Milda, nevar uzrakt nezin ko, ja Tu pieņem sevi tādu, kā esi. Ikvienā no mums gan labais, gan ļaunais.
Bet tas, ko var izdarīt psihoterapija ( un arī jebkura garīga mācība)- parāk ātri saforsēt mūsu dabisko attīstības ceļu, izsist domāšanu no konkrētā cilvēka ritma vai iespējām, tā, ka viņam sāk braukt jumts.
Es esmu ievērojusi, ka diezgan elementāri var atšķirt cilvēkus, kas ir gājuši psihoterapijā. Viņiem mēdz būt tāda standartizēta pasaules uztvere un arī izteiksmes veids.

Milda, nav jāpieiet psihoterapijai kā nez kādai uzrakšanai, ap to jāņemas un jāštuko... ja tas Tevi ir apsēdis, tad par to ir jārunā ar terapeitu. :) no sērijas — negribi par to parunāt. :D

es nezinu, kas tas Tev precīzi ir, bet tas ir kaut kāds sevis drāšanas elements, terors pret sevi... perfekcionisms...

calm down...

psihoterapija ir ļaušanās vilnim, lai nepiepildās Strawberry vērojumi.

Tas ir tā...tik tālu esam. Kas tālāk? Varbūt arī perfekcionisms...Ir lietas, kas ir mainījušās, un ir lietas, kas nav mainījušās. Un tad gribas, lai visas lietas ir mainījušās :)) un rodas jautājums- a kas man jādara, lai tas mainītos? Un tad droši vien - vai nu jāuzrok kaut kas vai vienkārši jādara. Bet pēdējās nedēļas kaut kā atslābu uz šo...

No savas pieredzes: esmu mēģinājis savā mūžā pāris reizes pārtraukt Seroxat, nekas briesmīgs nav noticis. Tikai pēc 1-2 mēnešiem visa depresija atgriežas atpakaļ. Ne labāk ne sliktāk - viss tā kā bija pirms tam. Ar to ir jārēķinās - AD neizārstē, bet tikai izmaina hormonālo līdzsvaru kamēr tos dzer. Tas ir kā aspirīns, iedzer - pusdienu nav temperatūras, tad viss atgriežas. Otra lieta, ar ko gan jārēķinās - Seroxat patiešām ir stipras blakusparādības, kad sāk dzert, aptuveni pirmās 3 nedēļas. Man parādās stipra trauksme, ļoti stipra. Cipralexam tādas nebija, tikai vājums, miegainība. Bet arī efekta pēc tam nebija..

Psihoterapija ir laba lieta, bet manā gadījumā - kombinācijā ar AD, kad galva normāli rubī. Pati par sevi man tā ir tukšā muldēšana. Visu saprotu, bet pašsajūta nemainās. Laikam man ir tas endogēnais gadījums. Psihoterapiju vienu pašu var ieteikt tiem, kam ir reaktīvā depresija - reakcija uz kaut kādu negadījumu dzīvē, piemēram kāds ir nomiris utt. Tad psihoterapeits palīdzēs samierināties ar problēmu, pārdzīvot to. Ja ir konkrētas problēmas ar bioķīmiju, tas ir bull shits.

Vēl tiem, kuri apsver AD dzeršanu, ir vispārpieņemts kritērijs - ja ir domas par pašnāvību, tad gan ir jāpadzer. Pārējos gadījumos var domāt / eksperimentēt ar visādām asinszālēm.

Vēl varu ieteikt tādu preparātu kā Noofen (Phenibut). Skaitās nosacīti nekaitīgs, var dzert laik pa laikam kad ne īpaši iet. Labi mazina blaknes kad sāk dzert AD. Bet uz tā nav vēlams sēdēt ilgāk par kādiem 3 mēnešiem. Modernos AD no selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibidoru grupas (tas pats Seroxat, Cipralex, Zoloft, Prozac utt) var dzert gadiem ilgi, zinu cilvēku, kas dzer jau 10 gadus.

O



Edited 1 time(s). Last edit at 08/23/2012 08:05PM by kachenite.

Voldemar, vai ir kādi pierādījumi, ka tev ir bioķīmija? To taču nevar noteikt, tikai minēt. Kaut gan es arī ticu, ka liela daļa ir iedzimtībai. Nepiekrītu, ka p-terapija der tikai kādam notikumam, ko cilvēks nevar pārdzīvot. P-terapija jebkurā gadījumā der, jo to visu, kas tevi nomoka un pat nenomoka, tu iznes uz āru (ja pats atzīsti, kas tevi nomoka, par ko esi satraucies, nevis noliedz to). Iznest uz āru- tas jau ir pussolis. Tālāk tu saproti kaut ko, kaut kas tevī izkristalizējas, tu skaties uz to savādāk.

Tu saki, ka pārtraucot dzert Seroxat, depresija ir atpakaļ. Kas tavā gadījumā ir depresija?

Es 2 reizes esmu pārtraukusi dzert Cipralex, pēdējo reizi pārtraucu ap Jauno gadu. Uzreiz - trauksme un superjūtīgums atpakaļ, bet es nedomāju, ka - bioķīmija un punkts. Jo to visu var vērst par labu. Vismaz nedaudz savādaku noteikti. No pieredzes. Ir diezgan lietu, kas ir uzlabojušās, ja skatos, piemēram, 2-3 gadus atpakaļ. (Un kur nu vēl, gadus 9 atpakaļ, kad sākās pirmās panikas lēkmes, trauksme.) Bez p-terapijas un dažām grāmatām (piem., Osho) es joprojām dzīvotu savā mazajā pasaulītē un skatītos uz lietām tā, kā agrāk. Tikai apmēram pusgadu atpakaļ lietas diezgan sāka mainīties.

Īstenībā, diezgan interesanti ir tagad (bez zālēm), jūtot trauksmi, spilgtas emocijas un mēģinot ar tām kaut ko darīt vai nedarīt neko...saprast, paskatīties savādāk, ieklausīties, ko tās saka, kas tās izraisa. Ar AD daudzu emociju nebija, šķita, ka viss ir daudzmaz OK. Tagad ir iespēja strādāt ar sevi :)

Ja sākumā, 2 gadus atpakaļ, man šķita, ka p-terapija ir tukša muldēšana, tagad tā nedomāju. P-terapijā vajag "ielauzties", uzreiz nekas tāāds nebūs..

Es neceru uz 100% superveselīgumu :). Tā nemēdz būt..

Visā visumā gribas uz lietām skatīties no gaišās puses :). (cenšos)

Par pašnāvību esmu iedomājusies- "ja tā turpināsies, kā es to izturēšu" (ja man būs tādas emocijas, bailes), toreiz man uzstādīja diagnozi - klīniska depresija. Jutos šausmīgi, šķita, ka nu ir riktīgā ...., sliktāk nemēdz būt, tādas mokas. Šķita, ka nekontrolēju domas, pilnīgs murgs nāk galvā. Bailes, panika, nekontrolējamas domas- cik ļoti sabrukusi jutos...Bet pat tad es nebiju tuvu pašnāvībai.

Ja domas par pašnāvību intensīvi nāk virsū, ir jāmeklē palīdzība, tai skaitā tās varētu būt zāles. Ja ir riktīgi slikti, ir jāmeklē palīdzība, ja jūti, ka tev tā ir nepieciešama! Ja jūti, ka tiksi galā, super, ka tev izdosies pašam!

pat ja tā ir bioķīmija, to var iedresēt normālās sliedēs atpakaļ, jo depresija ir reakcija uz kaut ko, pārmērīga vainas sajūta utt. ja maina attieksmi, skatu uz dzīvi, tad mainās arī bioķīmija.

bet psihiatru verdikts — Jums ir klīniskā depresija — rada stigmu... nekas labs tā nesanāks. tāda 2 lošu sastapšanās.

var tikai kasīt puncīti: vai cik esmu slims, man vajag antidepresantus.

psihoterapeitiskā pieeja ir cita — katrs ir tik slims, cik domā un cik slims grib būt...

pirms paaris dienaam atmetu zaales..un tagad juutu,ka paliek ljoti slikti,taadas diivainas sajuutas naak virsuu :( jaadzer xanax :(nezinu kur likties,,,pat riebjas dziivot,ka taa.. :( sausmiigi karstie viljni naak virsuu un taada sajuuta ko nevaru pat apraxtiit.. :(

zancha, tu atmeti uz savu galvu? Dodies pie psihiatra/p-terapeita, un viņš tev ieteiks, ko darīt tālāk. Iespējams, būs pie zālēm jāatgriežas, tikai jautājums - kādām.

jaa..pati paartaucu dzert...jo nejutu rezultaatu...a tagad gribas karties.. :( tik pretiigas sajuutas :( taada sajuuta,ka praata sajukshu :( pat nevaru apraaxtiit kaa juutos :(

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>
> bet psihiatru verdikts — Jums ir klīniskā
> depresija — rada stigmu... nekas labs tā
> nesanāks. tāda 2 lošu sastapšanās.
>
>

Es toreiz google nerakājos, ju jutos tā, ka nevarēju neko, bet tikai tagad aizdomājos - klīniska depresija (jeb endogēna) - tas ir tā kā iedzimtība? Pa lielam jau tā laikam ir..
Toreiz p-terapeites papildus izteikumi (negatīvi), kurus šeit nerakstīšu, mani vēl vairāk pārbiedēja, kā rezultātā atceros - gāju pa ielu, vēls vakars, neko nesaprotu, šoks..apkārtējo pasauli neuztvēru. Un sajūta - šitik slikti un šitāds šoks man ir pirmo reizi.. Jautājums - kāpēc cilvēks, kuram jau tā ir slikti, ir vēl vairāk jābiedē? Vai p-terpeits neredz, kuram ko var sacīt, atkarībā no katra stāvokļa? P-terapeitam laikam pašam nav nojausmas, kā ir šādi justies, tāpēc viņš atļaujas teikt ko tādu...(dusmīga)

zancha Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> jaa..pati paartaucu dzert...jo nejutu
> rezultaatu...a tagad gribas karties.. :( tik
> pretiigas sajuutas :( taada sajuuta,ka praata
> sajukshu :( pat nevaru apraaxtiit kaa juutos :(


Dodies pie ārsta, un līdz tam padzer Xanax, ja nepieciešams!

es bez xanaxa nu nekaa :( iedzeeru....vienalga veel nav labi :(un neviens mani nesaprot :( asaras birst... :(

Zancha, tu esi Rīgā? Tev ir savs psihiatrs/psihoterapeits? Ja nav, es varu iedot tel.numuru, bet privāti. Būs labi, ja arī šķiet, ka ir galīgā p...., šādi stāvokļi pāriet!

neesmu Riigaaa,tur jau taa lieta..esmu tagad laukos un pie aarsta ar jaabrauc labs gabals,,, :( nezinu,peec shitaam sajuutaam kaadas man ir tagad nezinu vai var paariet :( mosh vnk praataa sajukshu..man tik ljoti ir baill :(

zancha Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> es bez xanaxa nu nekaa :( iedzeeru....vienalga
> veel nav labi :(un neviens mani nesaprot :( asaras
> birst... :(


Es saprotu, es zinu, kā ir justies labi, normāli, uz robežas, slikti, ļoti slikti, izmisusi...Man ir bijuši visdažādākie stāvokļi. Labā ziņa ir tā, ka sliktie stāvokļi pāriet...bet vajag kaut ko darīt...

saproti..bet es pat atgad vairaak nesaprotu kas ir ar mani..saakumaa man b ija VD....bet nu jau man taa liekas ir kkas nopietnaaks :(

zancha Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nezinu,peec shitaam sajuutaam kaadas man ir tagad
> nezinu vai var paariet :( mosh vnk praataa
> sajukshu..man tik ljoti ir baill :(


Tajās sajūtās tā vienmēr šķiet, bet tā tas nav. Šīs sajūtas pāriet! Ja netici, uzraksti šo uz papīra un lasi. Ja vari, netici tām domām, kas tev nāk galvā, jo lielākoties tās nav patiesas...

zancha Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> saproti..bet es pat atgad vairaak nesaprotu kas ir
> ar mani..saakumaa man b ija VD....bet nu jau man
> taa liekas ir kkas nopietnaaks :(


Jautājums ir - kas ir VD....fiziskie simptomi - izpausmes - kaut kam garīgam...
Ja liekas, ka kaut kas nopietnāks...tās ir tikai bailes..Daudz kas var likties. Ja arī ir nopietnaks - nu un - man arī ir - un tas ir risināms. Var to vērst par labu, es saku no pieredzes!

domas ta domas...bet taas sajuutas mani moka...es pat paraxtiit nevaru ...asaras taa birst :( jau otro xanaxu iedzeeru...tad sanak,ka tas ir no taa,ka atmetu zaales???

Milda..a kaadas zales Tu lieto???

Domāju, ka jā...pats uz savu galvu atmetot - tu nezini, vai vajadzēja, kadas devas, varbūt pārslegties uz citam zālēm utt..

Es biju gatava atmest Cipralex, protams, konsultējoties ar ārstu par devām un atmešanas atrumu...Tiklīdz atmetu, pirmais mēnesis bija grūts - trauksme, domas, fiziski jocīgi...Nu jau kādi 9 mēn. nedzeru - kā kuru dienu jūtos - citreiz so,so...citreiz labi! Bet pārsvara ir ta, ka daudzmaz OK. Pozitīvi ir tas, ka garīgā ziņā - ir progress, jo jāstrādā ar sevi :)

zancha Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Milda..a kaadas zales Tu lieto???


Es esmu lietojusi Cipralex, Fluanxol, Haloperidol un Xanax. (un vēl vienu neiroleptiķi īsu brīdi - vienu mēnesi - krīzes variantā)

Šobrīd nelietoju neko...

Šobrīd vēl reti pa retam pus tableti Xanax, ja ir vajadzība...situācija..

kaa Tu atmeti???es dzeeru 10mg cipralex+fluanxol...tad samazināju 0.5cipralex,tad 1\4 kaadas paaris dienas un viss....varbuut paarak aatri atmetu???

Tu atmeti abus, gan Cipralex, gan Fluanxol? Jeb tikai Cipralex?

Kadu laiku atpakaļ (gads?) es dzēru Cipralex 10 mg + Fluanxol. Tad atmetu Fluanxol. Tad jutu, ka esmu gatava atmest Cipralex, jo jutos labi, daudzmaz stabili. Atmetu- kādu mēnesi dzerot pa 5 mg (pus tabletei).

jap..vienaa dienaa abus divus atmetu :(
bet vienalga man likaas,ka taas nav manas zaales...jo nejutu iipashus uzlabojumus,....tad jau jutos labak,kad dzeeru betamaxu...

Nu skaties..nezinu, kas ir betamax, neesmu dzērusi. Manā gadījumā šīs zāles palīdzēja, bet katram savs gadījums. Ja kas, konsultējies ar ārstu!

Zanchai - nu nedrīkst tā 2 zāles atmest 1 dienā. Jo - kāds to var, bet kāds nevar. Es arī tā mēģināju - šoreiz man bija pilnīgi garām. Un tagad mēģināšu atkal =ļoti pakāpeniski. Man gan ir tikai vienas, ļoti modernas, deva arī mazākā pieejamā. Tāpēc metīšu nost pēc shēmas - 1 dienu lietoju, otru - ne - vismaz pusmēnesi, tad pusmēnesi vienu lietošu, divas dienas nelietošu. 2 mēneši vismaz paies, VISMAZ, jo 2 gadus esmu lietojusi.
Vispār man ļoooooti negatīva attieksme ir tikai pret Seroxat - nu tā gan IR NARKOTIKA!!!!!!!!!!
Bet citas - uz tādām, kas prasa mēnesi ilgu pierašanu, es neielaidos, BET, neskatoties uz superīgo sajūtu, lietojot EFEXOR, - pēc kāda laika solīds svara pieaugums garantēts.