Nav te nekāda randiņa. Atvainojos, ja esmu pārprasta. Es nemeklēju lētus piedzīvojumus.

Nez, nez, tomēr daudz laika tiek pavadīts, lai šeit rakstītu, acīmredzot viss nopietni.
Man nav tādas pacietības + nav vēlme ļoti cīnīties pret kaut ko tik abstraktu kā sistēmas kopumā.
Labāk dzenāt savus tarakānus.

Zive, kaut ko pārprati, pirmajā randiņā viens vārds var kko sabojāt- tā bija domāts,un tā bija atbilde utt, vēl- sports brīvā dabā, tas var aizvietot ja kkas no pieminētā iztrūkst un palīdz vienmēr bet tieši brīvā dabā, ne zālē. Es vnk atbildēju pasakot kas palīdz un viss.
utt, es te daudz laika pavadu? Es vnk esmu pie datora daudz. Nē, man citas prioritātes.

Nu- viss ir nopietni tam cilvēkam, jā, bet ne man jo es arī tomēr uzskatu ka katram savas problēmas, bet viņam tiešam nopietni.

Man bija svarīgi parunāties ar pozitīviem un gudriem cilvēkiem.
Da neko, atvaino "............................". Ticu, ka ar visu tiec galā patstāvīgi. Prieks... Gudrs jau gudrs esi un vēl mazliet gudrāks! :)
Labi, virtuāli viegli kaut ko nesaprast vai pārprast... aizpļāpājos, bet, laikam kaut ko man tas deva...
p.s. ni i pacietība Tev "........................." Ir ko pamācīties... ;)

A to diez vai var iemācīties, es varbūt pārsvarā esmu alfa stāvoklī, tāpēc liekas ka pacietība, kādi gan ir arī teikuši ka esmu nesatricināmi mierīgs bet tas noteikti agrāķ tā nebija. Pat ļoti nebija, nepavisam, bet es neesmu arī miris:)

;))))))))))))))) varu iedomāties, cik haotiska biju ... Nē, es jau arī tik dulla neesmu... bet, ja vajag, varu būt... :D

A tas jau labi:) tu gan haotiska esi arī jo to man liekas ka var just, tas nav tik slikti ja neiziet ārpus visām robežām. Robežas jau arī ir pārliekamas. Vispār sievietes ir stipri haotiskākas.

Tur jau tā lieta, ka neesmu viss tāda. Bija iemelsi pabūt arī tādai - haotiskai.
Ar Gončarova metodi, kopš kura laika esmu uz Tu? A-ha, no sena laika, bet ne jau metodēs būtība. Būtība, ka tās lietas saskan ar pašu.
Cik ta nu mēs redzējušies bijām trakā steigā... ;)
Redz, es varu Tevi uztver savādāku. Tagad mācies Tu "................................." caur burtiem saskatīt pareizo tēlu............... ;)
Gadi cik pagājuši pēc saskriešanās? Padaudz... Saskaitīju, pagājuši 5 gadi...

Nez vai man ir jāmācās jo tas viss ir arī atkarīgs no iekšējā stāvokļa, kā jau teicu- agrāk tāds nebiju un to nevar tā iemācīties, tas tomēr ir kaut kā tāds kā stāvoklis bet arī trenniņš ko es esmu praktizējis nu jau ļoti ilgi. Trenniņš nav tieši alfa stāvoklis bet tas ko runcene pieminēja- mazu daļiņu no tā- vispirms piedošanas trenniņš bet arī ne tas vien..arī negatīvo pārdzīvojumu uzkrājumu attīrīšana un vēl daudz kas.... par to esmu laikam jau minējis kko visai daudz. Tas strādā superīgi.... vnk fantastiski. Ja vispār pamanīji tad neesmu dusmīgs un patiesībā ari nebiju jau loti sen tikai- dabūju kaut kā drusku uzbraucienus bet īsti dusmīgs tomēr nebiju. Tagad neesmu nemaz....... teicu- nevienu nenosodu, nevērēju utt.... likumus vajag bet vispār cilvēks visu pievelk, tie ir ārējie un iekšējie cēloņi.

Ar piedošanu esmu darbojies daudzu gadu garumā, likās ka visai bezcerīgi, bez rezultātiem, nevaru teikt kā runcene- ka viss ir izdarīts, nebūt nē.. kā jau teicu- visu turpinu, pie kam ļoti spēcīgā variantā.. ļoti intensīvi. Varbūt tas arī iemesls kapēc bieži esmu te- pie datora, lai gan ir vēl iemesli..

Laikam var pārprast- bezcerīgi likās ilgu laiku bet ne pēdējā laikā, ir ļoti labi rezultāti arī.

Ja par sevi, tad būtībā nemaz tik haotiska neesmu. Saskrējāmies ta kurā laikā? Laikā, kad svaigi 2us gadus bija veltījusi NĪ pirkšanas pārdošans jautājumiem (un pārkrāmēšanās jautājumiem), kad visas manas citas ieceres bija aizgājušas pa pieskari. Čemodāns tur, čemodās te, čemodās atkal un atkal viss čemodānā un tad vēl nepieciešamība pēc remonta ar lieliem ieguldījumiem. Nemitīgi jāseko bija līdzi ekonomiskiem procesiem un darījumiem NĪ jomā, tieši ekonomiskās krīzes laikā, kad neviens neko nevarēja skaidri prognozēt vai ieteikt. Daudz bija visāda darāmā un tas viss man pilnīgā vienatnē. Tad vēl remonti man vienai, palīdzība mammai un citiem, bet pa vidu smēķēšanas jautājums.
Nē, nē, neko es nepievilku. Tas bija protesta žests, kad daktere atteica man izpalīdzēt ar maxim. 10 terapijām ar pēcmaksu.
Tagad es par to pasmejos. Labi vien ir, ka atteica. :)

Labi, labi- kā to uztver, ja nepatīk tad neesi:) Par pievilkšanu- es to saku par sevi un arī citiem, bet pārsvarā par sevi. Es jau teicu- ir ok, viss ir labi.. es to pievilku, jo patiesība ir tāda ka kko sliktu var izdarīt labi cilvēki tāpēc ka es to pievelku... es to vairākas reizes jau esmu pieminējis sakot ka atkārtojas līdzīgi notikumi, uz to ir vērts vērst uzmanību un aizdomāties par to.. labi cilvēki to dara bet cēloņi jāmeklē sevī. Iekšējie cēloņi ir svarīgakie, citādi nekas nemainās.

Es to vārdu- haotiska- nedomāju kaut kādā īpaši sliktā nozīmē un ja arī kāds ir stresains- nu kas tur.....

Jūs tiešām skaisti noignorējāt Utt.

Attiecībā par to, kāpēc psihoterapija neko nedeva - nu tā bija tāda papļāpāšana par problēmām, ne noskaidrojot to, kāpēc ir tādas problēmas, ne arī dodot kādu risinājumu. Nu nē, vienīgais risinājums bija - vienkārši dari savādāk. Nu to, ka jādara savādāk, es pati zināju, tāpēc jau nebija jāiet pie psihoterapeita un jāmaksā par to. Tā arī paliku totālā nesaprašanā, kam vispār psihoterapija ir domāta. Un plus vēl tas, ka mēs tā draudzīgi nokonstatējām, ka es daudz ko daru un domāju nepareizi, atkal bez noskaidrošanas kāpēc un ko ar to darīt. Vienkārši beigās palika sajūta, nu, ka es esmu tāda slikta un nepareiza jau piedzimusi, man vajag būt savādākai, bet nu tur jau īsti neko nevar izdarīt.

Nu vēl viņa atzina, ka tās ir tā saucamās bērnības traumas. Tikai vēlāk palasīju, kā psihoterapeitam būtu jāstrādā ar bērnības traumām un kas tas vispār ir, un kā tas ietekmē dzīvi pieaugušā vecumā. Pēc tam sapratu, ka viņa no tā vispār neko, pilnīgi neko nezināja, un patiesībā darīja visu pretēji - tieši tā kā nevajag. Un rezultāts tāpēc arī bija tāds - papļāpāšana ar psihoterapeiti sabojāja garastāvokli, uzdzina izmisumu un bezcerību.

Vēl viņai bija tādas idejas, ko es nevarēju ne pieņemt, ne arī saprast. Piemēram, viņa nezin kāpēc sāka stāstīt, ka bērni manipulējot, tai skaitā pavisam mazi, un nevajagot ļauties viņu manipulācijām. Tā arī nesapratu, kā bērns var manipulēt. Ja bērns kaut ko grib, ja es varu viņam to nodrošināt vai vajag, tad izdaru, ja nevaru, pasaku, ka tā nebūs ar visiem argumentiem, kāpēc tā nebūs. Ja bērnam kaut kas nepatīk, varam stundu diskutēt par to, nu, reizēm viņš mani pārliecina. Nu kur te kādas manipulācijas, kurām tik ļoti nevajag ļauties? Bērni patiesībā ir tik naivi, atklāti un tieši, ka vienkārši nav spējīgi manipulēt.

Otrs piemērs. Deva padomus, kā iepazīties ar vīriešiem, un ko es daru nepareizi attiecībā uz vīriešiem. Nu, tas tā aizvilka tiešām uz tādiem ne visai foršiem paņēmieniem. Nu nespēju uztvert vīriešus kā kaut kādu atsevišķu sugu, kuriem vajag kaut kādu īpašu, viltīgu un manipulatīvu pieeju, lai dabūtu savos tīklos. Ja negrib un nepatīk, nevajag, nu neiešu jau māžoties, plikšķināt skropstas vai grozīt dibenu.

Īsti nesapratu par utt, ja kāds ir gribējis parunāt, neesmu bijis pret, varbūt ka kko pārpratu un tas nebij man teikts?
Ko es varētu pateikt- vispār psihoterapijas metodes strādā daudzos gadījumos bet nebūt ne visur kur tās te tiek ieteiktas un tās metodes kas labi stādā- to nav daudz jo manuprāt vispār tāda ir tikai viena, pārējais ir papļāpāšana kas gan arī var palīdzēt. Bet nu te vispār liekas ka ir dziļa nekompetence..... man vispār ir licies ka ir tik daudz sarakstīts par tām metodēm tādas muļķības ka - vispār mati ceļās stāvus jo zinot to kas darbojas pārējais bieži ir tieši tas ko nedrīkst darīt.. ir viena lieta- tas kas darbojas ir visai grūti, laikietilpīgi, vieglāk ir pamet tādu komercvariantu, to cilvēki labprāt pieņem.. nu- to es tā domāju, nezinu- varbūt ka citi domā savadāk, lai gan es daudz ko esmu pamēģinājis...
Nu un vēlreiz- ja tas bija domāts man tad neesmu neko atšuvis vai ignorējis, drīzāk nesapratis, nu ko var darīt ka kājminamā domāšana:)

Labprāt parunāšos ar utt.:)

Vispār es sāku rakstīt tikai tāpēc ka likās ļoti nepareizi ka Ilze1 neļauj izteikt savu sasāpējušo lietu, bieži izrunājot paliek jau daudz labāk, var arī prasīties runāt pat ļoti ilgi. Tapēc vrb kko arī nepamanīju, ignorēju vai kka tā, ja tas vispār bija man domāts.

Es patiesībā to noignorēšanu biju domājusi kā kaut ko labu.
Man prasītos kaut ko pateikt pretī ....

Es pagaidām esmu nonākusi pie secinājuma, ka cilvēks ir tāds drusciņ robots, kuru ieprogrammē bērnībā, bet ko vēlāk ir ļoti grūti pārprogammēt. Visam, kas traucē dzīvot vai sāp, ir saknes bērnībā, bet visam, kas palīdz, arī ir saknes bērnībā.

Ilgi domāju, kāpēc man nekad prātā nav ienācis, ka es varētu regulāri vai daudz dzert, smēķēt vai pārēsties. Vienkārši nekad savā bērnībā neesmu redzējusi nevienu man apkārtējo sievieti, kas dzertu, smēķētu vai rītu lielas porcijas vai saldumus. Manai vecmāmiņai (30-to gadu skola) bija neapgāžama pārliecība, ka sievietes nesmēķē, nelieto alkaholu un ēd veselīgu pārtiku, lasa grāmatas, māk taisīt ēst, adīt, šūt, tamborēt, dzīvo savā mājā un noteikti mācās labākajā augstskolā. Bez domāšanas izpildu visu šo programmu un viss sanāk bez vismazākās piepūles, un nekādi nespēju saprast, kāpēc citi nevar vienkārši nedzert, nepārēsties vai nesmēķēt ....

Skolā mācījos ļoti labi, neviens nekad to bērnībā nav novērtējis, neviens pat pajautājis man nav, kādas man atzīmes un vai vispār es esmu izmācījusies, sportā dabūju 1.vietu - 0 reakcijas, nekad neviens man nav licis ievērot dienas režīmu, mācījos vēlu naktī. Rezultāts - ne mirkli nepiepūlos, ko dzīve piespēlē, izdaru, bet pacensties nav ne mazākās vēlmes (jo no tā nav nekādas jēgas), strādāju pa naktīm pēdējā brīdī, pa dienu guļu un tml. Un nekādi nevaru piespiest sevi tikt vaļā no šiem stulbiem paradumiem ... Un psihoterapija man šai jautājumā palīdzēja precīzi nekā.

cilvēks ir tāds drusciņ robots, kuru ieprogrammē bērnībā, bet ko vēlāk ir ļoti grūti pārprogammēt./c/ bet var ja zin kā to darīt, es gan nezinu visu:)

Un kā tad to var izdarīt? Kur to var izlasīt un atrast?

Itkā jau vairaki autori tos principus apraksta, bet vispilnīgāk A .Svijašs- viņam ir vairākas grāmatas, vispār daudzas, līdzīgi principi ir vēl citiem,Kolins Tipings, vajadzētu angliski viņa vārdu rakstīt bet neatceros kā bij pareizi, paskatīšos.Vēl- daudzi tie principi nāk no budisma, es nepropogandēju reliģiju bet tikai principus. Grūtības var sagādāt saprast to situāciju pašam..
Nu un ir ļoti daudz kas nestrādā.... vnk modīgas grāmatas un macības bet- ja metode nav vai nav labi izlikta tad to nevarēs pielietot lai gan tur arī daudz kas var būt taisnība un pareizi pateikts.
Vispār- viss labākais balstās senajās filozofijās.

Paskaties - kas ir tas kas nepatīk, kas atkārtojas, visus tos gadījumus.... un padomā kad tas sākās....pašu pirmo reizi...noformule- ko tie cilvēki Tev dara - dara pāri vai es kļūdos? Esi drusku apbēdināta par to? Varbūt īsti to nejūti? Un tomēr?

http://www.radicalforgiveness.com/ tas par Colin Tipping, bet tā ir tomēr nevis pilna mācība vai sistēma bet tomēr daļa no Svijaša sistēmas. Bet var lietot arī kā patstāvīgu sistēmu, vismaz sākumā. Viņam ir grāmata kur viss labi izlikts.

Vēl to pašu vai tos pašus principus lieto Kristofers Hansardi- Tibetas pozitīvā domāšana, Oļegs Gadeckis, viņam gan maz tādu materiālu pa brīvu, bet visai gudrs tomēr un labas piedošanas meditācijas viņam ir, tas gan ir ļoti individuāli- kas kuram liekas labs. Vēl daudzi bet šie manuprāt labākie.

Paldies,.
Tavs nesatricināmais miers un loģiskums mani pārliecināja. Noteikti izlasīšu.

Runcenes izgājieni gan nepārliecināja, ka psihoterapijai ir kāda jēga ...

Un par to sasāpējušās lietas izteikšanu - piekrītu, ka tas noteikti palīdz, bet es vairāk gribēju pateikt, ka ar psihoterapeitiem nemaz nav tik labi kā Runcene te propogandē. Nepatīk, ka cilvēkus māna. Psihoterapija ir dārgs prieks bez jebkādām garantijām, ka no tās būs kāda jēga, un bez garantijas, ka neuzkulsies neprofesionāliem vai pat ļaunprātīgam cilvēkam. Mans un citu gadījumi (un kā redzams Runcenes n-to gadu it kā rezultatīvā psihoterapija) to ārkārtīgi labi parāda.

Un Tavus rakstītos uzvārdus un linkus jau pārkopēju.
Nevar jau zināt, vai Runcene atkal nesāks ārdīties un neizdzēsīs visu ārā ...

Kāda jēga varbūt arī ir, nezinu:)) nevar jau teikt ka nav- tas tā, miera labad, lai gan es laikam arī esmu jau izteicies visai kritiski. Nu - ja kādi saka ka palīdz, tad laikam palīdz, esmu gan manījis ka to iesaka tur kur var domāt ka tā nepavisam nav vajadzīga, bet kaut kas pavisam cits un tā mēdz būt bieži,nav garantijas utt. bet nevar arī teikt ka pilnīgi nekam principā nevarētu noderēt, es gan pats labāk izvēlos to par ko atsauksmes ir labas ļoti lielā skaitā. Nu- pilnīgi jau varbūt neizdzēsīs, bet kas zin:) Galvenais laikam tomēr ir Svijašs- tapēc ka viņš ir izklāstījis visu kompakti un saprotami, pārējie papildina un apstiprina papildus un varbūt vēļ kaut kā noder. Vispār jau es praktizēju nopietni vēl kko, visu te tā ārī uzreiz nevar teikt, bet pats esmu sasniedzis vislabākos rezultātus kādus vien var gribēt..Bet kā jau teicu- uzrakstīju vispirms tādam ka atbalstam Tev, nu un- vispār jau ir arī vietnes kur arā neizdzēstu neviens to ko es rakstu, vismaz es tā domāju:))
Nu palasi Svijašu bet vajag ļoti pamatīgi , labi tas ka nav tas ne gari ne saržģīti rakstīts, ja vajadzētu, es varbūt varu vēl kko pateikt...Šis viss vispār vairāk uz dzīves situācijām attiecas, mazāk uz pašsajūtu. Tur kkas cits ....

Ilze1, kāds, Tavuprāt, būtu ideālais psihoterapijas rezultāts? Vai ar terapeiti runāji par saviem terapijas mērķiem? Cik daudz izmantoji iespēju izdot jautājumus par sev neskaidrajām tēmām?

Par "vienkārši darīt citādāk" - mani arī kādreiz šis ieteikums tracināja, bet tagad varu teikt, ka tas ir gana labs un patiess. Jo mēs jau nevaram kaut ko "pārmācīties", piemēram, bērnībā apgūtās reakcijas, bet mēs varam iemācīties jaunu reaģēšanas veidu. Kā? Atkal un atkal rīkojoties citādāk. Tur darbojas tieši tie paši mehānismi, kas mums ļauj apgūt valodas utt. Un to jau neirozinātnieki ir pierādījuši, ka smadzenes spēj mainīties, līdz ar to uzvedība, reakcijas, prasmes utt. Tātad rīkojoties citādāk, mēs veidojam jaunu pieredzi, kas uzslaņojas un pārņem vadību. Vecie paradumi zaudē aktivitāti. Varētu teikt, fails ir, bet neaktīvs.

Par kļūdainu domāšanu - jā, arī es Tevis rakstītajā novēroju zināmas tendences, jo no savas domāšanas cenšos izskaust, jo apzinos, ka tas veido izkropļot realitātes uztveri un nekādā veidā nepalīdz dzīvot un veidot veselīgas attiecības par citiem. Piemēram, katastrofizēšana, melnbalta domāšana, pārsteidzīgi secinājumi, jūtu/pieņēmumu uzdošana par faktiem, personificēšana, visu vai neko princips utt. Kā ar to cīnos? Dzīvojot apzinātāk. Ja saproti savas domāšanas kļūdas, tad tās ir iespējams identificēt, analizēt un nekukltivēt. Tāds skats no malas uz sevi. Turklāt šis skats ir vērojošs, nevis vērtējošs un apsūdzošs. Ok, šāda domašana vai reakcija man sagādā problēmas - ko es ar to varētu darīt citādāk? Piemēram, agrāk baidījos uzsākt jaunas lietas, jo bija bail no kļūdām. Kā tiku galā ar šīm bailēm? Vienkārši rīkojoties, sakot jā jauniem piedāvājumiem, un apņemoties negāzt sev dubļus par neizdošanos. Sākumā bija grūti - bet ne dēļ tā, ka ar kaut ko netiktu galā, bet dēļ bailēm. Bet objektīvā realitātē pārliecinājos, ka manām bailēm patiesībā nav pamata un, ja arī kaut kas nesanāk, nekas traks tāpēc nenotiek un varu mēģināt atkal.

Mans ieteikums - nevispārināt savu pieredzi. Nu lai taču tie, kam terapija palīdzējusi, paliek pie saviem uzskatiem, tāpat kā Tu pie saviem. Tas nenozīmē, ka kāds melo, tas nozīmē vienīgi to, ka ir dažādas pieredzes. Tāpat kā ar 6 un 9 - viens redz 6, otrs 9, bet taisnība ir abiem, jo katrs skatās no savas pozīcijas.