Kad vâjprâtîgais ârstçt mâca ...
Cik bîstami ir apmeklçt ârstu zinâtniskâs konferences un mâcîties RSU

Katrs no mums apzinâs, cik liela nozîme mûsu dzîvç ir informâcijai. Tâ nemitîgi iedarbojas uz mûsu psihi un centrâlo nervu sistçmu. Televizors, laikraksti, darba kolçìi, maðînu rûkoòa, garâmgâjçji, sadzîves tehnikas skaòas, pasniedzçji mâcîbu iestâdçs – tâ ir tikai maza daïiòa avotu veidu, no kuriem uz mums ar atðíirîgu intensitâti iedarbojas daþâda veida informâcija. Ja izplatîtâ informâcija ir konstruktîva, faktiem atbilstoða, tâ var mums palîdzçt sakârtot sevi un vidi sev apkârt. Ja tâ ir destruktîva un faktiem neatbilstoða, tad tâ grauj mûsu dzîvi pat tad, ja iedarbîbas brîdî, mçs tâs ietekmi nepamanâm. Cilvçkiem, kuru nodarboðanâs ir saistîta ar informâcijas izplatîðanu – þurnâlistiem, pasniedzçjiem un citiem speciâlistiem, bûtu jâapzinâs, ka viòiem sabiedrîbas priekðâ ir jâatbild par katru sevis pausto vârdu, jo katra dezinformâcijas izplatîðana var radît neparedzamas, bîstamas sekas. Diemþçl nesen piedzîvoju situâciju, kad vadoðs zinâtnieks un pasniedzçjs demonstrçja savas vâjâ prâta spçjas, izplatot murgainu, faktiem neatbilstoðas informâcijas savârstîjumu ârstu zinâtniskâs konferences laikâ.

III Starpdisciplinârâ konference
Pagâjuðâ gada 22.septembrî apmeklçju III Starpdisciplinâro konferenci, ko organizçja Ârstu biedrîba. Ðî konference bija domâta mediíiem, lai paplaðinâtu viòu zinâðanu lîmeni daþâdâs medicînas nozarçs un lîdz ar to uzlabotu viòu ârstçðanas prasmes. Viena no priekðlasîjumu tçmâm bija psihoterapeita Dr.Artûra Utinâna „Cilvçka psihes darbîbas principi, ìençtikas loma tajâ”. Tâ kâ pati esmu mediíe un ðobrîd mâcos Latvijas Universitâtes Bioloìijas fakultâtes maìistrantûrâ, un mans iepriekðçjais darbs bija saistîts ar psiholoìisku konsultâciju sniegðanu, tad uzskatîju, ka ðî vadoðâ psihoterapeita lekcija varçtu bût vçrtîga manai profesionâlai izaugsmei. Lekcijas zemâ kvalitâte un A.Utinâna izplatîtie murgi mani ðokçja.

Dr.Artûrs Utinâns
Artûrs Utinâns ir asistents un pasniedzçjs Rîgas Stradiòa universitâtç (RSU) Psihosomâtiskâs medicînas un psihoterapijas katedrâ. Pçc Labklâjîbas ministrijas 2002.gada 22.maija rîkojuma Nr.97 „Par ârstniecîbas iestâþu un ârstniecîbas personu sarakstu” ir tiesîgs apmâcît ârstniecîbas personâlu psihoterapijâ. Viòð ir sertificçts ârsts divâs specialitâtçs – psihiatrijâ un psihoterapijâ. Latvijas Psihoterapeitu asociâcijâ (LPA) ir vçlçts valdes loceklis un Sertifikâcijas komisijas vadîtâjs. 1999.gadâ A.Utinâns kopâ ar bçdîgi slaveno, agrâko Reliìisko lietu pârvaldes priekðnieku Ringoldi Balodi, izmantojot ASV vçstniecîbas piedâvâtos lîdzekïus, vienu mçnesi pçtîja sektas ASV. 2005.gadâ „Nacionâlais apgâds” ir izdevis A.Utinâna sarakstîto grâmatu „Cilvçka psihe, tâs darbîba, funkcionçðanas traucçjumi un ârstçðanas iespçjas”. Ðî grâmata ir izdota ar Veselîbas ministrijas un Veselîbas obligâtâs apdroðinâðanas valsts aìentûras atbalstu – tâtad pa valsts un nodokïu maksâtâju lîdzekïiem. 2005.gada 17.martâ grâmatas iznâkðanu Latvijas Ârstu biedrîbâ svinîgi atklâja toreizçjais veselîbas ministrs Gundars Bçrziòð, pasâkuma laikâ dâvinot 800 grâmatas eksemplârus laukos strâdâjoðie ìimenes ârstiem. A.Utinâns ir sniedzis intervijas daþâdiem laikrakstiem – „Latvijas avîze”, „Doctus” u.c. Piedalîjies televîzijas pârraidçs, piemçram, „Dâvida ðovâ”, izplatot informâciju par sabiedrîbâ aktuâlâm tçmâm – politiíu darbîbu, jaunâm reliìiskâm kustîbâm, psihosomatiskâm saslimðanâm. Piedalîjies arî daþâdâs zinâtniskâs konferencçs kâ lektors.

Raksta mçríis
Mana raksta mçríis ir dot lasîtâjam iespçju izvçrtçt, kâdâ lîmenî A.Utinâns pasniedz informâciju par tik aktuâlâm tçmâm kâ psihe un gçnu darbîba ârstiem zinâtnisku konferenèu laikâ un kâdu informâciju var saòemt studenti RSU, apmeklçjot A.Utinâna lekcijas.
Rakstâ varçsiet iepazîties ar A.Utinâna murgainajiem izteikumiem par daþâdâm tçmâm, jo citçðu precîzus viòa lekciju fragmentus. Teksta beigâs varçsiet izlasît skaidrojumu tiem sveðvârdiem, kurus A.Utinâns izmantoja savâ lekcijâ. Tâ kâ A.Utinâns paskaidrojumus savâ lekcijâ runâtajam ieteica meklçt savâ jaunajâ grâmatâ, tâ bûtîbâ to reklamçjot, tad rakstâ varçs iepazîties ar daþiem viòa apgalvojumiem no jau iepriekð izdotâs grâmatas „Cilvçka psihe, tâs darbîba, funkcionçðanas traucçjumi un ârstçðanas iespçjas”. Daudzpunkti lekcijas izklâstâ izmantoju vietâs, kur tika ieturçta ilgstoða pauze.

A.Utinâna izplatîtie murgi

Iepriekð minçtais apraksts liecina, ka gan RSU, gan LPA A.Utinâns ir viens no vadoðajiem darbiniekiem psihoterapijâ, tâpçc bûtu loìiski sagaidît no viòa augstvçrtîgas zinâðanas par psihi un tâs darbîbu. Fakti liecina par pretçjo. Ïauju jums pilnîbâ iepazît A.Utinâna katastrofâli zemo zinâðanu lîmeni psiholoìijâ.
Atbildot uz jautâjumu, kas ir psihe, A.Utinâns sacîja:”... Zinât, drîz iznâks grâmata, ja, viòa saucâs „DNS, matrice un cilvçka uzvedîba”... Jûs varat eee....viòu nopirkt, tur tad bûs tas viss uzrakstîts sîki un smalki....”.
Uz manu kâ þurnâlistes jautâjumu, vai viòð var ðobrîd îsi paskaidrot, kas ir psihe, saòçmu atbildi: „Es nepateicu ... ir tâdas zinâtnes, piemçram, evolûcijas psiholoìija un evolûcijas psihiatrija, jûs varat viòas atrast internetâ, ja, un tur ir ââ... Evolûcijas psiholoìija atðíirîbâ no citâm psiholoìijâm ir dabas zinâtne, ja. Psiholoìija ir sociâlâ zinâtne, ja. Sociâlâm zinâtnçm ir ne tikai simts, viòâm ir miljoniem skaidrojumu, ja. Sociâlâ zinâtne vispâr nav zinâtne. Zinâtne ir tikai dabas zinâtne, ja. Viòa vçl nesaprot visu, bet viòa uz to iet. Tâ kâ ja ...ja.”
Vai tâ ir psihologa cienîga atbilde par savu galveno pçtniecîbas objektu – psihi - ïauju jums spriest paðiem. Bet tâ kâ man, noklausoties A.Utinâna lekciju, radâs vairâk jautâjumu nekâ atbilþu, uzrakstîju iesniegumu A.Utinânam ar lûgumu paskaidrot viòa izteikumus. Atbildi saòçmu pçc nepilniem diviem mçneðiem, kurâ bija norâdîts, ka viòam nav laika sniegt atbildes uz maniem jautâjumiem un ka atbildes es varu meklçt viòa grâmatâ „DNS, matrice un cilvçka uzvedîba”, kura drîzumâ tikðot izdota, kâ arî citos informâcijas avotos. No tâ sapratu, ka A.Utinâns nav spçjîgs uzòemties atbildîbu par savas lekcijas kvalitâti, bet citi informâcijas avoti A.Utinâna izteikumus neskaidro, un arî viòa grâmatâ atbildes uz ðiem jautâjumiem nav atrodamas.

Kas ir psihe?

Lekciju A.Utinâns sâka ar vârdiem: ”Cienîjamie kolçìi, ...ee .... tâtad par ìençtikas jeb DNS lomu un ietekmi uz mûsu uzvedîbu.”

Tâ kâ lekcijas tçma bija gçnu ietekme uz psihes darbîbas principiem, tad pçc ðî izteikuma var noprast, ka A.Utinânam psihes darbîbas principi un cilvçka uzvedîba ir viens un tas pats, lai gan patiesîbâ cilvçka psihe ir tâ, kas ietekmç viòa uzvedîbu.

Savâ grâmatâ A.Utinâns atzîst, ka: ”Psihe ir augsti organizçtas matçrijas îpaðîba, specifisks îstenîbas atspoguïoðanas veids, kas ïauj dzîvam organismam adekvâti orientçt savu aktivitâti attiecîbâ pret apkârtçjâs vides komponentiem (Zarenko, 2001). Lai arî mçs nespçjam, precîzi definçt, kas ir psihe, tomçr ir skaidrs, ka psihei tâpat kâ jebkuram orgânam, ir arî savas funkcijas.”

No ðî A.Utinâna apgalvojuma redzams, ka viòð tâpat kâ citi „zinâtnieki”, kuru publikâcijas viòð izmanto savâ grâmatâ, nav spçjîgi definçt, kas ir psihe. Faktiski jau senie grieíi zinâja, ka psihe ir dzîvîbas forma, kura var iemiesoties daþâdâs dzîvîbas izpausmes formâs (cilvçkâ, dzîvniekâ, augâ u.c.) vai pastâvçt neatkarîgi no tâm.

„Vairoðanâs maðînas”

A.Utinâns: „Ee ...starp vairoðanâm jâsaka, ka dzîvajâ dabâ prevalç dzimumvairoðanâs.”

Ðeit redzams A.Utinâna zemais zinâðanu lîmenis bioloìijâ, jo nav dzîvâs un nedzîvâs dabas, viss mums apkârt esoðais ir dzîvs. Katra dzîvîbas izpausmes veida attîstîbas lîmeni nosaka tas, kâdi uzdevumi tam ir jâveic. Ja cilvçks, kâ dzîvs organisms, sastâv no daþâdu funkciju veicoðâm dzîvâm ðûnâm, tad to sîkâkâs sastâvdaïas - molekulas un tâlâk atomi - arî ir dzîvas.

„Ee ... savairojusies DNS molekula, kas faktiski evolucionç kopâ ar savu olbaltumvielu kapsulu, ja, cînâs par savu dzîves telpu. Ee ... faktiski no evolûcijas viedokïa, tâtad mçs cilvçki esam olbaltumvielu kapsulas, ja.”

Pçc ðî apgalvojuma sanâk, ka cilvçks ir tikai olbaltumvielu apvalciòð, kaut gan katram mediíim un biologam ir zinâms, ka cilvçks tâpat kâ jebkurð organisms sastâv no ïoti daudzâm vielâm.

„Kâ, piemçram, visi mikroorganismi un vîrusiòi ir tikai vairoðanâs maðînas. Tieði tâpatâs visi augi praktiski ir tikai vairoðanâs maðînas.”

Tie ir A.Utinâna meli, jo vairoðanâs ir tikai viena no daudzâm ðo organismu funkcijâm. Arî lietotais vârdu salikums „vairoðanâs maðîna” ir neatbilstoðs, jo ðie organismi nav ierîces.

Dzîves jçga

A.Utinâns: „Tâtad zinâmâ mçrâ ðie vairoðanâs motîvi, ir tie, kas sastâda cilvçku dzîves jçgu.”

Sanâk, ka cilvçks dzîvo, lai vairotos. A.Utinâns apgalvo, ka cilvçka rîcîbu nosaka dziòas (dzenoðs spçks, kas liek veikt kâdas darbîbas), ko akmens laikmetâ sevî esot ierakstîjuði gçni. Galvenâ esot seksuâlâ dziòa, no kuras izrietot citas. Dziòas esot arî reliìiozitâte, vecâku mîlestîba, romantiskâ mîlestîba, greizsirdîba. A.Utinâns saka: ”Bet tas kopçjais, kas ir jâsaprot, ... ee ... gçni dod mums dzîves jçgas, lîdz ar to mçs esam zinâmâ mçrâ determinçti, ja, ... ee ... , piemçram, mçs nevaram izvçlçties kaut ko, ja mçs nepiepildîtu nevienu no ðîm dziòâm, ja.”

Ja cilvçka genoms veidojâs akmens laikmetâ, kâ saka A. Utinâns, (lai gan tâ nav taisnîba – arî dzîves laikâ cilvçks iegût jaunu ìençtisku informâciju - tâtad var izmainît savu genomu), tad cilvçka dzîve ir iepriekð noteikta un viòð nevar to ietekmçt, lîdz ar to arî uzòemties atbildîbu par savu rîcîbu, jo visu taèu nosaka ðie primitîvie gçni, kas nepilnveidojas.
Tâlâk seko vçl lielâki murgi: ”... Un viòas [dziòas] piepildot ... ee ... cilvçks sajût pozitîvas emocijas, viòð jût enerìijas pieplûdumu, viòð virzâs tajâ virzienâ, ko varçtu nosaukt par psihisko veselîbu.. Savukârt, jo vairâk no ðîm dziòâm cilvçks nepiepilda, jo vairâk viòð virzâs projâm no psihiskâs veselîbas, ja. Tâpçc vienâ ziòâ tâ ir shçma, piemçram, laimes formula, ja gribat. Ee ... tâ ir shçma uz ko virzâs ee... psihoterapeiti ee...”
No A.Utinâna iepriekð teiktâ jâsecina, ka, ja pedofils, izvarojot bçrnu, apmierina savas seksuâlâs tieksmes, viòð kïûst psihiski veselâks. Sanâk tâ, lai ðâds cilvçks kïûtu laimîgs, viòð drîkst sakropïot nevainîga cilvçka – bçrna dzîvi, tâtad veikt kriminâli sodâmas darbîbas, jo ir taèu normâli, ka cilvçks tiecas pçc laimes. Katrs no jums pats varat spriest, cik daþâdu seksuâlu dziòu apmierinâðanai ir liela ietekme uz jûsu psihes jeb dvçseles veselîbu. Arî greizsirdîbas dziòu apmierinâðana pçc A.Utinâna domâm atveseïos psihi.

Kâpçc cilvçki slimo ar depresiju?

Ja cilvçks nerealizç savas dziòas, pçc A.Utinâna domâm: „Tâdâ gadîjumâ tas ir viens no depresijas aktivâcijas mehânismiem. Daþreiz jautâ nu, ko psihoterapija var izdarît ar depresijâm, kur ir bioíîmija. Ââ ...arî mîlestîba, greizsirdîba, vecâku mîlestîba, reliìiozitâte atrasta, ka tâ ir bioíîmija, ja, sastâv ... Ðî bioíîmija veido emocionâlâs sajûtas un domâðanas procesus, lîdz ar to viòa, protams, var ietekmçt farmakoloìiski, daþâdos veidos var ietekmçt to gan pastiprinot, gan samazinot, vai pat atslçdzot noteiktas programmas.”

Depresija nav bioíîmija. Depresija ir nepatîkams, disharmoniju izraisoðs informâcijas apstrâdes process apziòâ, ko izsauc imperils ( lat. Informatîva inde). Lai to neitralizçtu, ir jânosaka negatîvâs informâcijas avots un tad jâbloíç tâ darbîba. Bieþi ðis avots atrodas cilvçka psihç. Ar medikamentiem nevar ietekmçt psihç notiekoðos procesus, bet var paâtrinât, bremzçt vai apturçt informâcijas plûsmu starp neironiem centrâlajâ nervu sistçmâ, bet ne sakârtot atseviðíu programmu darbîbu un to mijiedarbîbu. Tâdçjâdi ðobrîd psihiatri ir iejaukuðies neirologu darbîbas laukâ un nemâkulîgâs medikamentozâs iedarbîbas rezultâtâ izkropïo smadzenes un sauc to par psihes ârstçðanu.

Uz jautâjumu, kâpçc depresija ir tik ïoti izplatîta A.Utinâns atbildçja,: „Jââ ... nu, tam ir daudzi iemesli. Viens no iemesliem tâ ir mûsu sociâlâ vide. Tâ stipri atðíiras no akmens laikmeta vides, ko izvçlçjâs tas mûsu genoms. Mçs vairs nedzîvojam tâdâ garîgi emocionâlâ skudru pûznî. Tagad diezgan mocâs ar to vientulîbas sajûtu. Tâs parasti ir neveiksmes mîlas dzîvç un karjeras dzîvç. Kâpçc pieaug neveiksmes? ...Ïoti atðíiras mûsu genoms. Cilts struktûra pienâkas, ja. Viens pazîst, viens no tiem, visi pazîst visus pçc sejas, ja, nevis tâ kâ, piemçram, pilsçtâs vairs nepazîst savu kaimiòu, ja ... ee... Cilvçks ir sociâls dzîvnieks, viòð, viòð ir gandrîz tik pat sociâls kâ skudra, un lîdz ar to nedaudz pamainâs (smejas). Viens no tiem iemesliem ir vientulîba, ja. Tad tâ varçtu teikt.”

Ja viens no vadoðiem psihoterapeitiem Latvijâ, citu psihoterapeitu sertificçðanas komisijas vadîtâjs ir spçjîgs kâ depresijas iemeslus nosaukt ðâdus nesakarîgus murgus, tad tas izskaidro traìisko situâciju psihes veselîbas jomâ.

Paðnâvîbu galvenie iemesli

A.Utinâns: „Partnera atteikðanas gadîjumâ daudzi jaunieði pat domâ par paðnâvîbu, ja, un vispâr, ja reanimâcijas nodaïâ ienâk jaunietis, kurð ir mçìinâjis veikt paðnâvîbu, tad droði var pateikt, ka viòð ir piedzîvojis mîlestîbas neveiksmi nevis, ka viòam tur ... ir nu kâdas citas nepatikðanas ar vecâkiem un skolâ.”

Apgalvojums bez faktiska pamatojuma. Pçc savas darba pieredzes varu teikt, ka pusaudþiem domas par nâvi vairâk rodas tâpçc, ka viòi, tâpat kâ jebkurð no mums ir pakïauti nemitîgai informatîvai iedarbîbai. Bieþi tâ ir negatîva. To rada vide (mâjas, skola), kurâ bçrns ir spiests uzturçties. Viòu dzîvi lielâ mçrâ nosaka pieauguðie, kuru viedoklis nereti nav labvçlîgs bçrnu attîstîbai. Redzçdami, ka paði nevar bût noteicçji par savu dzîvi un izdarît savu izvçli, ir bçrni, kas vienîgo izeju saskata paðnâvîbâ.

Pçc A.Utinâna domâm paðnâvîbas sabiedrîbâ izplatâs tâpçc, ka: „Tâtad viena no iespçjâm ir tâ, ka paðnâvîba pati par sevi eee... ira tâda dzîves darbîbas tukðgaita, bet evolûcijas zinâtne ir atradusi, ja – cilvçks upurçjot sevi glâbj kâdas citas eee.... savu gçnu kopijas, ja, nu, piemçram, bçrnus, ja, glâbj vismaz divus, ja, tad eee...tâdâ gadîjumâ ðî pasîte var bût var tikt nodota, var tikt izplatîta populâcijâ, ja.”

Tâtad A.Utinâns uzskata, ja mâte, glâbdama savus bçrnus, ziedo savu dzîvîbu, viòa padara savus pçcnâcçjus par paðnâvîbas gçna nçsâtâjiem. Ir redzams, ka A.Utinâns, tâpat kâ daþi ASV zinâtnieki, uzskata, ka tieksme uz paðnâvîbu ir iedzimta. Faktiski tieksme uz paðnâvîbu tikai netieðâ veidâ var bût saistîta ar cilvçka genofondu. Genofonds ir tas, kas nosaka kropla cilvçka fiziskâ íermeòa izveidi, tâpçc cilvçks var izvçlçties izdarît paðnâvîbu, lai pârtrauktu savas cieðanas. Bet cilvçku mudinât izdarît paðnâvîbu var nepareiza psihes vai centrâlâs nervu sistçmas darbîba, kur gçnu ietekme var bût tikai kâ paðnâvîbu veicinoðs faktors.

Radoða personîba – ðizofrçniíis

Ðajâ fragmentâ A.Utinâns pauþ savu viedokli par to, kâdas personîbas rada reliìijas.
A.Utinâns: „Un ðeit paceïas jautâjums vai ðizofrçnija evolucionç reliìiskâs ticîbas gçniem? Tâtad viena no lietâm ir tâ, kad ðizofrçnijas pacientiem ir raksturîgas neparastas asociatîvas saites. Viòiem ir tendence visiem radît kaut kâdas filozofiskas mâcîbas. Otrkârt tiek izdalîta tâda ðizoîdâ diatçze. Tâtad eee... cilvçks, kas ir ðizoîds ir internçts, ja, un viòð jûtas tâ kâ nepiederîgs sabiedrîbai. Ðizoîda un ðizoidâla personîba ir tâdi cilvçki, kas no vienas puses radoði domâ, dzîvo savâ iekðçjâ virtuâlâ realitâtç, viòi rada savas reliìiskas mâcîbas, un tad izveidojot savu reliìisko grupu, ee... viòi atstâj pamat etnosu un aiziet kâdâ citâ virzienâ, apsolîtâs zemes virzienâ ee, pâri tuksnesim vai okeânam un rada jaunu tautu. Tas ir lîdzîgi tâpatâs kâ izplatâs arî citas dzîvnieku grupas, ja bars paliek pârâk liels, daïa atðíirâs. Domu skançðana, tâtad parâda, ka lielâka daïa cilvçku jût, ka domas ir viòu, ja, bet ja domas sâk skançt, un katrs cilvçks arî ee... kaut kâdos noteiktos apstâkïos viòam parâdâs halucinâcijas. Izrâdâs, ka tas ee... var veicinât reliìisko mâcîbu raðanos. Jo cilvçks, kurð dzird savas domas skanam, kas îstenîbâ ir viòa paða domas, viòð tâs uztver, ka tas ir, piemçram, ka tâs saka Dievs, vai gari, vai sâtans, ja. Un tâtad tas veicinââ ... kaut kâdu pârliecîbu, ka to nevis es izdomâju, ka jâiet pâri tuksnesim uz apsolîto zemi, bet to man pateica kâds, ja. Un ja jau viòð to pateica, tâtad viòð to zin. Ââ... Tâpatâs tâ ir pâròemtîba ar fantâziju realitâti, kas ir ïoti raksturîga ðizofrçnijas pacientiem.”
Pçc A.Utinâna izmantotâ salîdzinâjuma par dzîvnieku baru, sanâk, ka ðizofrçnijas izplatîbai ir arî pozitîva nozîme – tas palîdzot regulçt apdzîvotîbas lielumu vienâ reìionâ. Tie ir meli, jo katram ir skaidrs, ka ðizofrçnijas – personîbas dalîðanâs - izplatîba, grauj un degradç gan atseviðíu indivîdu, gan sabiedrîbu kopumâ. Tâpat ir meli, ka ðizofrçnijas izplatîba sabiedrîbâ ir saistîta ar cilvçkiem, kas uz kâdu laiku sevi izolçja no tâs. Viòi devâs kalnu, tuksneðu vientulîbâ tâpçc, lai izvairîtos no negatîvas un haotiskas informâcijas iedarbîbas, kâdu izplata sabiedrîba. Vienatnç sakârtoja savu domâðanu, lai iegûtu informâciju par to, kâ labâk pasniegt cilvçcei viòu attîstîbas veicinoðo informâciju. Atraduði atbildes uz ðiem jautâjumiem, cilvçki devâs atpakaï sabiedrîbâ, lai dalîtos savâs zinâðanâs, kas bija viòu uzdevums. Nekâdâ ziòâ ðâda rîcîba nav uzskatâma par ðizofrçnijas pazîmi.


Augstâk citçtie A.Utinâna izteikumi nerada ðaubas par to, ka ðis cilvçks ir bîstams sabiedrîbai. Visa viòa darbîba liecina par to, ka viòð nav spçjîgs sakârtot kâda psihi, jo, lai to izdarîtu, cilvçkâ nepiecieðams ievadît faktiem atbilstoðu, sakârtotu informâciju, novçrðot pretrunas un faktiem neatbilstoðas informâcijas iedarbîbu uz informâcijas apstrâdes procesa rezultatîvo daïu. Tikai cilvçks, kas to spçj izdarît, ir tiesîgs saukties par psihoterapeitu. A.Utinâna aktîvâ sabiedriskâ darbîba ir uzskatâma par noziedzîgu pret sabiedrîbu, jo viòa masveidâ izplatîtie meli, kurus lielâ vairumâ varçjât konstatçt jau nelielajos viòa runas fragmentos, uz cilvçka apziòu un psihi iedarbojas ïoti negatîvi. Klausîtâjos tiek radîts informatîvs sajukums, kas noved pie neprecîza informâcijas apstrâdes rezultâta un vçlâk pie haotiskas un nepareizas cilvçka uzvedîbas. Vçlreiz vçlos uzsvçrt to, ka cilvçka rîcîbu nosaka viòâ esoðâ informâcija, bet tâ informâcija, ko pasniedz A.Utinâns, ir cçlonis jaunâm psihiskâm saslimðanâm.


Terminu skaidrojums
Gçni – sengr. genos ‘dzimðana, izcelsme’. Gçns ir iedzimtîbas informâcijas glabâtâjs un nesçjs.
Ìençtika - sengrieíu gençtikos ‘ar izcelðanos saistîts’. Zinâtne, kas pçta organismu iedzimtîbu un mainîbu.
Psihe – sengr. psychç – ‘dvçsele’. Dvçsele.
Psiholoìija – sengr. psychç ‘dvçsele’ + logos ‘mâcîba’. Mâcîba par dvçseli.
Psihoterapija – sengr. psychç ‘dvçsele’ + sengr. therapeia ‘rûpes, kopðana, ârstçðana’. Dvçseles ârstçðana.
Psihiatrija – sengr. psychç ‘dvçsele’ + iatreia ‘ârstçðana’. Medicînas nozare, kas pçta psihiskâs slimîbas, to cçloòus, ârstçðanas un profilakses iespçjas.
Depresija – lat. depressio ‘nospiestîba, nomâktîba’. Nepatîkams, disharmoniju izsaucoðs informâcijas apstrâdes process apziòâ, kuru izsauc informatîva inde.
Ðizofrçnija – sengr. schizein ‘saskaldоt’ + phrзn ‘dvçsele; prâts’. Personîbas dalîðanâs.
Halucinâcijas – lat. hallucinatio < (h)allucinari ‘murgot’. Dvçseles raidîtie tçli uz centrâlo nervu sistçmu. Tâs var bût redzes, dzirdes, taustes u.c. vîzijas. Tâs var bût faktiem atbilstoðas vai neatbilstoðas - atkarîbâ no dvçseles veselîbas.
Reliìiozitâte – lat. religiositas (religiositatis) ‘ticîgums, dievbijîgums’. Noteikumu kopums, kas regulç savstarpçjâs attiecîbas starp cilvçku un Dievu.
Seksualitâte – vâcu sexualitat < lat. Ar dzimumtieksmes apmierinâðanu saistîto darbîbu kopums.
Evolûcija - lat. evolutio ’attîstîðana’. Attîstîba, pakâpeniska maiòa, pârmaiòu process.
Sociâls – lat. socialis. Saistîts ar sabiedrîbu, cilvçku dzîvi un attiecîbâm sabiedrîbâ.
Maðîna – lat. machine ‘ierîce’ – Daþâdu mehânisku, elektrisku elementu sakopojums, kas paredzçts noteiktu darbu veikðanai. Transportlîdzeklis.
Mîlestîba – energoinformatîva piesaiste.
Mikroorganisms - sengr. mikros ‘mazs‘ + organon ‘rîks, instruments’. Tikai mikroskopâ saskatâmi dzîvnieku un augu valsts pârstâvji.
Vîruss – lat. virus ‘inde’. Dzîvas bûtnes, kas izplata indi. Programma, kas patvaïîgi pievienojas citâm programmâm, un to darbîbas laikâ veic daþâdas nevçlamas darbîbas.
Molekula – lat. moles ‘masa’. Vismazâkâ vielas daïiòa, kurai piemît visas attiecîgâs vielas íîmiskâs îpaðîbas, un kura var patstâvîgi eksistçt.
Kapsula - lat. capsula ‘kârbiòa’. Apvalks, kurð grûti atdalâms no orgâna vai vielas, kas atrodas ðajâ apvalkâ.



15.02.08. Dagnija Zemîte

dr.Ut. galiigi nav lektora dotiibu, taa izskataas. Shajaa sfeeraa pareizi izklaastiit savu domu - tam ir buutiska noziime.

nemaz ne tik nepareizu domu infantils pasniegshanas veids.

...Dagnija Zemîte man atgâdina vîreïus melmos talâros, kuri ar ìikts saliektiem pirkstiem, pa katedru dauzîdami, brçkâja - zeme ir visuma centrs!!!...

...magdalçnît, pareizu domu, pareizu...tas, ka puiðkans mazliet bermzçts savas patiesîbas izklâstâ - tas gan fakts...grûti gan spriest par lekcijas kvalitâti no Freida un citu atkarîgo teoriju piekritçjas izklâsta puses, bet laikam bûs japameklç piesauktâ grâmata...

...starp citu, Dagnija Zemîte, kur tad ir sabraukuði ar savâm teorijâm un to pielietoðanu praksç tagadçjie psihoterapeiti???...galîgâ dirsâ!!!...ðitie gan ir kaitîgi sabiedrîbai...kâ problçma, tâ VD, kâ sûdîgs garîgais, tâ AD...legâlâ narkomânija plaukst un zeï...tizleòi...

Neko nezinu ne par vienu ne par lektoru, ne par oponentu.
Ja iedziïinâs lektora minçtajâ un padomâ par to, tad no veselâ saprâta viedokïa daudz kas liekas sakarîgs. Ja lasu oponenta labojoðos paskaidrojumus, pat aizdomâjoties tik daudz jçgas atrast nespçju. Tâs meklçjumos ïoti traucçja oponenta kategoriski- uzstâjîgie "atmaskojumi". Jebkurð viedukliszinâtnç tikai iegûtu, ja tâ pârstâvji operçtu tikai ar faktiem, nevis ar savu attieksmi pret oponentiem. Bija nepatîkami lasît.

es arii neko nezinu par sho dr, bet jaameklee graamata - juutu, ka man shis vecis iepatiksies.

...mhm...fiziski???...vai tikai garîgi...:)

labi buutu, ja fiziski, bet shajaa zinjaa esmu bezceriigs gadiijums.

Cik forumos Tu ðo postç, Dagnija? Es jau vienâ lasîju :D

...strwbry, kâ tur Freids pauda???...laikam krietni patiesi par Dagniju...:)...tâpçc jau ârdâs...:)
...kâ sodien lai iestellç sevi darba sliedçs???...galîgs panîkums attiecîbâs ar ðo te nodarbi...laikam bûs jâmeklç psihoterapeita palîdzîba...vai riekuþa ar AD...

es kaut ko shitaadu lasiiju, kad maaciijos medskolaa psihiatriju. dr. Soèòevai bija pilns skapis ar biezaam kladeem un mapeem, kur bija sakopotas "vajaato" suudziibas specdienestiem par vinju apstaroshanu ar visaadiem verkjiem, par to, ka vinjus terorizee.

Juus esat nodarbojusies ar cilveeku konsulteeshanu?

aiz to es vienmeer saku, ka ir jaabuut uzmaniigiem ar psihologjeem.

;-)

Ðî A.Utinâns koncepcija par gçniem ir brîvi izlasâma viòa grâmatâ "DNS, matrice un cilvçka uzvedîba". Kâdâ veidâ gçnu teorija var sagraut sabiedrîbu?

Dagnija Zemîte ðo infu izplatîjusi arî citiem mçdijiem. Vienîgais, ko nesaprotu - lekcija bija pirms p.g. 22.09, tâtad pirms pieciem mçneðiem. Kâpçc, cien. Zemîte, jûs tik ilgi gaidîjât ar ðo savu kampaòu? Lûdzu, atbildiet.

ai, ir jau ir tas dr A.U samurgojis ar' ...
Bet ko tur ko brînîties...? Psiholoìijas teorijas ir viena lieta, cita lieta ir psihoanalîze un ne jau tâ mazliet, bet riktîgi...
Es vienmçr esmu uzskatîjusi, ka daudzi teorçtiíi paði nav tikuði vajadzîgajâ skaidrîbâ ar sevi un tad..., jâ, visâdi var sanâkt..., jo tur tâs lietas ar to pârnesi vçl nebeidzâs..., vçl esot kontrpârnese (kad dr savas probl. projicç uz pacientu)...

pretpaarnese ir svariiga nepiecieshamiiba, taa nav tik primitiiva lieta.

...ar nosacîjumu, ja dr pareizi dzird pacientu, t.i., ja dzird vajadzîgo no pacienta...
Bet, ja dr paða probl. neïauj sadzirdçt vajadzîgo ... tad nu viòð var tieðâm ievest pacientu vçl lielâkâ apstulbumâ...
Ai, nu es jau gadus 7.nelasu visu to literatûru un ar to naudu nepelnu, tâlab nepiepûlçðu savu domâðanu sakarîgâk izteikties... ;)

aka, pastaasti vairaak par shiim lietaam.

oj, ne trijos ne piecos teikumos nesanâks..., bet grâmatâs kaut kur ir aprakstîti gadîjumi, kâ NEPAREIZAS iznerpretâcijas var pacientus ievest vçl lielâkâs problçmâs...
Vismaz par vienu ðâdu gadîjumu var izlasît gr "Psihodinamiskâ psihoterapija" (gr. nosaukums aptuvens), kaut kâdâ apakðnodaïâ par interpretâcijâm un to nozîmi...

tas nozîmç, ka, ja pacients cieð, var bût gadîjums, ka uzplçðot bçrnîbas traumas, tiek iegrûsts vçl lielâkâs cieðanâs? man liekas, ka ar mani tâ bûtu.

viennozîmîgi par to nevaru spriest...
Terapija ir diezgan sareþìîts process un pieskaroties bçrnîbas traumâm, ir tikai loìiski, ka sâpçs... Cita lieta ir, vai tieði tai traumai (tâdas ir mums visiem) vispâr bija jâpieskarâs..., simboliski izsakoties, ne vienmçr ir jâpârdzîvo piedzimðana...
Uzskatu, ka arî psihoterapeitiem pirms terapijas uzsâkðanas bûtu kaut îsumâ jâinformç pacienti par psihoterapijâ pielietojamo tehniku un jâpabrîdina pacienti, ka tas ir abpusçjs darbs/sadarbîba, un, ka ðis darbs nav no vieglajiem (tieði pacientiem)..., bet pçc labi pastrâdâta darba bûs arî gandarîjums un prieks... ;)
Nu kaut kâ tâ...

ja visur buutu vienota prasiiba, ka psihoterapijas students vispirms iziet pats savu terapiju (un nevis tikai kaut kaadas 50 stundas), tad mazaak buutu taadu probleemu, par kuraam raksta aka.

...jûs visas slimas uz bçrnîbas traumâm???...un runcenes - katram psterapeitam pa terapijas kursam...atbraucâm...:)

...civilizeetaa pasaulee tieshi taa arii notiek...

...un te mçs dzîvojam kokos...kâ ta...
...civilizçtâ pasule...paðvçrtîbas skala Tev, komatiò, zemâka par kanalizâciju...
...Skalbem labas pasakas...atsvaidzini savu galvinu, saldumiò...:)

kaadai uznaakusi leekme no riitdienas pilnmeeness, un mums vismaz vairs nav garlaiciigi...

Andersenam arii labas pasakas...

...Andersens un brâïi Grimmi ir kârtîgi sadisti...
...nezi, kâds lietuvçns viòus vajâja???...Utanâna deklarçtajai teorijai par ðizofrçniíiem lieks apstiprinajums...

civilizeetaa pasaule ir meeslu bedre. ja turpinaas evolucioneet shaadaa veidaa , tad (pii).

interesanti, vai Utinaanam ir arii priekshlikumi, kaa dziivot saskanjaa ar savu dabu (varbuut jaaveido akmens laikmeta rezervaati VD , depresijas sirgstoshajiem uc:)

...magdalçnît, dabas atlases principu neievçroðana noved pie populâcijas degradâcijas...vâjâkais neizdzîvo...bet te...kâdi tik lumpeòi nelaiþ pasaulç bçrnus!!!...kuri jau ir ieprogrammçti uz NEVEIKSMI DZîVES MâCîBSTUNDAS APGUVç...piepluso daþu þîdu atrasto naudas pumpçðanas variantu - psihoanalîzi...labais kokteilis!!!...

...kurð vçlçsies, tas arî dzîvos saskaòâ ar visumu un sevi...pârçjie???...vai ir vçrts iespringt un uzòemties to karmu uz sevi???...labs sakâmvârds - katrs pats savas laimes kalçjs...nemâkuïi òem palîgâ nokaifotu smadzeòu un dzîves neveiksminieku izdomâtas teorijas...un savâ trulaja prâtiòâ uzskata, ka tas ir vienîgais variants IEMâCîTIES DZîVOT...

...nevçrsos pret konkrçtiem cilvçkiem, vçrsos pret TENDENCI...

...katrs pats savas laimes kalçjs...un nevis psihoterapeits...:)

Cik man (un ne tikai man)darbâ nâcies novçrot, ka tieði psihiatriem utt. visvairâk vajag psihiatru, pa gabalu jau jût, ka jancîgi...

dabiskaa atlase - tas taa nosaciiti, nejeedziigaakie eks. reizeem prot labaak izdziivot.

es runaaju par civilizeetaas vides sagrauztajaam nervu sisteemaam, par tiem, kas veelas dziivot leeni un mieriigi, bet dziives ritms diktee savus noteikumus.
kad ar shiem noteikumiem netiek galaa - depresija, zaales, alkohols, narkotikas utt