Ārsta palīga kvalifikācijas pielīdzināšana Eiropā

Aizsāka Abi labi 

Ārsta palīga kvalifikācijas pielīdzināšana Eiropā
31.01.2005 23:11
Labvakar, dr.asist. Raimond!

Labpraat uzzinaatu Juusu viedokli par dr.asist. jeb aarsta paliiga profesiju un shiis profesijas iespeejamo naakotni Latvijaa. Esmu noleemis maaciities, taadeelj jo svariigi buutu zinaat kaada pieredzeejusha dr.asist. viedokli! Ja iespeejams luudzu rakstiet uz manu e-pastu. paldies!

Pēc Raimonda lūguma es iekopēju šeit viņa rakstu:

25.08.2016 21:21
Piedalās jau: 11 gadus
Ieraksti: 3'323
Dāmas un kungi :-) ;-) Tiem kam sāp un kam vis ir līdz kaklam.

Ldzu Jums OFICIĀLS Veselības inspekcijas (Veselības ministrijas) paziņojums:
http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/jaunumu-arhivs-2015/arstu-paligu-parkvalifikacija
Teksts zemāk.

Par ārstu palīgu pārkvalifikāciju

23.11.2015

Latvijas Republikas tiesībsargs Atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2013-94-15G sniedz rekomendāciju „Veselības ministrijai informēt esošos ārstu palīgus par iespēju pārkvalificēties par medicīnas māsām, atbilstoši Direktīvā 2005/36/EK noteiktajām prasībām. Tiesībsargs norāda, ka minētais ir īstenojams esošo studiju programmu ietvaros, kas piedāvā iegūt māsas profesiju bez maksas.”

Atbilstoši iepriekš minētajam Veselības ministrija informē, ka saskaņā ar likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14. pantā noteikto, personas tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi, kas atbilst medicīnas skolā vai medicīnas koledžā – pilna laika studiju trīs gadiem, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā[1]. Tas nozīmē, ka ārsta palīgam (feldšerim), kurš vēlas iegūt tiesības veikt profesionālo darbību māsas (medicīnas māsas) profesijā, ir jāapgūst māsas izglītības programma un jāiegūst izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumiem Nr. 36 „Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumiem Nr. 932 „Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos” var tikt saīsināts studiju ilgums, atzīstot tos studiju kursus, kuri ir kopīgi abās profesijās. Līdz ar to Latvijas Republikā pastāv normatīvais regulējums personu iespējām iegūt otru profesionālo kvalifikāciju (tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā) piemērojot daļēju atbrīvojumu, proti, apgūstot tikai to studiju programmu daļu, kas attiecīgajā profesijā ietilpst profesijas standartā (piemēram, māsas profesijas standartā) un ir iztrūkstoša jau apgūtajā studiju programmā (piemēram, ārsta palīga). Atkārtoti nav jāapgūst jau apgūtie studiju kursi, kurus ņem vērā un ieskaita.

Personai ar iepriekš iegūtu profesionālo kvalifikāciju „Ārsta palīgs (feldšeris), kura vēlas iegūt otru kvalifikāciju māsa (medicīnas māsa), ir jāvēršas izglītības iestādē, kas realizē studiju programmu „Māszinības” ar iegūstamo kvalifikāciju „Māsa”.

Šīs programmas realizē:

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte;
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža”;
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte;
Latvijas Universitātes aģentūra „Rīgas Medicīnas koledža”;
Latvijas Universitātes aģentūra „Paula Stradiņa medicīnas koledža”;
Daugavpils medicīnas koledža;
Rīgas 1. medicīnas koledža.



Edited 2 time(s). Last edit at 27.08.2016 11:02 by ku!.
mazdakteris
Re: Dr.asist. Raimondam!
01.02.2005 17:16
Ârsts-asistentus,gatavo Rîgas 1 medicînas skolâ.Tagad esot plâni pârvçrst ðo skolu par koledþu.Tas ir,to beidzot tiek iegûta pirmâs pakâpes augstâkâ profesionâlâ izglîtîba. Kad tas sâksies jâuzina pazvanot uz paðu skolu.
Acim redzot ðo profesiju sâk reanimçt tâpçc ,ka neviens ârsts nav gatavs pçc 6-8 gadu mâcîbâm braukât un savâkt kaðíainus,blusainus pârdzçruðos bomþus ,par to dabûjot graðus.
1)Ja mâcçsi perfekti angïu valodu un vçl kâdu citu valodu paveras labas iespçjas darbam ârzemçs.Labi medicînas speciâlisti tur ir deficîts.
2) Ja mâki angïu valodu ârsta palîgi(Dr.asistents) labas perspektîvas paveras armijâ.Labs atalgojums,spçcîgas sociâlâs garantijas,iespçjas braukt ârzemju komandçjumos.Bet te bieþi uz mediíiem skatâs no augðas.Vis atkarîgs no Armijas komandiera,bataljona komandiera un NBS medicînas priekðnieka pieejas.Ir komandieri,kas uzskata ,ka arstam-asistentam ir jânodarbojas ar tualeðu dezinfekciju,jâindç tarakâni un blusas.
Bet! Cilvçkam ir 200 kaulu,kauliem ir caurumi,izaugumi,cipslas,muskuïi,starplikas,nervi,asins vadi,limfmezgli.Tad vçl iekðçjie orgâni.Visas diagnozes jâzin latîòu valodâ.Farmakoloìija,pediatrija,infekcijas,psihiatrija,saskarsmes psiholoìija.Visu nav iespçjams nosaukt. Jâdomâ vai ieliktie spçki bûs pçc tam atmaksâti. Vai nebûtu labâk par ârstu?
Re: Dr.asist. Raimondam!
01.02.2005 20:13
Vai nebuutu labaak par aarstu? Tieshi maaciibu ilgums - 3 gadi - ir tas, kas man liek domaat par aarsta paliiga profesiju.
Re: Dr.asist. Raimondam!
02.02.2005 23:21
Kur palicis dr.asist. Raimonds?
Re: Dr.asist. Raimondam!
03.02.2005 18:32
Kur palicis dr.asist. Raimonds?
mazdakteris
Re: Dr.asist. Raimondam!
04.02.2005 17:14
Viòam ir atvaïinâjums.Bet tu neesi saucçja balss tuksnesî.Sauc un vins atsauksies.Pazvani 118 un paprasi Rîgas 1 medicînas skolas kontakt tâlruni.
Oktavija
Re: Dr.asist. Raimondam!
04.02.2005 19:10
Ja par ârsta asistentu jâmâcâs 3 gadi, tad ko viòð darîs, ar ko nodarbosies? Ar ko viòð atðíirsies no med.mâsas?
Med.mâsa pçc tam var neklâtienç izmâcîties lîdz pat maìistram, paralçli strâdâjot, bet vai tâda iespçja bûs arî dr. asist.?
dakteris
Re: Dr.asist. Raimondam!
04.02.2005 23:25


Labâk studçjiet augstskolâ, nav jçgas lieki gadus tçrçt .
mazdakteris
Re: Dr.asist. Raimondam!
04.02.2005 23:26
Cik zinu jamacas 3,5 gadi. Feldsheris.Pec pasreizejas likumdosanas arsteshanas tiesibas ir tikai arstam un feldsherim. Medmasai ir tikai izpildfunkcijas.
ok
Re: Dr.asist. Raimondam!
04.02.2005 23:26
Ka tikai tu neesi tas pats dr.asist. raimonds??
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 01:48
nu man pateica ka mani mekle. Klausos )))
Pec pieredzejusa es neizskatos )) Esmu diezgan jauns )) Bet jums jau visu pateica.
Kas ir arsta paligs? Tas ir specialists ar (jau) ar audstako med. izglitibu 1. limena. Paslaik tiek planots uznemt med.skolas vairak cilveku jo specialitate ir deficita. Un jebkura valsti ir tas analogi. Nosaukumi tikai mainas. Medicinas masas - visu cienu. Ir no pasa macibu sakuma tendeti uz izpildi. Arsta paligs uz patstavigu darbu un speju pienemt lemumus.

to Oktavija - Medicinas masas (visu cienu) ir no pasa macibu sakuma tendeti tikai uz izpildi. Magistrs tiem neko nedod medicinas zina. Magistrs viniem dod papildizglitibu un iespeju taisit funkcionara karjeru un pasniedzeja karjeru tajas pasas medicinas skolas. Arsta paligs tendets uz patstavigu darbu un speju pienemt lemumus. Tas var izrakstit receptes (ari specigam vielam) un izsniegt slimibas lapas.
Macoties uz masinu un dr.asist. slodze ir dazada. Ari macibu prieksmeti dazadi, vai dazads stundu skaits. Masinas piemeram daudz maca aprupi, arsta paligi daudz maca terapiju, neatliekamibu, pediatriju, kirurgiju u.t.t. Ari prasibas pec zinasanu apguvi ir dazadas. Mana kursa iestajas 38 +/- 2, beidza macibas 16 arsta.paligu....

Vispar jau ko es rakstu. Lasiet ))))

APSTIPRINÂTS
Ar Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas
2004.gada 3.jûnija
rîkojumu Nr. 336
PROFESIJAS STANDARTS
Reìistrâcijas numurs PS 0262
Profesija
Ârsta palîgs
Kvalifikâcijas lîmenis
4
Nodarbinâtîbas apraksts
Ârsta palîgs ir ârstniecîbas persona, kura sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu slimajiem (cietuðajiem) dzîvîbai bîstamâ, kritiskâ stâvoklî pirmsstacionâra etapâ un stacionâru uzòemðanas (neatliekamâs palîdzîbas) nodaïâs, var strâdât patstâvîgi, noteikt pacientam diagnozi, ârstçðanu, patstâvîgi pielietot un izrakstît medicîniskos preparâtus, tai skaitâ stipri iedarbîgos, konstatçt pacienta nâvi. Ârsta palîgs nodroðina nepârtrauktu medicînisko palîdzîbu un profilaksi abu dzimumu un visu vecuma grupu pacientiem visos trijos veselîbas aprûpes lîmeòos sadarbîbâ ar ârstu. Ârsta palîgs ir tiesîgs veikt ðîs funkcijas, reìistrçjoties praktizçttiesîgu ârstniecîbas personu reìistrâ, patstâvîgi ðîs funkcijas ârsta palîgs veic pçc sertifikâcijas. Ârsta palîgs organizç un vada savu un savu kolçìu darbu, izglîto pacientus, sabiedrîbas locekïus, komandas dalîbniekus, veicina savas profesijas attîstîbu, nepârtraukti pilnveido savas zinâðanas un prasmes.
2
Pienâkumi un uzdevumi
Pienâkumi
Uzdevumi
1. Nodroðina neatliekamo medicînisko palîdzîbu kritiskâs situâcijâs.
1.1. Patstâvîgi izmeklç pacientu (cietuðo), pielietojot neatliekamâs palîdzîbas diagnostikas metodes un aparatûru;
1.2. Novçrtç pacienta veselîbas stâvokïa smaguma pakâpi, nosaka diagnozi,
1.3. Veic pacienta novçrtçðanu pçc komas skalas, traumu skalas;
1.4. Patstâvîgi izvçlas un realizç ârstçðanas taktiku un pasâkumus;
1.5. Patstâvîgi pielieto un izraksta medicîniskos preparâtus, to skaitâ stipri iedarbîgos;
1.6. Konstatç pacienta bioloìisko nâvi, veic mirðanas fakta dokumentâlu noformçðanu.
1.7. Veic kardiopulmonâlo reanimâciju pçc algoritmiem pieauguðajiem, bçrniem un zîdaiòiem kritiskâs situâcijâs;
1.8. Diagnosticç elpoðanas problçmas un veic elpoðanas nodroðinâðanu bez un ar palîgaprîkojumu, lieto Heimliha paòçmienus pçc indikâcijâm;
1.9. Veic vai nodroðina trahejas punkciju, konikotomiju;
1.10. Veic trahejas intubâciju neatliekamâs situâcijâs;
1.11. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu asistolijas un kambaru fibrillâcijas, bezpulsa elektriskâs aktivitâtes gadîjumâ vadoties pçc algoritmiem;
1.12. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pie ritma traucçjumiem (ekstrasistolija, supraventrikulâra tahikardija, kambaru ritma traucçjumi, bradikardija u.c.);
1.13. Veic vai nodroðina defibrilâciju, elektroimpulsu terapiju;
1.14. Veic vai nodroðina ârçjo pagaidu elektrokardiostimulâciju;
1.15. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem ar sâpçm krûtîs (stenokardija, miokarda infarkts, miokardîts, perikardîti, aortas aneirismas atslâòoðanâs u.c.);
1.16. Veic slâpekïa oksidula analgçziju;
1.17. Veic reanimâcijas un pçcreanimâcijas perioda medikamentozo terapiju un reanimâcijas procesa efektivitâtes izvçrtçðanu;
1.18. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem akûtu elpas trûkumu (bronhiâlâ astma, kardiâlâ astma, plauðu artçrijas trombembolija);
1.19. Kupç bronhiâlâs astmas lçkmes lietojot krâjtelpas un Nebulaizera tipa smidzinâtâjus;
1.20. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem ar akûtâm sâpçm vçderâ (kunìa èûlas perforâcija, akûts pankreatîts, akûts holecistîts, akûts apendicîts u.c.);
1.21. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem komas gadîjumâ (traumatiska un netraumatiska cerebrâla koma, cukura diabçta komas, aknu un urçmiskâ koma,alkohola un medikamentu izraisîtas komas u.c.);
1.22. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem ðoka gadîjumâ (hipovolçmiskais ðoks, kardiogçns ðoks, anafilaktiskais ðoks);
1.23. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu grûtniecîbas un dzemdîbu laikâ sievietçm un jaundzimuðajam (preeklampsija, eklampsija, jaundzimuðâ asfiksija);
3
1.24. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu sievietçm akûtas ginekoloìiskas patoloìijas gadîjumâ (olnîcas plîsums, ârpusdzemdes grûtniecîba, spontâns aborts, kriminâls aborts, dzimumorgânu traumas);
1.25. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu akûtas psihiatriskas un neiroloìiskas patoloìijas gadîjumâ;
1.26. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu zîdaiòiem un bçrniem kritiskâs situâcijâs (krampji, elpas trûkums, hipovolçmija, saindçðanâs un traumu gadîjumos);
1.27. Sniedz psiholoìisko atbalstu daþâdu veselîbai un dzîvîbai kritisku stâvokïu gadîjumâ;
1.28. Dokumentç iegûtos datus, sniegto palîdzîbu un pacienta stâvokïa dinamiku neatliekamajâs situâcijâs.
2. Nodroðinât neatliekamo medicînisko palîdzîbu traumu un ekstremâlu situâciju gadîjumâ sadarbîbâ ar Glâbðanas dienestu, Policiju, Katastrofu medicînas centru
2.1. Iesaistâs cietuðo primârajâ apskatç, ðíiroðanas procesâ katastrofu gadîjumos (vitâlo funkciju novçrtçðana, atjaunoðanâ un uzturçðanâ, papildus ievainojumu novçrðanâ, transportçðanâ uz slimnîcu);
2.2. Veic transporta imobilizâciju ar piemçrotâm imobilizâcijas metodçm pacientiem traumu un politraumu gadîjumos (kakla ðinas, cietâs ðinas, mîkstâs, trakcijas ðinas, vakummatracis);
2.3. Diagnosticç asiòoðanu un veic asiòoðanas apturçðanas pasâkumus pacientiem traumu (politraumu) gadîjumâ;
2.4. Sniedz adekvâtu palîdzîbu cietuðajiem ar íermeòa daïu traumatisku amputâciju;
2.5. Nodroðina amputçtâs íermeòa daïas saglabâðanu un nogâdâðanu mikroíirurìijas centrâ;
2.6. Nodroðina traumas specifikai atbilstoðu pârsçju;
2.7. Lieto individuâlâs aizsardzîbas lîdzekïus toksikoloìisku, íîmisku un radioloìisku katastrofu gadîjumos;
2.8. Diagnosticç un siedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem, kuri cietuði no daþâdu vielu toksiskâs iedarbîbas (dekontaminâcijas pasâkumi, toksisku vielu eliminâcijas metodes, antidotu terapija, vitâlo funkciju uzturçðana u.c.);
2.9. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem, kuri cietuði radioakîvo vielu iedarbîbas rezultâtâ (dekontaminâcijas pasâkumi, vitâlo funkciju uzturçðana u.c.);
2.10. Diagnosticç un sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pacientiem, kuri cietuði no apkârtçjâs vides izraisîtiem smagiem veselîbas traucçjumiem (pârkarðana, apsaldçjumi, hipotermija, saindçðanâs, kukaiòu un dzîvnieku kodumi, elektrotraumas, vardarbîba u.c.);
2.11. Nodroðina medicînisko palîdzîbu dabas katastrofu, radiâcijas, íîmisko, terorisma izraisîto un epidemioloìiski bîstamo katastrofu gadîjumos;
2.12. Piedalâs palîdzîbas sniegðanâ ârkârtas situâcijâ, bet gadîjumâ, ja notikuma vietâ nav ârsta, veic vadîbas speciâlista pienâkumus;
2.13. Veic cietuðo ðíiroðanu vadoties pçc valstî izstâdâtâm vadlînijâm;
2.14. Ievçro normatîvos aktus, kuri nosaka ârsta palîga darbîbu katastrofu un neatliekamo situâciju gadîjumâ;
2.15. Dokumentç iegûtos datus, sniegto palîdzîbu un pacienta stâvokïa dinamiku neatliekamajâs situâcijâs.
4
3. Nodroðina neatliekamo palîdzîbu pacientiem ar infekcijas slimîbâm un SBI (seviðíi bîstamâs infekcijas)
3.1. Sniedz neatliekamo medicînisko palîdzîbu pie infekcijas slimîbâm (ARVS, gripa, akûtas zarnu infekcijas, leptospiroze, A un B hepatîti, u.c.), nepiecieðamîbas gadîjumâ nodroðina transportçðanu uz slimnîcu;
3.2. Sniedz palîdzîbu pacientiem pie seviðíi bîstamâm infekcijâm (SBI):
3.2.1. Pçc iespçjas, izolç pacientu un ar viòu kontaktçjuðâs personas;
3.2.2. Nodroðina infekcijas neizplatîðanos no infekcijas perçkïa ,
3.2.3. Veic personîgâs profilakses pasâkumus, izmanto aizsargapìçrbu,
3.2.4. Rîkojas saskaòâ ar valstî pieòemtajiem normatîvajiem aktiem konkrçtai infekcijai
3.2.5. Informç Nacionâlo vides veselîbas un katastrofu medicînas centru par slimnieku ar SBI saslimðanas pazîmçm vai aizdomâm par to.
4. Veic neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas dispeèera funkcijas
4.1. Pieòem izsaukumus, noformç dokumentâciju atbilstoði normatîvajiem aktiem;
4.2. Izvçrtç situâciju pçc motîva, nododot izsaukumu attiecîga profila neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas brigâdei izpildei;
4.3. Nodroðina savlaicîgu izsaukuma izpildi;
4.4. Sadarbojas ar glâbðanas dienestu, policiju un Katastrofu medicînas centru.
5. Nodroðina vispusîgu pacienta izmeklçðanu, novçrtçðanu un diagnosticçðanu:
5.1. Veic pacienta anamnçzes ievâkðanu (patreizçjâs sûdzîbas, slimîbas anamnçze, dzîves, sociâlâ un ìimenes anamnçze) un iegûto datu novçrtçðanu;
5.2. Veic pacienta fizisko izmeklçðanu – inspekcija, palpâcija, perkusija, auskultâcija – un iegûto datu novçrtçðanu;
5.3. Veic perifçro asinsvadu un ekstrakraniâlo artçriju manuâlu izmeklçðanu;
5.4. Veic jaundzimuðâ novçrtçðanu pçc Apgares skalas;
5.5. Veic pacienta íermeòa temperatûras mçrîðanu, arteriâlâ un venozâ asinsspiediena noteikðanu un novçrtçðanu,
5.6. Veic pacienta rektâlo izmeklçðanu un novçrtçðanu;
5.7. Veic pacientes ginekoloìisko izmeklçðanu un novçrtçðanu;
5.8. Veic pacienta neiroloìisko izmeklçðanu un novçrtçðanu;
5.9. Veic pacienta acu, deguna, ausu un rîkles izmeklçðanu arî izmantojot fundoskopu un otoskopu un iegûto rezultâtu novçrtçðanu;
5.10. Veic pacienta dzirdes un redzes izmeklçðanu un novçrtçðanu;
5.11. Veic pacienta skeleta un kaulu sistçmas izmeklçðanu un novçrtçðanu;
5.12. Veic pacienta uroloìisko izmeklçðanu un novçrtçðanu;
5.13. Veic mikrocirkulâcijas sistçmas novçrtçðanu;
5.14. Veic plauðu funkcionâlo izmeklçðanu un izelpas plûsmas mçrîjumus un iegûto datu izvçrtçðanu;
5.15. Veic oksihemometriju, kapnometriju un izvçrtç iegûtos datus;
5.16. Veic pacientam elektrokardiogrâfiju, elektrokardioskopiju un izvçrtç iegûtos datus;
5.17. Veic pastâvîgo elektrokardiostimulatoru un sirds defibrilatoru darbîbas traucçjumu diagnostiku;
5.18. Nozîmç diagnozes precizçðanai nepiecieðamos laboratoriskos un instrumentâlos izmeklçjumus,
5.19. Veic vai nodroðina precîzu asins paraugu savâkðanu laboratorisko izmeklçjumu veikðanai, nodroðina to sagatavoðanu transportçðanai un organizç transportçðanu.
5
5.20. Veic vai nodroðina precîzu urîna, feèu, krçpu paraugu savâkðanu laboratorisko izmeklçjumu veikðanai, nodroðina to sagatavoðanu transportçðanai un organizç transportçðanu,
5.21. Lieto ekspress diagnostikas metodes – hemoglobîns asinîs, olbaltums urînâ, cukurs asinîs un urînâ, acetons urînâ,
5.22. Veic iztriepi no dzemdes kakla – maksts flora, onkocitoloìija;
5.23. Veic vai nodroðina pacienta sagatavoðanu diagnostiskajâm un ârstnieciskâm procedûrâm un izmeklçðanâm (Rtg izmeklçðanâm ar vai bez kontrastvielâm, angiogrâfijâm, endoskopijâm, diagnostiskâm punkcijâm, radioloìiskajâm izmeklçðanâm u.c.);
5.24. Izvçrtç likvordinamiskâs proves un likvora fizikâlos un laboratorisko izmeklçjumu datus;
5.25. Veic ðíidruma lîdzsvara mçrîjumus (pacienta svçrðana, uzòemtâ, izdalîtâ ðíidruma mçrîðana u.c.).
5.26. Veic pacientu izglîtoðanu par daþâdu izmeklçjamo materiâlu pareizu savâkðanu.
5.27. Analizç, novçrtç un dokumentç pacienta izmeklçðanas laikâ iegûtos datus.
5.28. Veic diferenciâldiagnostisko analîzi un nosaka primâro diagnozi, veic ârstçðanau atbilstoði savai kompetencei un normatîvajiem aktiem.
6. Nodroðina pacienta veselîbas stâvokïa izvçrtçðanu, traucçjumu diagnosticçðanu, nepiecieðamâs ârstçðanas nozîmçðanu vai veikðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai, ârstçðanai un rehabilitâcijai normatîvajos aktos definçtajâs situâcijâs
6.1. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç sirds un asinsvadu sistçmas traucçjumus, veic nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.2. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç elpoðanas orgânu sistçmas traucçjumus, veic nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.3. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç traucçjumus akûtu infekciju un seksuâli transmisîvo slimîbu gadîjumos, veic nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.4. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç traucçjumus akûtu íirurìisku slimîbu gadîjumos, nodroðina nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.5. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç traucçjumus traumatisku bojâjumu un nelaimes gadîjumos, nodroðina nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.6. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç uroìenitâlâs sistçmas traucçjumus, veic un nodroðina nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.7. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç traucçjumus akûtas ginekoloìiskas un dzemdîbu patoloìijas gadîjumos, veic un nodroðina nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.8. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç akûtus psihoneiroloìiskus traucçjumus, nodroðina un veic nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.9. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, novçrtç un diagnosticç traucçjumus bçrniem un zîdaiòiem, nodroðina un veic nepiecieðamo ârstçðanu, vecâku izglîtoðanu bçrna veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6.10. Izvçrtç pacienta veselîbas stâvokli, diagnosticç hematoloìiskus, endokrinoloìiskus traucçjumus, redzes un dzirdes orgânu traucçjumus, nodroðina un veic nepiecieðamo ârstçðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai;
6
6.11. Nosûta pacientus uz konsultâcijâm pie speciâlistiem, kâ arî stacionârai ârstçðanai;
6.12. Novçro pacientu somâtisko stâvokli, un novçrtç tâ dinamiku diagnostisko un ârstniecisko procedûru rezultâtâ
7. Veic profilaktisko darbu ar daþâda vecuma pacientiem, viòu ìimençm
7.1. Novçrtç pacienta un viòa ìimenes zinâðanas par veselîbas veicinâðanu un saglabâðanu;
7.2. Izstrâdâ, sadarbîbâ ar ìimenes ârstu, konkrçtai situâcijai atbilstoðu veselîbu veicinoðu un uzturoðu izglîtîbas programmu un realizç to;
7.3. Izglîto pacientu un viòa ìimeni par iespçjâm iekïauties veselîbu veicinoðu un uzturoðu programmu îstenoðanâ;
7.4. Novçro pacientus un viòa ìimenes locekïus, ja tie ir riska grupâ (strâdâ kaitîgos vides apstâkïos, ìimenes anamnçzç iedzimtas slimîbas, invalîdi u.c.);
7.5. Veic uzraudzîbu pacientiem, kuri pçc ârstçðanâs stacionârâ to turpina ambulatori;
7.6. Novçro kontaktpersonas epidemioloìiskajos infekciju perçkïos;
7.7. Veic katrai vecuma grupai paredzçtâs profilaktiskâs vakcinâcijas.
7.8. Sniedz informâciju par teritorijas specifiku, veselîbas aprûpes un sociâlajâm problçmâm paðvaldîbai un citâm institûcijâm.
7.9. Sniedz informâciju par saslimðanu riska faktoriem paðvaldîbai un citâm institûcijâm.
8. Nodroðina sievietes veselîbas stâvokïa izvçrtçðanu, grûtniecîbas un tâs traucçjumu diagnosticçðanu, nepiecieðamâs ârstçðanas nodroðinâðanu veselîbas stâvokïa stabilizçðanai, ârstçðanai un rehabilitâcijai
8.1. Veic ginekoloìiskâs profilaktiskâs apskates;
8.2. Veic izglîtojoðo darbu sievietçm reproduktîvajâ periodâ un menopauzç, ginekoloìisko un onkoloìisko saslimðanu profilaksei;
8.3. Piedalâs grûtnieces stâvokïa izvçrtçðanâ daþâdos grûtniecîbas periodos;
8.4. Veic pasâkumus grûtniecîbas toksikoþu mazinâðanai;
8.5. Veic augïa nobrieduma pakâpes un veselîbas stâvokïa novçrtçðanu;
8.6. Veic dzemdçtâjas stâvokïa novçrtçðanu dzemdîbu periodu laikâ,
8.7. Nepiecieðamîbas gadîjumâ pieòem dzemdîbas patstâvîgi;
8.8. Veic jaundzimuðâ novçrtçðanu, nabas saites primâro aprûpi, profilaktiskos pasâkumus;
8.9. Veic jaundzimuðâ (iznesta / neiznesta) aprûpi;
8.10. Seko sievietes stâvoklim pçcdzemdîbu periodâ;
8.11. Izglîto mâti par krûts baroðanas (zîdîðanas) nepiecieðamîbu;
8.12. Veic izglîtojoðo darbu jaundzimuðâ ìimenç;
8.13. Dokumentç iegûto informâciju par mâtes un jaundzimuðâ veselîbas stâvokli, veiktajiem pasâkumiem;
9. Nodroðina bçrna veselîbas stâvokïa izvçrtçðanu, profilaktiskos pasâkumus, traucçjumu diagnosticçðanu, nepiecieðamâs ârstçðanas nozîmçðanu un veikðanu veselîbas stâvokïa
9.1. Veic zîdaiòa novçrtçðanu, psihomotorâs attîstîbas lîmeòa noteikðanu;
9.2. Nosaka zîdaiòa aprûpes vajadzîbas;
9.3. Veic mazbçrna vecuma bçrna psihomotorâs attîstîbas izvçrtçðanu, aprûpes vajadzîbu noteikðanu;
9.4. Veic pirmsskolas vecuma bçrna stâvokïa novçrtçðanu, aprûpes vajadzîbu noteikðanu;
9.5. Veic skolas vecuma bçrnu novçrtçðanu, nepiecieðamo aprûpes vajadzîbu noteikðanu;
9.6. Veic pusaudþa novçrtçðanu (psihomotorâ attîstîba, pubertâtes perioda norises), nepiecieðamo aprûpes vajadzîbu noteikðanu;
9.7. Veic bçrnu imunizâciju daþâdâ vecumâ;
9.8. Veic bçrna stâvokïa izvçrtçðanu daþâdu saslimðanu gadîjumâ;
7
stabilizçðanai, ârstçðanai un rehabilitâcijai
9.9. Veic medikamentozo ârstçðanu atkarîbâ no veselîbas problçmâm, bçrna vecuma un viòa îpaðajâm vajadzîbâm;
9.10. Nodroðina speciâlistu konsultâcijas nepiecieðamîbas gadîjumâ,
9.11. Informç bçrnu par nepiecieðamo medikamentu lietoðanas nepiecieðamîbu un psiholoìiski sagatavo viòu;
9.12. Informç bçrna vecâkus par lietojamo medikamentu iespçjamâm blaknçm un pasâkumiem to mazinâðanai vai novçrðanai;
9.13. Novçrtç bçrna vispârçjo stâvokli infekcioza rakstura saslimðanu gadîjumâ, nodroðina atbilstoðu aprûpi;
9.14. Veic aprûpi bçrniem imobilâ stâvoklî un mazina imobilitâtes sekas;
10. Nodroðina medikamentozo ârstçðanu pacientiem krîzes situâcijâs un veselîbas traucçjumu gadîjumâ
10.1. Patstâvîgi pielieto un izraksta medicîniskos preparâtus, to skaitâ arî stipri iedarbîgos; (Izraksta pacientam medikamentus atbilstoði diagnozei un pacienta vispârçjam stâvoklim (tai skaitâ arî stipri iedarbîgos);
10.2. Noformç medikamentu izrakstîðanas dokumentâciju (receptes, pasûtîjumu veidlapas, u.c.) saskaòâ ar normatîvo aktu prasîbâm;
10.3. Sagatavo konkrçtos ievadîðanai pacientam izrakstîtos medikamentus, pârbauda medikamentu lietoðanas noteikumus daþâdâs situâcijâs.
10.4. Informç pacientu par konkrçtâ medikamenta farmakoloìisko iedarbîbu, lietoðanas nosacîjumiem, tâ mijiedarbîbu ar uzturu, baudvielâm, iespçjamâm blaknçm, pasâkumiem nevçlamo efektu samazinâðanai;
10.5. Veic medikamenta ievadîðanu enterâli (iekðíîgi un taisnajâ zarnâ).
10.6. Veic medikamenta ievadîðanu parenterâli (muskulî; âdâ; zemâdâ; intratraheâli, urînpûslî).
10.7. Nodroðina intravenozo pieeju ar adatu un perifçro venozo katetru un veic medikamenta ievadîðanu intravenozi, izmantojot daþâdu aprîkojumu;
10.8. Veic intravenozo ârstçðanu - parenterâlo baroðanu, infûzu terapiju, saderinâtu asiòu pârlieðanu.
10.9. Veic medikamentu ievadîðanu caur katetrizçtu centrâlo vçnu;
10.10. Veic pârbaudes testus pirms i/v ârstçðanas uzsâkðanas, dokumentç tos;
10.11. Veic medikamenta ievadîðanu acs konjunktîvas maisâ, ausîs, degunâ, makstî, caur âdu.
10.12. Novçrtç agrîno un vçlîno pacienta reakciju pçc medikamenta ievadîðanas;
10.13. Veic medikamentu aprites - pasûtîðana, uzskaite, uzglabâðana, izrakstîðana, izlietoðana, norakstîðana - dokumentçðanu.
10.14. Veic stipri iedarbîgo vielu izrakstîðanu, uzglabâðanu, norakstîðanau saskaòâ ar normatîvo aktu prasîbâm;
11. Lieto ârstnieciskâs metodes un manipulâcijas pamatojoties uz pielietoðanas indikâcijâm, kontindikâcijâm, izpildes metodiku
11.1. Veic procedûras, kas saistîtas ar gremoðanas traktu (zondçðana, kunìa skaloðanu caur zondi, klizmoðana, zarnu stomas aprûpe, pacienta baroðana caur zondi, zarnu trakta attîrîðanu manuâli u.c.);
11.2. Veic procedûras, kas saistîtas uroìenitâlo sistçmu (katetrizâcijas, skaloðanas, urostomas kopðana u.c.);
11.3. Veic saderinâto asiòu pârlieðanas procedûru;
11.4. Veic acu, ausu, deguna skaloðanu, kopðanu;
11.5. Veic procedûras, kas iedarbojas uz asinsriti (kompreses, termofori, plâksteri, u.c.);
8
11.6. Veic skâbekïa terapiju;
11.7. Veic deguna priekðçjo tamponâdi;
11.8. Veic pacienta traheostomas kopðanu (sekrçta atsûkðana, pârsçja maiòa, medikamentu ievadîðana trahejâ);
11.9. Veic urostomu un kolostomu kopðanu;
11.10. Veic pacientu posturâlo drenâþu;
11.11. Veic onkoloìisko pacientu aprûpi íimioterapijas lietoðanas laikâ un pçc tâs.
11.12. Veic onkoloìisko pacientu aprûpi staru terapijas veikðanas laikâ un pçc tâs.
11.13. Veic pacientu aprûpi imûnterapijas lietoðanas laikâ un pçc tâs.
11.14. Veic pacientu izglîtoðanu daþâdu veselîbu uzturoðo procedûru veikðanâ – glikozes lîmeòa uzraudzîba un insulîna paðinjekcijas, stomu kopðana u.c.
11.15. Veic pleiras dobuma punkciju neatliekamâs situâcijâs;
11.16. Veic perikarda dobuma punkciju neatliekamâs situâcijâs;
11.17. Mazina imobilitâtes sekas, nodroðina pacienta aktivitâtes:
11.17.1. veic pacienta pozicionçðanu (spinâlo traumu gadîjumâ, insulta gadîjumâ, izgulçjumu gadîjumâ, novâjinâtiem pacientiem, pacientiem pçcoperâcijas periodâ u.c.),
11.17.2. nodroðina pacientiem atbilstoðas aktivitâtes imobilitâtes seku likvidçðanai un insultu gadîjumâ (kontraktûras gadîjumâ, spasticitâtes gadîjumâ, parçþu gadîjumâ, sinkinçziju gadîjumâ, lai novçrstu ortostâtiskâs pneimonijas, venozo stâþu, izvadfunkciju traucçjumus,
11.17.3. izglîto pacientu un viòa ìimenes locekïus par veicamajâm aktivitâtçm un alternatîvo metoþu pielietojumu,
11.18. Plâno, sniedz un izvçrtç aprûpi pacientiem ar daþâdâm aprûpes vajadzîbâm:
11.18.1. veic pacienta stâvokïa novçrtçðanu, lai noteiktu aktuâlâs un potenciâlâs aprûpes problçmas,
11.18.2. izvçrtç pieejamos resursus pacienta vajadzîbu nodroðinâðanai (pacienta iekðçjie resursi, aprûpes veicçja resursi (prasmes, aprîkojums, laiks), ìimenes locekïu iespçjamâ iesaistîðana,
11.18.3. veic darbîbas, lai nodroðinâtu pacienta vajadzîbu pçc skâbekïa, ðíidruma uzòemðanas, barîbas uzòemðanas, urîna izvades, zarnu satura izvades, izvades procesiem caur âdu, atpûtas, miega sabalansçta ar aktivitâtçm, fiziskas un psiholoìiskas droðîbas, psihosociâla atbalsta un psihosociâlas neatkarîbas, sapratnes un garîga atbalsta;
11.18.4. iesaista pacientu un viòa tuviniekus aprûpes procesâ,
11.19. Veic nozîmçto un izpildîto aprûpes pasâkumu dokumentçðanu, saistîbâ ar diagnostiskajâm un ârstnieciskajâm procedûrâm.
11.20. Veic mirstoða pacienta aprûpi,
11.21. Nodroðina miruða cilvçka pçc nâves aprûpi.
11.22. Veic bioloìiskâs nâves konstatâciju un mirðanas fakta dokumentâlu noformçðanu;
12. Nodroðina íirurìisko procedûru izpildi
12.1. Veic pacienta sagatavoðanu akûtâm vai plâna operâcijâm (âda, kuòìa zarnu trakts, uroìenitâlâ sistçma u.c.).
12.2. Veic pirmsoperâcijas premedikâciju,
9
12.3. Veic íirurìiskâ instrumentu komplekta un materiâlu sagatavoðanu sterilizâcijai, sterilizâciju, uzglabâðanu.
12.4. Sagatavo vidi, personâlu un nepiecieðamo aprîkojumu íirurìiskajâm procedûrâm un operâcijâm.
12.5. Asistç ârstam (atseviðíos gadîjumos veic pilnîgi patstâvîgi) íirurìisko procedûru un operâcijas izpildes laikâ.
12.6. Veic brûèu primâro apdari;
12.7. Veic brûèu aprûpi - brûces apkopðana, skaloðana, tamponçðana, aseptisks pârsçjs;
12.8. Nodroðina brûces dzîðanas fâzei atbilstoðu pârsçju;
12.9. Veic pacienta íirurìisko imobilizâciju.
12.10. Veic pacientu pçcoperâcijas aprûpi ( tai skaitâ dienas stacionârâ):
12.10.1. novçro pacienta orgânu un sistçmu funkcionâlo stâvokli, kas nodroðina potenciâlu komplikâciju paredzçðanu, novçroðanu, atklâðanu un novçrðanu,
12.10.2. nodroðina vitâlâs funkcijas, optimâlu pçcoperâcijas periodu;
12.10.3. veic pçcanestçzijas aprûpi,
12.11. Veic pasâkumus pçcoperâcijas sâpju mazinâðanai,
12.12. Veic pasâkumus pçcoperâcijas komplikâciju novçrðanai,
12.13. Veic profilaktiskos pasâkumus stinguma krampju, gâzes gangrçnas, trakumsçrgas u.c. profilaksei;
12.14. Veic nozîmçto un izpildîto íirurìisko procedûru dokumentçðanu.
13. Uztur droðu darba vidi
13.1. Veic pasâkumus, lai nodroðinâtu droðu pacientu, aparatûras, konteineru celðanu un pârvietoðanu (izglîtoðana, palîgierîèu nodroðinâðana).
13.2. Veic pasâkumus, lai nodroðinâtu aprûpes komandas darbinieku aizsardzîbu, darbâ ar toksiskâm íîmiskâm vielâm - dezinfekcijas lîdzekïi un ðíîdinâtâji, anestçzijas gâzu pârpalikums, medikamenti, citotoksiskie medikamenti u.c..
13.3. Veic pasâkumus, lai nodroðinâtu aprûpes komandas darbinieku aizsardzîbu, darbâ ar mikrobioloìiskajiem riska faktoriem.
13.4. Veic pasâkumus, lai nodroðinâtu aprûpes komandas darbinieku aizsardzîbu, darbâ ar ar radioaktîvo starojumu un radioaktîviem izotopiem.
13.5. Veic pasâkumus, lai pçc iespçjas samazinâtu stresogçno faktoru - maiòu darbs, nakts darbs, pastâvîga atbildîba, saskarsmes problçmas - iedarbîbu uz mâsu un citiem aprûpes komandas dalîbniekiem.
13.6. Veic pasâkumus, lai pçc iespçjas samazinâtu droðîbas apdraudçjumu saistîbâ ar darbu teritoreâlajâ iecirknî - nikni suòi, slikti ceïi, iereibuði vai agresîvi cilvçki..
14. Izglîto veselîbas aprûpes dalîbniekus un studentus par neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas jautâjumiem normatîvajos jautâjumos
14.1. Novçrtç izglîtojamo zinâðanas un iemaòas par neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas jautâjumiem.
14.2. Nosaka izglîtoðanas mçríus, atkarîbâ no sâkumsituâcijas, mâcîbu procesa plânotâ rezultâta un ârsta palîgam pieejamajiem resursiem.
14.3. Sagatavo izglîtoðanas mçríiem atbilstoðu metodisko materiâlu.
14.4. Realizç ar neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas jautâjumiem saistîtâs izglîtojoðâs aktivitâtes atbilstoði izglîtojamo spçjâm.
14.5. Izvçrtç izglîtojamo zinâðanu un iemaòu dinamiku izglîtoðanas procesâ un to atbilstîbu izvirzîtajiem mçríiem
10
aktos definçtajâs situâcijâs, veselîbas veicinâðanas
14.6. Veic pacientu, viòu ìimenes, sabiedrîbas izglîtoðanu veselîbas aprûpes un veselîbu veicinâðanas jautâjumos;
14.7. Dokumentç izglîtojoðâs aktivitâtes.
15. Noformç medicînisko dokumentâciju
15.1. Veic ambulatora pacienta medicîniskâs dokumentâcijas noformçðanu;
15.2. Veic hospitalizçta pacienta medicîniskâs dokumentâcijas noformçðanu;
15.3. Sniedz veiktâ darba pârskatus atbilstoði normatîvajiem aktiem;
15.4. Nodroðina dokumentâcijas uzglabâðanu un nepieejamîbu personâm, kuras nav saistîtas ar pacientu aprûpi un ârstçðanu;
15.5. Ievçro neatliekamâs palîdzîbas, ambulatorajâ dienestâ lietotâs medicîniskâs dokumentâcijas formu aizpildîðanas kârtîbu;
15.6. Veic mirðanas fakta dokumentâlu noformçðanu.
16. Piedalas katastrofu medicînas un neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas darba, primârâs veselîbas aprûpes darba organizçðanâ
16.1. Vadâs pçc neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas sniegðanas pirmsstacionâra etapa organizâcijas normatîvajiem aktiem un principiem;
16.2. Ievçro ârstniecîbas personu pienâkumus un tiesîbas, respektç pacientu tiesîbas un izskaidro pacientiem viòu pienâkumus
16.3. Ievçro higiçnas, epidemioloìiskâs, pretepidçmiskâs prasîbas;
16.4. Palîdz organizçt informâcijas un psiholoìiskâ atbalsta centrus lielu katastrofu gadîjumâ.
16.5. Piedalâs primârâs veselîbas aprûpes iestâdes darba organizçðanâ;
16.6. Tiesîgs aizvietot primârâs veselîbas aprûpes ârstu îslaicîgas prombûtnes gadîjumâ;
16.7. Veic mâjas vizîtes pie pacientiem;
16.8. Veic ambulatoro pacientu pieòemðanu;
16.9. Izraksta pârejoðas darba nespçjas lapas uz laiku lîdz 10 dienâm.
17. Atbild par konfidencialitâtes saglabâðanu attiecîbâ uz informâciju, kas iegûta par pacienta ìimenes privâto dzîvi, viòa ârstçðanu, slimîbas diagnozi un prognozi
Îpaðie faktori, kas raksturo darba vidi
• fizikâlie – smagumu (pacientu, aparatûras) celðana un pârvietoðana; radioaktîvais starojums – Rtg, radioaktîvie izotopi;
• bioloìiskie – mikrobioloìiskie riska faktori – inficçti pacientu izdalîjumi, asinis (HIV), hospitâlâ infekcija; bioloìiski aktîvas vielas, alergçni;
• íîmiskie – darbs ar toksiskâm íîmiskâm vielâm – dezinfekcijas lîdzekïi un ðíîdinâtâji, anestçzijas gâzu pârpalikums, medikamenti, citostâtiskie lîdzekïi u.c.
• sociâlie - darbs teritoriâlajâ iecirknî – nikni suòi, slikti ceïi, iereibuði vai agresîvi cilvçki u.c.
• organizatoriskie – intelektuâlâ slodze lçmumu pieòemðanas procesâ; komandas darbs, maiòu darbs, nakts darbs, pastâvîga spriedze darbâ ar pacientu un viòa ìimeni; mentâlo pacientu agresivitâte; darbs nelabvçlîgâ un daþkârt agresîvâ sociâlâ vidç.
Îpaðas prasîbas atseviðíu uzdevumu veikðanai:
• Fiziskâ un psiholoìiskâ gatavîba strâdât ekstremâlâs, cilvçku dzîvîbai bîstamâs situâcijâs paaugstinâtas fiziskâs un psiholoìiskâs slodzes apstâkïos.
• Augsta atbildîbas izpratne.
Kopîgâs prasmes nozarç
Specifiskâs prasmes profesijâ
Vispârçjâs prasmes un spçjas
• Darboties saskaòâ ar juridiskiem un
• Ievâkt pacienta anamnçzi (patreizçjâs sûdzîbas, slimîbas anamnçze, dzîves,
• Lietot verbâlâs un neverbâlâs
11
çtiskiem pamatprincipiem
• Noteikt prioritâtes savâ darbâ
• Veicinât un pielietot pozitîvas saskarsmes iemaòas veselîbas aprûpes darbâ
• Sadarboties ar indivîdiem, ìimençm
• Sadarboties ar citiem veselîbas un sociâlâs aprûpes profesionâïiem un institûcijâm
• Radît, uzturçt droðu veselîbas aprûpes un neatliekamâs palîdzîbas darba vidi
• Ievçrot darba higiçnas un droðîbas prasîbas
• Plânot savu darbîbu veselîbas aprûpes un neatliekamâs palîdzîbas darba ietvaros
• Piedalîties studentu / kolçìu profesionâlajâ pilnveidç
• Prast ievçrot konfidencialitâti veselîbas aprûpes darbâ
• Izmantot kultûras, çtikas un profesionâlos principus veselîbas aprûpes darbâ
• Ievçrot savas profesionâlâs lomas un kompetences robeþas.
• Uzturçt savu
sociâlâ un ìimenes anamnçze);
• Lietot fiziskâs izmeklçðanas metodes - inspekcija, palpâcija, perkusija, auskultâcija, fiksçjot novirzes un dinamiku;
• Veikt pacienta novçrtçðanu pçc komas skalas, traumu skalas;
• Veikt perifçro asinsvadu un ekstrakraniâlo artçriju manuâlu izmeklçðanu;
• Veikt pacienta íermeòa temperatûras mçrîðanu,
• Veikt pacienta arteriâlâ un venozâ asinsspiediena noteikðanu,
• Veikt pacienta rektâlo izmeklçðanu;
• Veikt pacientes ginekoloìisko izmeklçðanu;
• Veikt grûtnieces stâvokïa izvçrtçðanu daþâdos grûtniecîbas periodos;
• Veikt jaundzimuðâ novçrtçðanu pçc Apgares skalas;
• Veikt pacienta neiroloìisko izmeklçðanu un novçrtçðanu;
• Veikt pacienta acu, deguna, ausu un rîkles izmeklçðanu arî izmantojot fundoskopu un otoskopu;
• Veikt pacienta dzirdes un redzes izmeklçðanu;
• Veikt pacienta skeleta un kaulu sistçmas izmeklçðanu;
• Veikt pacienta uroloìisko izmeklçðanu;
• Veikt mikrocirkulâcijas sistçmas novçrtçðanu;
• Veikt plauðu funkcionâlo izmeklçðanu un izelpas plûsmas mçrîjumus;
• Veikt oksihemometriju, kapnometriju;
• Veikt pacientam elektrokardiogrâfiju, elektrokardioskopiju;
• Veikt pastâvîgo elektrokardiostimulatoru un sirds defibrilatoru darbîbas traucçjumu diagnostiku;
• Nozîmçt diagnozes precizçðanai nepiecieðamos laboratoriskos un instrumentâlos izmeklçjumus;
• Veikt asins paraugu savâkðanu laboratorisko izmeklçjumu veikðanai, sagatavot tos transportçðanai un organizçt pareizu to transportçðanu;
• Veikt urîna, feèu, krçpu paraugu savâkðanu laboratorisko izmeklçjumu veikðanai, sagatavt tos transportçðanai un organizçt pareizu transportçðanu;
saskarsmes metodes
• Uzòemties atbildîbu par profesionâlo darbîbu
• Spçt kritiski domât un risinât problçmas
• Vâkt un analizçt informâciju
• Strâdât ar datoru – Word, Excel, Internet programmâs
• Skaidri un precîzi apkopot un sniegt iegûto informâciju
• Analizçt un dokumentçt datus
• Lîdzdarboties komandas darbâ
• Ievçrot multidisciplinârâs komandas darba principus
12
profesionâlo kompetenci
• Lietot ekspress diagnostikas metodes – hemoglobîns asinîs, olbaltums urînâ, cukurs asinîs un urînâ, acetons urînâ;
• Veikt iztriepi no dzemdes kakla – maksts flora, onkocitoloìija;
• Veikt pacienta sagatavoðanu diagnostiskajâm procedûrâm un izmeklçðanâm (Rtg izmeklçðanâm ar vai bez kontrastvielâs, angiogrâfijâm, endoskopijâm, diagnostiskâm punkcijâm, radioloìiskajâm izmeklçðanâm u.c.);
• Izvçrtçt likvordinamiskâs proves un likvora fizikâlos un laboratorisko izmeklçjumu datus;
• Veikt ðíidruma lîdzsvara mçrîjumus (pacienta svçrðana, uzòemtâ, izdalîtâ ðíidruma mçrîðana u.c.);
• Veikt augïa nobrieduma pakâpes un veselîbas stâvokïa novçrtçðanu;
• Veikt dzemdçtâjas stâvokïa novçrtçðanu dzemdîbu periodu laikâ,
• Veikt bçrna visâs vecuma grupâs novçrtçðanu, psihomotorâs attîstîbas lîmeòa noteikðanu;
• Noteikt bçrna aprûpes vajadzîbas;
• Novçrtçt agrîno un vçlîno pacienta reakciju pçc medikamenta ievadîðanas;
• Konstatçt pacienta bioloìisko nâvi;
• Analizçt un novçrtçt pacienta izmeklçðanas laikâ iegûtos datus.
• Lietot diferenciâldiagnostiskos algoritmus diagnozes noteikðanai;
• Veikt cietuðo ðíiroðanu vadoties pçc valstî izstrâdâtâm vadlînijâm;
• Veikt iekðçjâs un ârçjâs asiòoðanas diagnosticçðanu;
• Veikt diferencçtu kardiopulmonâlo reanimâciju pçc algoritmiem pieauguðajiem, bçrniem un zîdaiòiem kritiskâs situâcijâs pie daþâdiem klîniskâs nâves iemesliem;
• Novçrtçt RAN pasâkumu efektivitâti;
• Lietot Heimliha paòçmienus elpoðanas nodroðinâðanai;
• Plauðu mâkslîgâs ventilâcijas (PMV) veikðana ar paòçmieniem “mute – mute”, “mute – caurulîte”, ar AMBU tipa maisu, elpvadu izmantoðana, augðçjo elpoðanas ceïu atbrîvoðana, sûkòu lietoðana;
• Veikt trahejas punkciju, konikotomiju neatliekamâs situâcijâs;
13
• Veikt trahejas intubâciju neatliekamâs situâcijâs;
• Veikt skâbekïa inhalâcijas ar un bez putu dzçsçjiem (KI – 3M),
• Veikt analgçziju ar slâpekïa oksidulu (AN – 8);
• Veikt elektrisko defibrilâciju, kardioversiju, ârçjo kardiostimulâciju, ievçrojot droðîbas tehnikas noteikumus pie tâm;
• Krâjtelpas un Nebulaizera tipa smidzinâtâju lietoðana bronhiâlâs astmas lçkmes kupçðanas laikâ;
• Lietot algoritmus diagnosticçjot un sniedzot neatliekamo medicînisko palîdzîbu asistolijas un kambaru fibrillâcijas, bezpulsa elektriskâs aktivitâtes gadîjumâ, pie ritma traucçjumiem (ekstrasistolija, supraventrikulâra tahikardija, kambaru ritma traucçjumi, bradikardija u.c.);
• Veikt defibrilâciju, elektroimpulsu terapiju;
• Veikt ârçjo pagaidu elektrokardiostimulâciju;
• Veikt transporta imobilizâciju ar piemçrotâm imobilizâcijas metodçm pacientiem traumu un politraumu gadîjumos (kakla ðinas, cietâs ðinas, mîkstâs, trakcijas ðinas, vakummatracis);
• Veikt asiòoðanas apturçðanas pasâkumus pacientiem traumu (politraumu) gadîjumâ;
• Nodroðinât amputçtâs íermeòa daïas saglabâðanu un nogâdâðanu mikroíirurìijas centrâ;
• Nodroðinât traumas specifikai atbilstoðu pârsçju;
• Lietot individuâlâs aizsardzîbas lîdzekïus toksikoloìisku, íîmisku un radioloìisku katastrofu gadîjumos;
• Veikt dekontaminâcijas pasâkumus;
• Pieòemt izsaukumus, izvçrtçt situâciju pçc motîva, noformçt dokumentâciju atbilstoði normatîvajiem aktiem;
• Pieòemt dzemdîbas patstâvîgi nepiecieðamîbas gadîjumâ ârpusstacionâra apstâkïos;
• Veikt jaundzimuðâ novçrtçðanu, nabas saites primâro aprûpi, profilaktiskos pasâkumus;
• Veikt jaundzimuðâ (iznesta /neiznesta)
14
aprûpi;
• Veikt bçrnu imunizâciju daþâdâ vecumâ;
• Veikt proves medikamentu jûtîguma noteikðanai;
• Noformçt medikamentu izrakstîðanas dokumentâciju (receptes, pasûtîjumu veidlapas, u.c.) saskaòâ ar normatîvo aktu prasîbâm;
• Izrakstît pacientam medikamentus atbilstoði diagnozei un pacienta vispârçjam stâvoklim (tai skaitâ arî stipri iedarbîgos);
• Veikt medikamenta ievadîðanu enterâli (iekðíîgi un taisnajâ zarnâ);
• Veikt medikamenta ievadîðanu parenterâli (muskulî; âdâ; zemâdâ; intratraheâli, urînpûslî);
• Nodroðinât intravenozo pieeju ar adatu un perifçro venozo katetru un veikt medikamenta ievadîðanu intravenozi, izmantojot daþâdu aprîkojumu;
• Veikt intravenozo ârstçðanu - parenterâlo baroðanu, infûzu terapiju, saderinâtu asiòu pârlieðanu;
• Veikt medikamentu ievadîðanu caur katetrizçtu centrâlo vçnu;
• Veikt pârbaudes testus pirms i/v ârstçðanas uzsâkðanas;
• Veikt medikamenta ievadîðanu acs konjunktîvas maisâ, ausîs, degunâ, makstî, caur âdu;
• Veikt procedûras, kas saistîtas ar gremoðanas traktu (zondçðana, kuòìa skaloðanu caur zondi, klizmoðana, zarnu stomas aprûpe, pacienta baroðana caur zondi, zarnu trakta attîrîðanu manuâli u.c.);
• Veikt procedûras, kas saistîtas uroìenitâlo sistçmu (katetrizâcijas, suprapubikâla urînpûðïa punkcija; skaloðanas, urostomas kopðana u.c.);
• Veikt saderinâto asiòu pârlieðanas procedûru;
• Veikt acu, ausu, deguna skaloðanu, kopðanu;
• Veikt procedûras, kas iedarbojas uz asinsriti (kompreses, termofori, plâksteri, u.c.);
• Veikt skâbekïa terapiju;
• Veikt deguna priekðçjo tamponâdi;
• Veikt pacienta traheostomas kopðanu (sekrçta atsûkðana, pârsçja maiòa, medikamentu ievadîðana trahejâ);
15
• Veikt urostomu un kolostomu kopðanu;
• Veikt pacientu posturâlo drenâþu;
• Veikt pleiras dobuma punkciju neatliekamâs situâcijâs;
• Veikt perikarda dobuma punkciju neatliekamâs situâcijâs;
• Veikt pacienta pozicionçðanu;
• Nodroðinât pacientiem atbilstoðas aktivitâtes imobilitâtes seku likvidçðanai un insultu gadîjumâ;
• Veikt pacienta sagatavoðanu akûtâm vai plâna operâcijâm (âda, kuòìa zarnu trakts, uroìenitâlâ sistçma u.c.);
• Veikt íirurìiskâ instrumentu komplekta un materiâlu sagatavoðanu sterilizâcijai, sterilizâciju, uzglabâðanu.
• Sagatavot vidi, personâlu un nepiecieðamo aprîkojumu íirurìiskajâm procedûrâm un operâcijâm.
• Veikt brûèu primâro apdari;
• Veikt brûèu aprûpi - brûces apkopðana, skaloðana, tamponçðana, aseptisks pârsçjs;
• Nodroðinât brûces dzîðanas fâzei atbilstoðu pârsçju;
• Veikt pacienta íirurìisko imobilizâciju.
• Veikt vietçjo, intraosâlo anestçziju;
• Veikt âdas adaptâcijas ðuvju uzlikðanu;
• Veikt pasâkumus pçcoperâcijas sâpju mazinâðanai,
• Veikt profilaktiskos pasâkumus stinguma krampju, gâzes gangrçnas, trakumsçrgas u.c. profilaksei;
• Veikt pasâkumus, lai nodroðinâtu droðu pacientu, aparatûras, konteineru celðanu un pârvietoðanu (izglîtoðana, palîgierîèu nodroðinâðana);
• Veikt miruða cilvçka pçc nâves aprûpi.;
• Veikt pacientu izglîtoðanu par daþâdu izmeklçjamo materiâlu pareizu savâkðanu.
• Izglîtot mâti par krûts baroðanas (zîdîðanas) nepiecieðamîbu;
• Veikt izglîtojoðo darbu jaundzimuðâ ìimenç;
• Veikt pacientu izglîtoðanu daþâdu veselîbu uzturoðo procedûru veikðanâ – glikozes lîmeòa uzraudzîba un insulîna paðinjekcijas, stomu kopðana u.c.
• Dokumentçt pacienta izmeklçðanâ iegûtos datus, sniegto palîdzîbu un pacienta stâvokïa dinamiku;
• Veikt medikamentu aprites - pasûtîðana,
16
uzskaite, uzglabâðana, izrakstîðana, izlietoðana, norakstîðana - dokumentçðanu.
• Veikt stipri iedarbîgo vielu izrakstîðanu, uzglabâðanu, norakstîðanu saskaòâ ar normatîvo aktu prasîbâm;
• Veikt nozîmçto un izpildîto íirurìisko procedûru dokumentçðanu.
Zinâðanas
Zinâðanas
Zinâðanu lîmenis
Priekðstats
Izpratne
Pielietoðana
Filosofijas pamati
Saskarsme
Psiholoìija
Ekstremâlo situâciju psiholoìija
Ârsta palîga darba juridiskie pamati
Çtika
Socioloìijas pamati
Pedagoìijas pamati
Latîòu terminoloìija
Aprûpes pamatjçdzieni – cilvçks, veselîba, vide, aprûpe – to savstarpçjâ saistîba
Cilvçka pamatvajadzîbas – fizioloìiskâs, sociâlâs, garîgâs, intelektuâlâs, to ietekmçjoðie faktori
Cilvçka vajadzîbas – universâlâs, attîstîbas, veselîbas traucçjumu
Cilvçka biofizika, bioíîmiskâ vide, citoloìija un ìençtika
Anatomija
Fizioloìija
Vispârçjâ un speciâlâ patoloìija
Mikrobioloìija
Farmakoloìija ar receptûru
Klîniskâ farmakoloìija, neatliekamo situâciju farmakoterapija
Kardiopulmonâlâs mazspçjas attîstîbas mehânismi (elpceïu obstrukcija, elpoðanas mazspçja, cirkulâcijas traucçjumi)
Neatliekamo situâciju attîstîbas patfizioloìiskie mehânismi
Propedçtika
Diferenciâldiagnostiskie algoritmi
Profesionâli tehniskâs iemaòas – diagnostiskâs, ârstnieciskâs, aprûpes manipulâcijas
Aseptikas un antiseptikas principi;
Saslimðanu, traumu un patoloìisko stâvokïu etioloìija, patoìençze, klînika diagnostika, diferenciâldiagnostika, neatliekamâ palîdzîba, ârstçðana stâvokïa stabilizçðanai
17
Sirds un asinsvadu sistçmas traucçjumi:
Akûtas sâpes krûtîs, to diferenciâldiagnostika;
Slodzes stenokardija (pirmreizçja, stabila, progresçjoða), spontâna stenokardija;
Miokarda infarkts tâ diagnostika, sareþìîjumi, ârstçðana (tai skaitâ trombolîtiskâ);
Kardiogçnais ðoks;
Sirds astma, plauðu tûska;
Akûts koronârs sindroms, revaskularizâcijas metodes, trombolîtiskâ terapija;
Neparoksizmâlie sirds ritma traucçjumi;
Paroksizmâli sirds ritma traucçjumi;
Sirds vadîðanas traucçjumi, sînusa mezgla vâjuma sindroms;
Asinsrites apstâðanâs veidi, Morganji – Edemsa – Stoksa lçkmes;
Arteriâlâs hipertenzijas;
Hipertenzîvâs krîzes, to veidi;
Neatliekamie stâvokïi iegûto sirdskaiðu gadîjumâ;
Trombembolija plauðu artçrijas sistçmâ (stumbra, galveno zaru, sîko zaru);
Embolijas lielâ asinsrites loka artçrijâs;
Aortas atslâòoðanâs;
Akûta asinsvadu mazspçja (kolapss, ìîbonis) u.c. ;
Elpoðanas orgânu sistçmas traucçjumi:
Hroniska obstruktîva plauðu saslimðana,
Akûtas pneimonijas, to sareþìîjumi;
Akûta elpoðanas mazspçja;
Bronhiâlâ astma, ieilgusi lçkme, astmâtiskais stâvoklis;
Pneimotorakss, tâ veidi;
Asins spïauðana, plauðu asiòoðana;
Akûta balsenes tûska;
Sveðíermeòi augðçjos elpoðanas ceïos;
Elpceïu obstrukcijas sindroms u.c.;
Akûtas infekcijas un seksuâli transmisîvâs slimîbas:
Gaisa pilienu infekcijas (gripa un citas);
Akûts, hronisks tonsillîts, paratonsillârs abscess;
Difterija, tâs sareþìîjumi;
Zarnu vîrusinfekcijas, pârtikas toksikoinfekcijas, dizentçrija, salmonelloze, botulisms, vçdertîfs, ðigellozes;
Vîrusu hepatîti, to sekas,
Karantînas, seviðíi bîstamâs infekcijas (holçra, mçris, Sibîrijas èûla, hemorâìiskie drudþi u.c.) un brûèu infekcijas;
Neiroinfekcijas (meningokoku infekcija, çrèu encefalîts un citi vîrusu encefalîti), poliomielîts, Laima slimîba, trakumsçrga;
Stinguma krampji;
Transmisîvâs infekcijas, malârija;
18
Jersinioze, pseidotuberkuloze, leptospiroze;
HIV, AIDS;
Sifiliss;
Gonoreja, gonorejas pelvioperitonîts;
Tuberkuloze, tâs neatliekamie stâvokïi;
Kaðíis.
Akûtas íirurìiskas slimîbas:
Akûtu vçdera dobuma orgânu saslimðanu diferenciâldiagnostika;
Akûts peritonîts;
Akûta un hroniska kunìa un divpadsmitpirkstu zarnas patoloìija (èûlas slimîba, tâs sareþìîjumi, perforâcija, penetrâcija, asiòoðana, pilorostenoze, akûta kuòìa dilatâcija), barîbas vada plîsumi;
Gremoðanas trakta apdegumi ar skâbçm un sârmiem;
Akûts apendicîts, periapendikulârs infiltrâts;
Zarnu necaurlaidîbas veidi, îpatnîbas daþâda vecuma grupâs;
Apzaròa asinsvadu tromboze un embolija;
Aknu kolika, akûts un hronisks holecistîts, mehâniskâ dzelte;
Akûts un hronisks pankreatîts;
Trûces, iekðçjâs un ârçjâs, to iesprûðana;
Gremoðanas trakta sveðíermeòi;
Akûta ekstremitâðu iðçmija;
Apakðçjo ekstremitâðu vçnu saslimðanas;
Mastîts, abscess, flegmona, sepse, osteomielîts u.c.;
Traumatiski bojâjumi un nelaimes gadîjumu sekas:
Vçdera dobuma slçgti un vaïçji, parenhimatozo un dobo orgânu bojâjumi;
Krûðu kurvja orgânu vaïçjie bojâjumi;
Kombinçtu traumu vadoðâ bojâjuma noteikðanas principi vçdera un krûðu dobuma traumu gadîjumâ;
Ekstremitâðu kaulu lûzumi un meþìîjumi, to sareþìîjumi;
Atslçgas kaula un lâpstiòas kaula lûzumi un meþìîjumi, to sareþìîjumi;
Aukðþokïa un apakðþokïa lûzumi un meþìîjumi;
Muskuïu, cîpslu, perifçro nervu bojâjumi;
Mugurkaulâja traumatiskie bojâjumi;
Galvas un muguras smadzeòu traumas;
Ieguròa kaulu un orgânu bojâjumi;
Galvas un muguras smadzeòu traumas;
Íermeòa daïu traumatiska amputâcija;
Asiòoðanas apturçðanas pagaidu metodes;
Cietuðo ðíiroðanas un evakuâcijas principi masveida nelaimes gadîjumos, ievainojumu raðanâs mehânismi un to klasifikâcija;
Cietuðo transportçðanas un imobilizâcijas veidi traumu gadîjumos, pirmâ palîdzîba un neatliekamâ medicîniskâ palîdzîba, tâs apjoms parastos un
19
katastrofu medicînas apstâkïos;
Traumatiskais ðoks;
Kombinçtâs traumas, politraumas, to îpatnîbas vecuma grupâs, vadoðâ bojâjuma noteikðanas principi;
Termiskie bojâjumi;
Brûces, palîdzîbas sniegðanas principi pirmsstacionâra etapâ;
Desmurìija;
Ilgstoðas saspieðanas sindroms;
Auss, deguna, balsenes, trahejas un bronhu sveðíermeòi u.c.;
Uroìenitâlâs sistçmas traucçjumi:
Akûta urîna aizture, urînpûðïa katetrizâcija;
Nierakmeòu slimîba, nieru kolika;
Akûts, hronisks pielonefrîts, paranefrîts;
Akûts un hronisks glomerulonefrîts;
Akûta un hroniska nieru mazspçja, oligûrija, anûrija;
Urçmiskâ koma;
Akûti vîrieðu dzimorgânu iekaisumi;
Parafimoze, priapizms;
Nieru, urînpûðïa un urînvadu traumas;
Ârçjo dzimumorgânu traumas;
Kombinçtâs urînpûðïa un ieguròa traumas;
Mikrohematûrija un makrohematûrija;
Uroìenitâlâ trakta sveðíermeòi;
Akûta ginekoloìiska un dzemdîbu patoloìija:
Akûtas sievieðu dzimumorgânu iekaisîgas saslimðanas;
Olnîcas plîsums;
Ârpusdzemdes grûtniecîba;
Kriminâls aborts;
Spontâns aborts;
Grûtniecîbas toksikozes, preeklampsija; eklampsija;
Priekðlaicîgas dzemdîbas;
Dzemdîbas ârpus stacionâra;
Neatliekamâ medicîniskâ palîdzîba jaundzimuðajam un dzemdçtâjai;
Jaundzimuðâ atdzîvinâðana un dzîvîbas funkciju novçrtçðana pçc Apgares skalas;
Dzemdes plîsums;
Dzemdes asiòoðana;
Asiòoðana placentârajâ un pçcdzemdîbu periodâ;
Placentas priekðguïa, normâli piestiprinâtas placentas priekðlaicîga atslâòoðanâs;
Sievieðu dzimumorgânu audzçju izsaukti akûti sareþìîjumi;
Traumatisms dzemdniecîbâ un ginekoloìijâ;
Metroendometrîts, peritonîts, sepse, septisks ðoks;
Tromboflebîti, trombembolijas ginekoloìijâ un dzemdniecîbâ;
Akûti psihoneiroloìiski traucçjumi:
Komatozo stâvokïu vispârçja diagnostika un
20
diferenciâldiagnostika, komas skala;
Akûti smadzeòu asinsrites traucçjumi, klasifikâcija, diferenciâldiagnoze;
Akûti galvas smadzeòu un muguras smadzeòu un to apvalku iekaisuma slimîbas;
Smadzeòu tûska;
Muguras un galvas smadzeòu tilpuma procesi;
Mugurkaulâja deformçjoðâ spondiloze, radikulîti;
Krampju sindromi, epilepsija, epileptisks stâvoklis;
Alkoholisms, alkohola delîrijs;
Toksikomânijas, narkomânijas, abstinences sindroms;
Akûtas psihozes;
Psihopâtijas, depresijas;
Psihoemocionâlais sindroms, tâ robeþstâvokïi;
Akûta psihoneiroloìiska palîdzîba bçrniem;
Akûtas acs un tâ piedçkïu, auss traumas, sveðíermeòi;
Bçrnu un zîdaiòu veselîbas problçmas:
Zîdaiòu baroðanas principi;
Rahîts;
Krampji bçrna vecumâ;
Spazmofîlija;
Hipertermija, toksikoze, eksikoze;
Bçrnu infekcijas: masalas, masaliòas, skarlatîna, vçjbakas, garais klepus, epidçmiskais parotîts;
Elpoðanas orgânu neatliekamâ patoloìija bçrniem;
Sirds un asinvadu sistçmas neatliekamâ patoloìija bçrniem;
Neatliekamâs íirurìiskâs patoloìijas îpatnîbas bçrnu vecumâ;
Neatliekamâ medicîniskâ palîdzîba traumatisku bojâjumu gadîjumos bçrniem;
Neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas farmakoterapija bçrniem;
Hematoloìiski, endokrinoloìiski traucçjumi, redzes un dzirdes orgânu traucçjumi:
Ançmijas (dzezs deficîta, makrocitârâ, hemolîtiskâ, aplastiskâ);
Hemofîlija;
Cukura diabçts, komas, kas saistîtas ar cukura diabçtu;
Vairogdziedzera saslimðanas;
Angîna, tâs komplikâcijas;
Paratonsilârs abscess;
Akûts laringîts, balsenes stenoze;
Akûts vidusauss iekaisums;
Glaukoma.
Vitâlo funkciju traucçjumu diagnosticçðana un novçrðana notikuma vietâ
Paplaðinâta dzîvîbas funkciju uzturçðana:
Terminâlie stâvokïi un sirds – plauðu reanimâcija,
RAN îpatnîbas daþâdâs vecuma grupâs,
Klîniskâs un bioloìiskâs nâves pazîmes un kritçriji,
21
Efektîvas RAN kritçriji,
Vispârçjâs intensîvâs terapijas (IT), reanimâcijas (RAN), paplaðinâtâs kardiopulmonâlâs reanimâcijas (PKPR) metodes:
Narkozes un elpoðanas aparâti, RAN un IT palîglîdzekïi, neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas apstâkïos lietojamie inhalâcijas un neinhalâcijas anestçtiíi,
Plazmas aizvietotâji un dezintoksikâcijas lîdzekïi,
Defibrilâcija, elektroimpulsa terapija, sirds elektrostimulâcija,
Kardiopulmonâlâs RAN farmakoterapija,
Plauðu mâkslîgâ ventilâcija un palîgventilâcija,
Konikotomija, traheostomija, trahejas intubâcija
Intensîvâ terapija masîvas asiòoðanas gadîjumâ.
Intensîvâ terapija un reanimâcija elektrotraumas gadîjumâ.
IT un RAN asfiksijas (nosmakðana, noslîgðana, strangulâcija) gadîjumâ
IT un RAN galvas smadzeòu traumas, epileptiskâ stâvokïa, meningoencefalîta gadîjumos.
IT un RAN pie akûtâm saindçðanâm.
Ârstçðana ar antidotiem.
Intensîvâ terapija un reanimâcija akûtu saindçðanos gadîjumos ar:
Fosfororganiskiem savienojumiem,
Miega, sedatîvajiem lîdzekïiem,
Narkotiskajâm vielâm,
Skâbçm, sârmiem,
Hlorçtiem ogïûdeòraþiem,
Tvana gâzi, alkoholu un tâ surogâtiem,
Smagiem metâliem,
Augu indçm, sçnçm,
Methemoglobînu veidojoðâm un hemolîtiskâm indçm,
Indîgo èûsku kodieni.
Ðoki, veidi, diferencçta ârstçðana,
Intensîvâ terapija akûtas nieru mazspçjas gadîjumâ.
Intensîvâ terapija neatliekamo stâvokïu gadîjumâ endokrinoloìijâ (cukura diabçts, tireotoksikoze, virsnieru mazspçja)
Neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas pirmsstacionâra etapa organizâcijas principi;
NMP darba organizâcijas principi lielu katastrofu un masveida nelaimes gadîjumu apstâkïos;
NMP brigâþu personâla funkcionâlie pienâkumi;
NMP pirmsstacionâra etapa palîdzîbas apjoms slimajiem un cietuðajiem;
NMP darba organizâcijas principi ârkârtçju medicînisku situâciju gadîjumos;
Jçdziens par katastrofu medicînu;
Tehniskais un medicîniskais NMP brigâþu ekipçjums;
22
Slimnieku un cietuðo transportçðanas veidi un indikâcijas;
NMP personâla darba taktiskie, organizatoriskie un tiesiskie aspekti;
NMP personâla taktika kriminâla rakstura gadîjumos;
NMP personâla taktika darbâ ar pacientiem apreibuma stâvokïos;
NMP personâla taktika darbâ ar pacientiem ar psihiskâm un psihosomâtiskâm saslimðanâm;
Medicînas çtikas un deontoloìijas principi NP pirmsstacionâra apstâkïos;
Cietuðo ðíiroðanas principi;
NMP radiâcijâ cietuðajiem;
NMP íîmiskajâs katastrofâs cietuðajiem;
Obligâtâs prasîbas Neatliekamâs palîdzîbas iestâdei un NMP transporta lîdzeklim
Sadarbîbas principi ârkârtas situâcijâs ar glâbðanas dienestu, ugunsdzçsçjiem, policiju, KMC,
Starptautiskâs kardiopulmonâlâs reanimâcijas un neatliekamâs kardioloìiskâs palîdzîbas vadlînijas
Profesijas standarta izstrâdes darba grupas sastâvs:
• Ieviòa Alka – RÂMPS galvenâ ârsta vietniece medicînas jautâjumos;
• Vija Grigale – LR NMP un KM asociâcijas valdes locekle;
• Helçna Vçvere – Latvijas feldðeru asociâcijas prezidente;
• Sarmîte Villere – KMC speciâliste;
• Maija Kazia – R1MS izglîtîbas metodiíe;
• Inese Ozoliòa – MPIC izglîtîbas metodiíe.
Profesijas standarta eksperti:
• U.Lîkops, LR Veselîbas ministrija, valsts sekretârs;
• U.Kalniòð, Latvijas Ârstu biedrîba, Sertifikâcijas padomes priekðsçdçtâjs.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 01:55
TIEM KAS TIKAI SĀKA LASĪT ŠO FORUMA TĒMU: Droši variet sākt lasīt no 3 lpp.
Ar cieņu Raimonds




Bet Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kāpēc koledžām mācīt tādas programmas, ar
> ko pēc tam ārpus Latvijas neko neisāksi?
> Neiesaku nevienam mācīties ko tādu.
------------------------------------------------------

Atbilde:
Par to arī rakstam! Cik redzam 2012/2013 mācību gadam vienā koledžā pieteicās tikai 113 cilvēku, kaut gan normāli pieteikumu skaits ir ap 148 cilvēkiem! Uzskatu, ka mēs esam labi padarījuši skaidrošanas darbu mūsu līdzcilvēkiem, lai tie neizdarītu kļūdu izvēloties studēt neperspektīvu kvalifikāciju Ārsta palīgs.

Šo darbu vajag obligāti turpināt un skaidrot cilvēkiem kas viņus sagaida pašlaik. Ceru tas veicinās mācībasiestādes arī iesaistīties Ārsta palīga profesijas modernizācijas pasākumos. Jo sakarā ar demografisko situāciju valstī viņiem var aptrūkties studētgribošie, prastāk runājot varēsim sākt par kādas Koledžas konsalidāciju. Protams, ka es to negribu, tā pat kā negribu klausulē dzirdēt no viņu puses monologu dialoga vietā...Tas nav pareizi kungi in dāmas!

Specialitāte Ārsta palīgs vajadzīga, viņa ir laba un moderna, bet to jāmodernizē. Mēs esam Eiropā! Nevar likumā teikt, ka Ārsta palīgs dara to pašu ko dara māsas, bet nedot Medicīnas māsas kvalifikācijas apliecinošos dokumentus. Latvija nevar aizverties savā čaulā no Eiropas dzīves reālijām, tas kas notiek pašlaik ir arī pretrunā ar direktīvām. Kurās skaidri teikts, ja problēmas ir - tās jārisina, lai nodrošinātu brīvo tirgu (tai skaitā darbatirgu). Ja nekas Latvijā nemainīsies, būs jāpadomā kam uzrakstīt skaistu vēstuli ar situācijas pārskatu, lai viens otrs Latvijā dabūtu pa "Kumpolu". :)

Tapēc gribu parādīt vienu jauku statistikas lietu, no vienas tiešām jaukas un labas koledžas, kura cenšās pat pelnīt naudiņu attīstībai šajos grūtajos laikos.


,,Ārstniecība” (Ārsta palīgs)
----------------------------------------
Reflektantu konkurss 2012./2013. akadēmiskajā gadā
,,Ārstniecība” 71 (budžeta vietas) / 14 (maksas vietas),
Pieteikumu skaits - 113
Konkursa attiecība - 1,6
--------------------------------------

Pieteikumu skaits sākot no 2010 gada.

2010 gads - 147
2011 gads - 149
2012 gads - 113

-----------------------------------------------------------------------------------
-----------------------------------------------------------------------------------

Grādu vai kvalifikāciju ieguvušie
---------------------------------------------
,,Māszinības’’
2012 gads - 84 (53,85%)

,,Ārstniecība”
2012 - 72 (46,16%)

Aptuvenās izmaksas uz vienu diplomētu specialistu, vadoties tikai pēc finansējuma 2012 gadam, - 5000Ls (aptuveni pieci tūkstoši Ls).
-----------------------------------------------------------------------------------
-----------------------------------------------------------------------------------

2012. gada budžets
---------------------------------------------------
Ieņēmumu daļā - 1 020 126.77 Ls
Dotācija augstākai izglītībai - 677 530Ls
Dotācija profesionālajai izglītībai (māsas palīgi) - 76 351
Pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - 147 677,54
Saņemtie transferi - 25 950
ES finansējums - 43 003,23
Ilgtermiņa aizņēmums no... 49 602,00
------------------------------------------------------------------------------------
------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------


1 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sanāk, ka ārsta palīga profesija Latvijā ir
> sliktāka par Māsas! Traki, traki, lai gan
> nosaukums jau skan daudzsološi, bet realitātē
> tas ir atkritumu savācējs :( Skarbi.
----------------------------------------------------------------------

Atbilde:
Pati par sevi Ārsta palīga izgltba nav slikta, teiktu pat unikāla, to tikai jāpielāgo esošām realitātēm (iestāšanos Eiropas savienībā) jo pašlaik uz Eiropas fona ir skaidra problēma ar Juridisko profesijas aspektu. Un tieši tas visu labo ideju ap Ārsta palīga izglītību grauj līdz pamatiem un Ārsta palīga diploms nav derīgs ne Latvijai (ja cilvēki grib strādāt ne tikai NMP, armijā, doktorātos...) un protams Ārsta palīga diploms neder Eiropai. Pasaule mainījās, bet profesijas regulējums palika, pēc būtības, 1997 gada līmenī. Jāmaina. Jābūt moderniem.

Tādas (pēc būtības) specialitātes Eiropā ir, kā pierādījums - Latvijas Universitāte reizi veica pētījumu un atzina, ka tajā pašā Somijā ir līdzīga specialitāte - Ensihoitaja. Bet somi saviem dot zem šitā te nosaukuma diplomus ar Medicīnas māsas ierakstu un attiecīgi reģistrāciju medicīnas reģistrā (Valvira). Latvija var viegli izdarīt to pašu, jo pozitīvs piemers ir te pat blakus. Ārsta palīga mācību programmā vajadzēs izdalīt stundas
māszinības modulim, lai viss būtu skaisti un saprotami (māsas prakses un specifiskie māszinības teorijas. Citiem vārdiem izdalīts modulis, bet lielākā dāļa no tā visā arī pašlaik tiek pasniegts. Vienkārši to skaidri nevar saskatīt starp kopējā teorētiskā un praktiskā materiāla segas, kaut ko arī japievieno. Jāpalielina prakses (minimāli).

Pēc būtības, visu lielāko teorētisko daļu var iekļaut ar grāmatu kura bīja izdota priekš pārkvalifikācijas programmas kursiem Ārsta palīgs - Māsa (linki ir apakšā). Un mācības pēc šitās te grāmatas jav esošiem Ārsta palīgiem ir aprobētas un 99% no viņiem nokārtojuši kursus bez problēmām. Un pēc kursa beigšanas Ārsta palīgiem piešķira māsas reģistrācija Latvijā, bet neizsniedza diplomus. Bet tieši diploms ir jautājuma stūrakmenis. Es pats beidzu tos kursus un esmu reģistrēts kā medicīnas māsa Latvijā. Viena problēma, izziņa ir izziņa un tas nav diploms un Eiropai neder.

Saprotiet, pašlaik viss ir. Kvalitāte ir. Laba specialitāte ir. Ārsta palīgi jav pašlaik mācās to lielāko daļu no tā ko pasniedz māsām (minimāli). Viss ir. To tikai jāsaslēdz vissu kopā, jāsakrto! Pat likums ir - Ārstniecības likums. Un tur par vissu ir minēts. Kurš ko dara un ko spēj. Neko nevajag te izgudrot. Viss ir gatavs. Vajadzīgi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos!

Protams arī jādot esošiem Ārsta palīgiem iziet diplomu pielīdzināšanu un dot tos māsas diplomu klāt, pie esošā Ārsta palīga diploma, pēc minimālām prasībām. Juridiski izlocīties var! Un daudzi no Ārsta palīgiem gatavi pat maksāt!!!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Grāmata (divas daļas) no pārkvalifikācijas programmas Ārsta palīgs-Māsa
1. http://www.talakizglitiba.lv/sites/default/userfiles/file/MPIC%2027.pdf
2. http://www.talakizglitiba.lv/sites/default/userfiles/file/MPIC%2028.pdf
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Spēkā esošā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ārstniecības likums
VII nodaļa
Māsas un ārsta palīga profesija
45.pants. (1) Savā profesijā atbilstoši kvalifikācijai māsa:
1) veic pacientu aprūpi;
2) piedalās ārstniecībā;
3) vada pacientu aprūpes darbu;
4) nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos;
5) veic profesionālās izglītības darbu.
(2) Ārsta palīgs veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, kā arī izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstēšanu.

Likums stājas spēkā 1997.gada 1.oktobrī.
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis



Edited 4 time(s). Last edit at 18.12.2013 02:42 by Dr.asist. Raimonds.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 12:22
Gribeeju piebilst, ka shogad aarsta paliiga nodalju atjauno arii Bulduru med. koledzja ( bijusii 2 medskola)
Pati feldshera izgliitiibu ieguvu shajaa skolaa, bet nu jau 9 gadus nestraadaaju mediciinaa... Vai ir iespeejams atgriezties? Ja ir, kaa?
Jau ieprieksh paldies.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 12:28
Jusu diploms cik saprotu nav zaudejis nekadu speku. Jums jaatjauno reģistraacija un jaiet stradat. Vienigais ka jus busiet ka otrais nummurs. Stradasiet zem sertificeta specialista. Pectam jau varesiet sertificeties un iegut tiesibas stradat patstavigi. Ja iekartoties amata kur nav tiesa darba ar cilvekiem, administrativais darbs, funkcionari, noliktavas, aptiekas u.t.t., tad jau neko vispar nevajag pieradit. Nekadu problemu cik saprotu.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.12.2012 03:14 by Dr.asist. Raimonds.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 13:07
Paldies!
Mazliet shaubos par ,,atlikushajaam,, zinaashanaam. Vai Jums ir zinaams kaads gadiijums, ka peec tik ilgas pauzes shaads feldsheris ir panjemts darbaa Â.P.?
Îsteniibaa- labraat pamaaciitos, bet kur?
Un vai nav diivaini, ka maasaam ie iespeeja ieguut bakalaura graadu un studeet neklaatienee, bet feldsheriem nav. Laikam tik taalu nav aizdomaajushies. Stulbi!!! Nav izaugsmes iespeejas. Taapeec daudzi pamet mediciinu, arii es.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 17:19
Ja es zinu gadijumu kad cilveks atgriezas medicina pec loti ilga partraukuma. Bet ne uz atro palidzibu. Paslaik macas psihologos.
Par atro palidzibu - paslaik uz atras palidzibas ta trukst cilveku ka nem visus kurus var panemt. Pat medicinas masas nem. Jo personala trukst. Un tuvakaja laika uzlabojumu nebus. Vienigais pirms iet kur stradat, izpetiet darba apstaklus un stacijas vaditaja marazmatisma stavokli. Viens otrs ir mums baigi vecs un kaskigs.
mazdakteris
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 18:49
Visu cienu Dr.asistentam Raimondam.Kur vins izrok tos palagus.Baidos,ka parstradasies un mes zaudesim vertigu informacijas avotu.Visu to labako.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 21:25
Saprotu, ka Â.P patreiz smaga situâcija.
Bet nevar tachu peec 9 gadu paartraukuma taa -bez jebkaadiem kursiem sperties uz Â.P. Vai tieshaam alga ir tik nieciiga, ka njem visus peec kaartas.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 21:27
Var, var. Tikai atshkjiriibaa no situaacijas iestaadee kaads laicinjsh (no paaris reizeem liidz trim gadiem) buus jaastraadaa sertificeeta speciaalista vadiibaa.
Re: Dr.asist. Raimondam!
05.02.2005 21:51
Paldies par atbildi. Sapratu, ka buus jaamaacaas darba gaitaa. Un kuru apakshstaciju Juus ieteiktu? Jaa, un atvainojos, bet kaada ir alga feldsherim uz 1 slodzi?
Re: Dr.asist. Raimondam!
06.02.2005 15:21
Kur iet konkreti - to jums teikt paslaik nevaru jo esmu izbraucis no valsts un atgriesties nedomaju.
Cik zinu algas ir nekadas vispar - uz atras palidzibas ap 100Ls uz rokam. Atkarigs no pilsetas. 25 Ls turp surp lietas butibu nemaina. Apbrinoju jusu velmi iet stradat tiesi uz atro palidzibu ))). Pajautajiet Ineshukam labak par alternativam iespejam )))
to Mazdakteris - ))))))))))))))))))))))))



Edited 1 time(s). Last edit at 13.12.2012 03:15 by Dr.asist. Raimonds.
Re: Dr.asist. Raimondam!
06.02.2005 19:58
Paldies par vairaakkaarteejaam atbildeem!
Es tikai nesapratu, vai aarsta paliigam skaitaas augstaakaa med.izgliitiiba?? (med. 05-02-2005. 01:48 saciija: "Kas ir arsta paligs? Tas ir specialists ar (jau) ar audstako med. izglitibu 1. limena. Paslaik tiek planots uznemt med.skolas vairak cilveku jo specialitate ir deficita.")
Un skatoties uz to visu apjomu aizdomaajos, kaa tas taa, ka aarsta paliigu paspeej sagatavot 3 gados, bet aarstu 6+3lidz5...

Kaada ir ikdiena, maacoties med.skolaa? No riita liidz vakaram? Latiinju valoda arii?
Re: Dr.asist. Raimondam!
09.02.2005 13:12
Vai aarsta paliigam skaitaas augstaakaa med.izgliitiiba?? (med. 05-02-2005. 01:48 saciija: "Kas ir arsta paligs? Tas ir specialists ar (jau) ar audstako med. izglitibu 1. limena. Paslaik tiek planots uznemt med.skolas vairak cilveku jo specialitate ir deficita.")

Kaada ir ikdiena, maacoties med.skolaa? No riita liidz vakaram? Latiinju valoda arii?
mazdakteris
Re: Dr.asist. Raimondam!
09.02.2005 14:35
Pagaidam skaitâs vidçja speciâlâ.Tur jau tas stulbums.Tevi uzòem ar 12 klaðu izglîtîbu un liel zubrîties,kâ nenormâlam 3,5 gadi.Anatomija un farmakoloìija caur latîòu valodu.Par to jau rakstîju.Morgs,anatomikums,prakse.Dzîvi cilvçki. Un pçc visa tâ murga vidçjâ speciâlâ izglîtîba.Bet pagaidâm tev ir tiesibas rakstît receptes un zinâmâ mçrâ,ja nav ârsts nozîmçt terapiju.Tagad plâno pirmâ lîmeòa augstâko izglîtîbu. No rîta lîdz vakaram? To ir grûti izstâstît.R1Medskolâ uzvilksi savas èîbiòas ,balto halâtu un jozîsi pa lekcijâm,kâ skolâ.Tikai neviens nediktçs.Lasîs lekcijas ,kâ unversitâtç.Târad kaut kas vidçjs starp skolu un unversitâti.Vakaros zubrîsi kaulus,muskuïus ,nervus latîòu valodâ,tad infekcijas ,iekðçjâs slimîbas,neiroloìiju,psihiatriju,fizioloìiju,stomatoloìiju,saskarsmes psiholoìiju,bçrnu slimîbas,âdas slimîbas vençriskâs slimîbas.Ginekoloìija,dzemdniecîba.Tur daþi puiði ieraugot ,ka bçrniòð dzimst ìîbst nost.Visu jau nenosauksi.Tad sanitâra prakse,podiòus ar kakuciòâm nçsasi,uz labaratoriju skriesi.Tad prakses slimnîcâs pa visu Rigu jozîsi,tad âtrâ palîdzîbâ bez maksas bomþus staipîsi .Visbeidzot ,ja visu to izturçsi ,valsts eksâmeni. Un tad darbs trîs maiòâs lai visus galus savilktu kopâ. Uh! Nu kâ? Vai vçl gribi iegût Dr.asistenta izglîtîbu.
Re: Dr.asist. Raimondam!
09.02.2005 18:03
"Nu kâ? Vai vçl gribi iegût Dr.asistenta izglîtîbu"

Tas, par ko es domaaju, ir 3,5 gadi 6+ gadu vietaa. Un taapeec es shobriid gribu sho izgliitiibu. Varbuut ir kaut kas, ko es neieraugu un nesaprotu??
Re: Dr.asist. Raimondam!
09.02.2005 22:49
Jaamaacaas ilgaak par aarstu, bet perspektiiva ar labaaka kaa aarstam, ne kaa feldsherim. Ljoti ierobezhotas darba iespeejas, ne privaatprakses patstaaviigas, ne kaa. Muusu laikos viirietim (shkjiet esat viirietis) nav labaakaa izveele, manupraat.
Re: Dr.asist. Raimondam!
09.02.2005 23:10
Visiem maniem kursabiedriem naacaas atstaat feldshera darbu, jo viirietim ir jaauztur gjimene. Un ja veel arii sieva ir medikjis... vaajpraats!
Re: Dr.asist. Raimondam!
10.02.2005 19:08
Hmmm. Kaada Juusupraat ir AP naakotne? Aatrajos straadaas aarsti vai feldsheri?
Re: Dr.asist. Raimondam!
10.02.2005 20:13
Nu, muusu apstaakljos man personiigi vairaak pienjemams ir modelis ar aarstiem. bet kaut cik labi nokomplekteeti shtati ir tikai Riigaa. Citvien ir taa, ka nav pat neviena aarsta.
Re: Dr.asist. Raimondam!
11.02.2005 00:35
Perspektiva - skatoties ka notiek seit (ne Letvija) arsti uz brigades ir loti liels retums. Arstu maz, jamaksa tiem daudz. Vienigais ka uz medicinas helekopteriem gan visur arsti ir.
Tuva perspektiva - arsta paligs uz brigades bus, arstu skaits samazinasies. Talaka perspektiva (tikai manas domas, balstoties uz ES praksi) - arsta paligs klus par vienigo kas reali stradas uz atras palidzibas + ka paligs tam bus iedota medicinas masa vai izveidos kadu jaunu profesiju kura ir zemaka par masinu, piebazis galvu tam minimasinam ar neatliekamo palidzibu. Autovaditajus domaju gan ar laiku ari iznems no apgrozibas, bet tas notiks attala perspektiva, kad algas bus labas un uz atriem ies stradat viriesi, ka tam ari jabut, nav tas nekads sieviesu darbs. Policija sievietes maz brauc patulesana. Atras palidzibas darbs daudz jau neatskiras. Laika jautajums. Vel drosi vien varetu daleji apvienot ugunsdzesibas dienestu ar atro palidzibu, jo tiek ekonomets daudz naudinas uz administrativam lietam un izdevumiem uz eku uzturi, bet tas bus pec gadiem 10-15 gadiem, vai vel velak, bet ka ta bus nesaubos. Ar laiku varetu nomainit ari specialitates nosaukumu. Jo pasreizejs ir, teiksim maigak - nekorekts.

Vel domaju ka pasreizejo sertifikacijas, resertifikacijas kartibu ari mainis un driz. Jo vina ir absurda, absurda pret esoso realo situaciju valsti. Specialistu nav, bet daudziem esosiem nakas stradat uz brigadem ka 1.Nr. bez sertifikatiem, jo vienkarsi nav kam braukt.

P.S
Vel obligati ievedis tadu prasibu ka brunuvestes uz atras palidzibas. Neticiet? Bus, bus. Man ari sakuma acis izlida kad ieraudziju ))).



Ziòojums rediìçts (11-02-2005 00:55)
Autors:

Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 20 pieskaita 1?
Ziņa: