Sveiki!
Sākšu ar to, ka mēdzu būt hipohondriska, ne vienmēr, pie parastas saaukstēšanās vai galvas sāpēm panikā nekrītu, nedomāju sliktāko, bet brīžos, kad ir neskaidri simptomi, ar kuriem ārsti uzreiz galā netiek, mēdzu krist panikā un domāt slikti. Ir bijušas situācijas, kad (manis iedomātā) melanoma ir ieaudzis matiņš vai plaušu vēzis ir bronhīts ar netipiskākiem simptomiem. Šobrīd jau gandrīz trīs mēnešus mokos ar simptomiem, kurus līdz šim nevienam ārstam nav izdevies izskaidrot, tāpēc nu jau sāku nervozēt.
Pirms +/- 3 mēnešiem pamanīju, ka kakls iekaisis, sāpēt nesāp, bet ir sarkans un mazliet strutains (lors to nosauca par faringītu), neilgi pēc tam sāka sāpēt sejas labā puse (dedzinošas sajūtas ap acs rajonu, zem acs, pa žokļa līniju). Mazliet vēlāk arī limfmezgli (abās kakla pusēs) sāka sāpēt, tādi jūtami, bet ne pārāk sapampuši, sāpes nav stipras, bet brīžiem pagriežot galvu vai izstiepjot kaklu sāpīgi sajūt, visam pievienojās 37-37.5 temperatūra (parādās ap 11:00 dienā un tāda paliek līdz vakaram). Lors neko neatrada (bija deguna dobumu rentgens) izņemot faringītu kaklā, izrakstīja sūkājamās tabletes kaklam, pateica iet pie zobārsta, ja nepaliek labāk ar limfmezgliem un sejas sāpēm. Zobārsts taisīja vairākus rentgenus, tai skaitā panorāmas rentgenu visam žoklim, vairākas pārbaudes mutē (zobu jūtīgumam), arī neko neatrada.Sūtīja pie neirologa. Neirologs secināja - trīszaru nerva iekaisums. Sarakstīja visādas zāles šim iekaisumam, nekas īsti nepalīdzēja (tai skaitā pretsāpju medikamenti), izņemot B grupas vitamīnus (lai gan asins analīzēs B12 un folskābe bija normas robežās). Sāpes trīszaru nerva rajonā vairs nav tik dedzinošas, īsti pat netraucē, jo jūtamas ir varbūt 1-2x dienā uz 15-20 minūtēm (tā jau divus mēnešus) un ne pārāk stipras, bet visi pārējie simptomi (limfmezgli, iekaisis kakls, temperatūra) palikuši. B vitamīnus turpinu lietot.
Pa šo laiku neirologs centās noskaidrot nervu iekaisuma iemeslu - pirms divām nedēļām tika veikta rezonanse galvai, gan smadzenēm, gan ar angiogrāfiju (?) asinsvadiem - rezultātos viss ok, neko, kas varētu izraisīt nervu problēmas neatrada, bet norādīja, ka ir "smadzeņu rievu neliels paplašinājums, bet bez smadzeņu parenhīmas izmaiņām", neirologs teica, ka tas viss ok, pieņemu, ka tā arī ir. Paralēli visam kaudze ar asins analīzēm (vairāks reizes šo trīs mēnešu laikā) - visi standarta rādītāji (hemataloģija) ir perfektās normas robežās, ALAT, ASAT, bilurbīns, kreatinīns, kreatīnkināze, triglicerīdi ir ok. Cukura līmenis normāls, visi holesterīni labi, dzelzs un ferritīns arī, kā jau minēju B12 un folskābe arī ok. Iekaisumu marķieris C reaktīvais olbaltums turās ap 0.6 (norma ir līdz 5), reimatoīdais faktors, antistreptolizīns, tireotropais hormons ir ok. Tika veikta arī sonogrāfija visam vēdera dobumam un vairogdziedzerim (viss ok), biju arī pie ginekologa (plānotā vizīte, nesaistīti, bet arī viss ok).
Pirms nedēļas parādījās tā pati dedzinošā sajūta arī labās puses ārējā augštilbā (sāpes te ir, te nav, nemainās no kājas stāvokļa, dedzina no ceļa līdz gandrīz gurnam, vairāk vai mazāk nepārtraukti un diezgan stipri), cik sapratu no neirologa - arī nervs. Pirms trim dienām tika veiktas infektoloģijas analīzes, rezulātā: sifiliss, C hepatīts, HIV negatīvs, Laima slimības Anti Borrelia IgG un IgM negatīvs. Paaugstināti ir IgG visiem šiem: Anti Epšteina-Barra vīrusam, citomegalovīrusam, Anti Herpes simplex un Anti Varicella zoster (visi laikam no herpes vīrusu saimes), bet visiem IgM ir negatīvs. Neiroloģe rausta plecus un saka, ka IgM negatīvs, tātad neviens no tiem pie vainas nevar būt, IgG liecina, ka kādreiz izslimoti (pie tam šie rādītāji viens otru ietekmē, tāpēc nav pat īsti zināms, kas izslimots - viņas vārdi).
Neiroloģes nākamais risinājums - iziet antibiotiku kursu, ja nu tas palīdz pret kaut ko mistisku, kas man ir. Bet tai pašā laikā viņa tā negribīgi antibiotikā, recepti rakstīja, jo pēc citomegalovīrusa antibiotikas neesot labi lietot, un viņa bažījās, ka tas varētu kaitēt manām aknām vai nierēm (vairs neatceros, kuram), ieteica vēl nedēļu nogaidīt pirms sākt lietot.
Kāja šovakar sāp diezgan neizturami, temperatūra ir nogurdinājusi (it kā jau neliela, bet dienas beigās tāpat grūti), skats uz dzīvi nav spožs. :D Antibiotikas tā neko nezinot īsti dzert negribas. Ir idejas, ko darīt tālāk? Pie kāda ārsta vēl vērsties? Infektologs? Imunologs? Atmest visam ar roku, norakstīt uz stresu un cerēt, ka pats pāries?
Par mani: Sieviete, 27 gadi, 1.72cm, 80kg, zinu, ka svars virs normas, ir bijis 100kg pirms gadiem trim, bet pēdējo trīs gadu laikā ēdu veselīgi, daudz staigāju, vingroju (fizioterapeita uzraudzībā), lēnām un pamazām svars krīt (tā ap 0.5-1 kg mēnesī).