Esmu ïoti bailîga, manî iekðâ bieþi vien ir tads kâ trauksmes stâvoklis. Un vçl es ðausmîgi baido no citu cilvçku agresijas, ne tikai fiziskas bet varî piem. ja paceï uz mani balsi, tad liekas ka palieku kâ mazs pârbijies câlis. Un nepatîkami ir tas ka cilvçki to redz un izmanto. Nezinu ko lai daru?

Izlasi Kurpatova grâmatu "Lîdzeklis pret bailçm". Varbût kaut kas noder. Tâ ir latvieðu valodâ arî.

man ariib ir bailes! bailses kad kaut kas nenotiek! bail, kad ar kmaniem tuvajiem var kaut kas notikt, bail lidot ar lidmashiinu, vienai bail braukt ar mashiinu, bail kaut kur iet vienai vai arii ar kaadu! bailes1 es nezinu kaapeec ir taadas bailes!

Mçìinâsu iegâdaties ðo grâmatu. Es reizçm domâju, ka cilvçki bieþi vien cenðo iebaidît un valdît par otru, tas ir pretîgi. Nesaprotu kâpçc viòi to dara.

man bija bail no telefona zvaniem, daudz nepatîkamu, arî traìisku ziòu tika saòemts, tad sâku apzinâti lietot vairâk telefonu, tâpat vien papïâpât, ko agrâk nekad nedarîju, nesen konstatçju, ka telefona zvans vairâk manî nerada trauksmi.....
tev jâmçìina iebaidît citus:), vismaz eksperementâli:)

ore,

Tev driizaak jaadomaa, kaapeec Tu baidies...
cilveeki ne tikai censhas iebaidiit viens otru, bet dara veel daudzas citas pretiigas un ljaunas lietas. par citiem nav veerts tik daudz domaat, paaraak daudz laika un energjijas izshkjiediisi. par sevi jaadomaa.

iisos vaardos, bailju gadiijumaa der darbiiba 2 frontees. saakumaa vnk jaatreneejas bailes neizraadiit, nomierinaaties. neviens jau nezina, kas Tev iekshaa notiek. otraa fronte, kas buus ilgterminjaa, ir taa, ka jaasaprot, kaapeec Tu baidies. kaapeec ir trauksme. daudz buus jaastraadaa ar sevi... jaaatrod metodes, kas Tev shajaa procesaa der un paliidz.

var analizçt, bet tas neko neatrisina, atrisina tikai rîcîba, konkrçtâk, rîcîbas maiòa.
ðo lietu esmu stâstîjusi daudziem cilvçkiem, bet ïauþi ir ïoti inerti.
tâtad - tev jâmaina sava uzvedîba, pilnîgi vienalga kâ , bet maini - izturies citâdâk, kâ iepriekð un tad skaties , kas no tâ iznâk. EKSPEREMENTÇ!

dari to, ko no tevis vismazâk gaida. Dzîve ir viena liela íçdes reakcija - nereti iesâkot ar kâdas mazas jomas sakârtoðanu, pozitîvas pârmaiòas notiek visâs jomâs.

analiize paliidz nonaakt pie logjiska secinaajuma, ka shiis bailes ir iracionaalas. logjiskais cecinaajums, kas ieseezhas smadzenees, panaak to, ka trauksmainaas reakcijas vaajinaas vai zuud. iz manas pieredzes.

man nav tâdas pieredzes. es analizçju, zinu, bet tas neko neatrisina. Mçìinot savu domâðanu apstrâdât ar loìiskiem pamatojumiem, nekas nemainâs. Manas bailes nerodas prâtâ, diemþçl.
Varbût citiem citâdâk.

he, atcerçjos, ka esmu slavena ar savu drosmi un bezbailîbu:)))
ko gan es varu pateikt par bailçm...? :)

tas process ir mazliet savaadaaks, manupraat. taa ir apzinjas un zemapzinjas komunikaacija.

Ar mani ir ta ka nesen saku stradat, pirmo reizi! Un darbaa nespeju uznjemt kritiku, kau kaut ko neesmu pareizi izdarijusi un ta talak. Ja esmu kludijusies, tad nevaru pienemt to ka mana vaditaja mani lama, jutu ka palieku sarkana un saku tricet un nespeju nekadi tikt tam pari :( Un si sieviete kura ir mana vaditaja nezelo skarbus vardus un nevis pamaca no kludam bet nopel, turpereti darbs man loti patik, bet so kritiku(reizem pamatoto, reizem nepamatoto) es nespeju pienemt, pec tam vel ilgi jutos slikti!

P.S. man ir ari nopietnas veselibas problemas un si lamasana ir tikai minus manai veselibai, bet ka lai rikojas? Darbs ta ir nepieciesams :(

Vçl ir laba grâmata Valçriam Siòeïòikovam "Potçðana pret stresu jeb Psihoenerìçtiskais Aikido". Tur ir tâda shçma, ka cilvçki jûtas kâ upuri, vai kâ varmâkas utt. Bailes no agresijas un no tâ, ko cilvçki teiks- tâ ir upura loma. To vajag mçìinât pârveidot. Vispâr jau ir tâda interesanta lieta, ka cilvçki instinktîvi sajût otra vâjâs vietas un tikpat instinktîvi metas virsû. Ja Tu pamainîsi kaut ârçji ðîs bailes (kaut vai asi atcçrtot), situâcija var mainîties.

pilns ts draamas trijstuuris veel ietver arii glaabeeju - tresho figuuru.

vismaz anglju val. daudz info netaa par "drama triangle". ljoti plashi pielietota metode, lai saprastu sevi shaadaas situaacijaas. latviski veel arii Rudziisha BENDES MEITIÒA un VIÒAS TÇVS.



Edited 2 time(s). Last edit at 10.02.2008 16:16 by Runcene.

es nopirku kurpatova graamatu '' liidzeklis pret baileem'' , lai gan mekleeju vinja graamatu par vegedistoniju. lasot graamatu par baileem ur ir aprakstiits kaads vispaar ir un kas ir bailes. izlasot graamau jau vien labaak nepaliks, tur ir daudzi prakstiskie uzdevumi kurus ir jaaveic pasham, bet graamata paliidz tos atkodeet, taadeejaadi daudz ko uzzinot par savaam baileem.

shkjietamas bailes, kuras itkaa netraucee dziivot (pimeeraam, nespeeja pateikt juutas vaardos, bailes no citu izsmiekla) agri vai veelu noved pie kkaa nelaaga

manu praat manaa gadiijuma bailes un nespeeja noveda pie citaam baileem un diemzheel arii pie vegedistonijas

Runcene, Siòeïòikovam ir cits skatîjums. Rudzîtim ir tikai faktu konstatâcija, bet Siòeïòikovam reâli ieteikumi, ko darît visâdâs situâcijâs (starp citu tas, ko es te sâkumâ mçìinâju izdabût no visiem pst mîïiem). Tie ir arî Kurpatovam. Un tas ir tas, kas bez fakta un cçloòa apzinâðanâs ir visvairâk vajadzîgs.

reaali ieteikumi ir visiem kognitiivi-biheivioraalajiem terapeitiem. tas ir uzreiz redzams, panjemot jebkuru no vinju graamataam, bet savu nostaaju un saprashanu par sho te paudu blakusteemaa. taas ir pavaargraamatas, savaa laikaa deriigas un izmantojamas.

Dziilju terapeiti neko citu bez faktu konstataacijas neuzrakstiis, jo vinju ideja ir, lai katrs atsevishkjs indiviids pats atrod to, kas vinjam vajadziigs.

Ideja, ta ideja, jautâjums kâ tâ strâdâ. Es sevi par cirvîti arî neuzskatu, bet tomçr man patîk palasît gudras grâmatas ar visâdiem ieteikumiem, tad jau manas smadzenes saðíiro, kas der un kas nç:) Pie tam dzîve ir îsa, atliek apbrînot tos, kas vçlas terapiju pusmûþa garumâ.

man situaacija ir taada

riit man ir jaadodas uz skolu, bet ir nedaudz bail, jo skolaa seezhot maaciibu stundaas, man peedeejaa laikaa biezhi saakas visaadi trakumi, itkaa reibst galva, taada jokaina sajuuta galvaa, galiigi nav speeka un negribaas neko dariit, te peekshnji ir auksti, te karsti, katraa zinjaa tas ir ljoti nepatiikami un ljoti mokoshi noseedeet un iztureet visu to dienu. man uz skolu sanaak braukaat ar autobusiem, arii autinjos shad un tad uznaak liidziigas sajuutas. manu praat shiis sajuutas rodas jo man ir bailes, ka neuznaak shiiss sajuutas, un ja es baidos, taa tad es par to domaaju un protams ka domaajot par to man shiiis sajuutas saakas. censhos saprast lasiito Kurpatova graamataa par baileem, kas un kaapeec man taadas vispaar ir un protams, censhos pildiit vinja ieteiktos psihoterapijas panjeemienus, bet tam ir vajadziigas dazhas dienas, nez jaaieveero visi nosaciijumi un redz kas sanaak, ir diezgan interesanti visu to palasiit, cerams ka izdosies realizeet to dziivee

Umpaci, un tas viss ir VD? Tev nav nekâdas citas kaites? Vai ir pârbaudîts?

paarbaudiijis neesmu, jo esmu 100% paarliecinaats ka neko neatradiis, jo savaadaak es to nevaru izskaidrot, kaapeec tas ir tieshi taadaas situaacijas, nevis seezhot maajaas pie TV vai sportojot, un ir arii bijis iemesls lai izveidotos VD

Sanâk, ka nervi netur paugstinâtas spriedzes situâcijas? Bet varbût kaut kas tos nervus netur, citâdi nebûtu tâds VD vispârçjs uzplaukums ...èipsu, kolas un fast food laikmetâ...

piemeer no manas dziives

man kaadu meenesi nebija bijushi VD simptomi, ja nu vieniigi es kaadreiz par tiem iedomaajos. parasta normaala diena skolaa, pienaak starpbriidis un dodos uz skolas kafeiniicu eest pusdienas. pusdienas labas, garshiigas. eeshanas laikaa saaku justie taa jociigi, saskrien siekalas mutee, itkaa reibst galva un ir galiigi shvaki. tomeer paeedu liidz galam, ieeju klasee un apseezhos, mutee saak skriet siekalas, liekas ka tuliit vemshu. aizeju uz tualeti, bet vemiens nenaak. neko. seezhu stundaa un ceru ka neapvemshos vai arii nepgjiibshu jo ir taads kaa spiediens galvaa. veel saak sirds dauziities, gribaas itkaa izprasiities no stundas un aiziet uz tualeti, bet negribaas celties, bai ka pagjiibshu. taa nu iztureejo to sundu, pateicu solabiedram ka doshos maajaas, jo nejuutos labi! leenaam pieceljos, izeju no klases, sirds dauzaas, aizeju uz garderobi panjemu virsdreebes un dodos aaraa no skolas, ticis aaraa no skolas teritorijas, peekshnji juutos labi! nav vairs nelabumu, nav spiediena galvaa, sirds arii pukst itkaa normaali. vareetu doties atpakalj uz skolu, bet es tach teicu ka nejuutos labi, tas buutu jociigi ja peec 5 minuuteem atgrieztos. aizgaaju maajaas, viss kaartiibaa, paeedu, nekaadu nelabumu nav. viss ir kaartiibaa. vakaraa pirms guleet ieshanas iedomaajos '' un ja nu riit atkal man paliek slikti'' protams, slikti man jau palika tad kad par to iedomaajos.

aizmiegu, no riita pamostos, ir ok. braucu uz skolu, ir ok. arii pirmaas stundas skolaa ir ok, tuvjas pusdienu starpbriidis, saakas taads kaa nemiers, nedaudz slikta duusha, bailes iet eest, jo bail ka vareetu izvemties un atkal buutu nelabi. bet lieta ir taa ka es nemaz neesmu bijis pusdienaas... kur tad ir logjika? vakar eedu un bija slikti, shodien veel pirms eeshanas ir slikti.

tad nu taa laikam ir viena no taam lietaam ar ko ciinos, ar baileem NO BAILEEM. veel nekas nav noticis, bet man jau ir bail ka notiks :( gruuti to sev iestaastiit, taapeec, man shiis peedeejaas dienas ir skolaa diezgan gruutas, dazhaas stundaas ir galiigi traki, negribaas ne celties, neko dariit. ir pat taa ka es jau pirms visaam stundaas esmu izdomaajis, kur es klasee seezhu un vai ja man paliks slikti vai paspeeshu izskriet no klases. sanaak taa ka es baidos no baileem, kuras man vienreiz ir bijushas un tagad man no taam ir atkal bail, lai gan nav bijis reaals iemesls, man ir bail no taam baileem kas bija pirmo reiz


tagad lasu Kurpatova graamatu par baileem, tieshaam ceru, ka tur mineetie psihoterapijas panjeemieni, man paliidzees, gruuti taa maaciities skolaa, man shis ir peedeejais gads vidusskolaa, un gribaas to pabeigt ar labaam atziimeem, lai veiksmiigi vareetu turpinaat savu dziivi, un shiis bailes mani traucee to dariit. es ticu un ceru ka buus labi

Kas notiek, ja Tu skolâ neçd?

nu tad an ruuc veeders stundaaas :D

nee bet ja noietni, tad nezinu, ieprieksheejos vidusskolas gadus es smeekjeeju un starpbriizhos nevis gaaju pusdienaas bet gaaju uzpiipeet, bet kad paraadijaas pirmie VD simptomi (tas bija okobrii un tad veel nezinaaju kas ir VD), tad nometu piipeeshanu, jo domaaju ka taa sirds dauziishanaas ir no smeekjeeshanas, bet kad pagaaja meenesi un nesmeekjeeju, bet slikti bija tik un taa tad sapratu ka pie vainas ir kas cits

tad kad piipeeju tad es skolaa neeedu, cik starpbriizhos ejot smeekjeet pirku kkaada bulcinjas utt

bet tagad esmu pieradis eest skolaa pusdienas un tas ir daudz labaak, nekaa par to 1 ls nopirkt cigareshu pacinju., es pat nezinu kas notiek kad, needu, droshi vine jau ka nekas, bet tie sliktumi man ir arii pirms eeshanas

bljin, zini kaa ir, jo es vairaak lasu to Kurpatova graamatu, jo vairaak saprotu, ka tas ir no baileem un tieshi tas ka es no taam visu laiku beegu, bet no baileem nevar aizbeegt


katraa zinjaa, es noteikti shajos peedeejos komentaaros varbuut izsakos ljoti murgaini, bet lasot to graamatu esmu daudz ko sapratis, tik nemaaku to noformuleet

un es arii man liekas ka radu atbildi kaapeec tieshi skolas kafeiniica kljuva par vietu kur man paraadijaas shiis bailes...

shim staastam ir garsh un traks ievads, kas arii ir bailju un beeguljoshanas pilns.... taa tad, jaunajaa gadaa nakts klubaa iepazinos ar vienu meiteni no savas paraleelklases, kauns atziitie, bet biju taa piedzeeries ka knapi no jaunaa gada sagaidiishanas ko atceros. nu mees ar to meichu dancojaam, un laikam es pa paali biju apsoliijis ka es vinju uzaicinashu uz randinju un vinja piekrita. labs vakars, no riita pamostos, leenaam saaku atskaidroties, un saaku domaat, ko esmu dariijis atceros, sarunaaju randinju johaidii, man meitene ir jaaved uz randinju, man tach nekad nav bijis randinjsh, visu laiku esmu veiksmiigi no taa beguljojis ( atkal beegshana no baileem ) cereeju ka vinja varbuut buus aizmirsusi un nevajadzees nekur aicinaat, bet vinja atcereejaas un pat teica ka ljoti labraat ietu ar mani kkur. labs ir, domaaju ko dariit, taa kaa nauda, daudz nebija palikusi peec jaunaa gada tad sarunaajaam ka iziesim vienkaarshaa pastaigaaa. labs ir, beidzas ziemas briivlaiks, jaadodas uz skolu, bet nu ir taada jociiga sajuuta. taa meitene tach maacaas manaa skolaa, un ir logjiski ka es vinju varu satikt jebkuraa briidii, kaut vai nejaushi uzskriet virsuu. pats jociigaakais ir tas ka pirms tam, tos divus ar pusi gauds ko es maacos tajaa skolaa ( pamatskolu es beidzi citaa skolaa) esmu neskaitaamas reizes vinjai gaajis garaam, taa kaa nebijaam paziistami, tad neko nerunaajam vispaar neko, bet tagad, mees esam iepazinushies, lai gan tie apstaaklji prieksh iepaziishanas nebija tie patiikamaakie. es saaku satraukties no taa ka es vinju redzeeshu, man tagad buus vinjai jaasaka chau, noteiki jaaparunaajas. bet ko es teikshu, vai es neiskatiishos muljkjiigi ? labi, pirmaas divas skolas dienas es vinju nesatiku, tad nu meegjinaaju pildiit savu soliijumu, uzrakstiiju vinjai draugos, vai vinja neveelas iziet pastaigaaties, vinja piekrita, visu to laiku liidz randinjam bija taads nemiers, ko es teikshu, kaa buus utt tad nu sanjeemos un izgaaju aaraa, satiku vinju, nu taa kaa ieprieksh nebijaam runaajushies nemaz, tad bija gan man jociigi gan vinjai uzsaakt sarunu jo nezinaajam par ko viens ar otru vispaar varam runaat. bet nu pamazaam atraisiijos un saaku sarunu, tiesa gan taadu vispuseeju, bet nu labaaks nekas praataa nenaaca. vinja bija ar automashiinu, piedaavaaja pavizinaaties, nu taa mees vizinaajaamies, pa naksniigo pilseetu, tad noparkojaamies pielsteeas centraa un vnk teerzeejaam par visu kko, piemeeraam, muuziku, skolu, sportu utt, itkaa runaajam par daudz ko, bet svariigaako taa arii nepateicu, nu man ljoti gribeejaas pateikt, ka vinja man shkjiet simpaatiska, bet es nobiijos, nepateicu ( paraadaas atkal bailes, bailes no atbildes, bet kaa var buut bailes no atbildes, ja atbilde nemaz nav bijusi luuk, bailes no baileem )
taaa u vnk beidzaam teerzeet, atvadijaamies. es veel teicu '' chau, tad jau riit skolaa '' no vienas puses man bija prieks par sevi jo biju izpildiijis dzeerumaa dotu soliijumu !!!no otras puses - nobiijo, nepateicu ko gribeeju...
labi, pienaaca naakoshaa dienakl, skola, itkaa gribaas satikt meiteni, bet es kaa muljkjis, iedomaajaties ko es daru ? neko, pilniigi neko, vai arii pilniigi visu lai es vinju nesatiktu, starpbriizhos seezhu klasee, aatri paarskrienu no kabineta uz kabinetu. saprotiet, satikt gribaas, bet bail. no kaa? es nezinu, bail no baileem . kaa jau ieprieksh mineeju, atmetu smeekjeeshanu un regulaari saaku eest pusdienas. EEDNIICA, arii vinja tach ir cilveeks un noteikti ka grib eest! eedniica ir vieta kur mees noteikti sastapsimies. stulbi izklausaas, bet uz pusdienaam es gaaju ar baileem, ka satikshu vinju, lai gan patiesiibaa es to ljoti gribu. iedomaajieties mani..cilveeks kursh grib eest staav rindaa eedniicaa un visu laiku vaktee apkaarti vai tik vinja ar nav eednicaa. traki, nee STULBI!, taa nu doshanos uz eedniicu, man vairaak liidzinaajaas karagaajienam, es nezinaaju rezultaatu, satikshu vai nesatikshu vinju. njaa diezgan stulbi, lai gan pa skolu arii es taa laviijos. paaris reizes tiesa gan sanaaca garaam paiet vinjai skolaa, vinja vienmeer ir smaidiiga unarii kad mani ieraudziija smaidiija. es protams pateicu vinjai chau, un gaaju taalaak ar aukstiem sviedriem uz pieres un stipri pukstoshu sirdi. traka sajuuta. tajaa reizee kad mees tikaamies randinjaa, vinja man bija apsoliijusi izpaliidzeet anglju valodaa un iedod vinu savu darbu. man vinju ljoti vajadzeeja bet bija bail vinjai to prasiit. tad nu vinja man draugos uzrakstiija un uzprasiija vai man vajag to darbu. es teicu ka jaa. naakamajaa dienaa vinjq man skolaa pienaaca klaat ( es atkal biju itkaa ieliidis stuuri, lai mani nepamaniitu ) un iedeva darbinju, protams, pateici paldies. luuk un veel arvien es itkaa beeguljoju pa skolu. pa eedniicu un es nezinu kaapeec. tos ieprieksheejos divus ar pus gadus, gaaju garaama bez emocijam utt, bet tagad? es tach netaisos tagad peedeejaa agdaa mainiit skolu !

taa nu man liekas, ka esmu ieguvis shiis bailes, es zinu ka tas viss ir stulbi, bet man liekas ka shis ir iemesls, baileem skolaa, bet baileem par tikshanos utt man leikas ka man ir no ieprieksheejaas reizes ( manu praat staasts par to kaa es ieguvu VD ). saprotie, man ir shausmiigs kauns, ka man ir bail, man ir shausmiigs kauns ka taadu itkaa ''siikumu'' deelj ir taa viss sanaacis un ir tik traki.

es ljoti atvainojos, ka to visu rakstu sheit forumaa, Jums tas nemaz nav jaalasa, bet vidusskolaa maacijos psihologjiu ( reti apmekleeju taas nodarbiibas, un tagad nedaudz nozheeloju ), bet psihologjijaa, maaciija, ka to ko nevar dabuut arraa vaardos var likt uz papiira, varbuut paliek vieglaak, . iisteniibaa, neliels atvieglojums ir ka es to visu esmu uzrakstiijis.

dazhkaart man liekas ka es vnk vareetu uzrakstiit graamatu par savaam baileem, bet man galvaa ir bardaks un ir gruuti to sakaartot, lai veidotu sakariigu staastiijumu ( ja juus sho te izlasiijaat tad redzat kaads te ir bardaks )

shkjiet, ka ar sho es tekstu es vnk gribu izcelt Kurpaova teikto par baileem '' no vilka beegsi, laacim riiklee ieskriesi '' taa luuk ir sanaacis, es beegu, beegu beegu un joprojaam beegu no savaam baileem un kur esmu aizbeedzis,? nekur, pilniigi nekur. tik iestidzis purvaa no kura aaraa tikt ir gruuti, beegu no baileem un tagad esmu taads kaads esmu. beegshana nav atbilde, beegshana neko neatrisina, var beegt, bet nevar beegt muuzhiigi, agri vai veelu buus jaasatiekas ar savaam baileem


nu taa traki laikam sanaaca man shis te viss, bet varuut kaadaam ir liidziigi bijis

Es te vçljoprojâm lasu to Tibetas lamas grâmatu un tur ir tâda doma, ka bailes ir visâdas, bet beigu beigâs visas bailes reducçjâs uz bailçm kaut ko zaudçt. Varbût Tavas bailes ir bailes zaudçt paðcieòu vai kïût smieklîgam?

Un par bailçm ðeit ir teikts, ka pârvarçt tâs palîdz skaidras domas un stingra ticîba...
Interesanti vçl ir par to, kâda saistîba ir tam, kas notiek smadzençs un pârçjos orgânos. Man tas paðai bija atklâjums. Citçju:
"Austrumu ârsti uzskata, ka galvas un muguras smadzeòu darbîba lielâ mçrâ atkarîga no nierçm. Citiem vârdiem sakot, sekrçtam, ko ko izdala virsnieru dziedzeri un dzimumdziedzeri, ir nozîmîga loma, sintezçjot un uzkrâjot barîbas sulas, kas nervu sistçmai nepiecieðamas, lai vadîtu ðo savdabîgo valsti gan miera apstâkïos, gan laikâ, kad norisinâs nikni kari ar pçkðòi uzbrukuðajiem ârçjiem iemaidniekiem. Laiku pa laikam atgadâs pçkðòi un tik draudîgi notikumi, ka smadzenes spiestas dot virsnieru dzedzeriem steidzamas pavçles un nekavçjoties izsûtît karaspçku vai nu pret ârçju ienaidnieku, vai tâdçï, lai savestu kârtîbu valsts iekðienç. Un, ja izrâdâs, ka virsnieru dziedzeri nav spçjîgi veikt ârkârtçjos uzdevumus, smadzençs izceïas apjukums. Bet, kad valdnieks zaudç mieru, pârliecîbu par saviem spçkiem, sâkas îsts haoss..."
Bieþi vien tradicionâlâs medicînas metodes neuzrâda, ka nierçs vai virsnierçs ir kâds bojâjums, bet izrâdâs, ka tas jau ir.
Ðeit tiek ieteikti elpoðanas vingrinâjumi, un vingrojumi, var teikt garîga prakse, plus vçl veselîgs un konkrçtam cilvçkam piemçrots uzturs.
Ar to var saprast, kâpçc psihoterapija var zinâmâ mçrâ palîdzçt tam, ko sauc par VD. Jo tâ arî ïauj saprast sevi, sakârtot domas. Bet savâ ziòâ tâ ir kâ grâbstîðanâs pa tumsu- varbût trâpa, varbût ne...

zini kaa ir, varbuut, es esmu vnk paarlasiijies to graamatu par baileem, bet man liekas ka esmu naacis pie apzinjas, ka tas ko es kaadreiz uzskatiiju ka ir vienkaarsha negribeeshana vai nevareeshana, patiesiibaa ir bailes. bailes ka nesanaaks, vai neizdosies, lai gan es nezinu nemaz vai izdosies, es jau pirms darbiibas uzsaakshanas esmu izstraadaajis sev bailes, ka man nekas neizdosies, lai gan ja es meegjinaatu tad varbuut viss izdotos vnk iedeeaali. taadeejaadi sevi pirms laika baidot, esmu sevi novedis tik taalu

Strawberry tieshi ko Tu domaa ar pashcienjas zaudeeshanu ?
jaa ir gruuti stundaa, noseedeet, ja liekas ka pagjiibsi, jo tad automaatiski visa klase uz tevi skatiisies, tiks izsaukti aatrie, saskries visa skola, un peec tam kad atgrieziishos skolaa, tad visi noteikti uz mani skatiisies un tie kas mani nepaziist, paziis mani kaa chali kursh pagjiiba

shoriit pamodos un jau saaku baidiities no taa ka man skolaa vareetu palikt slikti, baidiijos baidiijos un jau pirmajaa stundaa, jutos slikti. iedzeeru tableti ''novo passit'' (neko stipraaku par shaadaam zaaliiteem dzert negribaas ) taa nu pamazaam nomierinaajos

shodien visu dienu pierakstu bailes, kuras man rodas, riit arii pierakstiishu un turpinaashu Kurpatova ieteiktu psihoterapijas metodi

Par paðcieòas zaudçðanu es domâju sakarâ ar to meiteni. Tu laikam gribi izskatîtioes kaut kâ savâdâk viòas acîs nekâ esi? Nu jâ, patiesîbâ tâ varçtu bût problçma daudziem.
Man patîk Kurpatova pieeja, bet varbût nevajag visu darît tieði tâ? Pie sevis izvçrtçt, vai tas Tev der vai nç? Kaut ko atmest, kaut ko pielikt klât?
Kurpatovs ir tâds pârliecinâts materiâlists, bet personîgi man ikdienâ palîdz tieði tâ doma, ka ir kaut kas augstâks par mums, uz ko païaujoties arî var iegût mieru- îpaði situâcijâs, kuras nevar ietekmçt. Es ar to nedomâju, ka jâiet uz baznîcu un jâlûdz Dievs (bet kâdam arî tas var palîdzçt). Païauties tas nozîmç arî ietekmçt situâciju ar savâm domâm, ka viss ir OK. Piemçram, pirms kâdas situâcijas, kas Tevi dara nemierîgu, Tu nodomâ, viss ir OK, es atbrîvoju savas domas un païaujos uz Visuma spçkiem. Zini, tas ïoti bieþi nostrâdâ. Pie tam, var vçl iztçloties, kâ viss notiek, un patieðâm viss ir OK. Ja neizdodas vienreiz, vajag mçìinât vçl, vai kaut kâ savâdâk.