visa dzīve viens liels uztraukums

Aizsāka ērglis 

Ko darīt? Es pēc dabas esmu tāds diezgan tramīgs, hiperaktīvs un ar diezgan vājiem nerviem un psihi, vismaz kā man pašam liekas. Komfortabli jūtos tikai mājās. Ārpus mājas vispār nevaru atslābināties, visu laiku ir kaut kāds saspringums, nedrošības sajūta, it kā tūlīt kaut kas slikts notiks. Uz visām jaunajām lietām un notikumiem dzīvē skatos caur tādu - "nu kas tad atkal mani ļauns sagaida?" Nepatīkami, ka to šad tad pat pamana draugi. Piemēram ja savācamies daudz un ir vēl paziņas no malas, tad laikam, man pat caur acīm var redzēt, ka es no kaut kā baidos, ko man arī paziņo..
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
07.11.2016 21:22
Tas nav nekas neparasts. Introvertiem cilvēkiem tā ir un ne tikai introvertiem. Jautājums, vai Tev tas pašam traucē un gribi to mainīt vai arī nē. Ja nē, es vienkārši pasūtītu draugus tālāk, tas ir gluži saprotami, tā ir Tava dzīve, Tava izvēle.
nē, nu problēmas jau tikai ar mazpazīstamiem paziņām tā teikt..... Lielām kompānijām kur draugi un paziņas....
Traucē un protams, ka gribu mainīt........ Bet es tā saprotu, ka neko tālāk 21gs neesam tikuši un vienīgā iespēja kko mainīt, ir iet pie psihoterapeita?
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
08.11.2016 20:33
Vai meklēt pašpalīdzības grāmatas, rakstus internetā par pašpalīdzību. Ir dažādas metodes, kā pats šo to var darīt, sev palīdzēt. Ja noķersi domu, kas Tev liek satraukties (no kā Tu patiesībā baidies)- vieglāk tiksi no šitās ķezas vaļā.

Var ar sevi uzspēlēt interviju:
Kādā vietā, kur Tevi neviens netraucē, nav jāsteidzas un ir laiks padomāt, pajautā sev: "No kā es baidos?" Sagaidi savas iekšējās balss atbildi un tad pajautā sev nākošo jautājumu.
Tas izskatās apmēram tā:

- "No kā es baidos?"
"No tā, ka starp paziņām ir kāds slikts cilvēks"
-"Kas būs tad, ja starp paziņām būs kāds slikts cilvēks?"
"Viņš man var iesist!"
-"Kas būs tad, ja viņš man iesitīs? "
"Tad... "
-"Kas būs tad, kad...? " utt., kamēr jaunas atbildes uz jautājumu vairs nerodas. Tas būs patiesais iemesls, no kā Tu baidies un jūties satraukts. Ja zina baiļu iemeslu, tad ar to var mēģināt tikt galā līdzīgi, kā ar citām bailēm, kas Tev dzīvē gadās. Cik saprotu, citu baiļu pārvarēšanas pieredze Tev jau ir? :)

Labāk to darīt neilgu laiku pēc situācijas, kurā atkal juties nobijies, satraukts- kad sajūtas un emocijas ir svaigā atmiņā.
Vajag noķert un apzināties, kas par domām patiesībā vārās Tavā "katliņā".
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
08.11.2016 20:36
Piekrītu kachenitei: baiļu epizodes vajag izstrādāt, kamēr tās svaigas, tas ļoti daudz dod.
kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> -"Kas būs tad, kad...? " utt., kamēr jaunas
> atbildes uz jautājumu vairs nerodas. Tas būs
> patiesais iemesls, no kā Tu baidies un jūties
> satraukts. Ja zina baiļu iemeslu, tad ar to var
> mēģināt tikt galā līdzīgi, kā ar citām
> bailēm, kas Tev dzīvē gadās.

Nu labi, pieņemsim es atradu bailes iemeslu. Tagad es viņu saprotu. Bet kā tad tikt galā ar tām bailēm? Es taču uzdodu jautājumu kā tikt vaļā no bailēm, jo nezinu kā to darīt. Ja Tu domā, ka bailēm ir vnk jāiet pretī, tad sanāk, ka pēc Tava piemēra, tas sliktais cilvēks ir jāprovicē uz kautiņu?
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
09.11.2016 13:32
No bailēm nevar tikt vaļā.

Es te pēdējā laikā vairs tik bieži nekomentēju, nav laika, bet nogurdina arī vieni un tie paši cilvēku jautājumi: kā tikt vaļā no bailēm, kā cīnīties ar VD?

Nekā, tie visi ir aplami jautājumi. Kamēr tie būs tādi, nekas neiznāks. Pagaidām tās ir bērnišķīgas runas.

Cilvēkam ir jānobriest, un tas ir viss.

Bailes nav nekāds ārprāts, tās būs, tikai būs cita, nobriedušāka reakcija.
kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------
Ja zina baiļu iemeslu, tad ar to var
> mēģināt tikt galā līdzīgi, kā ar citām
> bailēm, kas Tev dzīvē gadās.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
09.11.2016 15:19
Tieši tā. Jāgūst pieredze, jānobriest. Vienas dienas laikā nav izdarāms. Tad stresa situācijām cilvēks būs vairāk gatavs, pratīs ar tām apieties. Sarunas ir ļoti labas sākumā, palīdz apjaust un racionalizēt baiļu cēloņus, saskatīt tās no malas.

Bailes var arī mākslīgi ārstēt, ja tam ir psihiatrisks iemesls — VD, smaga paranoja vai kas tāds, kad tām ir neirotisks pamats, bet šis nav tas gadījumus. Šis ir sadzīviskas bailes, nedrīkst aizmirst.



Edited 1 time(s). Last edit at 09.11.2016 15:19 by Synapscape.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
09.11.2016 15:27
Šeit ir tieši sociālā pieredze vajadzīga. Jo vairāk kontaktēsies ar jauniem cilvēkiem, ar laiku būsi ar šīm situācijām pazīstamāks, jutīsies drošāk un uzlabosies pašpārliecība, vairs nedomāsi par bailēm. Tas prasa mēnešus un gadus. Ja sistēma nestrādā tik labi vai uz pretējo pusi darbojas, gan jau kāda emocionāla trauma ir apakšā.



Edited 1 time(s). Last edit at 09.11.2016 15:30 by Synapscape.
Domāju, ka tā ir trauma. Vienmēr starp kompānijām kaut kā esmu ticis knābāts starp vienaudžiem. Principā ar gadiem nekas arī nemainās. Kā knābāja, tā knābā arī tagad.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
09.11.2016 19:13
Nu tad tā jāsadziedē, nevis jācīnās ar bailēm.

Pēc tam 1) vairs nebūs tik ļoti no visa kā bail un 2) būs vieglāk tikt galā ar ikdienu, kāda tā ir katram cilvēkam.

Nekādos stabilitātes laikos jau nedzīvojam.
Nu, atkal jau :D Mēs tikām tik tālu, ka man ir jāuzzin baiļu iemesls. Es to uzzināju. Kā viņu sadziedēt, lūdzu?
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
09.11.2016 20:47
Redz, ir jau grūti forumā pa teikumam pateikt. Ja Tu apzinies kādu traumu, esi bijis izspiestais, atstumtais (es tagad minu, jo precīzi nezinu), tad cilvēkam parasti ir no visa bail. Tāpēc runāju par briedumu.

Pēc savas pieredzes varu pateikt, ka tik viegli pie GALVENĀ baiļu iemesla nevar tikt klāt, tur gana daudz jādomā, labi palīdz dienasgrāmatas rakstīšana, paņem bibliotēkā kādas grāmatas par personības izaugsmi vai nopērc grāmatnīcā to, kas uzrunā.

Ar to arī viss nebūs atrisināts, bet ar to var sākt.

Esmu gadiem gājusi pie psihoterapeita un tur to visu darījusi, es nevaru nevienam pateikt, kā viņam sadziedēt viņa traumu. Tas ir personisks meklējumu ceļš un pēc tam darbs ar sevi katru dienu.

Es nesaku, ka visiem jāiet pie psihoterapeita, bet palasi kādu cilvēku pieredzi, ja lasi angliski, amazonē ir kaudzēm dzīvesstāstu.

Tādi ļaudis, kas ir bijuši savādāki un ir izsmieti, bieži raksta autobiogrāfijas. Nekas Tev nederēs 1:1, nav vienādu recepšu, bet domas iekustinās -- ja vien Tev būs īsta interese par savu iekšējo pasauli.

Viena kopīga lieta visiem šiem cilvēkiem ir tāda, ka viņi zemu sevi vērtē, bet tas ir daudzu stundu darbs, lai šo problēmu novērstu, jo, cik nu esmu ar citiem līdzīgiem runājusi, tik visi ir cīnījušies ilgi, jo doma, ka esi slikts, nepareizs, ir pilnīgi kā vēzis ar dziļām metastāzēm.

Un man pat pašai ir tāda vēsture, ka es neesmu ļoti izsmieta vai atstumta, es pati izstūmos... :)

Tā kā nav tik vienkārši te Tev zupu bļodiņā ieliet. :)

Sāc meklēt, sāc domāt, aizej uz kādu publisku lekciju par šiem jautājumiem.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
10.11.2016 00:56
Šeit var kādas grupu nodarbības paskatīties- viņiem laiku pa laikam kas notiek: www.miervidi.lv
Ir vēl arī citas vietas- bet pašam jāmeklē, kas Tev der!
Runcaane, kakjene, paldies pa atbildeem! Bet nu pie psihoterapeitiem neieshu, naudas arii nav. Palasiishu Levi graamatu.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
13.11.2016 01:51
Levi ir labs- esmu vairākas viņa grāmatas izlasījusi.Dažas lietas pie Levi neatradīsi:

1) Ja Tu saki, ka Tevi pavelk uz zoba gandrīz visās vietās, kur Tu nonāc, būtu labi saprast, kā Tevi redz citi? Ieraudzīt sevi no malas. Kā Tu kusties, žestu valoda, izturēšanās, vēl visādas nianses..? Tavā uzvedībā noteikti jābūt kaut kam tādam, kas citus izaicina.

2) Kad psihologs man reiz teica: "Domā, kā tu domā!", es pie sevis nodomāju, ka viņš ir ķerts. Vai viņš grib, lai es pavisam nojūdzos??? Pagāja kādas 2-3 nedēļas, pirms es sapratu, ko viņš ar to gribēja teikt: Mums katram galvā tinās tāda kā iekšējā domu lenta, vai fails, kas ietekmē mūsu pašvērtējumu un rīcību. Pirmajā momentā liekas, ka šis "fails" nav no mums atkarīgs- kā domājas, tā domājas! Bet patiesībā, mēs šo failu varam gan izslēgt, gan pārlabot. Ir ļoti svarīgi saprast, kas notiek šajā failā, kas mums katram patstāvīgi- visu nomoda laiku, tinas galvā. Domāšanas stilā bieži slēpjas atbilde daudzām mūsu dzīves nepatikšanām.

Ja Tu šos divus spēsi atrisināt, būsi par sevi daudz vairāk sapratis.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.11.2016 01:52 by kachenite.
eerglis
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
15.11.2016 18:13
kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------
Mums
> katram galvā tinās tāda kā iekšējā domu
> lenta, vai fails, kas ietekmē mūsu
> pašvērtējumu un rīcību. Pirmajā momentā
> liekas, ka šis "fails" nav no mums atkarīgs- kā
> domājas, tā domājas! Bet patiesībā, mēs šo
> failu varam gan izslēgt, gan pārlabot.

Un kā to domu lentu var pārlabot?
Vispār, nesen vēl domāju, ka man ir visparastākā socfobija ar visiem to simptomiem. Tagad liekas, ka socfobija tikai dažos momentos. Vakar gāju uz darba interviju, no stresa, bailēm, nedrošības nebija ne smakas. Problēmas ir tieši gadījumos kur komunikācija nav vērsta uz konkrētu kaut kādu mērķi.. Esmu nedaudz iedziļinājies šajā tēmā un laikam sapratis, ka nav tā, ka cilvēkiem nepatīku. Drīzāk otrādi, patīku. Bet, cilvēki ar mani jūtas tik brīvi, ka viņi jebkurā brīdī var pasmieties par mani, vai kaut ko pārmest. Jūtas gudrāki, labāki utt. Tā bija kad es biju ļoti jauns un tā ir joprojām. Bez tam, gan jauni, gan cilvēki gados tā var izturēties. Vienai lietai gan jāpiekrīt, ka nekad strikti neesmu rādījis, ka pret mani tā nevar izturēties. Un pat ja rādītu, tad pret mani tiktu baigais negatīvisms izliets. Tas tā.
Vēl ir problēma, ka nevaru normāli komunicēt ar vecākiem cilvēkiem, dēļ tā, ka mani, kā man pašam liekas, vēl uzskata par mazu bērnu.
Agrāk bija baigie kompleksi par to, ka izskatos jaunāks par saviem gadiem. (diezgan maigi sejas panti, ne pārāk dziļa balss) Līdz ar to liekas, ka cilvēki arī kaut kā nelīdzvērtīgi dēļ tā izturas pret mani un neuztver nopietni. Un dēļ tā nevaru pilnvērtīgi komunicēt.. Laikam no malas izskatos dīvains tādos gadījumos. Vai arī ļoti nepārliecināts par sevi.
Iepriekšējā darbavietā dzimšanas dienā man uzdāvināja kaut kādu augli un čupa-čupu. Nu par ko var iet runa? :)
Un tas pie visa tā, ka manā uzvedībā nekas neliecina, ka biju bērns. Maz ar cilvēkiem vispār sarunājos, maz smējos, darīju savu darbu. Ja nedrošība skaitās pie maza bērna uzvedības - tad jā, tā man noteikti bija.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
15.11.2016 21:31
Tu drusku neatšķir konkurenci no izsmiešanas. Turklāt cilvēki pārbauda citus, tas ir normāli.

Tāpēc es gan nerādīšu ar pirkstu, jo zinu, kā ir tā justies, bet tur ir zināms brieduma trūkums, turklāt diezgan liels.

Un iemācies gan rādīt, ka Tev ir savs viedoklis, sava pozīcija, sava stāja, nefantazē, ko nu kurš teiks. Jā, sākumā, protams, nepatiks, ja būs pieraduši uz Tevis izstiepties, bet parasti cilvēki pie jaunām situācijām pierod. :)
Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tu drusku neatšķir konkurenci no izsmiešanas.
> Turklāt cilvēki pārbauda citus, tas ir
> normāli.
>
> Tāpēc es gan nerādīšu ar pirkstu, jo zinu,
> kā ir tā justies, bet tur ir zināms brieduma
> trūkums, turklāt diezgan liels.

Ja vari lūdzu uzraksti nedaudz savādākiem vārdiem visu to pašu, nedaudz neiebraucu.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
15.11.2016 21:49
Cilvēki jau no dzimšanas savā starpā konkurē, jau mazi bērni, vislabāk to var redzēt dārziņā: re, kas man, man gudrs tētis, man vislabākā mamma, re, kāda man jaka utt.

Tas ir evolucionārais mantojums, un pasaule tikai tā attīstās, bet normāli vecāki bērniem māca neaiziet par tālu, lai nesākas citu izsmiešana, apcelšana, atgrūšana.

Tev nebija parauga acīmredzot, domāju, ka švaki ar tēvu, jo reizēm pietiek, ka puikas noskatās, kā veči dara lietas savā starpā. Tāpat droši vien nebija, kas iemāca aizstāvēties un vilkt robežas, cik tālu citi drīkst iet. Tur ne vienmē ir kaut kas jāsaka.

Tu esi iestrēdzis tai bērna situācijā ar šo visu. Intelekts ir attīstījies (par laimi!), bet emocionāli Tu jūties kā bērns, un citi to neapzināti jūt. Tiesa, Tevis izmantošana neko labu nesaka arī par viņiem, jo nobriedis cilvēks, to redzēdams un juzdams, tomēr censtos nepakāpties uz cita, pat ja justu kārdinājumu.

Bet nefantazē, ko citi teiks, ja Tu sāksi šīs robežas celt. Redz, cilvēki pierod, ka var uz kādu pakāpties, ja viņi ir tādā līmenī, ka viņiem to vajag. Viņiem var nepatikt, bet tas ir normāli. Bet Tev par to nav jārūpējas.

Ja nākas mainīt darbu, nākamajā vietā centies jau būt borzīgāks, izdari secinājumus, analizē situācijas, kurās nokļūsti, bet nekrīti izmisumā, ja kāds grib pakāpties uz Tevi un pēc tam apsērojas, ka tas nav izdevies.



Edited 2 time(s). Last edit at 20.11.2016 11:29 by Runcene.
Paldies par atbildēm, runcāne! Tu izklausies ļoti gudra sieviete. Tas tā.
Būsi trāpijusi pilnīgi desmitniekā sakarā ar to, ka man tiešām nav bijis parauga no kā skatīties. Kaut vai man visu mūžu ir bijis tēvs, viņš nekad man neko nav ielicis tāda veida audzināšanā. Nekad nav bijusi saruna pa vīrišķam, kā saka. Vienmēr ar visu ir licis mierā un nekad pat nekādi pienākumi nav bijuši. Pats arī ir diezgan nepārliecināts ar svešiem cilvēkiem un nekonfliktabls. Neskatoties uz to visu, galīgi neuzskatu, ka esmu izaudzis par kaut kādu mīksto, ja neņem vērā tikai šo vienu problēmu, kad cilvēki baigi "uzsēžas", ja viņiem neparāda viņu vietu jau sākumā.
Nesaprotu, kāpēc būtu jākonkurē ar cilvēku kurš tev liekas ir mentāli vājāks.. Nekad to neesmu sapratis, kaut pamanījis, ka tāda lieta pastāv, jau sen. Un es pareizi saprotu, ka kad es sākšu cilvēkiem rādīt tās robežas "cik tālu drīkst", tad pamazām arī pazudīs tas emocionālais bērna stāvoklis, un pārējie to arī vairs nejutīs?
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
16.11.2016 12:52
ērglis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>
> Nesaprotu, kāpēc būtu jākonkurē ar cilvēku
> kurš tev liekas ir mentāli vājāks.. Nekad to
> neesmu sapratis, kaut pamanījis, ka tāda lieta
> pastāv, jau sen.

Redz. ir cilvēki, kas tikai tā spēj pabarot savu ego. Tas ir zemi, un man te vairāk nav ko piebilst.


Un es pareizi saprotu, ka kad es
> sākšu cilvēkiem rādīt tās robežas "cik
> tālu drīkst", tad pamazām arī pazudīs tas
> emocionālais bērna stāvoklis, un pārējie to
> arī vairs nejutīs?

Tu pats iemācīsies to, ko Tev neiemācīja. Veidosies pieredze, reizēm Tu kļūdīsies (tas ir normāli). Gan jau esi apguvis kādu praktisku ar rokām veicamu darbu, varbūt esi sportojis -- jebkurā gadījumā Tev ir apzināta pieredze ar lietām, kas prasa mācīšanos un treniņu. Te būs tas pats. Un jā, ar laiku Tu kļūsi pārliecinātāks par sevi, un to jutīs arī citi.

Tie, kam vajag uz citiem pakāpties, gan diemžēl turpinās vazāties apkārt un meklēt citus upurus. Nekad nevar prognozēt, kā viņi uzvedīsies, kad redzēs, ka neesi gatavs par tādu būt, bet par to nepārdzīvo. Tās ir viņu galvas problēmas, un tās ir daudz, daudz sliktākas nekā būt nedrošam, jo tādi cilvēk nemainās un daudziem padara dzīvi par elli.

Man vienkārši ir pieredze ar līdzīgām lietām, ir apaļš pusmūžs, un esmu jau iemācījusies to, ko vari arī Tu. Laiku tas prasa, enerģiju arī, bet svarīgi ir nepadoties un turpināt, turpināt, turpināt.

Grūtāk ir, ja cilvēkam ir traucēts intelekts, viņš negrib neko lasīt, jo neuztver. Tad nepadodas arī pašanalīze, bet Tu to vari.

Ja ir līdzekļi, vari aiziet pie kāda vīrieša psihoterapeita kaut uz pāris konsultācijām.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
16.11.2016 14:52
Kopš 90to gadu sākuma, daudzi cilvēki dzīvo bailēs un uztraukumā, un tas ir normāli. Latvijā bailes un uztraukums nav tikai debīliem vai ļoti turīgiem cilvēkiem.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Ir varbūt kāda grāmata kura izliek visu pa plauktiņiem, kā var pats sevi ārstēt no šādām problēmām?
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
16.11.2016 19:59
Nav vienas grāmatas, manuprāt. Aizej uz grāmatnīcu, pašķirsti, palasi. Tagad latviski par psiholoģiju ir izlasāms ļoti daudz.

Bet esmu kaut kā skeptiska, ka efektīvi to var izdarīt tikai viens pats. Daudz var, jā, bet ne tik daudz, cik vajadzētu, lai notiktu nozīmīgas pārmaiņas, kur nu vēl, ja runājam par kvalitāti.

Cilvēks principā pretojas pārmaiņām sevī. Paradoksāli, bet saprotami. Tas nekad nav patīkami -- iet pret saviem ieradumiem un bērnišķīgo domāšanu. Vajag, lai kāds Tevi izaicina. Efektīvāk ir, ja esi gājis uz kādam konsultācijām vai grupu terapiju (tā vienmēr ir lētāka) un tad strādā tālāk, jo tad jau ir kaut kāds dzenulis iekšā. Grupā Tu dabūsi mazāk uzmanības, bet nebūs tā, ka nemaz.

Turklāt neviena grāmata nav bijusi tieši par mani, rakstīta uz manas un manu vecāku biogrāfijas pamata, tas pat nav iespējams, bet esmu izlasījusi ļoti daudz, esmu grāmatu cilvēks no bērna kājas un lasu ātri, apmēram skapis būs izlasīts par šo tēmu. Bet psihoterapeitu, dzīvu cilvēki, kurš palīdz par mani domāt man pašai, nekas nevar aizstāt.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.11.2016 20:02 by Runcene.
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
19.11.2016 21:04
Bija ļoti interesanti palasīt Tevi šeit, Runcene!

Vēl varu piebilst, ka dažās vizītēs pie psihoterapeita iespējams panākt to pašu, kā, tikai pēc grāmatām ar sevi strādājot, vajadzēs patērēt vairākus dzīves gadus.

Par to, kā pārrakstīt, "lentu", kas griežas smadzenēs:
Pats pirmais ir vispār piefiksēt, ka Tev tāda lenta ir, un kas tieši Tavā "lentā" ierakstīts? Katrreiz, kad pamani, ka "lenta", jeb "fails" atkal "tinās", tad teikt sev: "Stop! Tā ir tā muļķīgā doma, man viņa nav vajadzīga! Es tagad darīšu tā...!" (Tu jau pats zini, ko Tu gribi mainīt un savādāk darīt!)

P.S. Tev ir ļoti pozitīvs niks- Tev vajadzētu visam izdoties!



Edited 1 time(s). Last edit at 19.11.2016 21:05 by kachenite.
Jaunpuisis
Re: visa dzīve viens liels uztraukums
03.09.2017 23:58
Grāmata? Atver google un ieraksti Past life patterns. Tas man apstiprinaja psihologu teoriju ka berni salasoties gramatas un saskatoties TV atdarina varonus bet ja izaug un tikai pec tam iznak materials kas savelk punktus tad to atdarinat nevareja jo nezinaja un ta bija karma..
Autors:

Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 16 pieskaita 6?
Ziņa: