Forumiešu pļāpas par citām lietām, kā arī par politiku un dažādiem notikumiem medicīnā
Patika Tavs teiciens par desas pastumšanu. :D Jā, taisnība, taisnība.autors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Skaidrs; tad būtu ļoti labi, ja Tu varētu ieteikt kādu speciālistu. :) Tomēr īsti nezinu, vai man vajadzētu griezties pie psihiatra, pie psihoterapeita vai pie abiem. Jā, mammai arī ir grūtības, un ar vīriešiem pagalam neveicas. Viņa sev mūžīģi piesaista auklējamos tipus, kas ir vismaz 15 gadus jaunāki par viņu pašu. Savukārt es piesaistu vismaz 15 gadus vecākus tipus. Jautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
ku! - nu jā, uz klubiem es neeju, darbā vairāk sievietes nekā vīriešu, turklāt darba laikā mēs nedrīkstam viens ar otru komunicēt, savukārt pārtraukumi vienmēr iekrīt ar dažādiem cilvēkiem, jo mēs tur esam ļoti daudz. Bieži iznāk, ka nostrādāju savu desmit stundu maiņu un neesmu ar nevienu komunicējusi tajā dienā. Un tad palaikam satieku tās kolēģes, kas arī izmantoautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Runcene - paldies Tev par apjomīgo komentāru. Tāpēc arī rakstu - aptuveni gada garumā esmu centusies strādāt ar sevi, lasījusi n-to literatūtu par depresiju, veidojusi dienas režīmu, ēšanas plānus, mēģinājusi sportot, nodarbojusies ar pašanalīzi, vērtību sakārtošanu un mērķu izvirzīšanu, bet nekas no tā nav sanācis. Teju jau likās, ka būs labi, un šorīt vienkārautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Lūk, tur jau ir tas paradokss. Par raudāšanu uz pleca, piemēram; bieži pārtraukumos darbā (mums daudz to pārtraukumu) kolēģes man stāsta, kā tad viņām neiet ar citiem, nevedas attiecības utml. Ne jau vienmēr, bet ļoti bieži. Taču pēc darba un brīvdienās esmu pilnīgi viena. Kā jau minēju vairākas reizes, tad mani piedāvājumi pavadīt laiku kopā netiek akceptēti, un arautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Paldies, būs jāiegādājās tie vitamīni. Jā, taisnība tev ir, ka vajadzētu izkļūt no vientulības. Bet.. Man attiecības vispār ir jocīgas - lielākoties visiem esmu uzticības persona, atbalsta punkts, bēdu uzklausītājs. Pat savai mātei! Ir salīdzinoši daudz kolēģu, kas stāsta visādas lietas, pārdzīvojumus, kā viņiem neiet attiecībās ar citiem cilvēkiem, ko tie ciautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Ku! - nu nevajag man tik ļoti to puisi cik pašai sakārtot sevi. Turklāt neesmu nekāda dižā attiecību dibinātāja; es vispār neprotu flirtēt un visus tos pārējos idiotismus, ar kuriem nodarbojas mana vecuma meitenes, kur nu vēl uzsākt sarunu. Kas mani manā garajā penterī uztrauc visvairāk, ka es varu nekontrolēti sākt raudāt. Ja tā notiktu tikai mājās un esot vienai, tadautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Labrīt. Jau kādu laiku esmu aktīva foruma lasītāja, un, tā kā šeit mēdz parādīties pa kādai sakarīgai atbildei, nolēmu izstāstīt savu bēdu un vērsties pēc padoma. Kopš pagājušās vasaras cīnos ar depresiju; šorīt braucu uz darbu un sabruku. Jau mājās jutos raudulīga, taču, iekāpjot autobusā, asaras sāka birt kā pupas. Sapratusi, ka nespēju sevi savākt, izkāpuautors: Emanuelle - Psihiskā veselība
Sveiki! Tātad, esmu nobriedusi nākamgad studēt medicīnu, taču, tā kā pašas ģimenē un rados neviens nestrādā veselības aprūpes lauciņā, pirms studiju uzsākšanas patiesi vēlos pastrādāt kā algots vai brīvprātīgais darbinieks slimnīcā, kaut pāris nedēļas, lai redzētu, kā tad viss notiek, lai vēlāk nenāktos aplauzties. Par brīvprātīgo darbu - vai slimnīcāsautors: Emanuelle - Forumiešu pļāpas