Par ausu tīrīšanu ir dzirdēti pretrunīgi viedokļi, taču man jau no bērnības ir ieaudzināts, ka ausis ir ik pa laikam jāiztīra ar vati, kas uztīta uz kociņa. Un parasti izrādās, ka ir vērts tīrīt - izvelku diezgan daudz "dzeltenuma".
Taču pamanīju kādu dīvainību. Tīrot kreiso ausi, ļoti bieži gadās kāds punkts, kurā trāpot pēkšņi šķiet, ka kaklā ir kaut kas ieskrējis - pāris reizes jānoklepojas, un ja mēģinu runāt, tad ir aizsmakums. Tas gan ilgst ne vairāk par pusminūti un nekādas īpašas problēmas nerada, taču mani moka jautājums - kāpēc tā notiek? Kas tur ausī ir par nervu, kurš izraisa tādu sajūtu kaklā, un vai tas ir normāli?

Auss rajonā iziet daudz nervu punkti. Pastāv pat diagnostikas metodes, kad pieliekot mēraparātu pie zināmiem punktiem , var noteikt katra orgāna veselības stāvokli.
Es personīgi ausis tīru ļoti reti.Baidos par sekām. To var darīt tikai ļoti drošos apstākļos,kad apkārt nav "stulbi" pusaudži vai cilvēkveidīgie.

Šādi ausis nav jātīra. Sēram tur ir jābūt, tas ir absolūti nepieciešams.

Neviens ausis bez iemesla netīra. Tas sekrēts, kas tiek producēts iekšējā ausī ir nepieciešams, jo darbojas kā antibakteriāls līdzeklis, taču tas pats sacietē un nolobās nost, izkrītot no auss ejas. Ja rodas par daudz šī sekrēta, tad jāiet pie LOR.

Es dzīvoju laukos, daudz saskares ar putekļiem, un man vispār organisms laikam tendēts uz "atkritumu savākšanu" - pēc putekļaināka darba pat no deguna nāk melni biezumi :D
Baidos, ja netīrītu ausis pats, tad nāktos katru mēnesi iet pie LORa.
Tēvs gan netīra ausis - tikai ar pirkstu pavelk, cik izlien laukā, taču viņam nākas gadā vairākas reizes iet pie LORa, lai tiktu vaļā no korķa ausī. Man gan vēl ne reizes nav bijis korķis ausī, taču nezinu, kas būs, kad būšu tēva vecumā...

Vispār jau sapratu, ka tas ausu dzeltenums nav nekādi "atkritumi", bet organismam vajadzīga lieta, taču nez, kādas ir normas, cik daudz viņam tur jāizdalās...