nu tad an ruuc veeders stundaaas :D
nee bet ja noietni, tad nezinu, ieprieksheejos vidusskolas gadus es smeekjeeju un starpbriizhos nevis gaaju pusdienaas bet gaaju uzpiipeet, bet kad paraadijaas pirmie VD simptomi (tas bija okobrii un tad veel nezinaaju kas ir VD), tad nometu piipeeshanu, jo domaaju ka taa sirds dauziishanaas ir no smeekjeeshanas, bet kad pagaaja meenesi un nesmeekjeeju, bet slikti bija tik un taa tad sapratu ka pie vainas ir kas cits
tad kad piipeeju tad es skolaa neeedu, cik starpbriizhos ejot smeekjeet pirku kkaada bulcinjas utt
bet tagad esmu pieradis eest skolaa pusdienas un tas ir daudz labaak, nekaa par to 1 ls nopirkt cigareshu pacinju., es pat nezinu kas notiek kad, needu, droshi vine jau ka nekas, bet tie sliktumi man ir arii pirms eeshanas
bljin, zini kaa ir, jo es vairaak lasu to Kurpatova graamatu, jo vairaak saprotu, ka tas ir no baileem un tieshi tas ka es no taam visu laiku beegu, bet no baileem nevar aizbeegt
katraa zinjaa, es noteikti shajos peedeejos komentaaros varbuut izsakos ljoti murgaini, bet lasot to graamatu esmu daudz ko sapratis, tik nemaaku to noformuleet
un es arii man liekas ka radu atbildi kaapeec tieshi skolas kafeiniica kljuva par vietu kur man paraadijaas shiis bailes...
shim staastam ir garsh un traks ievads, kas arii ir bailju un beeguljoshanas pilns.... taa tad, jaunajaa gadaa nakts klubaa iepazinos ar vienu meiteni no savas paraleelklases, kauns atziitie, bet biju taa piedzeeries ka knapi no jaunaa gada sagaidiishanas ko atceros. nu mees ar to meichu dancojaam, un laikam es pa paali biju apsoliijis ka es vinju uzaicinashu uz randinju un vinja piekrita. labs vakars, no riita pamostos, leenaam saaku atskaidroties, un saaku domaat, ko esmu dariijis atceros, sarunaaju randinju johaidii, man meitene ir jaaved uz randinju, man tach nekad nav bijis randinjsh, visu laiku esmu veiksmiigi no taa beguljojis ( atkal beegshana no baileem ) cereeju ka vinja varbuut buus aizmirsusi un nevajadzees nekur aicinaat, bet vinja atcereejaas un pat teica ka ljoti labraat ietu ar mani kkur. labs ir, domaaju ko dariit, taa kaa nauda, daudz nebija palikusi peec jaunaa gada tad sarunaajaam ka iziesim vienkaarshaa pastaigaaa. labs ir, beidzas ziemas briivlaiks, jaadodas uz skolu, bet nu ir taada jociiga sajuuta. taa meitene tach maacaas manaa skolaa, un ir logjiski ka es vinju varu satikt jebkuraa briidii, kaut vai nejaushi uzskriet virsuu. pats jociigaakais ir tas ka pirms tam, tos divus ar pusi gauds ko es maacos tajaa skolaa ( pamatskolu es beidzi citaa skolaa) esmu neskaitaamas reizes vinjai gaajis garaam, taa kaa nebijaam paziistami, tad neko nerunaajam vispaar neko, bet tagad, mees esam iepazinushies, lai gan tie apstaaklji prieksh iepaziishanas nebija tie patiikamaakie. es saaku satraukties no taa ka es vinju redzeeshu, man tagad buus vinjai jaasaka chau, noteiki jaaparunaajas. bet ko es teikshu, vai es neiskatiishos muljkjiigi ? labi, pirmaas divas skolas dienas es vinju nesatiku, tad nu meegjinaaju pildiit savu soliijumu, uzrakstiiju vinjai draugos, vai vinja neveelas iziet pastaigaaties, vinja piekrita, visu to laiku liidz randinjam bija taads nemiers, ko es teikshu, kaa buus utt tad nu sanjeemos un izgaaju aaraa, satiku vinju, nu taa kaa ieprieksh nebijaam runaajushies nemaz, tad bija gan man jociigi gan vinjai uzsaakt sarunu jo nezinaajam par ko viens ar otru vispaar varam runaat. bet nu pamazaam atraisiijos un saaku sarunu, tiesa gan taadu vispuseeju, bet nu labaaks nekas praataa nenaaca. vinja bija ar automashiinu, piedaavaaja pavizinaaties, nu taa mees vizinaajaamies, pa naksniigo pilseetu, tad noparkojaamies pielsteeas centraa un vnk teerzeejaam par visu kko, piemeeraam, muuziku, skolu, sportu utt, itkaa runaajam par daudz ko, bet svariigaako taa arii nepateicu, nu man ljoti gribeejaas pateikt, ka vinja man shkjiet simpaatiska, bet es nobiijos, nepateicu ( paraadaas atkal bailes, bailes no atbildes, bet kaa var buut bailes no atbildes, ja atbilde nemaz nav bijusi luuk, bailes no baileem )
taaa u vnk beidzaam teerzeet, atvadijaamies. es veel teicu '' chau, tad jau riit skolaa '' no vienas puses man bija prieks par sevi jo biju izpildiijis dzeerumaa dotu soliijumu !!!no otras puses - nobiijo, nepateicu ko gribeeju...
labi, pienaaca naakoshaa dienakl, skola, itkaa gribaas satikt meiteni, bet es kaa muljkjis, iedomaajaties ko es daru ? neko, pilniigi neko, vai arii pilniigi visu lai es vinju nesatiktu, starpbriizhos seezhu klasee, aatri paarskrienu no kabineta uz kabinetu. saprotiet, satikt gribaas, bet bail. no kaa? es nezinu, bail no baileem . kaa jau ieprieksh mineeju, atmetu smeekjeeshanu un regulaari saaku eest pusdienas. EEDNIICA, arii vinja tach ir cilveeks un noteikti ka grib eest! eedniica ir vieta kur mees noteikti sastapsimies. stulbi izklausaas, bet uz pusdienaam es gaaju ar baileem, ka satikshu vinju, lai gan patiesiibaa es to ljoti gribu. iedomaajieties mani..cilveeks kursh grib eest staav rindaa eedniicaa un visu laiku vaktee apkaarti vai tik vinja ar nav eednicaa. traki, nee STULBI!, taa nu doshanos uz eedniicu, man vairaak liidzinaajaas karagaajienam, es nezinaaju rezultaatu, satikshu vai nesatikshu vinju. njaa diezgan stulbi, lai gan pa skolu arii es taa laviijos. paaris reizes tiesa gan sanaaca garaam paiet vinjai skolaa, vinja vienmeer ir smaidiiga unarii kad mani ieraudziija smaidiija. es protams pateicu vinjai chau, un gaaju taalaak ar aukstiem sviedriem uz pieres un stipri pukstoshu sirdi. traka sajuuta. tajaa reizee kad mees tikaamies randinjaa, vinja man bija apsoliijusi izpaliidzeet anglju valodaa un iedod vinu savu darbu. man vinju ljoti vajadzeeja bet bija bail vinjai to prasiit. tad nu vinja man draugos uzrakstiija un uzprasiija vai man vajag to darbu. es teicu ka jaa. naakamajaa dienaa vinjq man skolaa pienaaca klaat ( es atkal biju itkaa ieliidis stuuri, lai mani nepamaniitu ) un iedeva darbinju, protams, pateici paldies. luuk un veel arvien es itkaa beeguljoju pa skolu. pa eedniicu un es nezinu kaapeec. tos ieprieksheejos divus ar pus gadus, gaaju garaama bez emocijam utt, bet tagad? es tach netaisos tagad peedeejaa agdaa mainiit skolu !
taa nu man liekas, ka esmu ieguvis shiis bailes, es zinu ka tas viss ir stulbi, bet man liekas ka shis ir iemesls, baileem skolaa, bet baileem par tikshanos utt man leikas ka man ir no ieprieksheejaas reizes ( manu praat staasts par to kaa es ieguvu VD ). saprotie, man ir shausmiigs kauns, ka man ir bail, man ir shausmiigs kauns ka taadu itkaa ''siikumu'' deelj ir taa viss sanaacis un ir tik traki.
es ljoti atvainojos, ka to visu rakstu sheit forumaa, Jums tas nemaz nav jaalasa, bet vidusskolaa maacijos psihologjiu ( reti apmekleeju taas nodarbiibas, un tagad nedaudz nozheeloju ), bet psihologjijaa, maaciija, ka to ko nevar dabuut arraa vaardos var likt uz papiira, varbuut paliek vieglaak, . iisteniibaa, neliels atvieglojums ir ka es to visu esmu uzrakstiijis.
dazhkaart man liekas ka es vnk vareetu uzrakstiit graamatu par savaam baileem, bet man galvaa ir bardaks un ir gruuti to sakaartot, lai veidotu sakariigu staastiijumu ( ja juus sho te izlasiijaat tad redzat kaads te ir bardaks )
shkjiet, ka ar sho es tekstu es vnk gribu izcelt Kurpaova teikto par baileem '' no vilka beegsi, laacim riiklee ieskriesi '' taa luuk ir sanaacis, es beegu, beegu beegu un joprojaam beegu no savaam baileem un kur esmu aizbeedzis,? nekur, pilniigi nekur. tik iestidzis purvaa no kura aaraa tikt ir gruuti, beegu no baileem un tagad esmu taads kaads esmu. beegshana nav atbilde, beegshana neko neatrisina, var beegt, bet nevar beegt muuzhiigi, agri vai veelu buus jaasatiekas ar savaam baileem
nu taa traki laikam sanaaca man shis te viss, bet varuut kaadaam ir liidziigi bijis