Labdien!

Iespējams un it kā visdrīzāk māti laidīs ārā no pshiatriskās slimnīcas tuvākā nākotnē. Latvijā ir iestādes, kas specializējas tādu cilvēku aprūpē?

Īsāk sakot, lai nav jāraksta gara drāma, mamma ir ļoti jūtīga, viss ātri apnīk, impulsīva, pīpē, dzer kafiju, bieži kļūst agresīva, ja nav pa prātam apkārtējo uzvedība. Ielika būrī, jo kaimiņam rokā ieskaldīja ar cirvi. Nu mamma ir bijusi traka vētra cik vien sevi atceros, lai neteiktu vairāk. Saka, ka nedzers zāles, kad viņu izlaidīs..

Kopmītnēs ar sveštautiešiem negribas viņu vienu atstāt, ka nesataisa ziepes.. Ja visi viņu klausītu, tad jau miera vējos, bet kāda iespēja, ka būs tāda savstarpēja pielāgošanās?

Īstenībā esmu izmisumā. Varbūt ar' ka tajās kojās zvaigznes sastājušās visas savās vietās un jau gaida viņu, bet katram gadījumam varbūt ir tādas iestādes Latvijā, varbūt ārzemēs, kas auklējas ar niķīgajiem? Par miljonu saprotams, ka ir, bet neko vairāk par 700 eur mēnesī nevaru atļauties.

Ir vismaz viens variants, kur pajautāt kādus pacientus pieņem.
http://rpnc.lv/arstnieciba-un-aprupe/ilgstosa-sociala-aprupe/

Liecies tacu miera!

Paldies par atbalstu.

Man nevajag nekādu pansionātu!!!

Zive ir mirusi. Izdarīja pašnāvību. Nošāvās.

Ivaram atkal šizofrēnijas lēkme. Savas fantāzijas vairs no realitātes neatšķir.

RIP Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Zive ir mirusi. Izdarīja pašnāvību.
> Nošāvās.

ka tā.

Rip, lai vieglas smiltis!

Man mātes māsa bija psihiski slima, visu bērnību viņas klātbūtnē dzīvoju ar bailēm, viņa bija agresīva psihopāte, ņēma nazi rokās vicināja, laidās no mājām un kakāja uz ielas, taisīja kaunu mums visiem, nācās vest uz psiheni, vēlāk pēc gadiem aizsūtījām uz Liepājas pusi tur bija iestāde neatceros kāda, kas uz mūžu paņem tādus slimniekus. Kad paziņoja, ka mirusi viņa, mēs jau sapratām, ka nozāļoja tā ka sirds apstājās, jo kaps jau priekš viņas bija izrakts, kad ieradāmies slimnīcā. Tākā ziniet tagad ir tādas iestādes kuras nozāļos tevi līdz nāvei!