Par ko liecina paaugstināta emocionalitāte pieaugušam cilvēkam? Piemēram - tiklīdz kā ir kāds emocionāls saviļņojums (vienalga pozitīvs vai negatīvs) tā uzreiz asaras acīs. Tā notiek gandrīz katru dienu. Asaras gan vienmēr tiek apvaldītas. Ko lai dara un vai vajag ko darīt?

Kaut kas sakrājies iekšā. Un nu pie mazākā kairinājuma lien uz āru. Apvaldīt gan nevaig.

...nja...izraudāties...un viss...kaunēties no asarām???...stulbi...bet vispārpieņemti...

Priecājies, ka tā un, ja ir iespēja, izraudies. Emocijām ir jānāk uz āru.
Es būtu laimīga, ja varētu izraudāties, bet man viss uz iekšu, uz iekšu vien;(

nebiju gadus 10 raudājusi, bet tad uznāca tāds emocionāli piesātināts brīdis, kad situācijas mainījās strauji - bija gan dusmas, gan aizvainojums, gan prieks, un es raudāju :) pati biju patīkami pārsteigta, ka tomēr spēja raudāt nav zaudēta pavisam. nu situācija ir normalizējusies un stabilizējusies, un jau gadu es neraudu, nav man tādas emocijas, kuras izsauktu asaras. nezinu, vai tas labi vai slikti, bet arī iekšā nekas nelabs nekrājas :) nu, tā..

vauuuu 10 gadus neraudaat!?!? Man 2 nedeljas bez asaraam buutu rekords.