Kopsh esmu kljuvusi par mammu (mazuliitei 2 gadinji), saaku manupraat paaraak emocionaali reageet uz dazhaadaam zinjaam par nelaimes gadiijumiem ar beerniem. Visu laiku moka domas par to, ka tik ar manu meitinju nenotiktu kas taads. Moka doma par to, ka neviens nav pasargaats no nelaimes gadiijumiem, pat ja vecaaki pienaaciigi pieskata beernu :( un nav iespeejams 24 st. diennaktii pieskatiit lielaaku beernu....
Arii agraak esmu bijusi loti emocionaala un mociijos ar vieglu depresiju, bet ar mazaas piedzimsanu saakaas lielaa depresija, lai gan loti gribeejaam beernu... jau liidz shim trauslais miegs izdila, jo bija vairaakas reizes jaamostas naktii, saakaas totaals bezmiegs, kad nevareeju vairs iemigt pat klusumaa. Paliidzeeja tikai AD. Tagad juutos OK.
Bet shiis domas par nelaimes gadiijumiem ar beerniem tik loti mani apbeedina, ka traucee dziivot. Piemeeram, paaris dienu atpakal pa TV pazinoja, ka tramvajs nobrauca zeenam abas kaajinjas........ man momentaa palika slikti, no labaa noskanojuma ne veests uz visu atlikusho dienu. Acu prieksaa taa shausmu aina (lai gan censhos neizteeloties), bet tas ir paari maniem speekiem... asinis, saapes, shausmu kliedzieni, vecaaku saape, beernija turpmaakais liktenis utt. Es censos tajaa visaa neiedzilinaaties (nevar tachu izdziivot liidzi visu gimenju nelaimeem), bet nevaru :( Vakaraa ieritinaajos gultaa un raudaaju, raudaaju, raudaaju... viirs mierinaaja. Es jutos neerti par to, ka sariikoju asaru pluudus par sveshu cilveeku nelaimi (un taa nebija pirmaa reize). Tad saaku uztraukties par savu meitinju, par to ka neviens beernins nevar buut 100% dross shajaa pasaulee.... uztraucos par pedofiilu vardarbiibu pret beerniem....
Un galvenais, tie uztraukumi tik aatri liek man izteeloties to, kaa buutu , ja tas notiktu ar manu beerninju. Es dzenu shiis domas prom, bet taas uzmaacas kaa mushas.... :( bezceriigi.... Meeginu domaat par ko patiikamu, bet tiesaam - nesanaak. ja tajaa briidii esmu darbaa... pat apstaajos, meeginu sanemties, elpoju dzilji, aizeju no datora pie loga, paartraucu darbu, jo zinu, ka pielaidiishu kluudas... Ja esmu maajaas un man blakus metina, samiiloju vinju, un knapi turos, lai nesaaktu atkal bimbot....
Pret manu gribu uzmaacas domas par to, ko es dariitu, ja ar meitinju notiktu kas ljauns... :( Nu nav tam pamata!!! Es negribu par to domaat! Bet galvaa jau veidojas scenaarijs - bez meitinjas es nevareesu dziivot, es izdariishu pashnaaviibu, lai buutu vinai blakus :(((
Shiis domas nemoka katru dienu, bet kad naakas dzirdeet par nelaimes gadiijumiem, tad saakas........ Bail pat iedomaaties, kas ar mani buutu, ja nelietotu AD....