Antizinâtniskâ psihiatrija A.Utinâna izpildîjumâ

Internetâ notiekoðajâs diskusijâs par psihoterapeita A.Utinâna darbîbu novçrojami pretçji viedokïi. Ðâdas pretrunas mani mudinâja noskaidrot patiesîbu. Lai to izdarîtu, nolçmu pats iepazîties ar viòa grâmatas saturu. Tagad pçc iepazîðanâs ar ðo grâmatu, vçlos izteikt savu viedokli.
Kad es gribçju studçt psiholoìiju vai psihiatriju, tad manas augstskolas psiholoìijas pasniedzçja ieteica, lai es to labâk nedaru, jo vairumam psihiatru pçc studijâm un darba, paðiem vajag psihiatru palîdzîbu. Toreiz es tam tikai daïçji piekritu, jo uzticçjos pasniedzçjai, bet pilnîbâ nesapratu, kâpçc viòa tâ uzskata.
Tagad manâs rokâs ir psihiatra A.Utinâna grâmata „DNS, matrice un cilvçka uzvedîba”, ko ðogad izdevis Medicînas apgâds. Pirms sâku to lasît domâju, ka beidzot iegûðu nopietnu un ar zinâtniskiem faktiem pamatotu informâciju, lai pilnîgâk saprastu mûsu gçnu un psihes saistîbu. Bet, sâkot lasît ðo grâmatu, es uzreiz ar pateicîbu atcerçjos manas psiholoìijas pasniedzçjas viedos vârdus par daudziem garîgi slimajiem psihiatriem un priecâjos, ka neesmu palicis tikpat garîgi slims kâ grâmatas autors A.Utinâns.
Citçju ðo „zinâtnisko” grâmatu: „Organisma olbaltumi veido aizsargkapsulu gçniem, ar kuru palîdzîbu notiek gçnu cîòa (vai retâk sadarbîba) par resursiem – teritoriju, pârtiku, dzimumpartneri.”
Domâju, ka vairumam ar zinâtni, un it îpaði ar medicînu, saistîtiem cilvçkiem, ir skaidrs, ka gçns ir noteiks DNS molekulas iecirknis, kas nosaka kâdas olbaltumvielas radîðanu. Tâtad gçns ir daïa no DNS molekulas. Bet A.Utinâns, „iedziïinoties” ìençtikâ, ir atklâjis, ka ðîs molekulas meklç dzimumpartneri (?!). Varbût tas viòam kâ psihiatram liekas normâli, jo psihiatru apmâcîba tiek balstîta uz Z.Freida seksualitâtes teorijâm. Vadoties no tâ, loìiski, ka A.Utinâns Freida teorijas par dzimumdziòu nozîmi ir attiecinâjis arî uz molekulâm. Interesanti, kâdi un cik dzimumi ir DNS molekulâm, varbût Utinâna kungs mums tos atklâs savâ nâkoðajâ grâmatâ? Nav arî skaidrs, kâ gçni meklç pârtiku. Varbût tie iziet ârpus cilvçka íermeòa un pârtikas meklçjumos uzbrûk citiem cilvçkiem vai citiem gçniem? Vai Utinâna kungs ir savos zinâtniskos pçtîjumos pârliecinâjies, ka gçni meklç pârtiku ârpus íermeòa un seksuâlos partnerus?
Nesaprotu, kas ir rediìçjis un pieïâvis tâda nezinâtniska sacerçjuma izdoðanu. Ðaubos, vai kâds profesionâls psihiatrs, biologs vai mediíis, rediìçjot ðîs nezinâtniskâs fantâzijas, pieïautu, ka grâmatai ir kâda nopietna, zinâtniska vçrtîba. Varbût, ka Utinâna grâmata ir diezgan laba tâdu grâmatu vidû kâ Da Vinèi kods, Harijs Poters, Nezinîtis uz Mçness u.c., bet pçc izdevçjsabiedrîbas var saprast, ka grâmata ir paredzçta speciâlistiem – mediíiem, psihiatriem.
Ja tâds psihiatrs raksta ðâdas grâmatas un vçl apmâca citus psihiatrus (?!), tad skaidrs, kas notiek ar to pacientu psihi, kurus viòð konsultç. Varbût viòð ârstniecîbas nolûkos iesaka pacientiem laist savus gçnus meklçt seksu ârpus íermeòa. Vai arî meklçt jaunas teritorijas.

Rihards Priede

Richinj, shiten nav TAS stacionaars...

da ko Tu njemies ap taam Freida seksualitaateem... norij Kalna spermatozoiidu peec vinja pasha teorijas un dziivo mieriigi.

...rrihardiò, labi, ka neesi mûsu psihiatru rindâs...bûtu vçl viens nekam nederîgs baltsvârcis...
...pat negribas kasîties ar Tevi...nav vçrts kasîîties ar cilvçku, kuram klapes uz acîm un prâta...

Rihard, tu laikam nezini, ka baktçrijas un vîrusi apmainâs ar gçniem. To arî sauc par dzimumvairoðanos. Lai gan baktçrijâm un vîrusiem dzimumu nav.

Varbût Rihards varçtu pastâstît savu zinâtnisko teoriju - piemçram, par astronoîdiem...

„Organisma olbaltumi veido aizsargkapsulu gçniem, ar kuru palîdzîbu notiek gçnu cîòa (vai retâk sadarbîba) par resursiem – teritoriju, pârtiku, dzimumpartneri.”

Rihards ir pârpratis ðî citâta nozîmi. No ìençtikas skatîjuma gçns ir primârâ vienîba ( pçc 10 paaudzçm neviens individuâls organisms populâcijâ nebûs izdzîvojis, bet bûs "izdzîvojuði" konkrçti gçni, kuri konkrçtâ paaudzç izpaudâs ðajos indivîdos ). Tâpçc organismu var uzskatît savâ ziòâ par "aizsargkapsulu gçniem". Un, kaut gan konkrçtâ paaudzç mçs redzam, kâ par resursiem cînâs/sadarbojas individuâli organismi, skatoties no populâcijas ìençtikas viedokïa par resursiem "cînâs" gçni, kas veido ðos organismus ( indivîdi neizdzîvo, izdzîvo gçni, kas tiek nodoti tâlâk nâkamajâm paaudzçm ). Protams ðî gçnu cîòa domâta pârnestâ nozîmç :)