Ja psihoterapijai uzliktu ierobežojumus, tad tā stagnētu un nekas cits, kā asins nolaišana vai elektošoks tā arī nebūtu izdomāts... ;)/c/

Var jau būt ka krāpšana veicina psihoterapijas attīstību, var būt.

Nekad neteiktu, ka sertificēti psihoterapeiti nodarbojas ar krāpšanu, bet kam es to saku. Jūs "...................................." kā saprotu, tak te aizstāvībā par savu draugu, kas pats nodzēries... Slikti viņam pašam, proti, Jūsu "...................................." draugam, ja viņš iesprūdis visas pasaules vainošanā... Bezatbildīgs pret sevi... bet... dzīvē visādi notiek... Ādlers vispār pakārās un ne jau viņš vienīgais.
Smaigi klājas ambicioziem ļaudīm ar uzpūstu ego...

ui, Auders...

Es patiesībā nemaz viņu tā neaizstāvu tikai pateicu ka nozarē nav likuma regulācijas, pats es uzskatu ka visas situācijas cilvēks veido pats ar savām domām.
Smaigi klājas ambicioziem ļaudīm ar uzpūstu ego.../c/ bez ego vispār maz ko var sasniegt dzīvē, tāpat bez ambīcijām. Drīzāk slikti ir tas ka cilvēks padodas.

Bet ego un ambīcijas drusku pat var palīdzēt, nu vai tad nebūtu labi ja cilvēkam būtu ambīcijas un viņš gribētu tam visam tikt pāri nevis padotos?

Jā, protams... ka tik nepārvērtīšos par bruņmašīnu... ;)

Sievietēm taču ir citi ieroči, piemēram var saņemt gūstā:) Kam tur bruņas?

Krāpnieks psihoterapeita krēslā tiešām ir kaut kas baiss.
Vispirms terapijas procesā "iztausta" upuri, noskaidro viņa vājās vietas, vēlmes, sapņus utt., bet vēlāk, izmanto šo informāciju, lai veidotu attiecības un izkrāptu naudu.

Attiecības starp klientu un psihoterapeitu ir diezgan vienpusējas un psihoterapeits vienmēr zinās un sapratīs vairāk. Parastās attiecībās cilvēki abi vienlīdz daudz atklāj par sevi, iepazīšanās process ir lēns, un ir iespēja iepazīties ar otra cilvēka pagātni, raksturu, uzskatiem un tml. Tad ir stipri grūtāk realizēt krāpšanas shēmas. Psihoterapeita un klienta attiecībās klients ir ļoti neaizsargāts, tās nav normālas cilvēku attiecības, un faktiski klients neko nezina par savu psihoterapeitu, savukārt psihoterapeits zina ļoti daudz. Psihoterapeita - klienta attiecībās nav tā dabīgā iepazīšanās procesa un abpusējības, kas aizsargā cilvēku pret negodrpātīgu izmantošanu. Tāpēc vien jau vajag ļoti stingru regulējumu psihoterapeitu darbam. Tad nebūtu šādi gadījumi, kas sagandē visu cilvēka turpmāko dzīvi. Bet ja būtu, tad psihoterapeita karjera būtu beigusies.

Manā gadījumā nav tā, ka psihoterapeita izdarību dēļ man dzīve būtu galīgi sagandēta, bet viņas dēļ es izgāju cauri daudz pazemojumiem un stresiem, un drusciņ viņa manu dzīvi ir pabojājusi, katrā ziņā uzticību cilvēkiem un vēlmi veidot tuvas attiecības ar citiem ir stipri sagrāvusi. Domāju, ka tīri objektīvi jebkurš cilvēks manā vietā justos tāpat.

Jā, maza korekcija- psihoterapeits to visu var izdarīt arī tad ja upuris nav tieši pacients bet vienkārši savā laikā turīgs cilvēks, tāds pasākums būs pat ienesīgāks jo turīgi pacienti varbūt negadās tik bieži. Bet pazīstot psihoterapeiti es tomēr esmu pārliecināts ka viss bij ieplānots, man ir zināms pamats tā domāt, kā jau teicu- pazīstot.
Fakts ir tas ka jebkurš tādā gadījumā kļūst par līdzvērtīgu pacientam... t.i- psihoterapeits arī sadzīvē ir profesionālis. Tas gan patiesībā neko nemaina, vienīgi- varētu likt drusku uzmanīties citiem .

Tāpēc vien jau vajag ļoti stingru regulējumu psihoterapeitu darbam/c/ - gluži manas domas.

Vēl sliktāk ir tas ka cilvēku var sazāļot, bet pat tad neko izdarīt nevar. Kā varētu pierādīt- vai un kas sazāļoja? Nevar. Ja cilvēku piedzirda un sazāļo tā ka viņš neko neatceras, tad neko pierādīt pēc tam nevar. Pats gan visai labi saprot ka tas nebija normāls reibums. Un zāļu kombinācijas ir arī tādas kas pilnīgi izslēdz saprašanu.

Vēl labāk - psihoterapeitu rindās ir īsti psihopāti.
Tādu augstasinīgu noziegumu (tā to būtu jāsauc) ar sazāļošanu normāls cilvēks nevar izdarīt.
Un ja psihoterapeite vēl ir arī psihiatre, tad jau viņa visas pareizās zāļu kombinācijas arī zināja ....

Nebija psihiatre bet zāles pazīt nav nekāda problēma, tāpat arī dabūt. Protams ka runa ir par aukstasinīgu noziegumu, bet diemžēl neko pierādīt nevar jo krimināllikumā nekas nav atrunāts un tas kas ir, tas nav pierādāms. Tā ka- Ilze1, Jums nav noticis nekas tik slikts no kā nevarētu atgūties, būs labi. Ir arī zināmas prakses kā ietekmēt dzīves gaitu, es tur ļoti sen- sākumā- kaut ko pieminēju citējot Runceni, tas strādā, pats praktizēju un kas labi- to var darīt pilnīgi patstāvīgi

Nu jā- manā skatījumā Jums vajag tieši izmainīt dzīves gaitu kurā atkārtojas līdzīgi notikumi- pāridarījumi.

Nu un visai neslikti ir apzināties arī tad ja ir noticis kas slikts ka varētu arī notikt sliktāk, daudz sliktāk, tātad vispār ir pat nedaudz paveicies, tas protams ir visai relatīvi. Bet būtībā tieši tā.

Nu ja, katram savs.. dzīvē gadās juristi, kas plēš naudu par neko .. mani, piemēram, autoservisā regulāri apkāš, bet es turpinu uz turieni braukt... jebkurā jomā viss var gadīties.

Kamēr nezinām visu otru pusi - to, ko par klientu zina tikai terapeits, piemēram, kā klients manipulē ar saviem apkārtējiem, lai gan to noliedz, kā izmanto citu vājās vietas, kas sagandē citu dzīves utt. tikmēr grūti objektīvi spriest.
Un par to otru pusi ir tik nepatīkami runāt, ka labāk vainot citus.

Karma starp citu ir ļoti precīza :)

Man vairāk patika Runcene pozitīvā pieeja.

Karma starp citu ir ļoti precīza :)/c/ Nu ja- tad jau tāpat vien jūs servisā neapkāš:)
Bet vispār samērā loģiski.

Tomēr- neskatoties uz karmu- nevienam nav liegts pateikt ka tā tomēr nav labi un nepatīk, krimināllikumu varbūt neatcelsim tomēr jeb atcelsim? Ja viss ir jāsagaida pavisam pasīvi tad tas ir lieks.

Nu labi- štrunts pa krimināllikumu bet ja tikai karma tad atceļam foruma noteikumus un atlaižam Runceni, priekš kam kaut ko jāmoderē?

Servisā apkāš, jo esmu sieviete:) kas arī savā ziņā ir karma :) pēdējā reizē mēģināju noskaidrot, vai kreisais pusass blīvslēgs a/m ir obligāts vai var bez tā iztikt :D

Ar savu rakstīto gribēju pateikt, ka man nav interesanti būt kā elementam Ilze1 atbalstītāju un terapeitu nozākātāju sistēmā, jo jūtu, ka kaut kas tur neiet kopā. Tā kā Runcene ar pretējo viedokli šeit sen nav bijusi, man bija jāuzraksta :)

Ja sākotnēji rakstītais izraisīja sava veida līdzjūtību, tad tagad jau rodas dusmas un jautājumi, vai viss tiešām ir tā, kā to pasniedz, jo agresija un neiecietība pret 'nepareiziem' viedokļiem tomēr jūtama milzīga.

Un nē, nerunāju par likumu atcelšanu, par to ir jārunā un LV šajā jomā ir kur attīstīties.

Katra reize, kad dzīve izraksta rēķinu, nav patīkama :) var mēģināt piesegties ar likumiem, bet ir arī dzīves likumi, kurus der zināt.

Servisā apkāš, jo esmu sieviete:) kas arī savā ziņā ir karma :)/c/ Prooooootams:)

Kaut kā labi jūtu, kas ir tas, ko Ilze1 dara... forums nez vai no dzīves daudz atšķiras.. un jūtu, ka runāt tikai par tēmu 'nabaga apkāstais klients un nežēlīgie izmantotāji psihoterapeiti' šajā gadījumā ir par maz un par seklu.

Lai gan forums jau pacieš visu, tāpēc varēs ilgi te rakstīt :)

Par līdzjūtību- diez vai to kāds gribēja izsaukt, bet parādīt ka psihoterapijā pilnīgi nemaz nav likumu. Dīvaini ka ne visi atbalsta domu ka tas ir jānovērš.

Kaut kā labi jūtu, kas ir tas, ko Ilze1 dara... forums nez vai no dzīves daudz atšķiras.. un jūtu, ka runāt tikai par tēmu 'nabaga apkāstais klients un nežēlīgie izmantotāji psihoterapeiti' šajā gadījumā ir par maz un par seklu./c/

Piekritīšu, jā, bet vispirms taču ir labi ka cilvēks izsakās.

Citu vainotāji un manipulatori pie psihoterapeita nekad neiet, tikai nevajag.
Ja vaino citus, tad cilvēkam ir apziņa, ka ar viņu viss kārtībā, tikai ar citiem ne, kāpēc tad viņam iet pie psihoterapeita?
Un manipulatori (kā zināms to dara tādi ļautiņi kā psihopāti, narcisi, un tml.) nekad ne mūžam nav dabūjami pie psihoterapeita. Tikai cietumos piespiedu kārtā. Ne velti manipulatorus ir izpētījuši un aprakstījuši tikai cietumu psihologi, jo cietumos manipulatori ir lielā vairumā. Arī Latvijā psihologs, kas lasa lekcijas par manipulācijām, ir cietuma psiholoģe.
Ja psihoterapeitam šķiet, ka klients ir manipulators, tad visticamāk, ka tā ir tā saucamā projekcija, proti, psihoterapeits pats ir manipulators.
Kā redzams šai forumā, psihoterapeitu rindās pat ir ļoti augstasinīgi noziedznieki manipulatori.

Un tomēr, Ilze1, arī man kaut kad agrāk bija līdzīgas problēmas un - visi jau nav tādi vainotāji un manipulatori, ir cilveki kas to tur sevī un uz āru gandrīz neizpauž, kā es savulaik. Un tagad varbūt es arī samērā labi dažreiz redzu kā to dara citi. Te vispār ir divi aspekti- iekšējie un ārējie cēloņi. Likumam ir jābūt bet vajadzētu novērst arī iekšējos cēloņus.

Var, protams, cīnīties tikai ar netaisnībām kas nāk priekšā bet- būs visai pasmagi. Un tās diez vai izbeigsies, drīzāk otrādi.

Šai forumā ir pieteikami daudz viedokļu, ka psihoterapeits var palīdzēt vienmēr un visos gadījumos, ka viss ar psihoterapeitiem ir kārtībā un nav nekādu problēmu. Pat moderators Runcene to visu laiku uzsver (kaut gan te atzina, ka pat viens gājiens pie psihoterapeita var radīt nepatikšanas). Tas ir diezgan vienpusējs un nepareizs viedoklis. Kā redzam, ne tuvu viss ir tik skaisti ....

Mēs daudz ko "jūtam", es arī "jūtu", ka Utt. ir psihoterapeits, kam šeti rakstītais ne visai patīk, tāpēc izsaka savu "jušanu", ka kāds ir ne visai godīgs cilvēks, kas apliek nabaga psihoterapeitus ... Tikai interesanti kādu mērķu vārdā?

Par tiem viedokļiem es neizteikšos lai nesanāk pārāk skarbi. Man ir cits viedoklis-savs.

Labi zinu par iekšējiem cēloņiem, ne es kāds ideāls, ne citi, tādu vispār nav.
Nav tādu cilvēku, kam nav trūkumi vai kas nevarētu mainīties uz labu. Un arī pamanu visādus trūkumus citos, ikdienā saskaros ar dažādiem cilvēkiem, redzu, kādas lielas muļķības viņi ir sastrādājuši, redzu, cik viņiem ir liels kauns, esmu strādājusi ar alkaholiķiem, azartspēlmaņiem utt., neviens no viņiem nav priecīgs par to un neviens to nedara tāpēc, ka tā vēlas, bet tikai tāpēc, ka citādi nemāk un nevar. Es arī esmu sadarījusi muļķības un man ir trūkumi. Šeit forumā viņus sauc par nenobriedušiem, citu vainotājiem, nepieaugušiem, savu ēnas pusi neiepazinušiem un vēl visādi, bet man kaut kā šķiet tieši pretēji - kas tu tāds esi, lai otru šādi nosauktu? Kādas tev tiesības spriest par citiem? Viņš tāds ir un viss. Tu vari stāvēt klusu, un darīt to, kas tev ir jādara. Tu nezini, kāpēc viņš tāds ir. Tu nezini, ko viņš ir piedzīvojis, ko redzējis un kāpēc tāds ir izveidojies. Un varbūt viņš ar visiem saviem trūkumiem un problēmām saviem tuvākajiem ir devis daudz, daudz vairāk nekā kāds visai "pareizs" cilvēks. Tāpēc vien, ka esi (vai iedomājies, ka esi) kaut kādā jomā labāks vai gudrāks, tas nedod tev nekādas tiesības viņu vērtēt, kur nu vēl sākt mēģināt viņu izmainīt. Un kur teikts, ka viņam vispār "jāpieaug", jābeidz darīt muļķības, jāiepazīst savas ēnas puses, jābeidz dzert? Un kādam tad vispār ir jābūt cilvēkam?

Cita lieta, ja cilvēks neizdara to, kas viņam kā profesionālim būtu jāizdara, vai savu personisko īpašību un problēmu dēļ nav spējīgs izdarīt to, ko no viņa prasa šī profesija. Vai savu profesionāļa stāvokli sāk ļaunprātīgi izmantot. Vai sāk izmantot cilvēku trūkumus un problēmas, lai iegūtu sev kādu labumu. Tāpēc ir likumi, kas aizliedz to darīt un ļauj pieprasīt kompensācijas. Tāpēc ir masu mediji, sabiedrības viedoklis, un galu galā arī forumi, kur vismaz viens otru var pabrīdināt par šādiem gadījumiem. Tiesnese kukuļņēmēja tagad strādā par viesmīli. Tāpat neprofesionālim vai ļaunprātīgam psihoterapeitam būt jāstrādā par viesmīli, nevis jāturpina bojāt cilvēku dzīves. Uz šādiem principiem pastāv normāla sabiedrība un valsts. Kaut kā nešķiet pareizi meklēt iekšējus cēloņus tam, ka esi cietis no korupcijas, neprofesionāļa vai vienkārši acīmredzami ļaunprātīga cilvēka. Tad jau sāksim vainot aplaupīto cilvēku, ka viņš viens pats pa nakti ir staigājis, kur viņu viegli var aplaupīt, vai apzagtas mājas īpašnieku par to, ka viņš nav ielicis mājai pietiekoši neuzlaužamas durvis, bet izvarošanas upuri par to, ka valkāja pārāk īsus svārkus un dziļu dekoltē.

Un ja nepamanījāt, es nevainoju nevienu par to, ka pati biju izvēlējusies vardarbīgu partneri, bet gan vainoju psihoterapeitu par to, ka viņa acīmredzami rīkojas tā, kā to nevajadzētu darīt psihoterapeitam. Nemaz jau nu nerunājot par to, ka psihoterapija nebija nekādā jēgā, to jau vispār nevar ne izvērtēt ne pierādīt.

Ilze1

"Citu vainotāji un manipulatori pie psihoterapeita nekad neiet, tikai nevajag."

Absolūti nepiekrītu!:D Tieši tāpēc sāku iet psihoterapijā, ka sapratu, ka jābeidz vainot citus un jāsāk uzņemties pašai atbildību par savu dzīvi. Un manipulēt, kaut arī lielākoties neapzināti, gadās joprojām. Protams, protams, mums jau gribas domāt, ka esam svēti un nevainojami, un nemanipulējam, un vispār nedarām neko sociāli nepieņemamu vai paša kā sliktu kvalificētu, bet, būsim godīgi, vai nu tiešām vienmēr sirsniņa tīra kā dimanta oliņa?:)

Iesaku iepazīties ar Junga teoriju par Ēnu, kur slēpjam/cenšamies noslēpt tās personības šķautnes, kas mums pašiem un sabiedrībai liekas nepieņemamas un no citiem slēpjamas. Diezgan bieži ir tā, ka tas, kas tik briesmīgi citos riebjas, piemīt arī pašam. Sastapšanās ar savu Ēnu var būt pat ļoti biedējoša, bet labā ziņa ir tā, ka Ēnā slēpjas arī ļoti daudz dzīvei vajadzīgu un noderīgu resursu;)

"Šai forumā ir pieteikami daudz viedokļu, ka psihoterapeits var palīdzēt vienmēr un visos gadījumos, ka viss ar psihoterapeitiem ir kārtībā un nav nekādu problēmu. Pat moderators Runcene to visu laiku uzsver (kaut gan te atzina, ka pat viens gājiens pie psihoterapeita var radīt nepatikšanas). Tas ir diezgan vienpusējs un nepareizs viedoklis. Kā redzam, ne tuvu viss ir tik skaisti ...."

Vai pareizi saprotu - Tu vēlies pārstāvēt opozīciju? OK, paldies, sapratām:) Bet, ja Tu tiešām reāli gribi kaut ko panākt, nevis tikai šausmināties, tad ierosinu izmantot savu juristes izglītību un apvienoties ar citiem kolēģiem, lai izstrādātu un iesniegtu priekšlikumus psihoterapijas utml. prakšu regulājoša likuma izstrādei;)