāpāt citādi, ja kas interesē.



Edited 1 time(s). Last edit at 09.10.2009 12:39 by Runcene.

Manuprāt, liela nozīme uz ko kurš tiecas un vēlas.
Manam brālim sākotnējais stāsts ļoti līdzīgs manējam. Tikai viņš sāka dzert aizvien vairāk, dakteri teica "nekas, nekas - tas no depresijas" un zāles rakstīja. Turpinājās dzeršana, zāles un dazādu vielu ļaunprātīga lietošana. Ģimene pofig, slidenās takas (i cietumā savu laiku nosēdēja), labi ja mūžā gadus 5 puslīdz godīgi strādājis. Arī kāda galvas trauma gadījās. Mamma viņa dēļ pāragri uz aizsauli devās, tēvs līdz sava mūža pēdējai dienai stutēja. Cilvēks tagad jau gadus 10 pansionātā. Redzu reti. Izskatās vecāks par mani, lai arī 8 gadus jaunāks. Seja un pats uzburbis, runa lēna un slikti saprotama, lai arī runā saprātīgi. Sen vairs nedzer, pīpēšanu atmetis. Laime, ka viens no viņa dēliem reizēm paciemojas un kādu naudiņu pārskaita. Bet stāsts ir par to, ka šodien saka (pazvanīju un apsveicu dzimšanas dienā) "Mums te gan labi. Siltumā, paēdināti, apģērbti, tīra gulta..." Zināju jau ka tā, bet vienalga skumji kļuva. Ļoti, ļoti talantīgs puisis bija.

Šodien biju pie doka... nolēmām uzreiz neatgriezties pie Seroxat, bet pamēģināt Velaxin. Doks teica, ka šim piemīt laba prettrauksmes iedarbība... Tad jau redzēs... pie Seroxat vienmēr varēs atgriezties... Ceru, ka Velaxin palīdzēs un nemocīs ar blaknēm kā Seroxat...:)

Runcene,

Jaa, biju piemirsusi, ka psihiatra prasme ir sakjiimikjot.
Man, savukaart, probleemas ir radiijusi ne tikai ieksheejaa pasaule, tas, kaa redzu un uztveru sevi, citus, bet arii shiis vienkaarshaas lietas - braukshana transportaa un tamliidziigas (neuzskaitiishu savu tagadeejo lielo fobiju - paaraak personiski, bet tik ikdieniskja, jau gadiem).
Veel neesmu atkodusi, kaa tikt tai paari. Ar to saskaros gandriiz katru dienu, taapeec sanaak, ka 'turos kaa viirs' :). Bet nu jau nedaudz sevis zheel, nomociijusies ar to esmu, lai gan citaadi juutos labi, neizpaliek shaadi taadi 'rituaali', tiek iemests mutee Xanax. Bez Xanax tagad taadaas situaacijaas gruuti. Ljoti jaamokaas, lai to nelietotu, bet tad ciesh kas cits (nespeeju svariigas lietas normaali dariit). Negribu uz trankvilja seedeet, kaut arii ne katru dienu - reti (peedeejaa laikaa biezhaak). Nepatiik taa sajuuta no Xanax - kaa shmigaa. Vide man nav ucinosha, protams, taa ir atruna, bet tas, ka viegli nav, tas ir tieshaam. Man primaarais ir trauksme - trauksmes liimenis ir liels jebkuraa diennakts laikaa. Panikas leekmju gan nav, bet bailes ir. Tas, ka vienreiz, otrreiz sho 'fobijas' lietu izdaru bez 'rituaaliem' vai Xanax, tas nedod sajuutu, ka 'nu taa vairs nebuus,esmu tikusi tam paari'. Tas atkaartojas. Viljnveidiigi - tad vieglaak, tad gruutaak.
Dabuuju recepti, nopirku SSRi (ne Cipralex, es prasiiju ko maigaaku un nedaudz), staav atvilktnee jau paaris dienas, bet man - dilemma.
Mainiit lietas esmu saakusi tikai peedeejaa pusgada laikaa, taapeec laikam nav viegli. :)

Alstere,

taa gan ir. Cik kursh ir ciiniitaajs. :)

Ko lai es daru? man arī ir baiļu un trauksmju sajūta. Ja varu tad neeju nekur, bet darbu zaudēt nevaru. Iedzeru pa laikam lexotanil, tad vieglāk, bet cik ilgi? Kā jūs domājat vai dziednieki var palīdzēt?

Es arī savā laikā mēģināju pie labiem dziedniekiem-neko viņi TEv nepalīdzēs. Mans ieteikums-ej vien pie psihoterapeita un nekavējies ar to. Es pati nožēloju, ka tikai 30 gados uzsāku psihoterapiju. Tavām bailēm un trauksmei ir cēlonis, Tev tas ir jāatrod un jāizdzīvo vēlreiz kopā ar psihoterapeitu. Un tā Tu atbrīvosies no tā visa, bet tas nebūs uzreiz. Tagad ir pagājis pusgads un es jūtu, kā manī sāk parādīties neliela drošība pašpārliecinātība par sevi. Un tas ir tikai sākums :)