Esmu psihoterapijā diezgan smagā fāzē, ļoti daudz ko esmu sapratusi, kas un kāpēc notiek attiecības ar cilvēkiem, manās emocijās, trauksme utt, no kā tas radies. Bet vienu es nespēju sev izskaidrot un tāpēc dusmas uz šo dzīvi. Kāpēc man un arī citiem nepaveicās, ka bērns piedzimst ģimenē, kur pret viņu vērsta emocionālā (mans gadījums) vardarbība, pret citiem fiziskā, seksuālā, utt. Kāpēc man tik ilgi bija jācieš, kāpēc es nevarēju dzīvot pilnvērtīgu, laimes pilnu bērnību, studiju un jaunības gadus. Vēl vairāk uzskatu, ka man ļoti agri bija jābūt pieaugušai, faktiski tādas bērnības nav īsti bijis.
Tagad man ir 30 gadi un tikai tagad es sāku atraisīties, jūtos brīvāk attiecībās ar cilvēkiem, pamazāk ienāk iekšējs miers. Bet tomēr mazliet skumji, ka ārēji sāku novecot, daudz iespēju aizlaists garām.
Kāpēc tāds liktenis dažiem cilvēkiem????? Par ko? Vai tas jāuztver kā dāvana, iespēja piem. kaut ko dziļāk saprast cilvēkos?

Jūsu domas.... :(

Vai tas jāuztver kā dāvana, iespēja piem. kaut ko dziļāk saprast cilvēkos? (c)

Un kāpēc gan ne..?
p.s. bez tam - Tu neko savos 30 neesi palaidusi garām! Izmanto šo savu laiku - Tu vēl joprojām esi jauna! :) Un Tev vēl joprojām ir ļooooti daudz iespēju! Izmanto tās pēc pilnas programmas!
Tev noteikti izdosies! :)

Mees esam tik dazjadi un tomeer ,lielas dusmas dziivi nepadara skaistu un veiksmigu.Tas lieku reizi pieraada,ka cilveeka gadu skaitlim nav lielas noziimes ,bet gan tas - cik jauns juuties....

Liktens jau tāpēc ir Liktens, ka kāds to noLiek no augšas. Tāpēc, ka kāpēc beidzas ar C! Neatbildams jautājums. Tāpēc, ka cilvēki, kuri pārdzīvojuši smagas lietas, paši spēj labāk saprast citus, kuriem ir grūti šobrīd. Un spēja saprast citus jau ir Dieva dāvana.
30 gadi ir tāds vecums, kad jau ir uzkrājusies sava dzīves pieredze- vairs nedari tādas muļķības, kā savos 20 vai 25 gados. Arī veselība turas un daudz ko vēl var pagūt paveikt. Vēl: psihologiem ir tāds jēdziens kā "30 gadu krīze"- vecums, kad cilvēks novērtē iepriekš dzīvē paveikto. Atkarībā no secinājumiem un rakstura, daži tad metas dzīvē ar jaunu sparu, bet citi nolaiž asti...
Anonīmiem alkoholiķiem esot tāds teiciens: "Pagātne ir aizgājusi, nākotne vēl nav pienākusi. Bet šodien es nedzeršu!" Baudi šodienu, jo pagātni nepārmainīsi. Lai veicas!

P.s. Es savos 30 uzdevu sev tieši tādus pašus jautājumus...
Tev terapeite strādā ar psihodinamisko metodi, vai citu? Es to priekš sevis, statiskai- kāda metode un kā tā darbojas? Man ar vairākiem dažādiem psih ir bijusi darīšana. Gribas salīdzināt.

Jā ar psihodinamisko, ļoti ļoti ilgi man bija bruņas bija virsū, maijā sāku iet un tikai decembrī sāku reāli kaut ko just un saprast, ko es jūtu, iepriekš tikai ar prātu, ar prātu vien....

ar šiem jautājumiem Tu kādu laiku cīnīsies. vienkārši stāsti terapeitam. un nekādu mierinājumu nesniedz tas, ka citi 50 ir turēti suņu būdā, bet Tu ne (resp., ka ir kādi, kam gājis trakāk)... vismaz man tas neko nav devis. ir baigās dusmas, aizvainojums, vēl citas izpausmes, kas lielai meitenei it kā nepieklātos, bet ir, un viss.

kāpēc dažiem cilvēkiem dzimta ir dabūjusi ciest vairāk nekā citu cilvēku dzimtas? to neviens nezina. es nekādiem likteņiem un dieviem neticu; tā notiek. vienkārši notiek.

mazliet palīdz, ja izdodas saprast, kāpēc mamma bija tāda, kāda bija, ka kāds cits pret viņu tāpat ir izturējies.

Rovinja Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> daudz iespēju aizlaists garām.

kas tieši ir tās iespējas, kas ir palaistas garām? varbūt tomēr viņas nav aizlaistas?

Gribētu labāku vīru :D Nē nu šitas jau arī nav slikts, bet gribētos uzņēmīgāku, izglītotāku, bija vairākas iespējas..... bet nespēju tālāk izveidot/uzturēt attiecības..... :(

tur varbūt suns tagad aprakts: attiecībās ar kungu? nezinu, minu...

Tev varētu būt taisnība, lai kā arī man negribas to kustināt un labāk atstāt laimīgās ģimenītes tēlu :) Būs ko vēl terapijā risināt....

Man arī ļoti, ļoti gribējās saglabāt laimīgās paraugģimenītes tēlu. Terapijas laikā (lēmumu pieņēmu pati un padomi netika doti) izšķīros par vīra "padzīšanu". Lai arī cita vīra vietā nav, nekad to neesmu nožēlojusi.

Rovinja Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Gribētu labāku vīru :D Nē nu šitas jau arī
> nav slikts, bet gribētos uzņēmīgāku,
> izglītotāku, bija vairākas iespējas..... bet
> nespēju tālāk izveidot/uzturēt
> attiecības..... :(


...no sērijas - visi vīriesi cūkas un visas sievietes maukas...:)

Mees esam naakusi sai pasaulee lai pilnveidotu sevi. Mees guustam pieredzi no notikumiem, kas ar mums notiek, gan labiem, gan sliktiem. Pameegini nedaudz paanalizeet savu pagaatni un uzraksti taas atzinas, ko tu vari maaciities no siem notikumiem, arii sliktajiem. Kad esi to izdariijusi, tad atlaid pagaatni un saac dziivot sai dienai.
Kaadaa filozofiskaa graamataa lasiiju, ka beerns pirms dzimsanas izveelas savus vecaakus.....

piekrītu 123! esam nākuši mācīties, apgūt un pilnveidoties. vislielākais PALDIES sliktiem apstākļiem, ļauniem cilvēkiem un smagām slimībām! :D

123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kaadaa filozofiskaa graamataa lasiiju, ka beerns
> pirms dzimsanas izveelas savus vecaakus.....

tad jau sanāk ka mēs visi, kam ir patrāpījušies slikti vecāki, esam sadomazohisti? vai tomēr tās grāmatas autors ir daunis..

Varbūt, ka tomēr izvēlas.
Varu arī teikt paldies liktenim, ka, pašai izejot cauri visām šausmām, bija apziņa, kā nedrīkst. Un rezultātā beidzot ir paaudze, kura ir brīva no ģimenes lāsta.
Zinu ģimeni, kur piedzima bērniņš ar veselības problēmām. Bija grūti un smagi, ļoti. Tagad jau ir reāla cerība, ka viss būs pavisam labi. "Neīstā" ģimenē nekas labs nebūtu. Zināja atrast īstos vecākus:)

autore, zakit = tu laikam gribetu labak kaada ebreju gjimenite pirms sesdesmit gadiem vai kada japanju gjimenite hirosima vai kkaa taa piedzimt.. tas butu forsi.. tad tu butu isteni laimiga .. vai bali salaa vai vel kada cunami vilnja malinja.. dura..

^^

Forsi,
Tas jau ir nodrāzti likt sliktākus apstākļus kā piemēru, ka var sliktāk iet. Te jau daudzi tādi ganās.

Palasot visas diskusijas, kur it kā kāds cilvēks ir nejauši ieganījies psihiskajā sadaļā, atstājot kādu daļiņu no savas dzīves atziņām, rodas divējāds šo veselo cilvēku iespaids, ka psihiskā veselība nav nekas nopietns, un tai pašā laikā visi te ir psihi.

Katram cilvēkam ir viņa dzīve, viņa pārdzīvojumi, viņa zaudējumi. Ja kāds saka, ka citiem iet vēl sliktāk, tad tas ir tas pats, kas pateikt: neņem galvā, gan būs labi. No cilvēka psiholoģijas viedokļa tas ir nonsens.

Psihodiagnosts katram ir viņa ķermenis... nevis ko te kurš domā vai nedomā forumā.

tikai dumsh cilveks neapzinas, ja vins ir pamodies un dzer kafiju, tad ar vinju viss OK, un ka jabeidz dirsties.. slabaki vai sliktaki apstakli, tas neko nenozime.. tu esi te un tagad, tu elpo? - nu tad tik uz priekshu - ar tevi ir viss OK!! jaa, drudzi, psihe, jeb dvesele, ir mums visiem, bez tas tu butu tikai vegjetativs darzenis...

Daudzas ja ne visas atbildes var atrast grāmatā Bhagavad-Gīta, kāda tā ir.
Latviešu valodā ar komentāriem K.Barona ielā 56 pie krišnām,pret ziedojumu\. Veiksmi.