Nu bet ja jau tas psihoterapeits tâ saucas tad viòam bûtu jâârstç... nav tak nekâds psihologs...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

nepareizi saucas... galvas jaukshanai... niknaaks psihologs vnk...

Runcene -

Un ko Tu domâ par psihiatriem, kas pârkvalificçjuðies par psihoterapeitiem un kâ psihiatri vairs nepraktizç? Zâles arî neraksta, pat ir tâm opozîcijâ. Es pie tâdas savulaik gâju.

Laila

ljoti atkariigs no tipaazha... dazhi tik un taa saglabaajushi biologjiskaas psihiatrijas domaashanu... es reizeem lasu viena otra shitaada rakstus un to pilniigi cauri redzu... vaardu salikums -- mediciiniskaa psihoterapija -- jau vien ir shausminoshs. tad es labaak eedu liellopu galju zemenju meercee... vinji ir iedreseeti uzskatiit, ka mees esam aarsteejami. ja cilveeks sho attieksmi ir izdabuujis no galvas aaraa, tad ir ok, bet man personiski pret bij. psihatriem ir uzmaniiga attieksme tik un taa.

es pie taada neietu. vieniigais sakariigais no taa bara man shkjiet Alsteres izbijushais terapeits Maaris Silinjsh. bet ne par velti vinjsh ir citaa terapistu asociaacijaa.

bet psihoterapeits ar aarsta pamatizgliitiibu ir pat ljoti ok, jo aarsta baazes izgliitiiba ir ljoti pamatiiga.

uz riitdienu man kjiimijaa ir jaataisa referaats par narkotiskajaam vielaaam... saku netaa mekleet informaaciju par narkotiskajaam vielaam un to ietekmi uz organismu, bljaaviens tur tik daudz info par visiem shiem AD un trankvilizatoriem, ka negribaas nemaz neko taadu lietot, jo tie izraisa psihiskus trauceejumus, atkariibu nenormaalu utt.


8.Barbiturâti un trankvilizatori (miega un nomierinoði lîdzekïi)

Ïaunprâtîgi bieþi tiek lietoti daþâdi nomierinoði un miegu izsaucoði medicîniskie preparâti. Ðo vielu reibuma simptomâtika ir lîdzîga alkohola reibumam – eiforija, miegainîba, emocionâla nestabilitâte, uzmâcîba, lçna domâðana, neskaidra valoda un kustîbu traucçjumi, daþreiz arî apdullums.

Miega un nomierinoðu lîdzekïu lietoðanas sekas:

· âtri iestâjas psihiska un fiziska atkarîba;

· abstinences ( paìiru ) sindroms pçc lietoðanas ir diezgan smags – tas izpauþas kâ nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicîdas tendences, lauzoðas sâpes lielajâs locîtavâs, iespçjamas ilgstoðas psihozes delîrija veidâ un krampju sindroms;

· bieþi uz âdas rodas daþâdi strutaini izsitumi;

· var rasties distrofiskas izmaiòas aknâs, sirds miokardâ.



Miegazâïu preparâtus var sastapt tikai parastu tableðu vaidâ. Tie ir barbitûras skâbes raþotie (barbitûres): barbamils, fenobarbitâls. Citas miegazâles - fenazepâms, radedorms, relaniums, eleniums, imovans, donormils, diazepâms, oksizepâms, rigepnols - ilgâkas lietoðanas gadîjumâ izraisa psihisku un fizisku tieksmi. Starp narkomâniem visvairâk izplatîts reladorms. Tas itkâ palielina opiâtu narkotiku iedarbîbu. Uz ðo brîdi miegazâles lieto pârsvarâ iekðâ.
GNIV

Gaistoðas narkotiskas iedarbîbas vielas: benzîns, acetons, lîme "Moment"




Miega lîdzekïi. Parasti tiek lietoti narkotiskie miega lîdzekïi (barbiturâti) vai trankvilizâtori (piem., diazepâms) tableðu veidâ. Ðîs vielas izraisa smagu atkarîbu, intelekta samazinâðanos, 2-3 gadu laikâ var iestâties plânprâtîba. Reibuma stâvoklî cilvçks ir miegains, grûti kontaktçjams, lçns, ir gaitas un koordinâcijas traucçjumi. Abstinence parasti sâkas 12-16 stundas pçc pçdçjâs devas ieòemðanas.



Barbiturâti

1903. gadâ medicînâ sâka izmantot barbiturâtus. 1961. gadâ medicînâ izmantoja benzodiazepînus, kuri bija mazâk bîstami par barbiturâtiem.

Ilgstoði lietojot ðos preparâtus rodas pieradums, lai panâktu vajadzîgo efektu ir jâlieto lielâkas preparâta devas, kâ rezultâtâ tie pârstâj nomierinât un izraisa uzbudinâjumu un reibumu. Narkomânu deva 5-10 reizes pârsniedz ârsta noteikto terapeitisko devu vienai lietoðanas reizei. Tabletes bieþi vien tiek lietotas kopâ ar alkoholu.

Sabiedrîbâ nereti ïaunprâtîgi tiek lietoti daþâdi nomierinoði un miegu izsaucoði medicîniski preparâti: trankvilizatori un barbiturâti, antidepresanti (benzodiazepîni) un citas vielas. Tos visbieþâk izraksta ârsti, gadîjumos kad pacientam nepiecieðams mazinât trauksmi, veicinât miegu, panâkt muskuïu relaksâciju, kâ arî pretkrampju efektu.

Visbieþâk barbiturâti tiek lietoti iekðíîgi, bet daþreiz tos lieto arî injekciju veidâ. Ðîs vielas ir sastopamas daþâdas krâsas un izmçra tableðu, kapsulu, pulveru un ampulu veidâ.

Atkarîbâ no vielas lietoðanas veida iedarbîba ilgst no 5 minûtçm lîdz pat 1 nedçïai.

Izplatîtâkie reibuma simptomi ir eiforija, uzmâcîba, lçna domâðana, miegainîba, atslâbums. Iespçjama neskaidra valoda, kustîbu traucçjumi, miega un emocionâla nestabilitâte, apdullums, vâjas koncentrçðanâs un situâcijas izvçrtçðanas spçjas.

Abstinences (paìiru) sindroms pçc lietoðanas ir diezgan smags. Tas izpauþas kâ nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicîdas tieksmes, lauzoðas sâpes lielajâs locîtavâs, iespçjamas ilgstoðas psihozes delîrija veidâ un krampju sindroms.

Nereta parâdîba ir krampju lçkmes, drebuïi, paâtrinâta sirdsdarbîba, paaugstinâts asinsspiediens.

Ðîs grupas preparâti organismâ izdalâs lçni un ilgstoði, lîdz ar to abstinences sindroms ilgst vairâkas nedçïas lîdz pat vienam mçnesim.

Miega un nomierinoðu lîdzekïu lietoðanas izplatîtâkâs sekas ir:

* psihiska un fiziska atkarîba, aug medikamentu lietoðanas tolerance - lai sasniegtu to paðu efektu devas jâpalielina;
* bieþi uz âdas rodas daþâdi strutaini izsitumi;

var rasties distrofiskas izmaiòas aknâs, sirds muskulî.

galvenais jau ka izraisa intelekta samazinaashanos, psihiskus ttrauceejumus, bet vai tad vinjus nelieto lai noveerstu psihiskus trauceejumus ?

nezuinu ko laidara, aarsta izrakstiija vienu trankvilizatoru un antidepresantu, teica ka tie esot viegli un no tiem atkariiba nerodoties

barbituraati toch ir meesls, bet neviens normaals ar galvu draudziigs doks taadus vairs neizraksta.

benzodiazepiini ir biistami, ja lieto nekontroleeti, peerk internetaa kjiinieshu pakaljdarinaajumus, kaa arii nemeklee risinaajumu.

jaunaas paaudzes psihiatri cilveekus zaaljo ljoti skopi, tikai tik, cik absoluuti nepiecieshams, lai nezaudeetu speejas straadaat un maaciities.

es zinu ljaudis, kuri ir liidushi aaraa no depresijas 5-10-15 gadus un periodiski lietojushi zaales. neviens nav plaanpraatiigs, kaut arii ir lietoti arii vecaas paaudzes medikamenti. a varbuut es vairs neatshkjiru... man reizeem nudien jaabriinaas, ko tik visu internetaa nevar izlasiit.

bet psihologjiskaa atkariiba var buut no jebkuraam zaaleem, ja cilveeks veel nav psihologjiski speejiigs staaveet pats uz savaam kaajaam, tachu veelas atmest zaales.

par to pamatu zem kaajaam teica arii mana psihologje :) shodien gan netiku pie vinjas uz konsultaaciju, jo bija ilgaak jaauzkaveejas skolaa lai tiktu galaa ar savu vaajo vietu - matemaatiku :) no riita iekjeeru tos drankjus ko izrakstiija, un visamz vareeju normaali skolaa justies un nokaartot visas lietas.

izieshu to 3 nedeelju kursu ko doks izrakstiija un redz ko shis saka taalaak

...umpaci, nevis ko ÐIS teiks tâlâk, bet kâ Tu pats jûties...:)

nu jaa, bet kop shis teiks par to kaa es juutos peec zaalju lietoshanas :)

...primârais saja gadîjumâ ir kurð - Tu vai viòð???...

umpaci, madam taisniiba...

neej kaa nolemtais -- ko shis teiks...

Tu tachu pasuuti muuziku -- so... noklausies viedokli. peec tam vari domaat. ja es buutu rijusi visu, ko doki ir reizeem gribeejushi... Jeezus mariite... tad tur laikam buutu veel viens staasts par plaanpraatiibu...

bet antidepresants tik peec apmeeram 3 nedeeljaam saak darboties. kaa kuram, bet tas ir videeji.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.05.2008 20:07 by Runcene.

VISLABÂKAIS - NESÂKT TOS MÇSLUS LIETOT !!!

nu jaa, jaapaskataas kaa jutiishos peec taa 3 nedeelju kursa, redzees kaa jutiiishos, cerams ka peec tam vairs nekas nebuus jaadzer un jutiishos ok

Driz jau bus 2 nedelas kaa nelietoju antidepresntus, trankvilizatorus un vispar nekadas zales.. passajuta protams drankiga + vd simptomi, bet anyway es to parvaresu!

To Disease PC
Es nelietoju nekaadas zaales jau 5 meenesus - passajuuta reizeem drankiiga + vd simptomi..... Taa ka nekas iepriecinoss arii peec 5 meenesiem negaida :)

1188 tu sporto? :P Cik tev gadi? :P

Man ir 31, taa riktiigi VD saakaas, kad man bija 25. Peec diskusijaam spriezot, te lielaakai dalai ir ap 30. Es nesportoju, bet man darbs nav seedoss un man ir pietiekama fiziska slodze darbaa :)

Man ir 18. Sakas VD kaut kur, kad man bija 15. >.>