Atradu tçvam ðâdas tabletes Stimuloton. Divas jau bija izlietotas.
Intereses pçc apskatîjos internetâ, ka tâs domâtas - ðizofrçnija, ðizotipiski traucçjumi, persistçjoði murgi, ðizoafektîvi traucçjumi, bipolâri afektîvi traucçjumi un rekurenti depresîvi traucçjumi.
Skaidrojumu "bipolâri afektîvi traucçjumi" un "rekurenti depresîvi traucçjumi", neatradu, lûdzu uzraktiet îsu skaidrojumu. Ceru, ka viòð nav ðizofrçniíis, bet tâs pçdçjâs diagnozes izklausâs ne tik trakas. Viòam paðam man bail prasît, jau tâ pçdçjâ laikâ agresîvi izturas. Plz help!!!

Hmm? Ja agresîvi tad var bût arî ðizofrçnija bet to tâ nevar uzminçt pçc zâlem jo viòas lieto daþâdos gadijumos...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

...agresivitaate ne obligaati noraada uz shizofreeniju...

Ðizofrçnija parasti ir apmâtîba uz kaut ko, -raksta vçstules uz visâdâm instancçm, liekâs, ka mafija visur utt....

Nu es priecâjos, ka vismaz tâs divas tabletes bija izdzertas, tas nozîmç, ka ârstçjas. Bet tâ kâ tas ir recepðu medikaments, jâdomâ, ka ne jau uz "savu galvu" viòð tâs lieto.

Nu gan jau, ka ne! Vçl pastâv varbûtîba, ka ârsts nepareizas zâles izrakstîjis

Cerams, ka tâ... jo galu galâ sâku uztraukties, nedod Dievs iedzimtîba, varbût arî man pçc gadiem 30 "aizies ciet".

Tev nav dûðas viòam paðam uzprasît?

Nav gan...

Bipolâri afektîvi traucçjumi nav nemaz tik vienkârða lieta, ka varçtu atviegloti nopûsties. Uzliec meklçtâjâ bipolar disorder, es gan meklçju caur krieviskâm lapâm, jo angliski ne tik labi saprotu(google.ru)
Bet vienu gan varu teikt, ka to bipolar disorder, domâjams, var uzstâdît pçc kâdas lçkmes, ja esi pabijis psihoneiroloìiskajâ slimnîcâ. Ne jau ìimenes ârsts.

bipolar disorder- ðitâ diagmoze angliskos forumos bieþi parâdâs, domâju, ka tas ir kaut kas depresijveidîgs, jo par to stâsta cilvçki, kas ne par kâdâm lçkmçm nesûdzâs.

Cik zinu, ar bipolârajiem traucçjumiem tik vienkârði nav. Tie nozîmç (vienkârðoti), ka cilvçks no pat pârâk laba garastâvokïa pâriet smagâ depresijâ, atkal atpakaï un tâ visu laiku, ja neârstçjas. Depresijas brîþos bieþi aiziet no darba, mçìina izdarît paðnâvîbu, kïuðt dezorientçts. Man bija kolçìe, kas cieta no ðîs slimîbas.

un kaada ir labaakaa sho trauceejua arsteeshanas metode? un peec cik ilga laika atkaartojas garstaavoklja mainjas?

Umpaci, tas ir psihiatra lauciòð

kaut kur plauktaa atrastas zaales un instrukcija ar uzskaitiitaam diagnozeem nebuut neliecina, ka cilvim visas shiis diagnozes ir.

kad man bija smaga depresija, es mazaas devaas lietoju arii dazhas "shizofreenijas" zaales, nemaz nerunaajot par "epilepsijas" utt. zaaleem. starp citu, ja ir stipri izteikti paroksizmi (leekmes), pie vegjetatiiviem trauceejumiem arii izraksta pretepilsepsijas liidzekljus nieciigaas devaas, pie tam ar ljoti labiem panaakumiem.

zaalju klaatbuutne maajaas nedod iespeeju noteikt diagnozi.

Paldies par komentâriem.
Pati nobijos, jo ne jau citramons vai noðpa mçtâjas plauktâ, tâpçc gribçju apmçram zinât, ko nozîmç. Nevaru taèu iet ìimenes ârstam un prasît kapçc tika izrakstîtas tâdas zâles, diez vai teiktu.

Tik tieðâm, kâ Runcene raksta, es arî dzçru zâles, ko lietojot ðizofrçniíi un epileptiíi, tiaki mazâkâs devâs

izpeetiiju to vielu...

tas jau vispaar ir antidepresants... tos lieto gandriiz visu "galvas" kaishu kompleksajaa terapijaa... peec taa, kaadi ir simptomi...

muusdienaas neko dizhi taalu no noshpas nestaav... ljoti droshi jamos raksta... dazhi gjimenes aarsti ir dikten deviigi...