par psihiatriju, psihoterapiju, psiholoìiju un veìetatîvo distoniju. Antidepresanti?
Meklēšu arī kādu forumu un tā, kur var izrunāties un dalīties ar ieteikumiem :) Un par uzticības tālruni vēl jāsaņemās, lai kādam kaut ko tādu stāstītu, neesmu vēl īsti gatava, bet kaut kad jau būs jārīkojas. Paldies par idejām un ieteikumiem!autors: bulimike - Psihiskā veselība
Es iešu pie psihologa noteikti, jo pati stabili, ka netikšu galā, ja jau visu šo laiku netiku. Vienīgi tagad nezinu, ko iesākt, laikam būs jāvadās pēc visādiem ieteikumiem, kas internetā rakstīts, bet jau tagad saprotu, ka tas necik nepalīdzēs. Nav tik viegli kontrolēt savas ēdienreizes utt. Man prieks, ka tev ir izdevies savu problēmu risināt, jo alkoholisms arī mūsdienāautors: bulimike - Psihiskā veselība
Vecvecākiem tā ir, jo izskaties apaļīgāks, tad esi paēdis un tev ir vismaz, ko ēst. Ja kārns - tad tevi nebaro. Neteikšu, ka bērnībā man bija tik, tik, tik traki, ka es biju riktīga bumbiņa, bet arī baigi tievā nebiju. Bieži nodarbojos ar sportu, lai kaut ko mainītu, bet ēdu, protams, tāpat, tāpēc arī nekas labumā nenāca. Par bulīmiju tajā laikā vispār nedomāju, jo nautors: bulimike - Psihiskā veselība
Es jau teicu, ka vecākiem to neteikšu, man ir savi iemesli, kāpēc, es negribu, lai viņi to zina. protams, ja viss iegriezīsies vēl sliktāk, tad jau pateikšu, bet pagaidām, kad varu pati kaut ko labot, neko neteikšu. Protams, pie speciālistiem iešu, domājams, ka sākumā pie skolas speciālistiem, jo naudas man nav, lai pie privātajiem staigātu un tā, bet šobrīd pa vasaru nav, kuautors: bulimike - Psihiskā veselība
Jau daudzus gadus slimoju ar šo slimību, kaut arī nesen uzzināju, ka tā ir bulīmija. Nekad nebiju domājusi, ka šāda ēšana un pārēšanās ir slimība, līdz saprotu, ka normāli cilvēki tā nedara. Palasīju par bulīmiju un sapratu, kas tas ir. Tagad esmu izmisumā, jo nezinu, ko darīt. Vecākiem netaisos teikt, pie terapeitiem pa vasaru netieku. Zinu, ka turpmāk tādas lēkmes bautors: bulimike - Psihiskā veselība