psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija

Aizsāka gaga 

psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
04.06.2010 21:10
Vēl viens jautājums no manis par šeit diskutējošo cilvēku pieredzi. Man bija tā, ka es ar savām problēmām vispirms aizgāju pie psihoterapeita. Tomēr, kā mēs visi zinām, psihoterapija vai zibens ātruma neatliekamā palīdzība, un es kaut kādā brīdī arvien vairāk sāku sajust sava depresīvā stāvokļa somatiskās izpausmes: galvassāpes, reiboņus, elpas trūkumu. Atcerējos, ka pirms dažiem gadiem tas jau ik pa laikam bija izpaudies, tikai vieglākās formās, tad man vienkārši ģimenes ārste bija izrakstījusi nomierinošās zālītes uz kaut kādu augu pamata taisītas. Aizgāju šoreiz, bet ārste cita, šī ķērās vērsim pie ragiem, rezultātā mani tagad jau izmeklē neirologs (galvas sāpes), bet pie reizes izrakstīja man Tazepam, kas laikam jau, cik noprotu, nav nekāda smagā artilērija.
Un tagad ir smagākā izvēle, jo ģimenes ārste diezgan izteikti ieteica vērsties arī pie psihiatra, iedeva arī dakterese koordinātas. Man psihoterapeits, kad viņam prasīju, vai to vajag, tikai pasmaidīja un pagrozīja galvu. Un man kopumā arī ir ļoti skeptiska attieksme pret to, vismaz gaišajos periodos, kad dzīve ir skaista. Bet tad notiek kaut kāda globāla traģēdija, nu piemēram, es nepaspēju laicīgi izbaukt krustojumu un man no aizmugures uzpīpina, priekšnieks paķircina par pieļautu kļūdu (man ir mega labs priekšnieks, motivē nevis ar lamāšanos un atlaišanas draudiem, bet ar uzticēšanos), vīrs neapvaicājas, kā man gāja pa dienu, vai arī es vienkārši ieraugu kādu žēlojamu dzīvu radību, slimu kaķīti vai putnu. Un viss, asaru plūsmas un stīvs skatiens. Tajā brīdī liekas, dariet ar mani ko vien gribat, salejiet man AD vēnās asiņu vietā, transplantējiet man citas smadzenēs, tikai izdariet kaut ko, lai man nav tā jājūtas. Vienā brīdī biju cieši apņēmusies darīt dzīvei galu, tad atkal gaišajā brīdī pārliecināju sevi, ka to nu gan nē. Un tomēr tajos tumšajos brīžos liekas, ka tā ir vienīgā izeja.
Un tomēr es negribu iet pie psihiatra. Nav man laba sajūta par to, un cerību vieš arī tas, ka labie brīži sāk pieaugt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, un arī fiziskais nelabums mazinās.
Tāpēc interesanti, kāda citiem ir pieredze, vai pietika ar psihoterapiju, lai izķepurotos un noliktu žileti malā, un atrastu dzīvē prieku.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
04.06.2010 23:57
Es jau 4 gadus lietoju AD un pa briiziem citas nomierinosas zaales... ja paartraucu, jumts brauc... liidziigi simptomi kaa Tev, bet klaat pie visa nepaartraukts depresiivs stavoklis, agresija pret sevi un citiem, histeerijas, SF utt... Mokos ar so jau kops bernibas, bet peec dzemdiibaam saasinaajas liidz taadam stavoklim, ka jau biju nopietni noleemusi aiziet uz to pasauli... neskatoties, ka uz rokaam bija ziidainiitis... :(
Ja es laiciigi aptvertu savu staavokli un saaktu psihoterapiju, iespeejams, kautko labotu, bet es aizgaaju pie doka taadaa staavoklii, ka knapi vareeju salikt kopaa divus vaardus (leena domaasana un katostrofaals nespeeks) , nevareeju kopt ziidaini, neko nejutu pret beernu (laikam tas ir pats shausmiigaakais, ko var izjust maate pret beeru - NEKO nejust), sapratu, ka tas NAV normaali, bet neko nevareeju padariit... galvaa pretiigs tuksums un BAILES SAJUKT PRAATAA... un taa 4 meenesu laikaa grimu melnaa caurumaa.... , no kura vairs pat necereeju izrauties, jo man likaas, ka taada es esmu (slikta maate, slikta sieva ut) un tur neko nevar dariit... es sevi neieredzeeju, jutos kaa visu laiku sliktaakaa maate - visaa pasaules veesturee, briesmone, kura ir jaanoshauj kaa traks suns (jaa, tiesi taads salidzinajums man bija galvaa) , visaa vainoju sevi un jutos vainiiga pat par to, ka es VISPAAR esmu piedzimusi - tikai trauceeju citiem dziivot, lieku uztraukties ut.t. un te bija fiksi jaalabo stavoklis... jo dusmu briizhos, kad nevareeju nomierinaat meitinu, vareeju to sakratiit, kliegt... man pat bailes to atcereeties.... fiziski neko vinai neesmu nodariijusi, bet peec saadaam dusmu leekmeem sodiiju sevi - sakraapeeju kruutis, kuras ir taa neieredzeeju, jo nevareeju izspiest pienu, situ galvu pret sienu, lai saap... palika vieglaak... liidz nakamai reizei...
Saaku dzert AD un driiz sajutos labi un taa nu pagaidaam esmu dziiva pateicoties tabletiiteem :))) Briiziem labaak, briiziem sliktaak, bet nevar saliidzinaat ar to murgu, kuraa dziivoju liidz shim... lai gan vainas sajuuta pret meitinu, mammu palika... saap sirds, kad to visu atceros, nezinaaju, ka cilveeka galvaa var izveidoties taada elle......... Kad vareesu atlauties, aizieshu aprunaaties ar psihoterapeitu...
Kaa parasti izpluudu...:)) Bet Tavaa gadiijumaa... ja Tu speej justies labi BEZ zaaleem, tad tiesaam pagaidaam neuzsaac "smago artileeriju" (vienmeer uzspeesi), meegini ar psihoterapiju un kaadaam vieglaakaam zaaleem ar nomierinoshu efektu un garastaavokli stabilizejosaam (ar asinszaali) "Neurosan" piemeeram....
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 07:17
Es piem. lietoju gan zāles, gan pirms tam gāju pie psihologa, tagad pa retam (pēc iespējām) pie psihoterapeita, bet sāk likties, ka izeju neredzu....
Šonakt neesmu no vakara gulējusi vispār. Es to vienkārši nevarēju izdarīt, jo sirds niķojās tik stipri, ka nevarēju pagulēt. Šobrīd jūtos ļoti slikti. Es pat ikdienā nevaru izciest negulēšanu vai mazgulēšanu, kur nu vēl piespiedu variantā....

Jūtos kā pilnīga ideote. Nu nevaru taču iet jau pusgadā kādu 5. vai 6. reizi pie ģim. ārstes un teikt, ka joprojām sirdij nav labi. Jo zinu, ka viņa grozīs galvu un teiks-bet zālītes taču jūs dzerat? (un pie kardiologa arī nesen biju) Ko vēl var..... atkal aiziet uz terapiju un tur tas pats.... turpinat lietot zāles un vajag risināt emoc. problēmas.

Nekas pēdējo dienu laikā briesmīgs nav noticis, tikai pārravējos dārzu. Bet man ir dikti slikti sirdij tagad un es vairs nezinu ko iesākt. Man liekās, ka tomēr tas aizies līdz infarkatam. Nu nevar taču būt normāli, ka dzerot nervu zāles un beta blokatoru, nevar gulēt, jo ir uzreiz pārsitieni, elpas apstāšanās, sāpes sirdī un stājas sirds pa laikam vai stipri iebliež un tajā mirklī man tā kā saļimst rokas un elpa......
Man jau kauns ir teikt ārstam, ka naktīs ir tik grūti, bet šonakt piem. ritīgi slikti. Un jo ilgāk neguļ, jo sliktāk paliek, jo pārsitieni ātrāk nāk. Lieki piebilst, ka tagad joprojām nevaru gulēt. Loģiski, ka pa brīvdienām es nevaru sakontaktēt arī ne ar vienu savu ārstu un diez vai tas arī ko dotu...
Vispār izklausās, ka man ir līdzīgi bijis kā Janetty.... tikai galu nav gribējies darīt.
Un ir bijis līdzīgi arī kā gaga raksta....
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 09:36
ezīte Līdzīgi kā man? Bet man ar sirdi, paldies Dievam, viss OK! Guļu kā susliks....
Tev tās problēmas ar sirdi no nerviem? Ar ko sākās? Nervi vai sirds? Vai esi bijusi pie vēl kāda kardiologa? Ja tas no nerviem, tad jākonsultējas ar psihiatru, lai piemeklē citas zāles (izvēle ir ļoooti liela)... Iespējams arī ka problēmas ar sirdi ir šo zāļu ietekmē.... Vai Tu gadījumā nelieto triciklisko AD? Tie ļoti ietekmē sirdi! Pat daži selektīvie AD var izraisīt sirds ritma traucējumus....
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 10:47
Biju tās līdzības domājusi pārējās, nevis sirdi. Tas ir -izjūtas, vainas apziņas un nevērtīguma sajūtas un bezspēkus. Kura problēma no kā radusies, es jau vairs pati nesaprotu. Bija antidepresants, no kura bija pavisam slikti, tāpēc nomainīja uz Spitomin, no kura nevarot būt nekādu problēmu.
Manuprāt, ārsts zāles nerekomendē man mainīt.
Pie ģim. ārstes iet varēšu tikai pēc vairogdziedzera pārbaudes. Vēl ir jāgaida rinda.
Man vienkārši liekās, ka kopš sāku lietot arī betablokatoru, esmu izmainījusies ļoti uz raudulīgo, izmisīgo pusi. To ieteica dzert, lai normalizētu pārmērīgo pulsu un pārsitienus.

Šobrīd man ir sajūta, ka lai gan saku gan ģim. ārstam, gan psihiatarm, ka gulēt lāga nevaru un nejūtos naktī labi, tomēr starp mums ir tā kā stikla siena. Jo es it kā jau dzeru zāles, kurām vai nu jāpalīdz sirdij vai arī jādarbojās pret trauksmi.

Godīgi sakot, vispār nesaprotu, kādai grupai pieder Spitomin.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 10:59
Es tiešām mēģinu turēties pati, pie psihoterapeita eju reizi nedēļā un tā arī plānoju darīt turpmāk. Ikdienā mani glābj kustība, mēģinu dejot, vingrot, kaut vai izstaigāties pa parku. Arī mans psihs, es ievēroju, kaut kā ik reizi it kā nejauši ierunājas par dejošanu. :-)
Vēl, tā kā esmu sencuālais tips (šķiet, tā tas saucas, nu, atšķirībā no vizuālā un auduālā) un daudz ko uztveru ar tausti, tad vienkārši savējiem teicu, ka man kā izdzīvošanas norma ir vajadzīgs ļoti daudz pieskārienu, ko, paldies viņiem, arī saņemu.
Katrā ziņā šobrīd jūtos priecīgi, iešu baudīt vēsi saulainu nedēļas nogali un visiem šeit arī novēlu prieku.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 11:40
mēdz teikt, ka pēc kara jau visi gudri. bet laikam citādi neko nevar iemācīties. man sākumā nebija informācijas, ka ir kas cits, izņemot psihiatru. tā nu kādu laiku biju kopā ar zālēm, brīžam lietoju, brīžam ne. un tā vairākus gadus, astoņus laikam... diezgan lielā bezjēgā, jo zālēm visām ir blaknes. un bija puslīdz labi tikai tad, kad es tās lietoju. sliktais ir tas, ka cilvēks savā apziņā un zemapziņā dabū info, ka zāles viņam palīdz, jo tad var katrā krīzes brīdī gribēties pie šī pasākuma atgriezties. jo neesi jau gana stiprs un nobriedis, lai pats varētu.

no tā ir tapis skaidrs viens...

ja cilvēks grib, tad ārsts viņam zāles dod, protams, jo to prasa humānisms. ja cilvēks iet ar visām šīm sūdzībām pie tradicionālā ārsta, tad tur ir pieejama tikai šī artilērija. cilvēku izmeklēt arī ir normāli (Tevis minētais neirologs), bet tā var izmeklēties gadiem, it sevišķi, ja ir nauda. tā nu es vienkārši ne pie kādiem ārstiem vairs neeju; ja nu vienīgi ir kas specifiski tehnisks.

mana ģimenes ārste mani zina; es zinu, ar kādām ripām jūtos labi; tātad ir teorētiska opcija, ka avārijas brīdī viņa var man izrakstīt to, ko man vajag. ar psihiatriem man ir nosacītas attiecības; man ir bijuši pieci; visi apmēram vienādi; es viņiem savulaik ticēju, jo ko gan citu lai dara, kamēr pats neko nesaproti, bet viņi nezināja, kā lietas ir patiesībā, jo nebija to mācījušies. neesmu notestējusi vēl divus, kurus ieteica psihoterapeite, ja nu gadījumā tiešām vajag. tie ir doki, par kuriem ir labas atsauksmes gan no zināmiem ļaudīm, gan no tautas šeit.

psihiatrs ir vajadzīgs tāds, kurš zina mazliet vairāk un tāpēc atstāj vietu interpretācijai psihoterapeitam. vismaz manas domas. tātad, ja es ietu pie psihiatra, tad es gribētu, lai respektē manu izvēli. es ļoti apdomātu ārsta izvēli. manuprāt, zāles vajag tad, ja bez viņām nav iespējams strādāt un vispār dzīvot.

man šķiet, ka šeit tusējošā tauta pa lielam nav psihiatra, bet psihoterapeita kontingents, jo vienkārši nav emocionāli nobriedusi. nelaime ir tur, ka visi gadījumi ir ielaisti, jo visi daudzus gadus ir centušies saņemties, kas nav izdevies; bet problēmas diemžēl ir uzslāņojušās jo biezas.

kad dzīvi sāk kustināt pie psihoterapeita, pēc laika var kļūt trauksmīgāk, jo psihoterapija it kā noņem depresijas vāku, kas visu sargā, arī lielās bailes. tātad ir jautājums, vai Tu šis bailes vari izturēt. starp citu, tādas bailes pa laikam ir visiem cilvēkiem. un problēma ir tur, ka mēs tās pagaidām vienkārši nevaram izturēt (katrs savā pakāpē), jo esam mazliet emociju attīstībā aizķērušies. psihoterapija palīdz cilvēkam izaugt, ar laiku viņš varēs izturēt. tāpēc arī psihoterapeiti groza galvas par zālēm, jo tas ir paša izvēlas jautājums: cik tieši TU tobrīd vari izturēt... jāteic gan, ka ir arī ļoti bioloģiski domājoši psihoterapeiti; pie tiem es neietu, bet poa praktizētāji tādi parasti nav. jautājums arī, kā pats cilvēks sevi redz. ir tādi, kuri grib ticēt, ka viņi ir bioloģiski un psihiski slimi, tā domā arī viņu ģimenes un psihiatri. tad tās ir zāles uz mūžu, jo pieeja, ka esi ļoti slims, nevis tikai nenobriedis, uzceļ baigo valni. ģimene, strap citu, gandrīz vienmēr tā domā, jo tā ir izdevīgāk. parasti mammas pašas ir nenobriedušas un trauksmainas.

psihiatri ir mācījušies tikai novecojušas problēmu izcelsmes bioloģiskās teorijas, ko mazliet pakariķējot var formulēt šādi: Tev nav visu skrūvju, tas ir uz mūžu, psihoterapija ir tikai rociņas paturēšana; tur, protams, nekas labs nevar sanākt. tur saduras paša psihiatra pieredze, jo psihiatri nepazīst savu iekšējo pasauli un nezina, kā pašos viss notiek; tāpēc tā var runāt, turklāt tā ir vieglāk norakt arī savas problēmas. psihoterapeitiem tomēr ir diezgan laba skaidrība par sevi, jo pašterapija ir daļa no izglītības. psihiatrija līdz ar to ir braukšana pa virsu. neviens psihoterapeits neko uz karstām pēdām neapgalvos.

ar zāļu lietošanu principā ir tā, ka var iznākt, ka neizdodas no tām vairs tikt vaļā, jo, manuprāt, katrs zāļu lietošanas posms atrisinājumu aizkavē. es sāku iet pie psihoterapeita, būdama jau sirmgalve, ar visu minēto pieredzi. es tikai varu pateikt, ka ar zālēm vien pavadītais laiks ir bijis strupceļš, sēdēšana uz vietas, kura pati velk iekšā melnajā caurumā un šo sēdēšanu veicina. apburts loks.

pastāstiņu nobeidzot, var dot tikai vienu nekonkrētu padomu: ja vien vari, turies no zālēm pa gabalu. ja nevari, nesodi sevi par to, ka lieto zāles. domā, kā Tu meģināsi tikt uz priekšu nākamajā krīzes brīdī. tad noteikti izdosies jau labāk. vismaz gudrāka būsi.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 12:27
Runcene Spriežot pēc rakstītā (visu neizlasīju, ja godīgi, pagaidām nav laika) , bet nopratu, ka Tu esi pusmūža sieviete? Ap 50? Vairāk? Mazāk? Mans doks nesen pateica, ka pēc mēnešreižu izbeigšanās ļoti bieži izbeidzās arī šada veida depresijas, trauksme, histērijas utt.... Varbūt tas ir Tavs gadījums? Un psihoterapija nebija galvenais līdzeklis?
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 13:58
es arī tādas teorijas esmu dzirdējusi, bet ne visām tā notiek; citām, kad hormoni sāk straujāk lēkāt, ir vēl grūtāk. tāpēc jau es saku, ka psihiatri visu skaidro vienādi un vispārina, kas nemaz nav labi. citām problēmas somatizējas un sāk slimot ķermenis.

kaut arī tam ir/var būt zināma saistība ar mēnešreizēm, tas tik un tā nav bioloģiski. PMS, piemēram, ir psiholoģiska lieta.
sevi izprotot, var arī labāk vadīt savus hormonus, un tie vairs nav tādi dievi tie kungi pār sievietes dzīvi.

man nav vēl 50, nav arī rumpis pārskaņojies miera režīmā, tāpēc nemāku spriest, kā būs tad, kad sāksies menopauze.

bet principā ideja ir ap to, kāda ir sievietes pašvērtība un kā viņa jūtas kā sieviete.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 14:20
Apmeklēju psihoterapētu apmēram 2 mēneši un kopš marta beigām nedzeru AD ( tos dzēru tikai nedēļu). Jā psihoterapija būs ilgstoša, pagaidām aiz sajūsmas pa gaisu nelecu un teik ,ka nosviesta nauda arī nevaru , bet man fobija numur 1 ( fagofobija ir atgriezusies, ne tādā apmērā kā sākumā bet.... , laigan 100 % nekad nebij nozudusi ) Un ļoti velk doma pie AD. Ar trauksmēm , sirdsklavēm, ( panikas lēkmēm 7,5 mēnešu laikā reāli bijušas 2-as , pārējās ar elpošanu un pašiedvesmu ,kustībām esmu noslāpējis sakpašā sākumā) kautā pats varu tikt galā ( sports , svara nomešana ) Bet šitā fobija tāda ,ka nezinu no kura gala ķerties klāt . Vairums draugi kam atklāju šo fobiju saka ,dod man ar es arī gribu tādu fobiju .
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 14:20
Apmeklēju psihoterapētu apmēram 2 mēneši un kopš marta beigām nedzeru AD ( tos dzēru tikai nedēļu). Jā psihoterapija būs ilgstoša, pagaidām aiz sajūsmas pa gaisu nelecu un teik ,ka nosviesta nauda arī nevaru , bet man fobija numur 1 ( fagofobija ir atgriezusies, ne tādā apmērā kā sākumā bet.... , laigan 100 % nekad nebij nozudusi ) Un ļoti velk doma pie AD. Ar trauksmēm , sirdsklavēm, ( panikas lēkmēm 7,5 mēnešu laikā reāli bijušas 2-as , pārējās ar elpošanu un pašiedvesmu ,kustībām esmu noslāpējis sakpašā sākumā) kautā pats varu tikt galā ( sports , svara nomešana ) Bet šitā fobija tāda ,ka nezinu no kura gala ķerties klāt . Vairums draugi kam atklāju šo fobiju saka ,dod man ar es arī gribu tādu fobiju .
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 14:35
Kad marta sākumā piemetās fagofobija tad konstatēju ,ka xanax neko nepalīdz , pat alkohols maz ko deva , Tagad gan xanax( dzeru pa o.25 1-2 reiz nedēļā ),gan alko jūtami uzlabo stāvokli . Un izjūtu tiešu saistību kreņķis=>kamols kaklā . Un manuprāt tas psihoterapijas ietekmē . Kā jau Runcene teica ,reizēm psihoterapija paceļ vāku . Itkā banāli, vienkārši kreņķis=>fiziska sajūta .

UN obstruktīvi kompulsīvie simptomi gandriz nav un vis bez zālēm . Xanax o.25 1-2X nedēļā manuprāt nav daudz.

PS Grūti pēc Runcenes un vēl viena otra forumieša rakstīt , mana rakstu valoda haotiska, kļūdaina .
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 15:03
Runcene - kad tu uzrakstīji, ka kā sirmgalve sāki psihoterapiju, es gandrīz aizirjos :D Nelikās, ka esi veca. Nu un nākamais teksts to apliecināja.
Uzrakstīji super :)))) Paldies tev, ka tu esi te šajā forumā. Ļoti noderīgas lietas saraksti. :))
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 16:20
Varu padaliities;( Menopauzee (vismaz man) visas lietas atkal sagaaja griistee. VD izpausmes mazaak, depresija un trauksme diezgan traki. Nu jau atkal pusliidz ok, AD nelietoju.
Pie ps.t. arii saaku iet kaa sirmgalve, 40 man bija tad. Tagad esmu blondiine:)
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 16:28
Cossa

šeit nav latviešu valodas konkurss...

blueberry

es padalījos pati ar sevi ;) noapaļoju domas, bet, ja kādam derēja, vienmēr laipni. bet kas ir veca sieviete? vai Vija Vētra ir "veca"? Viņai ir 87 gadi, bet viņa joprojām dejo sakrālās un indiešu dejas.



Edited 1 time(s). Last edit at 27.10.2010 14:06 by Runcene.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 18:53
Runcene - nu es jau sapratu.
Es te arī domāju par to vecumu. Ka jāsāk kaut kas mainīt savā dzīvē tīri fiziski arī tā dēļ, ka negribu kā mana mamma mazliet pāri 50, bet jau kā vecenīte, ne paskriet vairs ne kaut kur doties grib, sāp locītavas, bet ļoti grūti jau saņemties uz veselīgu dzīvesveidu, ja neko negribas.
Un joprojām es domāju, ka tas nīkulīgums iedzimst. (Ja gribat saucat par temperamentu).

Alstere - tā laikam ir, kad ir slikti un moka depresija, tad arī negribas par savu izskatu domāt. Tagad tak tu noteikti jūties jaunāka nekā savos 40, vai ne?
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 19:32
blueberry
Jaa, juutos jauna un diezgan sprigana, forma/izskats arii taa neko. "Tos" laikus atpakalj negribeetu. Priecaajos, ka neskatoties uz visu, dziivee daudz kas paveikts un piebremzeet veel netaisos. Bija/ir veerts ciiniities par sevi.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
05.06.2010 21:41
Runcene, paldies, tieši tas, kas man bija vajadzīgs! Man jau arī brīžiem bija sajūta, ka obligāti jākombinē psihiatrija (ātrais variants) ar psihoterapiju (lēnais un pamatīgais), bet tagad arvien vairāk šķiet, ka psihiatrija nemaz tik ātra nav. :-)) Tā kā vienkārši mēģināšu pieaugt un kādā brīdī arī patusēt šajā forumā. Lai cik ļauni tas skanētu, bet nu apziņa, ka tu neesi vienīgais, kam mēdz uznāk sūdi (atvainojiet!:)) brīžiem ļoti palīz. :-)
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 20:04
Runcene

Tu saki.........kad dzīvi sāk kustināt pie psihoterapeita, pēc laika var kļūt trauksmīgāk, jo psihoterapija it kā noņem depresijas vāku, kas visu sargā, arī lielās bailes. tātad ir jautājums, vai Tu šis bailes vari izturēt. starp citu, tādas bailes pa laikam ir visiem cilvēkiem. un problēma ir tur, ka mēs tās pagaidām vienkārši nevaram izturēt (katrs savā pakāpē), jo esam mazliet emociju attīstībā aizķērušies. psihoterapija palīdz cilvēkam izaugt, ar laiku viņš varēs izturēt. tāpēc arī psihoterapeiti groza galvas par zālēm, jo tas ir paša izvēlas jautājums: cik tieši TU tobrīd vari izturēt......... Man tagad laikam tieši tas variants nu ruktīgi trauksme.

Kuri ir tie 2 ieteiktie un nenotestētie psihiatri .

Un kuri 5 notestētie

Mana psihoterapēte arī nav medikamentozās terapijas piekritēja

Pašlaik esmu 5 dienas arketi dzēris nu drausmīga trauksme un nemiers , man šķiet tā tas nav bijis nekad kopš slimoju ar VD
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 20:45
Cossa, es nemēdzu uzvārdus saukt, nothing personal, bet neredzu jēgas. neviens nav bijis cilvēciski nelaipns, slikts vai kā citādi negatīvi vērtējams, ja tam kāda nozīme.

es runāju par psihiatriju kā izvēli, kā problēmu risināšanas filozofiju reaktīvajos stāvokļos (somatoforma veģetatīva disfunkcija, panikas traucējumi, reaktīva depresija), ne par personālijām.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.10.2010 20:51 by Runcene.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 20:51
Runcene

Psihoterapētei prasīju kas man par diagnozi ..... man ir trauksmes traucējumi

Vai visi psihiatri piedāvāja AD
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 20:54
visiem patika "svētā trīsvienība":

AD (SSRI), kaut kāds neiroleptiķis un kaut kāds trankvilizators sākumā (pa dienu vai uz nakti, kā pati gribēju).
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:08
Runcene

Jā patīk SSRI un neiroleptiķi . Vai Tu laipni paņēmi receptes vai uzreiz kabinetā atteicies .

Ja esi lietojusi SSRI Tad tas ir normāli ,ka pieaug trauksme jau pēc pirmajām dienām , faktiski tik liela kā nekad agrāk
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:21
ja negrib ņemt recepti, tad, manuprāt, nav jēgas pie psihiatra iet, jo psihiatrs ir tikai ripu/recepšu dakteris. kāda gudrība tērēt ārsta un savu naudu/laiku, lai atteiktos no receptes?

es vienā reizē sev jautāju, vai man vajag pie tā psihiatra vispār iet... varbūt tomēr pamēģināt bez... pirmkārt, uz mani atstāja nomācošu iespaidu psihiatra kantori kā tādi, otrkārt, nauda, treškārt, vēl šits tas...
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:25
Runcene

Sapratu , ka JEBKURŠ psihiatrs izrakstīja AD ? Recepti paņēmi , bet vai dzēri ?

Esmu bijis pie 3 un visi izrakstīja AD
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:30
treškārt laikam piešķīlās, ka psihoterapeits jau krietnu laiciņu enerģiski mēģina noskaidrot, kāpēc es vispār gribu zāles... es atbildēju apmēram tā (stulbi, bet fakts): psihiatrs saka, ka esmu slima...

uz ko psihoterapeits: jūs zināt, ka neesat... (apmēram, kā te aberz darbojas)

iznāk tā: vai vari noticēt, ka neesi slims... es nezinu, vai Tev tas der, bet kaut kā tā apmēram.

tad ko vēl darīt pie psihiatra? tas ir jautājums par to, kā Tu sevi redzi.



Edited 1 time(s). Last edit at 27.10.2010 14:07 by Runcene.
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:31
esmu 2 x pa pusgadam dzērusi
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:34
Vasarā pamatā vis bij labi ne miega zāles , ne xanax .. jau domāju ,ka pilnībā esmu ticis vaļā.. Tagad uznākusi milzīga trauksme, varbūt tapēc ,ka pie psihoterapēta sāku iet 2 reiz nedēļā un atvēra vāku .
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:35
Runcene

Ko esi dzrusi . Man dubultu bažu uzdzen veču blaknes
Re: psihiatrija / ķīmija vs psihoterapija
24.10.2010 21:40
Runcene

Cik saprotiu ej pie psihoterapēta . Vai pie viena un tā paša vai arī tos pamaini
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 3 pieskaita 4?
Ziņa: