Nesen kādā citā tēmā žēlojos, ka ārsts kļūdījās, izrakstot brilles lasīšanai. Citas brilles tālumam gan ir izdevušās labas.

Tad nu pēc 10 gadiem devos pie cita ārsta kādā solīdā iestādē, cerot, ka varbūt pa šo laiku tehnoloģijas ir attīstījušās un ārsti ir kļuvuši pieredzējušāki.

Manai redzei ir ļoti sarežģīts stāvoklis no dzimšanas, tāpēc saprotu, ka ir jābūt pamatīgi pieredzējušam ārstam, lai tiktu galā, un par šīm problēmām arī brīdināju iestādes reģistratūru, kad izvēlējās man piemērotu optometristu. Ne uz kādiem brīnumiem necerēju, mērķis bija tikai koriģēt acs radzenes problēmas ar brillēm, lai būtu vieglāk lasīt.

Es kā pacients godīgi atbildēju uz jautājumiem, paskaidroju, ka brilles gribu tuvumam, tai skaitā arī darbam ar datoru. Un te nu kļūdījāmies mēs abi - ārsts tādēļ, ka neiedomājās precīzi noteikt, kā manas redzes īpatnības ietekmē manus lasīšanas paradumus, un es - ka uztvēru optometriju un ārstu kā tādu "melno kasti". Domāju, ka ja jau brilles būs paredzētas lasīšanai tuvumā, tad tām būs jāder lasīšanai visos variantos - avīzes, grāmatas, telefons, dators (ignorējam uz brīdi visādas speciālās datorlēcas, dzidrinājumus utt. - pagaidām runa ir tikai par dioptrijām).

Ārsts darbojās ļoti detalizēti, izmērīja visu, ko vien var iedomāties, redzes lauku, acs spiedienu utt. utt.

Pēc tam sākās briļļu lēcu piemeklēšanas process. Kā parasti, tas turpinājās ar salīdzināšanu "Kurš variants dod labāku attēlu - šis vai šis?"
Gala rezultātā man iedeva lapu ar maziem burtiem un lūdza palasīt ar piemeklētajām lēcām. Jā, šim tekstam brilles tiešām palīdzēja, acīm bija vieglāk lasīt. Nopriecājos, ka viss būs OK.

Kad pasūtītās brilles bija klāt, secinājumi bija skumji. Ļoti smalkus tekstus salasīt ar tām bija vieglāk. Taču lasīt tekstu ar lielākiem burtiem gan grāmatā, gan datorā bija grūtāk! Acs sasprindzinājās, mocījās. Cerēju, ka pieradīšu, bet nesanāca.

Tā kā esmu zinātkārs cilvēks, veltīju laiku sarunām forumos ar ārzemju optometristiem un man ieteica vienu labu grāmatu, kur bija aprakstīta gan teorētiskā puse, gan arī praktiski padomi ārstiem, kā pareizi piemeklēt brilles, lai izvairītos no dažādām kļūdām (pārmīnusošanas utt.). Tā kā mani vienmēr ir interesējusi fizika un matemātika, tad biju diezgan pārliecināts, ka lielākoties saprotu visu, kas tur rakstīts. Radās arī dažas idejas, ko pamēģināt - piemēram, koriģēt tikai vienu pašu astigmātismu, nepievienojot klāt ne +, ne - (lai sfēriskais ekvivalents būtu 0; zinātāji sapratīs). Protams, nesadomājos, ka nu esmu gudrāks par pieredzējušu optometristu. Vienkārši biju sapratis pamatus, mācoties no tās pašas literatūras, ko izmanto optometrijas studenti.

Noriskēju un pasūtīju no Ķīnas proves briļļu rāmīti un tādas lēcas, kas bija diezgan tuvu manai esošajai nepareizajai receptei ar cerību, ka saprātīgi eksperimentējot ar lēcām rāmītī izdosies atrast nepareizo briļļu problēmas cēloni un kaut kādu risinājumu. Tas prieks man izmaksāja ap 60 EUR - tikpat, cik brilles.

Un tiešām - secinājumi bija iepriecinoši, izdevās atrast variantu, kas dod acīm patīkamu rezultātu, lietojot datoru.

Kāpēc ārsts nespēja atrast to pašu variantu? Tāpēc, ka cilvēkiem ar nopietniem redzes nerva defektiem lasīšanas attālumi dažādās situācijās var jūtami atšķirties. Piemēram, avīzi un etiķetes es lasu no 10 - 15 cm attāluma, grāmatas no 15 - 25 cm, un datoru cenšos saregulēt tā, lai var lasīt no 25 - 30 cm attāluma, neliecot muguru (te palīdz Ergotron monitora stiprinājums, ar ko monitoru varu pievilkt tuvāk, kad lasu, un atbīdīt tālāk, kad skatos filmas). Varētu datorlasīšanas attālumu vēl palielināt, ja iestatītu lielākus burtus, taču tad sāk kļūt neērti lietot programmas, jo visi vajadzīgie paneļi ar pogām un rīkiem nesavietojas ekrānā. "Nepareizās" brilles man palīdzēja 10 - 15 cm attālumā salasīt smalkos tekstus, bet bija nepatīkamas grāmatu un datora lasīšanai. Savukārt, mans eksperimentāli atrastais variants, kaut gan nedeva tik spēcīgi labu rezultātu, lasot smalkus tekstus, toties vienlīdz labi palīdzēja visa veida teksta lasīšanai un arī attālumā viss šķita mazliet asāks, tāpēc, ka lēcas piemeklēju tā, lai koriģētu astigmātismu bez papildus fokusa korekcijām.

Tātad, galīgais secinājums pacientiem un optometristiem. Kad cilvēks prasa brilles lasīšanai, mērķis reizēm var būt nevis panākt, lai cilvēks spēj salasīt pēc iespējas mazāku tekstu, pieliekot lēcām + dioptrijas, bet gan panākt, lai cilvēkam ir pēc iespējas vieglāk lasīt tādu tekstu un - kas svarīgi - tādā acu attālumā no teksta, kādā viņš ieradis ikdienā lasīt.

Protams, ja ir iespēja ar brillēm panākt, ka var salasīt tekstu no lielāka attāluma, lai nav jāliec mugura, tad šo iespēju vajag izmantot. Bet ja tas nav iespējams, tad ir jāizmanto cita pieeja un ārstam obligāti būtu jāzina par lasīšanas attālumu un jāpārbauda briļļu lietošana tieši konkrētajam mērķim. Diemžēl to gan ārsta kabinetā ir grūti pārbaudīt, jo cilvēkam ar nopietniem redzes defektiem var būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai saprastu, kura lēca der labāk. Arī nelielais stresiņš (pie ārsta tomēr nav tas pats, kas mājās) var dot kaut kādas redzes izmaiņas. Tas viss ir diezgan piņķerīgi un subjektīvi.

Mans gadījums ir diezgan nestandarta un redzes problēmas ir dažādas, tomēr ceru, ka šī pieredze kādam noderēs un palīdzēs izvairīties no kļūdām.



Edited 1 time(s). Last edit at 03.02.2019 22:16 by marko_nepolo.