Kognitîvi-biheviorâlâ psihoterapija

Aizsāka lapa 

Kâdi ir ðî virziena pârstâvji Latvijâ?
Vaicâju tâdçï, ka angliskajâs interneta lapâs neskaitâmas reizes un neskaitâmos avotos ir teikts, ka tieði ðis konkrçtais psihoterapijas virziens ir izmantojams depresijas ârstçðanâ.
(Cognitive behavioral therapy)
taèu psihoterapija.lv sarakstâ ir tikai viena ðî virziena pârstâve, un viòa acîmredzot nodarbojas ar bçrniem.
vai pie mums ðo virzienu sauc kaut kâ citâdâk?

un ar ko kognitîvi-biheviorâlâ terapija atðíiras no eksistenciâlâs psihoterapijas, pie kuras sevi pieskaita liela daïa populâro psihoterapeitu?
pçc psihoterapija.lv apraksta sprieþot, ðim pçdçjam virzienam nav nekâda sakara ar slimibu arstçðanu, tas drîzâk pçc snoboðanâs un izlekðanas kaut kâdas izskatâs - aiz gara laika paprâtot par likteni utt. :(
katrâ ziòâ pçc ðî apraksta izskatâs, ka pie konkrçtajiem ârstiem var iet tikai veseli cilvçki :(
vienkârði sakot kognitîvi behaviorâlâ terapija ârstç depresiju iemâcot mainît domâðanu uz uzvedibu. pie mums to tâ arî sauc. kâpçc tas nav izplatîts nezinu, iespçjams, tapçc, ka psiholoìija Latvijâ ir izaugusi drîzâk no filozofiskâm nevis biheviorâlâm tradîcijâm...

paldies!
vçl arî daudzi mûsu termini ir mantoti no krievu laikiem, tâpçc tik atðíirîgi no angïu terminiem. un tik populâro eksistenciâlo psihoterapiju cilvçki galvenokârt esot apguvuði Lietuvâ.

interesanti, paðlaik turpinu lasît materiâlus internetâ.
lielâkâ daïa lapu par depresiju, ieskaitot forumus, runâ par daþâdâm zâlçm.

meklçjot depresiju kopâ ar psihoterapiju,
tiek stastits par to kognitîvo, turklât nosauktas arî citas metodes (piem., psihoanalîze), par kurâm teikts, ka tâs nav tik efektîvas.
psihoterapeitu lapas varonîgi apgalvo, ka viòu metodes ir tikpat efektîvas kâ zâïu lietotâju metodes.

îpaði patîkamas ir tâdas lapas kâ ðî
http://psychcentral.com/depress3.htm
kur ir cienîjama statistika, ka p-terapija ir efektîvâka par zâlçm. tiesa, lapa veca (10 gadi), ungan zâles, gan metodes mainâs.

bet nu es novirzîjos no jautâjuma.
kas ir kognitîvi ... terapija, es tagad diezgan labi zinu (definicijas), jo tas ir aprakstits angliskajâs lapâs, un par to runâ arî krievu teksti.
tikai LV informâcija tîklâ tâda izkalidîga. es gribu mçrítiecîgi atkopties no vidçji smagas depresijas, nevis iegrimt eksistenciâlos prâtojumos, ar ko piedraud psihoterapija.lv.
eni, varbut Tu zini kadu konkrçtu specialistu no ðî virziena?
Konkrçti nepateikðu, bet ðíiet psihoanalîtiskâs psihoterapijas piekritçji savâ darbâ izmanto kognotîvi biheiviorâlâs pieejas elementus.
Re: Kognitîvi-biheviorâlâ psihoterapija
18.12.2005 13:32
...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 12:47 by Runcene.
Re: Kognitîvi-biheviorâlâ psihoterapija
18.12.2005 13:45
Ðajâ un citâs tçmâs pilnîgi piekrîtu Runcenei. Viòa raksta tieði to, ko man sîkâk nav laika rakstît;)))
Arî manu depresiju izârstçja ps.t. ar psihoanalîtisko terapiju. Nav âtri, bet stabili.
Re: Kognitîvi-biheviorâlâ psihoterapija
18.12.2005 18:54
Raudzîðu atbildçt.
KBT (angliski CBT) ir viens no psihoterapijas virzieniem (ne metodçm, bet virzieniem). Citi virzieni ir jau te minçtie - eksistenciâlâ, psihoanalîtiskâ, psihodinamiskâ, arî psihodrâma, geðtalts, ìimenes terapija, utt.

Diemþçl KBT daþâdu apstâkïu dçï Latvijâ tâ arî nav ienâkusi. Citi virzieni ir.
Kâ virziens ienâk: ir atraduðies skolotâji + interesenti (studenti), kuri ir noorganizçjuði mâcîbas - vai nu tepat uz vietas, braucot pasniedzçjiem no ârzemçm, vai arî - paði braucot uz tuvâkâm/tâlâkâm zemçm mâcîties.
KBT nedaudz, ieskata lîmenî tiek pasniegta LU psihologîjas maìistriem. Bet - ieskata lîmenî (savâ ziòâ var teikt, ka KBT ir labi piemçrota psiholoìiskai konsultçðanai - îstermiòam, âtriem risinâjumiem.)
Tâdçjâdi katrs psihoterapeits, kurð pirmo izglîtîbu ir ieguvis psiholoìijâ, kaut ko zin par KBT. No otras puses - katra virziena ietvaros ir obligâta iepazîðanâs ar citiem virzieniem - pamatkonceptiem, metodçm, utt. Tâpçc arî ne-LU-ne-psihologi kaut ko zin par KBT.

Angliski runâjoðâs zemçs - îpaði Amerikâ, kuru var uzskatît par KBT dzimteni - no kurienes arî nâk lielâkâ daïa anglisko interneta resursu - KBT tiek uzskatîta par vienu no "oficiâlajâm" terapijâm. Tâ ir viegli sistematizçjama, metodes ir skaidri aprakstâmas, pçtîjumi - salîdzinoði viegli veicami, terapeita personîbai - salîdzinoði mazâka nozîme. Metode (nevienu neaizvainojot) ir diezgan mehâniska => tâpçc to var viegli pçtît => viegli pierâdît, ka tâ strâdâ => viegli saòemt finansçjumu no apdroðinâtâjiem un tâ. Diemþçl ilgtermiòâ un runâjot par nopietnu terapiju, kura maina cilvçka dzîvi ðî metode (atkal nevienu neaizvainojot) nav îsti piemçrota, jo dziïâkâs psihes struktûras tâ tieðâ veidâ ne-skar.

Eksistenciâlâ terapija - (virziens, kuru es pats pârstâvu) ir viens no t.s. dzîïu terapijas virzieniem. Resp., ar ðo ir iespçjamas dziïas un fundamentâlas izmaiòas cilvçka dzîvç (psihç) - protams, ja viòð pats to vçlas.
Attiecîbâ uz komentâru, ka eksistenciâlâ terapija ir piemçrota snobiskai papïâpâðanai - tâ nav gluþi taisnîba. Vienkârði, tâ nav taisnîba. (jâdomâ - varbût jânomaina apraksts iekð psihtoerapija.lv). Eksistenciâlâ terapija neapðaubâmi ir lietojama ïoti daudzos un daþâdos dzîves grûtîbu gadîjumos - depresijai tai skaitâ. Virzienu atðíirîba ir tikai tajâ, uz ko fokusçsies terapeits darbâ ar depresîvu klientu.

KBT pievçrsîs uzmanîbu automâtiskajâm domâm, domâðanas veidam.
Analîtiski noskaòots terapeits - agrînâs bçrnîbas notikumiem, zemapziòas izpçtei.
Eksistenciâlais terapeits - klienta dzîvei - fiziskâ, sociâlâ, psiholoìiskâ un garîgâ dimensijâ. Kâ klients pats redz, kas ir izraisîjis ðo depresiju. Kâdas iespçjas ir redzamas, kâdas tiek noraidîtas. Kâpçc tas, kas ðíiet neiespçjams, ir neiespçjams? Ko dzîvç maina tas, ka ðobrîd ir depresija? Kâda ir depresijas jçga un vieta? - pie kam ðie visi jautâjumi nav pïâpîgi- filosofiski, bet gan pavisam konkrçti - uzdoti konkrçtam cilvçkam ar konkrçtu dzîvi un konkrçtu depresiju tajâ. Jo katrs cilvçks ir unikâls, kurð savu dzîvi (tai skaitâ savas slimîbas) veido pats - lîdz ar to pats var arî no tâs tikt vaïâ. Un universâlas shçmas ðeit nedarbojas - jo runa ir par dzîviem cilvçkiem.
(ak, KBT jau ir vçl tâdi brînumi, kâ t.s. "terapijas rokasgrâmatas" - pie noteikta veida traucçjumiem terapeitam ir jâveic noteiktas darbîbas noteikta laika ietvaros - to apdroðinâtâji saprot un apmaksâ - ârzemçs vismaz).

Ceru, ka atbildçju - vismaz daïçji.
Beigâs vçl pateikðu - problçmas atrisinâðanâ daudz svarîgâks, nekâ terapijas virziens, ir terapeita personîba un tas, vai izveidojas kontakts - konkrçtam klientam ar konkrçto terapeitu. Ja tas bûs, tad arî rezultâts bûs.



Ansis

Paldies, Ansi!
kaut ko mainît iekð psihoterapija.lv - nav slikta doma :)
bieþi esmu redzçjusi, ka cilvçkus forumâ "pasûta" uz ðo lapu. un ko viòi tur atrod?
iedomâjies, tev sâp kakls, tu aizej uz poliklîniku, tur ir ârstu saraksts, bet katram ârstam klât pierakstîta nevis viòa specialitâte un ko tas nozîmç, bet gan viòa partijas piederîba, kopâ ar partijas programmas îsu izklâstu un ar eksotiskiem lozungiem :) tâ kâ pagrûti kïûst izvçlçties :)

viena virziena apraksts mani ieinteresçja. bet labi, ka par konkrçtajiem ârstiem paskatîjos citu info internetâ - izrâdîjâs, ðî virziena pârstâvji nodarbojas ar seksopatoloìiju vai kaut ko tamlîdzîgu. tâ tâda praktiska informâcija, droði vien citiem apmeklçtâjiem reâli noderçtu, un kâpçc tad to skaidri neuzrakstît.

bet par tçmu - tagad, kad tu saki, ka KBT vairâk nodarbojas ar tagadni, es arî to sâku saskatît.
nupat izlasîju Kurpatova grâmatu par depresiju, viss ïoti interesanti, un skaisti izklâstîtas tâs pamata tçzes, ka galvenais ir nevis notikumu saturs, bet tâs, kâ mçs to uztveram. taèu pçc tam par pagâtnes notikumu analizçðanu ârstçðanas nolûkâ - gandrîz nekâ. tas gan varçtu bût aiz citiem iemesliem.

katrâ ziòâ paldies par informâciju. tâ jau vajadzçtu bût, ka pieredzçjðie ârsti lieto tâs metodes, kuras ir pieejamas, un nevis atkarîbâ no virziena piederîbas :)
(tikai tad vçl mazâka jçga ir ârstu klasificçðanai pçc virzieniem; varbût varçtu kâdu uz klientiem vairâk orientçtu pieeju izdomât :))
Re: Kognitîvi-biheviorâlâ psihoterapija
20.12.2005 00:30
Zinâmâ mçrâ tâ ir tradîcija - norâdît/atsaukties uz konkrçtu virzienu.

Vispâr virzieni savâ starpâ atðíiras pçc trijâm lietâm:
1. Teorijas par to, kâ funkcionç cilvçka psihe.
2. Teorijas par to, kâ rodas traucçjumi (grûtîbas, problçmas, slimîbas).
3. Teorijas un prakses par to, kâ darbojas terapija - kâ traucçjumus iespçjams novçrst.

Interesanti ir tas, ka katram cilvçkam - arî "no ielas" ir savi uzskati par (1) - kâ strâdâ cilvçka psihe. Vai vajag tableti, vai vajag izanalizçt bçrnîbu, vai vajag "iegrozît smadzenes", vai vajag "iemâcît citu domâðanu". Tâpat arî cilvçkam "no augstskolas" - kad viòð sâk interesçties par psihoterapiju, ir jau kaut kâds savs uzskats par to, kâ îsti cilvçks darbojas.
Atceros, ka lasîju daþâdu virzienu aprakstus pirms 15 un vairâk gadiem - daþi mani aizrâva, citi ðíita samurgoti, citi aizdomîgi komplicçti, vçl citi - aizdomîgi prasti un plakani. Tas, kas aizrâva - izrâdîjâs, ka tas ir - humânistiski eksistenciâlais - ïoti tuvu manam "personiskajam" pasaules uzskatam.
Cits apsvçrums, protams, ir daudz pragmâtiskâks - atbilstoðo izglîtîbas iespçju pieejamîba. Ja nu kâdu ðodien ïoti interesçtu KBT, tad viòam stipri nâktos piepûlçties, lai iegûtu atbilstîgu izglîtîbu - meklçjot atbilstoðu - krietni lielu finansçjumu, studçjot sveðâ valodâ ârzemçs, pçc tam atgriezties un strâdât te - zinot, ka izglîtîbâ ieguldîto izdosies atpelnît pçc daþiem desmitiem gadu labâkajâ gadîjumâ...
Tâpçc bieþi cilvçki, kuri uzsâk studçt psihoterapiju, izvçlas vieglâk "pieejamos" virzienus. Bet tâ ir sâkuma slimîba, un sâkumâ citâdi bût nemaz nevar. (ðogad, piemçram, Latvijâ ir mâcîbas uzsâkusi pirmâ grupa Junga analîzç - pçc èetriem gadiem bûs pirmie Junga psihoterapeiti.)

Psihoterapijas virziens lielâ mçrâ nosaka terapeita identitâti. Jo tieði virziena asociâcija ir tâ, kas uzòemas atbildîbu par konkrçtâ psihoterapeita çtiku, rîcîbu, kvalifikâciju - tâ dod rekomendâciju sertifikâcijai, arî izskata çtikas sûdzîbas. Tâpçc virziens ir svarîgs un tiek uzrâdîts. Terapeita virziens ir uzrâdîts arî Eiropas psihoterapeita sertifikâtâ.
Citas pazîmes, pçc kurâm "klasificçt" terapeitus, lai klientiem vieglâk izvçlçties, ir grûtâk, vai pat neiespçjami aprakstît. Tâpçc pagaidâm paliek virziens + papildinfo daþiem terapeitiem, kuri to ir vçlçjuðies pievienot.

Katrâ gadîjumâ - to jau esmu teicis - nevajag kautrçties un droði var piezvanît terapeitam un pirms darba sâkuma uzdot visus interesçjoðos jautâjumus - tas bûs bez maksas. Tâpat - vari uzrakstît e-pastu. Labs terapeits noteikti bûs publicçjis savu adresi un atbildçs!!! :)



Ansis
PASAKIET LUUDZU KAS TAA PAR GRAAMATU??/ ES TAGAD RAKSTU PEETIIJUMU PAR DEPRESIJAS SAISTIIBU AR KONTROLES LOKUSU, TEEMA INTERESANTA, BET NEZ VAI SANAAKS, KA TIK KOMISIJA NEIEGAAZIIS??/JO MAN IR JATRDOD TEEMAS AKTUALITAATES MAASZINIIBAS, JO MAACOE PAR MAASU ,,,ESMU PANIKAA. TAGAD JAU TEEMU MAINIIT IR PAR VEELU.TAAPEEC GRIBU LUUGT VISUS, KAS KAUT KO ZIN , VARBUUT ZIN KAADU PEETIIJUMU , VAI IR TAADS BIJIS VAI NAV??? LUUDZU PALIIDZIET , JA KAADAM IR KAADA INFORMAACIJA.AR CIEÒU,,,,
Re: Kognitîvi-biheviorâlâ psihoterapija
26.12.2005 17:09
Ir bijis "pçtîjums" - mans bakalaura darbs LU psihologos :))
Meklç internetâ Mârtiòu Seligmanu (Seligman) - pçc topika "iemâcîtâ bezpalîdzîba" - "learned helplessness".
Tçma tik nodrillçta, ka ir daudz info arî krievu valodâ, nerunâjot par anglisko.



Ansis
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 20 pieskaita 12?
Ziņa: