par psihiatriju, psihoterapiju, psiholoìiju un veìetatîvo distoniju. Antidepresanti?
Tagad es arī ieteiktu dzert AD, arī trankvilizatoru, ja vajag, bet turpināt iesākto un paralēli mēģināt sevi sakārtot ar psihoterapiju. Tā kā man šī jau ir otrā lielā krīze dzīvē, tad es arī nodomāju, viss pietiek. Metīšu visu pie malas, kas traucē, un maksimāli pievērsīšos sev, lai vienreiz par visām reizēm tiktu ar to galā. Tā kā pirmajā reizē biju uzsākusi psiautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Nu cik noprotu, tad rinda par maksu nekāda īpašā nav. Jo pieteicos pirmdien, un tiku jau uz trešdienu. Faktiski man liekas, ka ar organizāciju tur pieklibo, jo zvanīju arī iepriekš, lai laicīgi sarunātu individuālās nodarbības, lai diena būtu piepildīta, tā arī nekas neizdevās, teica, lai brauc un tad ko mēģinās saorganizēt. Par to "testu" runājot, tāpat jau zinu, ko es vaautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Jā es esmu jūtīga uz tādām lietām, jo uzskatu, ka esmu tiesīga saņemt pakalpojumu, par kuru maksāju. Man bija svarīgi tieši tas, ka es varu ierasties plkst.8.00, jo tā mani vīrs varēja atvest, un pie pieteikšanās tas bija īpaši atrunāts. Es jau neprasīju, lai kāds ar mani tajā laikā nodarbojas vai nepieprasīju nodarbību plkst.8.00, bet lai mani ielaiž istabiņā, kas bijaautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Man abas reizes uzsākot lietot AD, arī bija pilnīgs čau, es to nevarēju izturēt un ar terapeita/psihiatra akceptu, pārtraucu. Mans terapeits teica, ka mana iekšējā pretestība zālēm ir ļoti liela, tāpēc tā arī notiek. Tā kā paliek tikai trankvilizators ik pa laikam.autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Tā kā te ik pa laikam ir jautājumi par ārstēšanās iespējām, tad padalos savā pieredzē. Tikko atbraucu mājās tā arī neuzsākusi ārstēšanos Neirožu klīnikā. Neko nevaru pastāstīt par ārstēšanos, bet par attieksmi gan. Bija sarunāts, ka es tur iestāšos šodien plkst.8.00 no rīta, aizbraucu, bet man dežurants (laikam) pasaka, ka viņi strādā tikai no plkst.9.00, lai sautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Par AD pilnīgi piekrītu dīvainītim. Par trankvilizatoriem runājot, mani arī mulsina fakts, ka daudzi ārsti, kas tos izraksta tā īsti nepabrīdina. Tāpēc man ir radušās domas, ka varbūt dzerot mazās devās, analīzēs uzrādīs normu? Nezinu, pati braucu ar auto, mana daktere to ļoti labi zina. Pirms kādiem 5 gadiem, kad saskāros ar to lietošanu,tad dakere vispār nepabrīdinājaautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Eju trešo variantu + lēkmju laikā Xanax. Pēc sava pārdzīvotā, sliecos uz otro variantu, tikai žēl, ka man tas nepalīdz, tikai visu vēl vairāk pastiprina. Piekrītu Runcenei: "pati psihoterapija dažreiz ir par īsu. cilvēkam vienkārši paliek slikti, un viss. ja jāriskē zaudēt darbs, tad zāles uz īsu brīdi atmaksājas".autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Mana mamma jau arī sākumā uzbruka aizstāvoties, bet tad es viņai tieši tā arī teicu, kāpēc tu man tagad uzbrūc, es tev nelieku aizstāvēties, es tikai gribu tev pateikt, kā es jūtos attiecībās ar tevi. Tad, kad viņa kaut ko teica no sērijas, kas man lika justies vainīgai, es atkal teicu, tu man liec justies vainīgai, bet man nav par ko justies vainīgai utt. Godīgi jau jāsakaautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Manas sajūtas attiecībā uz mammu ļoti līdzīgas. Visu tāpat nepārstāstīšu. Pateikšu tikai to, ka man vēl savos 35.gados, ļoti gribējās (tagad iestājies kaut kāds miera periods), lai mamma mani samīļo, tā tik ļoti visu laiku trūka. Bet es gribēju tomēr iedrošināt uz sarunu ar mammu. Mana terapeite man arī tā mierīgi mēģināja visu laiku pastāstīt, ka viņa tāda ir,autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Paldies visiem, kas atbildēja tēmas ietvaros. Dziļākajā būtībā jau neesmu gatava mainīt terapeitu, dažādu iemeslu dēļ, bet tad, kad viss nevirzās uz priekšu kā gribētos, kā arī spiediens no apkārtējiem, ka nav rezultāta, tad tādas domas nāk prātā. Vienkārši gribējās no reāliem cilvēkiem, ar reālām pieredzēm dzirdēt, kā tajā procesā ir gājis. Ka tiešām parautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Nu redz ar to atslābšanu tā pagrūtāk iet, to es arī pa visu gadu neesmu apguvusi. Es jau tā visu laiku jebkurās attiecībās vainoju sevi, ka es jau ar tiem lielajiem ku kū, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Beidzot es esmu gatava vainot arī terapeitu, ka viss neiet tā kā man to gribētos, jo šajās attiecībās mēs arī esam divi, netikai es viena, kas kaut ko nesaprot. Nav jau tautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Runcene Jā varu tam visam piekrist. Bet tas, ka es gribu kādu skaidrību tajā procesā, kas ar mani notiek un notiks, tas taču ir normāli? Esmu gatava iet pie terapeita arī 5.gadus, lai varētu dzīvot harmonijā ar sevi un citiem, bet 5.gadus arī fiziski mocīties neesmu.autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Man tieši ir radies iespaids (varbūt maldīgs), ka manam terapeitam ir apriebies klausīties par manām ķermeniskajām izpausmēm, jo kādu pusgadu man liekas, ka es vispār neparko citu nerunāju. Un rociņu man viņa nekad nav turējusi, pat tad, kad pie viņas kabinetā man slikti ir palicis. Vispār jau laikam sapratu, ko es no terapeita pēc pēdējās briesmīgās lēkmes gaidīju un neautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Tur jau tā lieta, ka terapeite pārāk mierīga un nosvērta, varbūt tieši jāpamēģina, kas pretējs?autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
gaga: Ko nozīmē ķermeniska pieeja?autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
It kā jau pēc katras lielās lēkmes pati vai ar terapeita palīdzību saprotu kāpēc tā notika. Bet šausmina jau to lēkmju apmērs, jo tās nepaliek vieglākas, un pierast pie tām arī kaut kā nesanāk, un neizdodas no tām izbēgt. Jā es gribu rezultātu ātri, bet saprotu jau, ka tas nav izdarāms pāris mēnešu laikā, esmu jau gatava strādāt ar sevi ilgstoši, bet tās fiziskās iautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Lūdzu padalieties pieredzē, kad sākāt izjust jūtamus uzlabojumus. Interesē tiem, kam panikas lēkmes, psihosomatika utml. Eju pie psihoterapeita 1.gadu un 2.mēnešus 2xnedēļā. Pirmie apmēram 9.mēneši pilnīgs murgs tieši fiziskā ziņā (lēkmju laikā asinsspiediens 180, sirds arī līdz 180 saskrienas, galvas reibšana, trauksme, atviļņa problēmas utt.) pēc tam mazliet labāk,autors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Paldies visiem, kas atbildēja. Pirmajā reizē es arī tiku cauri ar psihoterapiju un Xanax pēc vajadzības, bet tagad ir tā, ka bez panikas lēkmēm arī ikdiena ir ļoti apgrūtinoša - galvas reiboņi, visu laiku sajūta kā pirms ģībšanas, nestabilitāte, elpas trūkumi utt. Tāpēc jau tika pieņemts lēmums par AD. Uzsākot lietot AD, man bija nenormāla trauksme, kas ik pa laikam pārautors: lapsiņa - Psihiskā veselība
Gribētos dzirdēt reālas atsauksmes, vai AD (kādi?) ir palīdzējuši pret panikas lēkmēm? Kā arī tiem, kam bijušas izteiktas problēmas ar psihosomatiku (tahikardija līdz pat 180, asinspiediena svārstības līdz 180/100, galvas reiboņi, nestabilitāte ikdienā utt.), cik ilgā laikā psihoterapija ir palīdzējusi to novērst, un kā jūs ar to visu tikāt galā tajā laikā. Īsumautors: lapsiņa - Psihiskā veselība