Atkal par attiecībām ar māti

Aizsāka Rovinja 

Re: Atkal par attiecībām ar māti
20.05.2009 18:12
Plant...

Tu kaut kur saskati psihoterapeitiskas darbības?
Kaut kā pēdējā laikā ļoti bieži var dzirdēt un lasīt pamācības, ka jādzīvo sev, jārīkojas, kā pašam labāk, ka visāda veida "krustu nešana" ir muļķiga padarīšana, un droši vien daudzi arī seko tādām pamācībām un jūtas apmierināti. Bet man, piemēram, ir draudzene, kuras mātei arī ir ļoti smags raksturs un, visticamāk, ka arī diagnoze, bet cilvēks, kaut reizēm ar asarām un izmisumu, bet tomēr ar fantastisku mīlestību un pacietību panes to, kas reizēm tiešām robežojas ar teroru, rūpējas, ir vienmēr blakām, cenšoties saprast un laist visu pār galvu. Nav viņai viegli, bet ne vienu vienīgu reizi nav gadījies dzirdēt domu, ka varbūt varētu vienkārši saraut tās saites. Katrs jau pats savu dzīvi nosaka un te netaisos kādam klāstīt, ka tieši tā visiem būtu jādara, bet ja runa ir par cieņu, tad es tomēr to jūtu pret tādiem cilvēkiem, un nevis šīm meitenēm, kas te dalās savās dzīves atziņās. Un kad lasu tādus tekstus, kā te pirms pāris mēnešiem, ja nemaldos, viena no šīm pašām meitenēm bija iepostējusi, kur lūdza padomu, kā varētu to trako (savu māti) kādā iestādē pēc iespējas ātrāk iespundēt, tad man liekas, ka tomēr šiem cilvēkiem ir kāds ļoti nopietns psihisks defekts...
Re: Atkal par attiecībām ar māti
20.05.2009 18:57
Par mazohismu nekas nav dzirdēts?
plants no cita PC
Re: Atkal par attiecībām ar māti
20.05.2009 20:39
Runcene, tas ir normaali, ko Ela saka.
Psihoterapeitiskas darbiibas nesaskatu. Taatad esi profesionaals pacients.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
20.05.2009 21:36
Labi, pavilksim svītru:

Plants tātad šodien ir noskaidrojusi dažas sev būtiski svarīgas lietas: kurš ir infantils, kurš ir normāls un kurš ir pacients...

3. maija vakarā 23:00 bija LR 1. programmas raidījums par šai tēmai radniecīgu tēmu. Arhīvā var paklausīties.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.05.2009 21:40 by Runcene.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
20.05.2009 21:57
to ela
Netiesā! Tev nav tādu tiesību!!!
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 00:28
K



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:07 by kachenite.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 00:32
L



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:08 by kachenite.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 11:22
Ūja, Runcen, vai tad nu cilvēkam jānodzīvo pusmūžs, lai saprastu elementāras lietas. Tev jau par to arī ir savs ieskats un kurš teica, ka Tavējais būs tas pareizākais? Kāpēc neatbildi uz jautājumiem?
Kachenīt, mans bērns tiešām ir pieaudzis, bet rūpes nav mazinājušās. Tāpat ir uztraukumi, lai viņa dzīvē viss ir tā kā viņš pats iecerējis. Tikai tās vairs nav darbīgās rūpes, drīzāk līdzjušana un dūrīšu- veiksmei turēšana. Dzīvo atsevišķi no mums.
Paldies dievam un nez kādiem augstākiem spēkiem, man ir gan mamma, gan tētis, kuriem jau ir pāri 80 gadiem. Mūsu ģimenei patiesu prieku sagādā laiks, kuru pavadam kopā. Viņi dzīvo ļoti tuvu mums, bet tomēr atsevišķi. Fantastiski, dzīvesgudri cilvēki. Tomēr viņi ir tajā vecumā, kad daudzas iespējas tomēr ir ierobežotas un tad nu ir jāpalīdz. Ā, un vēl man ir demences nomocīta tante, par kuru rūpējamies mēs visi kopā.
Un, jā, kachenīt, Tev taisnība. ja attiecības uztver kā krustu, tad tās nav jāuztur. bet par to jāpadomā gan



Edited 1 time(s). Last edit at 21.05.2009 11:24 by plants.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 12:27
Plant, ir šis tas, ko esi palaidusi garām..

Man ir gan savs ieskats, bet tas teorētiski un praktiski neatšķiras no Tavējā; es kopu mammu no 16 līdz 24 gadiem, jo viņai ļoti lēni, bet noturīgi progresēja metastāzes, tas bija smagi, tur neko nevarēja darīt, bet es to dabūju gatavu, vienīgi psiholoģiski nebiju tam gatava, turklāt es biju viena, taču nevaru iedomāties, ka varētu rīkoties citādi ... Lai vai kā — tas nu arī būs puslīdz salāpīts.

Bet mans stāsts nav šis tēmas autores stāsts, taču es zinu, ka ir tādas dzīves kā viņai. Un te nebija runa par kopšanu, bet par to, vai tur būt vai nebūt puikam... Un ir mātes, kuras emocionāli nav spējušas būt mātes, un tur arī neko nevar darīt. Bet tad meitas iziet cauri dažiem smagiem cikliem, kamēr atrod spēku sevī; šiem cikliem ir jāļauj notikt, tos nevar steidzināt.

Es tāpēc iebilstu pret Tavu didaktisko tonīti no augšas, citu vērtēšanu utml. lietām, jo tas NEKO NEDOD un nepalīdz, drīzāk kaitē, jo cilvēki šādos apstākļos parasti izjūt vainas sajūtu tāpat; uz kādiem jautājumiem Tu gribi dzirdēt atbildi? Man ir savs viedoklis par Tevi, Tev — par mani, kas abpusēji nav glaimojošs, nekad tāds nav bijis — tas mums abām sen nav noslēpums...

Vienkārši es uzskatu, ka šādās tēmās tādi iznācieni ir lieki; tas kaut ko dod tikai pašam zināmai pogu spodrināšanai: re, cik es labs... otram, kas ir ierakumos, tas ir karsts piķis uz galvas...

Cilvēks jūtas nodots, un jūtas nevar ignorēt. Kaut arī tās dažiem šķistu sociāli nepieņemamas jūtas. Bet Tu centies pateikt, kā cilvēkam būtu jājūtas. Tā ir riktīga psihoterapeitu klientu kalve. Paies laiks, jūtas mainīsies, kādā virzienā: to neviens nezina... Šis tas sadzīs, šis tas ne... Šis tas ātrāk, šis tas nekad. Bet to nevar izdarīt ar lozungiem. Tas ir paša darbs, kas vienmēr būs arī laiks.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 13:57
Te runa sen vairs nav par autori. Vismaz mūsu diskusijā ne. Autorei mans ieteikums bija vienkārši pārdomāt. Pēc viņas teksta, man radās iespaids, ka viņa savu mammu uztver ļoti sāpīgi un šķiet, ka ja nebūtu mamma, viņas problēmās būtu atrasts kāds cits vainīgais. Un viss. Tev manos tekstos rādās briesmu lietas.
Runcen, Tu te kaut kā sāc kultivēt divu viedokļu esamību, kur viens ir Tavējais, otrs nepareizais. Tu mēģini kaut ko izdomāt citu vietā, liekot talkā savu pieredzi. Nevienmēr tas ir tas pareizākais. Nu kaut vai apgalvojums, ka mans viedoklis par Tevi nav glaimojošs. Kā Tu to zini?
Šajā diskusijā es uzdevu Tev tikai vienu jautājumu - Tu esi psihoterapets vai tā atvasinājums, vai psihoterapiju lieto. Tas tā, godīgumam attiecībā pret tām meitenēm, kuras ar Tevi diskutē. Piekrīti, ja poliklīnikas koridorī, kāds saka - Jums tā kāja jāgriež nost ir viena dziesma, bet, ja to saka ķirurgs - der arī ieklausīties. Varētu, kā Ku!, vai Strawberry nopozicionēt savas prasmes.
Rovinja
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 14:16
Par to, ko šajā forumā dara Runcene, viņai būtu jāpiešķir ordenis! Nevienam nav jāpieņem viņas viedoklis kā vienīgais pareizais. katram pašam ir jāpieņem lēmums. Ķirurģija nav salīdzināma ar personīgo iekšējo jūtu pasauli. kad vēl biju pašā sākumā, Runcenes paskaidrojošie teksti man lika saprast, kurā virzienā man meklēt palīdzību. Daudz izskaidro, norāda variantus, iedod linkus. Visu cieņu viņas zināšanām! Domāju, ka vēl daudzi desmiti domā tāpat, kā es, bet tikai izlasa, neko neraksta. Plant, iespējams, Tu neesi nonākusi īstās psiholoģiskās grūtībās un sāpēs un nekad līdz galam nesapratīsi.
Un man tēmas galvenais mesidžs bija tas, ka nekad neesmu sajutusi mātes mīlestību, rūpes. DRīzāk nicinājumu, padsmit gados palūdza uzsākt pašai savu dzīvi. Tas ir tas, kas visvairāk sāp. Tā nekārtība ir tikai lai raksturotu viņu, kā viena no ntajām dīvainības pazīmēm, kas nozīmē, ka viņa pati kādreiz kaut ko nav saņēmusi no savas mammas un attiecīgi nespēj veidot veselīgu ģimenes dzīvi.
zinuzinuneista
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 14:22
Rovinja, neņem pie sirds! Tas, kuram bijusi sārtvaidzīša bērnība-tipa aprūpēts,mīlēts, nekad,nekad,nekad nespēs iejusties mūsu ādā, kā ir tad, kad tā visa nav un nebūs. Esmu pārliecināta, ka vairums no tiem,kas nosoda mūsu nostāju pret tādiem senčiem, mūsu situācijā vispār būtu apčurājušies.Jo ķāds ir tipiskākais latvju meitenes plāns kad neiet dzīvē-pirmais ir skriet pie mammītes...a mums ta nav kur skriet, jo mūs neviens nebalsta, bet gaida, lai mēs vēl atbalstītu mātes-žogvāveres.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 14:39
Rovinja
Nekur neesmu teikusi, ka Runcenes pacietība un spējas uzklausīt nav apbrīnas vērti. problēmas ir viņai ar mani, nevis man ar viņu. Jā, man ir cits viedoklis daudzos jautājumos, bet tas ir mans un arī tiesīgs dzīvot. To, ko es Tev centos teikt ir pārdomāt, kāpēc viņa dara tā un ne savādāk. Iespējams, tad būtu vieglāk sakārtot arī savas domas. Bet labi saprotu, ka man trūkst profesionālās zināšanas šajā jomā, tāpēc padomu man Tev nav. Varu tikai izteikt nožēlu, ka Tev jājūtās tik slikti.
Slikts ķirurgs var izdarīt daudz mazāk posta...
Re: Atkal par attiecībām ar māti
21.05.2009 15:18
Plant, meitenēm ir pieejama PM sistēma... Viņas var izmantot to. Un to viņas arī dara. Pašas lielas.
pardomām:
http://www.psihoterapeite.lv/raksti/raksts-05-01.htm
Re: Atkal par attiecībām ar māti
22.05.2009 20:23
Man arī ir viedoklis, izlasot Rovinjas pirmo komentāru:)
Izskatās, ka Tu vēlies, lai māte darītu tā, kā Tu vēlies, jo viņa auklē TAVU dēlu un Tu viņai par to MAKSĀ.
Nezinot neko par autores terapijas kursiem, man tas šķiet šokējoši, ka terapeite NOLIEK klientes māti, ka viņa nav pareizi darījusi to un šo.
Ja māte mīl bērnu un par to rūpējas (tas patiešām ir jānovērtē- mīlestība patiešām ir balva), tad galvenās iebildes ir par to, ka māte nu nekādi negrib ievērot tādu kārtību, kā to vēlas meita...
Man arī ir tā, ka gribētos, lai pasaule un viss, kas tajā ir, grieztos tādā virzienā, kā vēlos es:) Bet- pats svarīgākais ir saprast, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, uz savu privātu dzīvi un būt pašam.
Ja māte tavu dēlu mīl, un vienlaikus prot saglabāt savu viedokli- tās ir divas ļoti labas lietas, ko saņem Tavs dēls, Rovinja:)
Re: Atkal par attiecībām ar māti
23.05.2009 13:50
I



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:10 by kachenite.
Rovinja
Re: Atkal par attiecībām ar māti
23.05.2009 15:43
kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------
Ja mīl, tad pieņem bez noteikumiem. Man
> bija jākļūst par kaut ko citu, lai būtu
> laba... Es esmu es. Savādāka es nevaru būt!
> Tadēļ es biju SLIKTA.

Jā, kaut kas tamlīdzīgs ir mūsu ģimenē, es jau no tīņu gadiem esmu bijusi pretī runātāja ar saavu viedokli. Es nevarēju izturēt, ka mamma skandalējas ar tēvu, nevarēju nevienu uzaicināt ciemos, jo mājās bomzatniks. Brāli un māsa to kaut kā pieņema un samierinājās. Un arī dzīvē viņi ir nospiesti, kompleksaini cilvēki. Es tāda nebiju. Es cīnījos. Teicu mammai, lai mainās, savācās. Es arī biju sliktā, jo neglaudīju mammai pa spalvai. Un mani stūma ārā no ģimenes.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
24.05.2009 10:27
R



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:10 by kachenite.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
24.05.2009 15:47
http://narcomania2.ltn.lv/print.php?id=22

Šī ir klasiska ne visai labvēlīgas ģimenes shēma. Par to ir vēl pētījumi, es iepostēšu, kad atradīšu. Tur gan ne vienmēr piedalās alkohols kā viela... atkarība ir dvēseles stāvoklis, kas var izpausties vēl citādi... dažkārt šie tēvi vienkārši ir pārmēru nevarīgi, gļēvi un bailīgi...

Vecākais jau izkulsies (tāpēc Tev, Rovinja, ir cerības), bet parasti vissmagāk iet jaunākajam: viņš ir visnospiestākais šajā shēmā.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.05.2009 15:52 by Runcene.
Rovinja
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 00:03
Runcene, nu šis ir kā par mums, trāpīts 10niekā! Es esmu "Varonis", vecākais brālis nu tipisks "Klauns". Vinam tjipa baigā humora izjūta, bet īstenībā tā ir kā maska un reizēm sī humora izveido vinu par tādu kā ākstu, klaunu. Ar jaunāko tiešām traki. pats grūtākais ir tas, ka mamma viņu virza uz to, lai viņš būtu no viņas atkarīgs. ēdiens priekšā, drēbes noliktas, pēri 20 gadiem, bet vēl nevienā darbā nav strādājis. Nu īstenībā jau mans tēvs bija drusku nelīdzsvarots, bija dazkārt psihošana, roku pacelšana pret mammu, bet nu tur man domāt, ka mamma viņu arī bieži izprovocēja. Un to es arī nevarēju saprast, kāpēc tad nešķirās?Pstrp. jau teica, ka izskatās, ka man arī druksu ir tā līdzatkarība. Tā kā man jāstrādā un jāstrādā un "jālaiž" tā māte vaļā un jābeidz cerēt, ka mēs skaisti sanāksim visi kopā kā ģimene, svinēsim kādus svētkus utt. Starpcitu mammai, ļoti nepatīk ģimenes svētki, viņa uzreiz laižās kaut kur.
Rovinja
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 00:29
Paldies, Runcene, es vēl pārlasīju šo publikāciju un laikam beidzot sāku saprast, kas noticis mūsu ģimenē. Tēvs bija psihiski nelīdzsvarots (ne visu laiku, bet uznāca reizēm). Vins bija tiešām kompleksains un iekšēji vājš cilvēks. Un acīmredzot mātei radās līdzatkarība, viņa visu sāka vilkt uz sevīm. Un tāpēc arī sanāca: "Ļoti svarīgi ir ievērot to, ka ne atkarīgajam, ne līdzatkarīgajam nav emocionālo resursu (sirds siltuma), ko novirzīt bērniem. " :(
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 01:00
Nav jau nekāds prieks, protams, ja kādam kas tāds par sevi jāaptver... bet labāk mazāk naivi peldēt ilūzijās un veltīgi cerēt.

Avots ir Viestura Rudzīša "Bendes meitiņa un viņas tēvs". Tur tas viss un vēl daudz kas cits ir izvērsts grāmatas formātā. Tagad būs jauns izdevums, bet vecie noteikti ir dabūjami bibliotēkās .
Rovinja
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 15:45
Nē, viss kārtībā es tieši gribēju saprast KĀPĒC, KĀDS IEMESLS? Man tas nedeva mieru, savādāk man jau sāka likties, ka mātei tiešām ir kāda psihiska slimība. Arī pārrunāju šodien ar pstr.un viņa teica, ka mammai ieilgusi depresija, tāpēc arī visa šī nekārtība un bardaks. Es jau sāku sērot, jo atvados no ilūzijām par attiecībām ar mammu. tagad ir smagums, bet es tam ļaujos, lai pamazām veidotu jaunu attieksmi :)
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 20:42
Psihiska slimība ir samērā stiepjams jēdziens: arī depresija it kā ir psihiatrijas sfēras diagnoze, bet tas būtu samērā šaurs skatījums, jo ar depresiju cilvēks var iesākt gana daudz pats; tā nav nolemtība, bet slimības parasti aplūko tā — kā zīmogu. Tai pašā laikā nevienu uz nekādām pārmaiņām piespiest nevar.

Slimības savukārt attīstās uz psiholoģisku problēmu pamata. Reizēm grūti noteikt, kur beidzas neciešams raksturs un kur sākas slimības. Bet raksturs cilvēkam veidojas no iedzimtā temperamenta un audzināšanas mijiedarbības. Viņai pilnīgi noteikti nav gājis jauki ar savu māti.

Turklāt uzturēdama šādas attiecības ar tēvu, viņa savu kaiti ir padziļinājusi. Tā diemžēl notiek, bet tur neko nevar darīt. Tēviem jau arī ir kaut kādi iemesli, kāpēc viņi apprec konkrēto sievieti.

Traģiski ir tas, ka bērni šajās spēlēs tiek ierauti, jo mazs bērns tām nemāk pretoties, viņš ir kā sūklis, kas savāc visu no vecāku mājas; stingri ņemot, bērns tiek izmantots (par to sīkāk var palasīt minētajā grāmatā), jo no viņa šādi vecāki arī šo to neapzināti sagaida (ka bērns strādās viņiem par māti, piemēram), kas patiesībā ir pilnīgs pī, jo bērns to nevar dot, bet vecāki, cerēto nedabūjuši, kļūst nīgri, un bērns iziet dzīvē ar greizu koncepciju par sevi un visu apkārtējo pasauli, ar šausmīgu mazvērtības sajūtu, jo nav spējis apmierināt vecāku gaidas; turklāt viņi ir arī likuši to saprast diezgan nepārprotamā veidā.

Patiesībā tā laikam ir vissmagākā atklāsme un vissmagākā doma, ka būs jāpieņem, ka lietas ar viņu ir tādas, kādas nu ir.

Viņai ir tādas tiesības — dzīvot, kā viņa grib.

Cilvēki, kam ir bijusi šāda pieredze (par to ir sarakstītas grāmatas), ir sapratuši, ka šeit ir tikai viena gudra izvēle: maksimāli investēt sevī, jo mēs gan neesam atbildīgi par to, kas no mums ir izveidojies vecāku grūtību dēļ, bet mēs esam ļoti atbildīgi, lai saņemto nedotu un nekultivētu tālāk jebkurā saskarsmē. Citādi sāksies jauns aplis.

Un mamma ir tiesīga pati meklēt palīdzību sev; Tev nav jākļūst par viņas terapeiti — pat ne "kognitīvi biheiviorālajā līmenī" (koriģējot viņas uzvedību). Tu to nemaz nevari izdarīt + viņa to nelūdz. Visas izmaiņas sevī cilvēks iniciē pats; arī tās, kur viņam nepieciešama palīdzība, bet tad viņam tā ir jālūdz un jāvēlas.

Šeit forumā ir bijuši stāsti par to, kā meitas nes mātes pār muguru pie narkologa... Tāda meita visticamāk ļoti slimos. Tas arī viss.

Šai tēmai arī ir viena grāmatiņa: Melodija Bītija "Pārtraukt līdzatkarību".

PS. Bet lasīt ir labi ar mēru... ;)
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 21:07
Manuprāt, ir viena liela kļūda- nepārtaukti analizēt, kas un kā ir bijis. Tas ir bijis, bet tagad ir tagad, un jāskatās uz priekšu nevis atpakaļ. Tas, kas ir sagādājis sāpes, ir kā dzīves skola, lai to neatkārtotu uz citiem.
Šīs visas terapeitiskās līdzības neved nekur.
Runcene, cik gadus Tu jau terapeitējies plus pa laikam lietojot zāles?
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 21:10
Strawberry, Tev ir tiesības uz savu viedokli, bet man — neatskaitīties....
Re: Atkal par attiecībām ar māti
25.05.2009 23:32
St



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 23:11 by kachenite.
Re: Atkal par attiecībām ar māti
26.05.2009 09:03
Kachenīt, ūja, ko tad es Runcenei daru? :D
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 14 pieskaita 4?
Ziņa: