Omīte nokļuva slimnīcā,100% zinām un varam zvērēt,ka nekad nav lietojusi alkoholu,nekad mūžā nav piedzērusies,bet te pēkšņi dakteri pasaka,ka pēc analīzēm redz,ka viņa ir alkoholiķe......esam gandrīz vai gatavi iesūdzēt tiesā to dakteri par tādu apvainojumu.Vai kāds šeit var paskaidrot kā kā var būt,kāpēc viņiem analīzēs tā uzrādās?

Kā un kāpēc analīzēs uzrāda to kas nav?

Bija gadījums, kad darbavietā nogāzās vīrietis un sāka vemt asinis. Aizrāva šo uz slimnīcu, ievietoja reanimācijā, asiņošanu apturēja un pēc nedēļas vai kādām 10 dienām veica pamatīgus izmeklējumus. Un sievai prasīja: "Cik gadus viņš dzer?" vai tml. Bet viņš bija ebrejs, kara laikā kā pusaudzis slēpts pie labiem ļaudīm, visu laiku neaprakstāms stress, neskaitāmas kuņģa čūlas. Taču pēc tam doki teikuši, ka "kobrā" kuņģis izskatījies tā, kā parasti mēdz būt alkoholiķiem.

Šoreiz droši vien arī kaut kādi asinsanalīžu vai citu izmeklējumu rādītāji ir tādi, kas raksturīgi alkoholiķiem.



Edited 1 time(s). Last edit at 05.03.2015 20:15 by Runcene.

Vienkārši tev nepaveicās, omīte nokļuva nevis pie ārsta, bet pie - eskulāpa. Nomaini ārstu.
Jā un pēc analīzēm neko tādu nevar pateikt, pat tad, ja tu esi laboratorijas ārsts,... diagnozi alkoholiķis var uzstādīt tikai un vienīgi narkologs, ja ko tādu teica vispārējās prakses ārsts, sūti viņu nah.... !



Edited 2 time(s). Last edit at 06.03.2015 14:52 by nex.

Varu teikt tā, ka pilnīga nedzeršana arī ir ļoti kaitīga veselībai un beigās var novest pie tā paša kā dzeršana.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Paldies par atbildēm,tas būtu skaidrs,bet šodien dakteris paziņoja,ka aknās varot redzēt,ka dzerts par daudz,bet tā nav.Omīte ir slimnīcā un mums liekas,ka dakteri īsti negrib ārstēt,bet novelt visu vainu it kā uz alkohola lietošanu,un tas viņai il milzīgs apvainojums,arī mums,jo dakteri mums netic,bet viņiem NAV TAISNĪBA.

kā jau teicu, tikai pēc aknām pateikt, ka dzers par daudz nav iespējams, un ja ārsts, ko tādu saka, nezinot anamnēzi, slimību vēsturi, nepazīstot slimnieku, tad tas nav ārsts, tas ir eskulāps.
Toksiskas izmaiņas aknās, - taukainā distrofija, hepatīts, var rasties no ļoti daudziām toksiskām ietekmēm arī zālēm, ne obligāti - alkahols, un pateikt to vai taukainā distrofija aknās ir no alkohola , pat pēc aknu biopsijas un mikroskopiskās izmeklēšanas, neuzņemsies neviens ārsts, nezinot pacientu.



Edited 2 time(s). Last edit at 09.03.2015 13:09 by nex.

Paldies,ārsts tagad ir cits,iepriekšējais bija sadevis par daudz zāles,radās saindēšanās,tagad atteikušās aknas......un atkal tā pateikts.

Te ir kļūda. Gan no pacientu, gan no padomu devēju puses. Trešai personai nedrīkst neko tādu teikt. Otrkārt, mēs nezinam pacienta anamnēzi. Vecumu, svaru, augumu. Es piemēram paretam lietoju alkoholu. Un to maz zina pat mani ģimenes locekļi. Tauki, zāles un pat neliels alkokols var radīt deģeneratīvas izmaiņas aknās. Process varētu sākties vairākus gadus iepriekš.Jo mazāk aknu šūnas un vairāk tauku, jo mazākas devas alkohola un medikamenti, kas rada slodzi uz aknu šūnām un nogalina tās. Mēs nezinam par pacienti neko. Piemēram, nebrīnīšos, ja pēkšņi uzzināsim, ka viņai ir bijis A,B,C hepatīts, kas izskaidrotu daudz ko.
Lai saprāts un spēja analizēt.Lai cerība un miers.

92 gadi,augums ap 160,svars bija ap 60,tagad jau būs ap 45.....apmēram gadu nevarēja normāli ēst,uzreiz caureja,palika arvien vārgāka,pēdējo pus gadu tikai gulēja,pat ejot uz tualeti reiba galva,bieži krita.Ārstu saukt neļāva,kad tika izsaukta ātrā palīdzība bez piekrišanas tad bija dusmīga,no slimnīcas atteicās.Pirms nedēļas atkal izsaucām ātro palīdzību jo no sāpēm kliedza,tagad ir slimnīcā.Teica,ka pēc 5 minūtēm būtu par vēlu,bija kautkas ar zarnām,to reanimācijā paspēja saglābt,kad atlaba tad palika neadekvāta un agresīva,gribēja celties un iet prom tāpēc esot radīts mākslīgais miegs,to tikai mums pateica vēlāk,sākumā nesapratām kapēc nemostas,pat māsiņa domāja,ka tā ir koma un teica,ka to jau varēja gaidīt,atteicās nieres,Kad slimnīcā paši nomainīja viņai ārstējošo ārstu tad šis dakteris teica,ka iepriekš esot sadots par daudz zāļu.Saglāba arī nieres,bet atteicās aknas.Tagad guļ un nemostas jau sesto dienu.Savā mūžā nopietni nav slimojusi,vienīgi pēdējos gados ar māgu,ik pa laikam uznāca,ka nevar ēst,vemšana,caureja.Pie ārsta nebija pierunajama iet nekad.Nav bijis neviens hepatīts.Protams,ka mes saprotam ,ka ir liels vecums,bet jācenšas saglābt ko vel var.

Saulīt, tur neko nevar saglābt.

Gremošanas sistēmā viss ir savstarpēji saistīts, turklāt ir hepatīti, kas noris bez simptomiem un kas attīstas netipiski, jo cilvēki ne vienmēr jūt sāpes un citas tamlīdzīgas lietas. Arī dzīvē pieredzētais iespaido fizisko veselību. Ja tāds vecums, tad ir redzēts karš, varbūt pat bads, un vai nu Jūs sīkumos zināt, kam viņa ir gājusi cauri.

Tādos gados ilgstoša gulēšana un mazkustīgums arī dara savu, zarnu peristaltiku noteikti ietekmē. Ar veciem cilvēkiem vienmēr ir risks zāļu ziņā. Tās bieži vajag, lai palīdzētu akūtā situācijā, bet aknas var neizturēt pat galīgus sīkumus, jo tur knapi vairs var atrast kādu funkcionējošu šūnu.

Jums ir jāgatavojas tam, ko Jūs paši labi saprotat.

Sākums var būt arī problēmas ar sirdi. Ir gadījumi, kad sirds atsaka, un tad viss pamazām aiziet pa ķēdīti. Turklāt cilvēki, kas tādos gados neiet pie ārsta, nekā citādi nevar beigt. Medicīna kādu gadiņu vēl var iedot, bet ne jau pret paša gribu. Un tas ģimenei ir jārespektē. Ja cilvēks vairs negrib dzīvot, to izlemj viņš pats. Un manā pieredzē medicīnā tik vecu cilvēku vazāšana pa medicīnas iestādēm ar varu ir sliktāka nekā atļaušana ar cieņu aiziet. Ja Jūsu gadījumā bija sāpes, tās, protams, vajadzēja noņemt, un es domāju, ka būtu darījusi tāpat, bet citādi tur maz kas līdzams.

Nekas nav mūžīgs. Mans kaimiņš ir tikai 64 bet jau diagnoze uz diagnozes. Nezinu viņam pat ko teikt. Bet te, piedodiet man 92. Nevariet cienījamie uz dakteri apvainoties.Katram orgānam savs mūžs.
Es vēlreiz atkārtoju saviem kolēģiem. Nesteidzaties ar secinājumiem un padomiem, ja neziniet pacienta dzimumu, vecumu, augumu un svaru.
Es kolēģa vietā, kas nosauca to pirmo dakteri par eskulapu, atvainotos, kad uzzinātu pacientes vecumu.
Lai miers un saprāts.

Nu bet par alkoholismu jau nu varēja paklusēt. Manas domas. Vecs cilvēks, tā tomēr ir liela necieņa. Šī diagnoze vienmēr ir jāpierāda. Doks savā galvā var domāt, ko grib, bet 92 gados sagāž virsū visas iedomājamās zāles, un tad nosauc cilvēku par alkoholiķi. Tak tuvinieku jūtas arī jāņem vērā. Var jau delikāti pajautāt, ja nu baigās aizdomas. Un nevar būt alkoholiķis, kad neviens to nezina. Iedzert varbūt var bez ģimenes ziņas, bet ne jau būt alkoholiķis.

Pareizi kolēģis saka, jo tad mēs bez narkologa un psihiatra visus par šizo un narikiem varam saukt, it seviški tos, kuri mums nepatīk.



Edited 1 time(s). Last edit at 11.03.2015 21:27 by Runcene.

Runcene:) .Vienmēr ko jauku mākiet pateikt. Smalkjūtība ir ārsta profesionalitātes otrais es.Te es piekrītu.

Diemžel nekas vairs nebija glābjams,aizmiga mūža miegā ta arī nepamodusies.Pirms kādas nedēļas viņa teica-ES JAU NOMIRU.tagad sapratām kāpēc ta teica,jo lemts bija nomirt taja dienā kad aizveda uz slimnīcu un saglāba dzīvību.Slimnīcā tikai mākslīgi pagarināja dzīvības uzturēšanu,bet viņa pati jau it kā lidinājās pa divām pasaulēm,bija redzējusi savus mirušos radiniekus.Mierinājums ir tas,ka vnk aizmiga,nedēlu nogulēja un ............

Paldies dakterīšiem par atbildēm!

Vot, kas man nepatīk medicīnā, ka cilvēciņš ir sataisijies aiziet bet viņu ar varu mēģina dabūt atpakaļ.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv