The Cynics were an influential group of philosophers from the ancient school of Cynicism. Their philosophy was that the purpose of life was to live a life of Virtue in agreement with Nature.

"Cynicism ... was originally the philosophy of a group of ancient Greeks called the Cynics, founded by Antisthenes... The Cynics rejected all conventions, whether of religion, manners, housing, dress, or decency, advocating the pursuit of virtue in a simple and unmaterialistic lifestyle..."

veel par vaarda izcelsmi:

"The name Cynic derives from the Greek word for Dog (Greek: kyôn, genitive: kynos), a Cynic declared that "other dogs bite their enemies, I bite my friends to save them."[

bet muusdienaas tikai saprot sho te peedeejo:

"Currently, the word 'cynicism' generally describes the opinions of those who maintain that self-interest is the primary motive of human behaviour, and are disinclined to rely upon sincerity, human virtue, or altruism as motivations."

arvien biezhaak ir noveerojams, ka sveshvaardus definee peec kaut kaadiem stereotipiem, bet nevis saakotneejaas izcelsmes. tas rada paarpratumus.

wikipedia, protams, nav tas visgudraakais avots, tachu ieskatu taa sniedz.

liidz ar to, pa manam, cinisms ljoti labi iederas dveeselisko procesu sakopshanas jautaajumos, jo liek cilveekam buut pasham.

...runceniit, preciizi...izraadaas, ka maajas peliiteem dumalka vietaa...nja...:)

Cinisms (gr. kynismos) - bezkaunîba, nekaunîba, rupja valsirdîba, izaicinoði nicinoða izturçðanâs pret vispârpieòemtâm tikumîbas un pieklâjîbas normâm. Sveðvârdu vârdnîca.

Runcene Wrote:
-------------------------------------------------------
> arvien biezhaak ir noveerojams, ka sveshvaardus
> definee peec kaut kaadiem stereotipiem, bet nevis
> saakotneejaas izcelsmes. tas rada paarpratumus.

Visiem vârdiem laika gaitâ mainâs nozîme un lietojums - paplaðinâs, saðaurinâs u.c... Cilvçkiem palaikam ir grûti to pieòemt, it îpaði, ja viòi nejauði "atklâj" kâda vârda (it îpaði sveðvârda vai termina) izcelsmi jeb etimoloìiju; vârda sâkotnçjo, vçsturisko nozîmi.
Ir tâda parâdîba, ko valodniecîbâ sauc "etymological fallacy" ('etimoloìiskâ maldîðanâs') - sabiedrîbâ valdoðs maldîgs uzskats, ka vârda senâ, pirmâ nozîme ir tâ "îstâ, pareizâ" nozîme, un ka vârda lietoðana mûsdienâs pieòemtajâ nozîmç ir kïûda... :)

untranslated Wrote:
-------------------------------------------------------
> Visiem vârdiem laika gaitâ mainâs nozîme un
> lietojums - paplaðinâs, saðaurinâs u.c...
> Cilvçkiem palaikam ir grûti to pieòemt, it îpaði,
> ja viòi nejauði "atklâj" kâda vârda (it îpaði
> sveðvârda vai termina) izcelsmi jeb etimoloìiju;
> vârda sâkotnçjo, vçsturisko nozîmi.
> Ir tâda parâdîba, ko valodniecîbâ sauc
> "etymological fallacy" ('etimoloìiskâ maldîðanâs')
> - sabiedrîbâ valdoðs maldîgs uzskats, ka vârda
> senâ, pirmâ nozîme ir tâ "îstâ, pareizâ" nozîme,
> un ka vârda lietoðana mûsdienâs pieòemtajâ nozîmç
> ir kïûda... :)



redz, it kâ lielâkajai daïai tas zinâms (mçs taèu nedomâjam , ka 'stimuls' ir bikstâmâ nûja), bet tomçr daþiem smadzençs ieklemmçjas kâda kaut kur lasîta vârda sâkotnçjâ nozîme, un viss, ne uz priekðu, ne atpakaï.
starp citu, daþu vârdu nozîme ir mainîjusies pçdçjo 20 gadu laikâ, bet kur nu vçl par tûkstoðiem runâjot.

uh...

es paseedeeshu malaa un paskatiishos, kaa ar shito sveshvaardu vaardniicas formuleejumu kaads dabuus sekkmiigu ieskaiti filozofos...

a kaapeec mainaas? m?

shitajaa gadiijumaa, piemeeram? jaa, cinikju skola bija mazliet ekstreema varbuut, bet vinji bija mekleetaaji.

sava celja ieshana nekad nav bijusi ieredzeeta no tiem, kas grib dariit taa, kaa visi liidz shim ir dariijushi. es te nerunaaju par kaadu izaicoshu izlekshanu vai sarkanas lupatas vicinaashanu visiem gar degunu...

te bija runa par pieejaam psihologjisku probleemu gadiijumos. pilns forums pierakstiits, jo cilveeki nezina, ko dariit, kaut arii senajaas filozofijas skolaas sen jau ticis uzsveerts -- esi tu pats... ljauzhi ir domaajushi jau pirms mums.

iz manas pieredzes ir taa, ka visaa lielajaa ideju klaastaa kaut kas buus taads, kur noies klikshkjis arii man. kaut kas jau vienreiz buus atrasts un saprasts.

Patiesîbâ jau ikvienâ vârdâ konkrçts cilvçks var ielikt savu jçgu sapratni par to... piemçram, es cinismâ redzu filozofiju, Plants bezkaunîbu, utt. :D

taa jau arii notiek, bet, peetot senaas filozofijas skolas un ideju veesturi, esmu paarsteigta, cik daudz tur aizmirstu labu ideju. aiz to redzu, ka ir ljoti svariigi un veertiigi atgriezties pie pirmavotiem, jo veelaak tam nosaukumam uzbaazh virsuu kaut ko pilniigi kleinu.

Cik attîstîtai ir jâbût iekðçjai takta sajûtai, lai bûtu "esi tu pats" un pie tam neuzkâptu uz nerva saviem tuvâkajiem. Viena lieta it turçties pie savas parliecîbas diskusijâ, pavisam cita ir sadzîviskâs lietâs. Mans dzçrâjkaimiòð ir tik liels pats, ka tâlâk nav kur.

strawberry
Es bez komentâriem ierakstîju definîciju no vârdnîcas. Tu manâ tekstâ ieliki savu jçgu. Demagogija? Par to grieíi arî bûs padomajuði un izteikuðies

Plant, bet vai tas neatbilst arî tavâm domâm? Nu tâ, godîgi? Ja nç, tad sorry.

Ïoti daudzas lietas un jçdzieni pat manas dzîves laikâ mainîja savu nozîmi un jçgu. Un tas ir normâli. Tâpçc es noteikti nepieturos pie lietu pirmatnçjâs jçgas. Ja konkrçti par cinismu, tad nedomâju, ka gluþi bezkaunîba, bet pofigisms gan. Tâpçc arî uzskatu, ka "normâlos" apstâkïos tâ ir aizsargreakcija. Bet nu var gadîties arî smagâki gadîjumi. Bût ciniskam ir vieglâk nekâ bût blakus ciniíim

...ne par baltu velti kaa piemeeru mineeju baabeles torni kaa arii - atvaino un piedod...ja kaada no karojoshajaam jumpravaam vareetu sakariigi paskaidrot kaapeec pareizticiigie savos dievkalpojumos tomeer pieturaas pie vecaas valodas un izteiksmes formaam...
...pazinja, atbraucis no servisa, pazinjoja - mashiina bremzhu kluchi dirsaa...nja...

nu jâ, un katoïi pie latîòu valodas

...plant, pareizi dari, ka nepiepuulee savu galvinju...nevajag gan...
...vieglaak imiteet plashu redzesloku un domaashanu, atgremojot citu uzspiesto...

pofigisms kaa reiz ir tas, kas rada visaadas probleemas, kuru deelj ljaudis meklee ripas, psihologus un terapeitus. to sauc arii savaadaak, bet po narodnomu tas vareetu buut pofigisms. pofigiska attieksme pret sevi. likumsakariigi, ka ari pofigiska attieksme pret citiem. tas iet roku rokaa. un ir taa aizsargreakcija.

bet ar aizsargreakcijam arii ir taa diivaini. to gandriiz vienmeer traktee kaa kaut ko sliktu vai vismaz vaajuma izpausmi, bet pofigisms pret sevi izniicina jebkuru prasmi sevi aizsargaat. ir svariigi prast gan par sevi paruupeeties un sakopt svas bruuces, gan arii novilkt robezhas.

un par pareizticiibu...

simboli, simboli un veelreiz simboli... viss rituaals ir vieni simboli, kas noraada uzkaut ko reiz bijushu vai vismaz uz to, kas ir pienjemts, ka taa ir bijis. laiku pa laikam televiizijaa, raadot pareizticiigo dievkalpojumus, kaads priesteris komentee, to, kas notiek, jo nezinaataajs bez vinja paliidziibas neko nevar saprast. ir svariigi saglabaat simbolus, jo simbols dod iespeeju komuniceet ar taadu realitaati, ko nevar nekaa savaadaak satvert. ja kaut kas tiks mainiits vai modernizeets, ljaudis apjuks un neguus sev to, ko bija mekleejushi, naakdami uz bazniicu.

tas, kas tiek sanjemts ar simbola starpnieciibu, nav ieguustams nekaadaa citaadaa celjaa.

tam tad arii kalpo religjija. zinaamaa meeraa arii maaksla.

paliek vien jautaajums par to, ko kuram vajag sanjemt. un tad vinjsh izveelas peec taa, ko sirds vinjam saka -- jaa, sheit es kaut ko sanjeemu...

Runcene, vajadzîgs veselîgs pofigisms. Arî pret sevi. Daþkârt pârâk nopietni sevi uztverot var rasties problçmas.
Attiecîbâ uz aizsargreakcijâm, kad reiz virtuâli sarunâjos ar kâdu psihoterpeitu, viòð man nepârtraukti jautâja: Vai tu tagad aizsargâjies? It kâ tas tieðâm bûtu kaut kas slikts. Tâ kâ aizsargâðanâs ir psihoterapeitu termins. Neviens, kas nebûs ticies ar kâdu psihoterapeitu, i neiedomâsies, ka aizsardzîba ir slikta. Te arî redzams, cik viegli psihoterapeita viedokli var pieòemt par savçjo un pat nenojaust par to.
Attiecîbâ uz simboliem- simboli ir kâ atslçga, kas palîdz piekïût citai realitâtei. Izmantojot simbolus, tas ir vieglâk, bet tas ir iespçjams arî bez tiem. Simbolu maiòa ir apgrûtinâjums tiem, kas tâ arî neiemâcâs paskatîties dziïâk, bet citâdi, nav svarîgi simboli, svarîgs ir nodoms.

mhm... tagad mees ieguustam briinishkjiigu materiaalu, lai debateetu par to, kas ir veseliigs pofigisms, bet esmu pienjeemusi vismaz savai lietoshanai, ka saprotu, ko Tu ar to domaa, un man jaasaka, ka es domaaju taapat.

par aizsargaashanos...
plants jau laikam nav gaajusi pie pst... bet tieshi vinja to piemin kaa ne visai slaveejamu paraadiibu. vismaz es taa saprotu.

es lasiiju Tavu virtuaalo sarunu ar to psihoterapeitu... es to uztveru kaa vinju zhargonu, un vinji nebuut nedomaa, ka tas ir tikai slikti. vismaz konkreetajaa sarunaa tas nebija manaams. vinjsh tieshi akcenteeja, ka Tev sheit nebuut nav jaaizklaajas. vinjsh Tevi provoceeja uz izklaashanos, bet Tu vinju pasuutiiji, ko vinjsh visnotalj atziniigi noveerteeja.

te arii var runaat par "lumpenizaaciju", ko dazhi shajaa forumaa it biezhi piemin. ir ljaudis, kas ne vella neaizstaavas un ir "lumpenizeejushies", bet citi vaiga sviedros puulas, lai jamie vienreiz to iemaaciitos.

nevirtuaalajaa videe itin biezhi teevi to maaca saviem puikaam.

un par simboliem...
ir tautas, ljauzhu grupas, dzimtas un gjimenes, kuru religjijaa simboli ir ljoti dzilji un paariet uz risinaajumu ljoti, ljoti pakaapeniski... un nevar teikt, ka vinji luukojas sekli. taas ir lietas, kas dzilji saaudushaas ar kultuuru etc. un nav taa vienkaarshi dalaamas.

ja Tu vareetu parunaat ar kaadu vienkaarshu nekomercializeejushos un nepolitizeejushos pareizticiigo priesteri kaadaa pavisam nedizhaa saadzhaa...



Edited 1 time(s). Last edit at 20.01.2008 18:10 by Runcene.

Jâ, interesanti, Runcene, ko katrs salasa un sajût lasot citu sarunas. Ja tajâ sarunâ zemteksti bija tâdi, tad man jâsaka, ka es neko tâdu tur nesalasîju:-))) Ne es pasûtîju, ne arî jutu atzinîgu novçrtçjumu (pie kam, par kaut ko tâdu man nebija ne domiòas prâtâ :P)
Attiecîbâ uz simboliem es domâju kaut ko citu. Teiksim, cilvçks velk simbolu - krustu. To darot viòam ir doma par kaut ko konkrçtu- vai apstiprinâjumu, vai paklausîbu Dievam, vai savienoðanos, etc. Bet var arî nevilkt to krustu, bet vienkârði realizçt to ar savu domu. Tieði tâpat simboli var bût vârdi. Tos pasakot rodas noteiktas sajûtas, bet, ja cilvçks ir sapratis to bûtîbu- viòam teikt tos vairs nevajag. Ar to es domâju- paskatîties dziïâk. Sekli- tas manuprât ir vienkârði veikt darbîbas, zinot, ka tâ notiek zinâmas lietas, vai tâ jâdara, bet neiedziïinoties, kâpçc tas tiek darîts.

...maza pieziime...mazs beerns kaa cinisma kvintesence...laika gaitaa vecaaki ar varu vai viltu salauzh siici, iemaaca vinju melot, izlociities, liekuljot...un sauc to par audzinaashanu...

par simboliem mees katra mazliet par savu...

madcynics iemineejaas par pareizticiigajiem... daudzas dievkalpojuma sastaavdaljas tauta vnk veero... taa ir kaa izraade manaa uztveree, kad tiek atgaadinaatas kaadas konkreetas lietas no Biibelee aprakstiitajiem notikumiem, kas pauzh kaadu ideju... izraade ne shaa vaarda ironiskajaa noziimee, kaa to biezhi (gana pamatoti) attiecina uz organizeeto bazniicu.

muusdienaas turp aizstaigaa ljaudis, kas ir pat neticiigi, kur nu veel kristieshi, bet tas ir iespaidiigs dievkalpojums ar senu valodu, audiaalais kombinaacijaa ar vizuaalo... ir gan vizuaalie, gan audiaalie ljaudis... taatad tur kaut ko sanjem visi... dazhi tur iegriezhas, lai padomaatu, jo katram tak ir briizhi, kad jaapadomaa... un katrs ir veidots savaadaak. taatad domaajamajos briizhos dara kaut ko taadu, ko cits varbuut nedara.

tas, ka tur meedz doties arvien vairaak latvieshu, liecina par to, ka konkreetaa vide un atmosfeera vinjus kaut kaa uzrunaa. latvieshu pagaanismaa arii bija daudz uzskataamu simbolu.

nedomaaju, ka tas liecina par to, ka nav dziljuma, jo man shkjiet, ka tiem cilveekiem tie nav vnk pliki rituaali.

"plants jau laikam nav gaajusi pie pst... bet tieshi vinja to piemin kaa ne visai slaveejamu paraadiibu. vismaz es taa saprotu" ðo es nesapratu. Vai domâts, ka es neatzîstu to kâ metodi? Nu tâ nu gluþi nebûs. Kaut aiz tâ vienkârðâ iemesla, ka neviens no man zinâmajiem cilvçkiem psihoterapeitu nav apmeklçjis un man lîdz galam nav noformulçts savs viedoklis. Es vienkârði nezinu. Tâ ka diez vai nosodu.

Vide (dievkalpojums vai baznîca) kâ palîglîdzeklis, lai cilvçks varçtu sajust pats sevi (vai Dievu)? Rituâls, droði vien, ir tas, kas to palîdz izdarît. Bet tad, ja cilvçks saprot ðâ rituâla jçgu, tad viòð to var izdarît pats, bez ðiem palîglîdzekïiem (ja iet dziïâk). Sanâk gandrîz kâ ar psihoterapiju, vai ne? Kad cilvçks saprot, kas un kâ darbojas, viòam psihoterapeits vairs nav vajadzîgs. Tad, iespçjams, ir svarîgi, kâ psihoterapeits prot strâdât ar simboliem, lai cilvçks spçtu atrast sevî konkrçtâ brîdî vajadzîgo.
Bet laikam pareizticîgo baznîcâ rituâls atver cilvçkâ kaut ko, kas ïauj dziedinât dvçseli. Luterâòu dievkalpojumâ es neko tâdu nejutu. Bet vispâr bûtu interesanti apskatîties kâ tas notiek pareizticîgajiem:)

plant...

ne par psihoterapiju runa, bet par aizsargaashanos... vai Tu domaa, ka tas vienmeer slikti?

jaa, strawberry, interesantas lietas seezh tajos simbolos. un veel ir svariigi, lai cilveeks atrastu tieshi saveejos. tad viss notiek.

plants

tas bija par aizsargaashanos, ne par psihoterapiju...

Dieviò tçtît, tâtad par aizsargâðanos. Cilvçks nevar staigât pa pasauli ar atârdîtu dvçseli. Vienmçr atradîsies kâds, kas gribçs tai uzspïaut. Gribot, negribot, aiz gara laika vai paða iedomâs. Sargâ sevi pats un dievs tevi sargâs. Lîdzekïus izvçlas sev saprotamus un pieejamus. Kas tur ko atbalstît vai nosodît. Tâ ir.

ir gan, jaa...

Runcene Wrote:
-------------------------------------------------------

> jaa, strawberry, interesantas lietas seezh tajos
> simbolos. un veel ir svariigi, lai cilveeks
> atrastu tieshi saveejos. tad viss notiek.

Cilvçks var pats izdomât savu simbolu un tad to lietot.

plants Wrote:
-------------------------------------------------------
> "plants jau laikam nav gaajusi pie pst... bet
> tieshi vinja to piemin kaa ne visai slaveejamu
> paraadiibu. vismaz es taa saprotu" ðo es
> nesapratu. Vai domâts, ka es neatzîstu to kâ
> metodi? Nu tâ nu gluþi nebûs. Kaut aiz tâ
> vienkârðâ iemesla, ka neviens no man zinâmajiem
> cilvçkiem psihoterapeitu nav apmeklçjis un man
> lîdz galam nav noformulçts savs viedoklis. Es
> vienkârði nezinu. Tâ ka diez vai nosodu.

gluþi manas domas, bet , pasarg Dievs, ja ðajâ forumâ mçìina izprast psihoterapiju (bet izpraðana nav bez ðaubîðanâs)........................:)

strawberry Wrote:

>
> Cilvçks var pats izdomât savu simbolu un tad to
> lietot.


ne tikai, cilvçkam VAJAG izdomât savus simbolus un tos lietot - tâdus, kuri ir visvairâk piemçroti viòa bûtîbai.