...nekas mirstams, bet...pirms laika man šādi te par kūlenoja un drebelejās pa iekšu orgāns, ko sauc par sirdi...es, kā kautrīgs cilēks, negribēdams traucēt ātrās palīdzības superaizņemtos darbokļus, devos uz slimnīcu pats saviem spēkiem...nē, pedāļus ratiem spaidīja mana otra pusīte...stūrēja arī...tātad - uzņemšanā stāvu pieslējies pie sienas, mazliet noaudzis ar bārzdas rugājiem, pliko pauri spīdinādams...kur gadījusies - māsiņa, ar jautājumu - kas jums, cienītais, noticis...es šai - ar sirdi tā kā sūdīgi...un tā kā es nemācēju paskaidrot, kā tiesi sūdīgi, neuzticīgi pazavērusies manās dabeszilajās acīs, kaza izspļāva - vai jūs ziniet, ka par nepamatotu dakteronkuļa traucēšanu dabūsiet maksāt ceineri...da kaut divus!...labi paaicinājusi mani līdz, lika nogulties uz kušetes, salipināja uz mana rumpja kkādus vadinus un neapmierinātu feisu aizsūcās aiz širmja...pēc pārdesmit sekundēm izspuka no sava aizgalda, un ar brēcienu - čučiet, neceļieties - un tecinus kkur aizlikās prom...nu neko, gaidu, kas nu būs...atteceja šī pati aizdomīgā kaza ar stumjamo krēslu, neparasti pieklājīgi pavaicājot, vai es vēl esmu pārvietoties spējīgs un varēšu uzrausties uz šā te beņķa...kapēc ne?...aizvizināja mani pie daktertantes, kura norūpējušos vaigu strikti paziņoja - nu, čabulīt, mājas tev šodien neredzēt kā savas ausis, marš, uz nodaļu prom, citādi būs sūdi lieli...no māsiņas stafeti pārtvēra veigli iereibis sanitārs, kurš mani pārvietos uz nodaļu...izbraucām laukā no uzņemšanas, es iespraudu mutē cigareti, aizpīpēju, un vīruks mani stūma prom...nja...ar gara acīm redzot šo skatu no malas, man gribējās no kaut kurienes izrakt vēl kruķus, lai kaut mazliet varētu līdzināties Hašeka Šveikam...protams, takstu es bļautu citu, bet nekas...lietas būtība ta paliktu...nu un tad mani dakterēja...tas vairāk nav interesanti...izņemot to, ka savācās jumpravu bars, gribēja nami pielikt pie sistēmas...bet nekādi nevarēja iedurt tur, kur nepieciešams...un te atnāca viena un -čiks - trāpīja neskatoties...nodomāju pie sevis - kārtīga narkomāna sapņu sieviete..noturēja mani reanimācijā 24 stundas, tad pārveda uz kopējo istabu...labi, ka tur bijām tikai četri...un pēc vel trīs doenām biju jau mājās...bet tas tā....
...nekas, kā redzi nevaid noticis ļauns ar padevīgo kalpu...ripas gan nākas dzert...ne saujām, bet tomēr...