Sāpes sākumā parādījās naktī, mugurā, starp lāpstiņām un mugurkaulu. Un krūšukurvja priekšpusē, zem kreisās puses ribām. Tagad ap vidu arī, kur ribas savienojas, vairāk pa kreisi. Un brīžiem no krūts uz kreiso padusi (tas jau dažus mēnešus pa laikam šad tad bija).
Iepriekšējo reizi, kad biju pie ārsta, sapratu, ka no D vit. trūkuma. Visam klāt pie tām nakts sāpēm nākuši klāt arī pārsitieni vairāk pa dienu. Un naktī sirds ritmu sāk just pavisam jocīgā vietā (nesmejaties tikai), mugurā, netālu no vietas, kur sāp. Saprotu, ka izklausās absurdi. Kad izdodās veiksmīgāku gulēšanas pozu atrast, kādu laiku rimst, tad atkal.

Vai tiešām D vit. trūkums var izsaukt šādas izjūtas? Neomulīgi, jo tās sāpes sakustoties tā kā uzsākas lēni un tad pieaugoši, it kā novēloti pēc kustības, stiprākas kļūt.

Pirms vairākiem mēnešiem bija tikai tā, ka priekšpusē pārsvarā apakšējās ribas un zem viņām kaut kas sāpēja tikai.
Bet tagad sajūta, ka no iekšpuses sāp.

Esmu sieviete, 43.g., svars apt. 40 kg.

Vēl vajag augumu:) Jo svars pats par sevi neko neizsaka. Vēl ,vai ir pārbaudīts mugurkauls.Kakla-krūšu-vidukļa daļa? "D" vitamīns var izsaukt kaut ko....Mugurkaula skriemeaļu deformāciju Starpskriemeļu disku deformāciju.Tie tad arī var dot minētās parādības.

Paldies!

Augums- 1.55
Mugurkauls nav labs, pat ar aci redzams. Tāpēc nav jau droši vien jēgas vēl kaut ko pārbaudīt. Ķezā esmu.
Ar sirdi tā nevar būt problēma? Šitais pasliktinājums sākās intensīvāks, kad pirms dažām dienām, aukstajā laikā nācās paskriet, lai nenosaltu kāju pirksti un lai paspētu uz autobusu. Saskrējos, trūka elpas, uznāca pārsitieni, jo tie retinātākā gaisā parasti ir klāt, ja pa ātru kustos. Nu tā kā samocīta sajūta no bizojiena bija.

Vēl atcerējos. Ribas kreisajā pusē, sānu daļā, kādās pāris konkrētās vietās arī sāp šad tad, bet ne visu laiku. Un žņaudzoši naktī.

Jāiet pie ģimenes ārsta.Jo iemesli var būt vairāki. Mugurkaula dēļ. Starpribu neiralģijas dēļ. Dakteris izrakstīs "B" grupas vitamīnus, pretiekaisuma preperātus. Nozīmēs rengenu vai kompjūteru mugurkaulam un viss būs skaidrs.Jo ātrāk uzstāda diagnozi , jo labāk un pareizāk var rīkoties.
Lai veiksme un dzīves prieks. Svaru vajag lielāku.Tas mikroelementiem, vitamīniem, muskuļiem, kas kalpo, kā locītavu un kaulu saturētāji.

Paldies par uzrakstīto! Ja tik uzdrīkstētos iet pie ģ. ā. Pārāk bieži esmu bijusi jau. Ar šo jautājumu pagājušogad 2-3 reizes.
B vit. dzeru šad tad pati. Bet uz rentgenu vai komj. nenozīmēs. Citādi jau būtu sen nozīmēts. Droši vien nav jēga, jo tāpat jau redz, ka mugura nav taisna.
Bet, ja tā ir piem. starpribu neiralģija, tad taču var neuztraukties un paciest, gan jau pāries pati varbūt. No kā vispār tāda var rasties?
Svaru tā neizdodās nekādi dabūt lielāku, lai gan ēdu krietni, vairāk pat kā vidusmēra cilvēks. Citi brīnās, kā man lien iekšā tik daudz un kāpēc esmu tik kārna.... Bet pieņemu, ka ir ātra vielmaiņa, sirds strādā pa ātru normai (pulsa daudzums krietni virs normas) un līdz ar to ''sadzedzina'' apēsto ātrāk? Piem. pabadoties nevaru, ātri švaka palieku. Varbūt VD taisa jaunus traucējumus. :(

Mazdakteris 1, vai Jūs esat tieši mugurkaula speciālists ikdienā?

Ne, es neesmu mugurkaula speciālists-vetebrologs.Visu mūžu esmu bijis dispečers(sūtītājs pie speciālistiem) :) :) Mugurkauls ir jāzin. Lai novertētu briesmas un zinātu perspektīvu.
Lai veicas.

Paldies! Strādājat neatliekamajā palīdzības dienestā?

Šodien papētīju, ka mēdz būt pat tāds krūšukurvju skrimšļu iekaisums. Vai iepējams, ka trauslu kaulu dēļ, ir arī skrimšļi čābīgi? Tad kad sāp kreisā sānu daļa ribās, un pataustu to vietu, kur sāpes izstaro, tad paspiežot ar pirkstu starp ribām, jūt, ka tur sāp. Tieši tajā starptelpā vairāk. Mani mulsina fakts, ka tā nav visu laiku, brīžiem vājāk. Vēl atceros, ka februāra sākumā nojaucos ar slēpēm. Pat īsti nenokritu, bet vairījos krist un diezgan muļļīgi, ar šausmīgu saspindzinājumu, lai katra kāja uz savu pusi neaizslīdētu, piezemējos tupus. Šķiet, savilku kaut ko vēderā. Nu diezgan stipras sāpes bija pie kreisā gurnu kaula viduklī, plēsošas. Pēc tam uz muguru dobji kādas sekundes aizviļņoja tā kā. Kājas, sāns, vēdermuskulis vienā pusē bija stīvs. No sākuma nevarēju piecelties no sāpēm. Izdomaju savilkties pretēji tai kustībai, kāda bija piezemējoties, tā kā čokuriņā ar ķermeni uz iekšu. Tad palika vieglāk. Domāju, ka būs baigi traki otrā dienā, bet kā par brīnumu, nekas traks nebija. Tikai ceturtajā dienā pēc kritiena jutu vēderpresē kā musuļa sāpi, nu atskaņu vienkārši.

Bet ilgs laiks pagājis tomēr. Un pirms šī arī jau gadu iepriekš bija līdzīgi, bet tikai mugurā un paduses sānos.
Un, ja pieņem, ka var būt arī skrimšļu vājums, ko bez ķirbju sulas vēl var darīt. Atsākt dzert neirorubīna tabletes? Decembrī vienu iepakojumu jau izlietoju, katru dienu pa vienai. Vai nebūs pa biežu?
Un vai pie skrimšļu vājuma un ribu neiraloģijas pēc, var spiest un sāpēt zem ribu apkakšējā loka (uz iekšpusi, nevis uz leju uz vēderu)?
Vasarā bija kaut kas ar žults sastrēgumu vai iekaisumu vai aknām saistīts. Tad arī pirms tam pailgi spieda, žņaudza labajā pusē zem ribām un mugurā lāpstiņās. Bet nepievērsu tam uzmanību. Daktere apvaicājās, vai nav kādreiz slimots ar aknām un kādu hepatītu. Un ar to arī saruna beidzās.

Jautājums laikam bija tāds, vai ne pārāk veiksmīga piezemēšanās, komplektā ar D vit. trūkumu, Vd un visu citu, va radīt šādas sāpes, pat, ja sākumā nekas stipri netraucēja?
Ko vēl varu lietas labā darīt?

Atradu netā pleca muskuļa stiepšanas viengrojumu pret stenderi, fizioterapeita ieteiktu. Ķeršos klāt.

Vairāk staigāšana varētu droši vien uzlabot sajūtas. Vakardien nogāju kādu stundu speciāli ārā, tikmēr jutos labāk, pēc tam atkal viss atpakaļ. Pirms tam arī vismaz 3 reizes nedēlā gāju atslābinošā, raitā pastaigā.

Par mani jau mājās ierēc, ka eju tik tālu staigāt. Bet man šķiet, ka vajag vēl regulārāk un bišķi tālāk.

man dikti lidzigi,ari uznak,pariet.. tik tas sapes labaja pusee gan prieksa gan aizmugure,atstarojas noteikti, visa ta puse tada vaja,kad sak sapet.. hroniski.. noteikti pastaigas paldiz, jatur sevi tonusaa ar kustigaku dzivesveidu. japarbauda matracis,uz kadu gulat..ja sap ari gulot. gadu noguleju aplami. kas noteikti mugurai nenaca par labu, noteikti jaiet nopietni fizioterapijas vingrosanaa.masazas. noteikti vitamini palidz, D, B grupas..gan jau vel kalcijs,, ari daudz jaed, lai nebutu vajums kaulos. gadiem vel sedoss darbs.. cerams to sapi izcinisu un novelu ari jums ;]

Man liekas, ka Tev vajadzetu parbaudit vairogdzidzeri.Ja svaru neizdodas palielinat, parsitieni, paatrinats pulss, man sak izklausities pec vairogdziedzera problemas. vot.

Lai nu kas,bet ne jau vitamīnu trūkums to var izsaukt! Ārsti dumi vai? Daudzi mūžā vitamīnus nav lietojuši un nekāda vaina. Lai nu kas,bet nevajag teikt murgus,ka vitamīnu trūkums

Daudzi mūžā vitamīnus nav lietojuši un nekāda vaina.

Vitamīni ir pārtikā. Visi to ēd. Atšķirīgi ir cilvēku organismi un to spēja uzsūkt šos vitamīnus un izlietot pēc vajadzības.

Vitamīnu trūkums vai pārdozēšana var izrasīt tik daudz simptomu, ka daudz biezu grāmatu par to sarakstīts. Vairāki tūkstoši disertāciju, iegūti doktora grādi, tituli utt.
Mugurkaula vainas, vairogdziedzera vainas var izraisīt tik daudz dažādu simpotmu, ka tas pats.
Pat aizcietējumu vai caureju.
N.B ja taisa mugurkaula izmeklējumus, tad sākot no pirmā skriemeļa. Jo citreiz sāp kāja, bet vienīgais ko atrod ir kakla skriemeļu nobīde ( piemērs).
Kad izdodās veiksmīgāku gulēšanas pozu atrast, kādu laiku rimst, tad atkal.
Šitā paziņa sūdzējās - pamaina pozu un aritmija pārgāja. Arī vienīgai ko atrada - izmaiņas kakla skriemeļos.

Jā. Pietiek ar vienu neveiksmīgu piezemēšanos. Pietiek ar vienu vairgodziedzera kaiti, bez muguras vainas un otrādi.

Nē, nevajag paciest.
Paldies par uzrakstīto! Ja tik uzdrīkstētos iet pie ģ. ā. Pārāk bieži esmu bijusi jau. Ar šo jautājumu pagājušogad 2-3 reizes.
B vit. dzeru šad tad pati. Bet uz rentgenu vai komj. nenozīmēs. Citādi jau būtu sen nozīmēts. Droši vien nav jēga, jo tāpat jau redz, ka mugura nav taisna.
Nē, ir jēga. Mugura nav taisna un tad? Jāskatās, kāds stāvoklis tur. Diezgan cūciski izklausās - nenozīmēs.
Ja atsakās izmeklēt, var sūdzēties. Uzstājību.
Bet, ja tā ir piem. starpribu neiralģija, tad taču var neuztraukties un paciest, gan jau pāries pati varbūt. No kā vispār tāda var rasties?
Nē, nevar neuztraukties un pavisam pati nepāries. Neesmu dzirdējis ka tā kādam pati pavisam pazudusi. Saasinājumi un periodi, kad simptomu nav - jā, bet ka pati pavisam pazustu - nē.
Izmeklēties vajag obligāti un laiku arī nevajag vilkt garumā.