par psihiatriju, psihoterapiju, psiholoìiju un veìetatîvo distoniju. Antidepresanti?
Lai tik draud, ko tad tie poliči - sēdēs pie Tavas kaimiņienes un piefiksēs cik esi izdarījusi soļus, un cik no tiem bijuši skaļi? Diez vai viņi tā darīs. Kaimiņienei jāsamierinās, ka daudzzīvokļu mājās var dzirdēt nedaudz tālāk par savām sienām, un ja kas, viņa var uztaisīt remontu atbilstoši savām vajadzībām. Tu pareizi teici, ka pārvietojies pa savu dzīvokli un nautors: papus - Psihiskā veselība
Tā tas mierīgi varētu būt, piekrītu, bet vai poliči to darīs tā ir cita lieta? Zini kā - atkal jāstrādā, jāsauc cilvēki uz izskatīšanu ,konfrontācijas u.c. Būtu jauki,j a viss notiktu tik vienkārši, kā Tu rakstīji. Par administratīvā soda nopietnumu es nestrīdos, sods ir sods, ja viņu piemēro uz pilnu klapi, nevis iebliež minimālo, tjipa - esam jūs brīdinājuši.autors: papus - Psihiskā veselība
Nezinu kāda nu kurā pilsētā ir tā policija, nevaru iedomāties cik skaļi un bieži būtu jātrokšņo lai izliktu Tevi no Tava dzīvokļa. Esmu novērojis,ka vismaz Liepājā, šajā ziņā policija ir bezspēcīga, var tikai savus sodeļus rakstīt un sūtīt pavēstes. Tjip, mans dzīvoklis mana pils, ko gribu to daru. Bet pamatideja, man liekas bija tāda, ka šie trokšņi nav nemaz tikautors: papus - Psihiskā veselība
Tātad, kopsavilkumā manai hroniskā noguruma problēmai risinājums būtu: normāla paika, normāls dienas ritms, dzert ūdeni, kustēties, ja ir kādas dzīves problēmas, kas nospiež, tad tās ir jārisina. jāmeklē psiholoģisks atbalsts. Hmm, laikam jau būs jāmeklē kāda profesionāļa palīdzība, jo visas augstāk minētās lietas cenšos savā dzīves veidā ieviest maksimāli daudzautors: papus - Psihiskā veselība
Pirms tam svārstības bija, taču ne tik trakas, katrā ziņā dzīves kvalitāti tas ietekmēja pavisam nedaudz, ne tā kā tagad. Par ziņām - praktizēju jau šo metodi kādu laiku, un jāteic nejūtos neko zaudējis,tikai vinnējis :) Tāpat ar visādu interenta rakstu komentāriem, no kuriem strāvo ārā negatīvisms, naids un dusmas. Hmm,par to atslābināšanu laikam man vēl ir jāpamautors: papus - Psihiskā veselība
Nē, nu jau kādu pus gadu strādāju vienā darbā, un jūtos labāk,taču tomēr ir manis uzskaitītie simptomi. Miega modelis ir izmainīts, kādu laiku iemiegu normāli,pēc tam uzmācās trauksmes lēkmes. Respektīvi-neregulārs. Dzīves veids varētu būt normas apakšējā robeža, jo gan mācos gan strādāju. Dzeru daudz ūdeni, kā minimums 2 litri dienā, ievēroju ļoti cītīgi, sautors: papus - Psihiskā veselība
Bāc, man likās ka esmu viens pats tāds. Protams nepriecājos par to, ka vēl kādam ir šāda problēma. Turies cilvēk!!! Es arī visādi cenšos tikt galā ar šo skādi, pagaidām izmantoju aizbāžņus, bet saprotu, ka tas ir īslaicīgs risinājums. Tieši tā, ir jāmaina attieksme pret notiekošo, un jāmēģina šie sīkie troksnīši ignorēt, bet protams pateikt ir vienkāršāk nekautors: papus - Psihiskā veselība
Labdien. Vēlos pajautāt kā tikt galā ar hronisku nogurumu? Man ir 25 gadi, aptuveni trīs gadus intensīvi strādāju divās darba vietās, no kurām vienā darbs notika naktīs. Protams no rīta bija jāceļas un jāiet uz otru darbu, līdz ar ko esmu ieguvis diezgan daudz neizgulētas naktis(izrēķināju ka neesmu stundu skaits, ko esmu iekavējis līdzinās 5 mēnešiem), kas nu diemžēautors: papus - Psihiskā veselība
Man arī liekas ka bēres vajag uztvert cik vien harmoniski tas ir iespējams. Pēdējās bēres kurās piedalījos es, bija pirms pusotra mēneša kad nomira man omīte. Protams, ka bija kamols kaklā, nožēla par visu nepateikto u.t.t. Bēru dienā es visu laiku gruzījos, līdz beigās sapratu, ka pietiekoši jau esmu sevi "uzvilcis" līdz bēru dienai, un ka šo pasākumu vajadzētu aizvadautors: papus - Psihiskā veselība
Par savu mammu tiešām varu teikt: "Paldies Tev Dievs, visuvarenais, ka esi man sūtījis tik labu un saprotošu draugu" :) Pilnīgi piekrītu,ka nejau es viens pats esmu palicis stresaināks, tāda ir palikusi visa sabiedrība, un tas jau tikai pastiprina visu negāciju apkārt klejošanu un uzkrāšanos. Ar prātu jau to apzinos, un arī šad tad veiksmīgi protu citus uzklausīt un uzlabot viautors: papus - Psihiskā veselība
Exmamma, kā ar Tevi sazināties? Ar mammu mēs runājamies bieži, un tiešām runājamies no sirds, neko īpaši neslēpjot. Mammai es nebaidos pateikt arī skarbāku vārdu ja tas nepieciešams, bet es pilnīgi piekrītu tam, ka viņa man baidās teikt visu kas ir, jo žēlo mani. Ar fiziskajām aktivitātēm noteikti var aizdzīt šīs sliktās nepatīkamās domas taču visu laiku sportot jautors: papus - Psihiskā veselība
īsti jau nezinu ar ko var parunāties, nevienam draugam un savai savai draudzenei stāstīt nevēlos, lai nepadomā ka esmu mazliet jocīgs. Vislabāk varu izrunāties ar savu mammu.Bieži esam runājuši gan par manām likstām, gan par viņas likstām, bet pēc kāda brīža šīs muļķīgās, sevi nosodošās, agresīvās un postošās domas atgriežas. Sajūta tāda ka galva domā pati no sautors: papus - Psihiskā veselība
Ir tāda lieta, ka pēdējo 5 gadu laikā dzīvē ir bijušas vairākas situācijas (attiecību beigšanās, nevēlamu personu ienākšana dzīvē,daži nepatīkami notikumi) kuras, es labprāt aizmirstu, vai samierinātos ar to kas bijis, citādi jūtu ka manī ik pa brīdi parādās kautkāda neizskaidrojama iekšēja agresija. Pats ļoti labi apzinos to, ka vajadzētu tam visam atmest ar roku,autors: papus - Psihiskā veselība
Paldies visiem par spriedumiem, ieteikumiem, atbalstu... Īstenībā pats jau ar prātu saprotu, ka pats sevi tracinu ar šīm domām. Nav jau visu laiku tā, ka par to vien domāju, ir arī situācijas kad liekas ka beidzot esmu tam ticis pāri un varu dzīvot laimīgs. Taču pēc kāda laika atkal notiek vai nu kaut kas nelāgs, vai arī gadās kāds konflikts un jūtos atsviests atpakaļ turpaautors: papus - Diskusijas par medicīnas jautājumiem
Kautkā sanācis, ka pēdējā gada laikā pa galvu šaudās dažādas uzmācījas domas par neārstējamo slimību VĒZI. Un tieši par šo slimību.Protams zinu,ka ir vēl neskaitāmi daudzas nedziedināmas slimības, no kurām cilvēki mirs ļoti bieži un mokoši. Viss sākās ar to, ka omītei diagnosticēja plaušu vēzi (73g.v.), nu neko, cilvēks tomēr gados, diezgan negatīvs savā uztvautors: papus - Diskusijas par medicīnas jautājumiem