Man šķiet, ka man pašai drīz sāksies depresija no tā, ka man viens no vecākiem ir ļoti nomākts, negatīvi noskaņots, dusmīgs utt.utjp.
Par laimi, kopā nedzīvojam. Cilvēks dzīvo viens, šķīries.
Ir apmeklējis psihiatru, zāles arī ir, bet , izskatās, ka tas nelīdz.
Kad piezvanu, lai apjautātos, kā iet, mani burtiski nolej ar negatīvu dušu, pie kam., liek justies vainīgai par visu, kas ar viņu notiek.
Kad aizbraucu ciemos- sāk kliegt gan uz mani, gan manu bērnu. Nu, protams, nekliedz visu laiku, bet, kad uznāk noskaņojums kādu vainot..
Nezinu, ko iesākt. Esmu morāli atbalstījusi, cik spēju, bet parasti pēc tam jutos kā izgriezta lupata. Man nav profesionālu (psihoterapeita) zināšanu, lai ar to tiktu galā.
Kur var vērsties pēc palīdzības? Cilvēks dzīvo laukos..atsakās braukt pie speciālista..
Pie kā būtu labāk vērsties- psihiatra vai psihoterapeita? Vēl kādi varianti?

Gruuti paliidzeet cilveekam, ja vins to neveelaas.

Ja atsakās braukt, tad nekā. Man zināma vecāka sieviete gadiem mājās skaļā rīklē sarunājas ar balsīm, ko dzird, ir agresīva. Arī neviens neko nevar izdarīt. Tā ir vispārzināma lieta.

Un ar to Tev vispār nav jātiek galā. Forget it, lai dzīvo.

Jā, tā laikam ir- ja gribu saglabāt savu psihisko veselību, laikam jāļauj cilvēkam pašam tikt galā ar savām histērijām. Es centos 6 gadus, bet nu saprotu, ka nespēju neko līdzēt, kā vien mēģināt vēlreiz aizvest pie ārstiem.
Jā, tur varētu palīdzēt kādus 100 gadus gara psihoterapija- tik daudz aizspriedumu, problēmu, slimu uzskatu, kompleksu sakrājies- to zinu, jo nāk laukā pa visām vīlēm.

‍



Edited 1 time(s). Last edit at 10.12.2017 00:48 by crucial333.