palīdziet man un manam dēlam

Aizsāka Māte 

Runcene! Es smējos nevis par Hlorīda teksta saturu, bet gan par šī teksta stilu un tajā izmantotajiem epitetiem.
Esmu cilvēks, kas dzīvē arī šķietami bezcerīgās situuācijās aiz mākoņiem pats meklē sauli...
aberz
Re: palīdziet man un manam dēlam
02.11.2010 21:55
Pīlādzis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Runcene! Es smējos nevis par Hlorīda teksta
> saturu, bet gan par šī teksta stilu un tajā
> izmantotajiem epitetiem.
> Esmu cilvēks, kas dzīvē arī šķietami
> bezcerīgās situuācijās aiz mākoņiem pats
> meklē sauli...

kautkāds šrloks holmss teica laikam ka vissarežģītākās lietas pašas
atrisinās, tikai nevaig viņam trucēt

tpēc dēļiem jāliek miers lai dauza mēbeles, jo sievietes ir " " sievietes
varbūt viņs labo durvis un vecās met ārā, vai piem pārbuda jaunu
fizikas likumu, cik izturīgas mebeles ražõ latvijas finieris salīdzinajuma
ar vecajam, lai taisītu businesu
a viņas ar lielām acīm sabaro ar AD

večī arī nesaprot ko tās dāmas tur pie spoguļa burās ar pudelītēm un
birstītītēm , tpēc jau nesauc trakomaju mašīnu
Pārlasīju vēlreiz Hlorīda pārdomas, kurās viņš raksta -ja vesels cilvēks domā, ka viņš ir slims, tad viņš arī būs slims, jo visas
slimības sākas mūsu galvā un prātā. NENOLIEDZAMI !
Bet mani šeit mulsina jautājums- vai dēls patiešām IR VESELS?
Kā mēs sabiedrības locekļi , kas neesam specializējušies attiecīgajās saslimšanās, spējam to noteikt ?
Ja Hlorīds ir ārsts-psihiatrs ,tad viņam par sagatavoto atbildi Mātei un mums diskusijas dalībniekiem visu cieņu un man jautājumu vairāk nav.
Re: palīdziet man un manam dēlam
04.11.2010 13:13
Pīlādzi, mēs nevaram zināt par katru situāciju. mēs te (vismaz es) runājam vairāk par cēloņiem, par to, ko tagad mamma tieši var darīt, lai situāciju uzlabotu.

šoizofrēniju, kad tā iet pēc pilnas programmas, nez vai var tikai ar psihoterapiju savākt, bet situāciju var ļoti uzlabot, un gudra mammas rīcība vēl vairāk palīdzēs, bet šai aspektā psihiatri, manuprāt, nav labi padomdevēji. vismaz manas domas.

psihoanalītiķi uzskata, ka šizofrēnija ir bioloģija/psiholoģija 50/50. vismaz tie, kuru teikto esmu dzirdējusi. tā ir agresija pret savu psihi. tātad tur ir bijuši kādi traumējoši notikumi.

no manas pieredzes ir tā: psihiatrs arī mēģināja iedvest, ka esmu ļoti slima, ka jādzer zāles... bet psihoterapeits teica: jūs zināt, ka neesat. tur, protams, ir savs stāsts apakšā, un man nav šizofrēnijas. balsis nedzirdu, zaļus civlēciņus neredzu, ar citplanētiešiem netiekos, nekad nav bijusi uzvedība, kas prasītu policijas iejaukšanos :) esmu kopumā rāms cilvēks, kas pa laikam aizsvilstas, un pazīstu depresiju no mirkļa, kopš sevi atceros. psihoterapeitu (varbūt ne visu) uztverē tā nav endogēna psihiska slimība, bet reakcija uz man un speciālistam zināmām lietām, kas diemžēl ir audzināšanas sekas no pirmās dienas + reakcija uz mammas depresiju (es tā vienkāršoti). taču psihiatri (un arī mana ģimene, kur uzaugu) to traktēja citādi un centās panākt, lai es visu laiku dzeru zāles, kad psihoterapeits, kuru sāku apmeklēt pēc savas iniciatīvas vēlāk, savukārt visu laiku ir mēģinājis man domas par zālēm no galvas izdzīt un ir teicis, ka es pārāk ilgi tās esmu lietojusi. lai gan krīzes brīžos zāles neviens neaizliedz, bet ļauj pašam cilvēkam pieņemt lēmumu, kas ir reti iespējams psihiatrijas kontekstā. manuprāt, ārsts drīkst tikai ieteikt, runāt. apdraudējumi pašam un sabiedrībai ir ļoti pretrunīga un problemātiska tēma, jo tie var būt izprovocēti, kāds uz puisi visu laiku kaut ko projicē, sagaida šo reakciju, citiem vārdiem, slimību... bet to projicētāju jau neviens, protams, pat nemēģina ārstēt...

paldies Dievam, augstskolu arī esmu pabeigusi un visu laiku strādājusi, lai gan ir bijuši darba nespējas periodi.

tātad mana pieredze pilnībā var nederēt šiem stāstiem, taču "ārijas" un "mātes" teksti (tonis, stils, vēlme kontrolēt), ņemot vērā garo saskari ar psihiatriju un dzīvi kopumā, liek man just, ka nekas labs un cerīgs tur nenotiek. vienkārši manas domas, turklāt daudz kas līdzīgs ir jau redzēts. daudziem komentētājiem šie teksti noteikti atsauca atmiņā paša māti, tāpēc tik skarbi teksti. es galvenokārt iesaistījos tāpēc, lai pateiktu, ka tā nedrīkst darīties.

bioloģiskā medicīna nav atbilde uz visiem jautājumiem, kur nu vēl šeit, kad neviens patiesībā līdz galam nezina, kas cilvēkā notiek. un sākas jau sākas slimības galvā, kur gan citur.

bet es nepiekrītu Hlorīdam tādā ziņā, ka viss šis process pie laba speca maksā baisi dārgi. ir sastopama ļoti liela pretīmnākšana arīdzan. vienkārši kāds te tagad ir nometis vilnu.

bet kopumā mans uzskats ir tāds, ka viedie šajā jomā nemīt aiz bioloģiskās psihiatrijas kabinetu durvīm. lai viņi man piedod... zāles var nākties lietot, bet taktika un filozofija jāapgūst pie kādiem citiem.
Runcene! Ar lielu interesi izlasīju Tavu tekstu. Ja es saprotu pareizi, tad klasisko psihiatriju Tu dēvē par bioloģisko. Vai tā ?
Īsti nesapratu par tām palīgmetodēm klasiskās šizofrēnijas gadījumā- medikamentozā terapija +...................? +.................?
Pīlādzis - man nesaprast, kāpēc Tu, neko konkrēti nezinot par attiecīgajām situācijām, par visām varītēm šajā diskusijā centies iepīt šizifrēniju???
Varbūt ir vērts parunāt par agresiju, vispirms?

Bet fakts paliek nemainīgs - pat destruktīva agresija (t.sk. fiziskā vardarbība pret sevi vai citiem) nebūt nav automātiski šizofrēnija!
Patiesībā šizofrēniķi ir murgaini, bet vairāk miermīlīgi slimnieki un, ja nelieto zāles, tad vienīgais, ir jābīstās no tā, ka viņi var sastrādāt murgu izsauktās muļķības, piem., aiziet no mājām, iziet uz ielas pidžammā, iekakāt pannā un izcept sūdu (pardon) utt... :D

Es vēl saprastu, ka neko skaidri nezinot, varētu uz dullo piešūt kaut kādu psihopātijas diagnozi, bet nu ne šizofrēniju.
Patiesībā, šizofrēnija, parasti mammām neizraisītu sašutuma pilnus tekstus, bet gan žēlumu...

Pretīgi, ja šajā, tik informācijas pārsātinātajā laikmetā, joprojām šizofrēnija, bez iemesla tiek mētāta pa labi un kreisi..., bet sakāmvārds skan: "Ja vēlies nogalināt savu suni, sāc apgalvot, ka tas ir traks" - padomā par to, Pīlādzi! ;)
Diagnozes neuzstādu un muļķības nekomentēju. To lai dara ārsts.
Esmu klasiskās medicīnas piekritēja un veselīga dzīves veida atbalstītāja. Runcenei uzdotais jautājums interesē tikai mani
pašu un nav jāsaista kopā ar Mātes un Arijas dēliem.
aberz
Re: palīdziet man un manam dēlam
05.11.2010 18:58
Pīlādzis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pārlasīju vēlreiz Hlorīda pārdomas, kurās
> viņš raksta -ja vesels cilvēks domā, ka
> viņš ir slims, tad viņš arī būs slims, jo
> visas
> slimības sākas mūsu galvā un prātā.
> NENOLIEDZAMI !
> Bet mani šeit mulsina jautājums- vai dēls
> patiešām IR VESELS?

ir VESELS
es esmu izmalies cauri šitām trubām un
zālēm un saku viņš ir vesels......

ja viņš sev neko nenodara letālu un citiem
tad tās ir vņa tiesības būt tādam

kurš var pateikt vai čurāt uz brīvības pieminekļa
vesels vai slims
vai ārsts, kas apskata kailu pacientu ir
ar sex novirzēm vai nē, ja paaicina tāpat kolēģi ponta pēc
vai arī vardarbības robeža policijas iecirknī
ir normas robežās ....

tāpēc lieciet mierā un redzēs ka būs viss ok

bucas
Re: palīdziet man un manam dēlam
05.11.2010 22:08
Pīlādzi

jā, klasiskā medicīna vai bioloģiskā psihiatrija: tas pats vien ir. bioloģiskā psihiatrija ir izplatīts termins; tiek izdoti speciāli žurnāli, pastāv ārstu biedrības utt., kuras tieši tā arī sauc.

ieguglē "Biological psychiatry", un var lasīt gadiem.

es arī esmu klasiskās medicīnas piekritēja, bet tur, kur klasiskā medicīna, manuprāt, ir spējīga darboties vai ir pārāka. ķirurģijā, piemēram. brilles taču arī "klasiskais" dakteris izraksta utt. ir jomas, kur aktīvi jādarbojas pašam cilvēkam (piemēram, dzīvesveids), bet ārsts palīdz.

biopsihiatrija, manuprāt, ir līdzīga tādai nepieciešamībai pēc sadarbības, bet tas tur diemžēl nenotiek. psihiatrija savā pieejā ir vertikāla, no augšas uz apakšu, bet psihisku problēmu gadījumos, lai būtu rezultāti, manuprāt, ir vajadzīga horizontāla pieeja, kad pacients pats aktīvi iesaistās, turklāt citādi, nekā klasiskajā medicīnā parasts. biopsihiatrija ir spirāle uz leju, cilvēks paliek rāmāks, visi priecīgi, bet vai viņam ir palīdzēts, viņš jūtas atvieglots? kāpēc viņš pie pirmās iespējas zāles atmet? nav tiesa, ka tā ir slimības pazīme... viņš neredz jēgu.

klasiskā medicīna visas viena nosaukuma slimības visiem cilvēkiem ārstē vienādi. psihiatrijā tā var tikai kaut ko apārstēt. ir katrs atsevišķs cilvēks ar savu unikālo dzīvi, kurā kaut kādu vairāku iemeslu dēļ viņam ne visai veicās, un nu viņam ir diezgan lielas grūtības.

kā zināms, klasiskā medicīna viena pati neko daudz nevar izdarīt. un biopsihiatrija nu ir tā joma, kur klasiskās lietas uzkaras diezgan uzkrītoši. ja skatās vēsturiski, daudzi psihoterapeiti un psihonanalītiķi sākumā bija psihiatri, bet nevarēja ar tādām zināšanām pacientiem palīdzēt. to intervijās par savu izvēli ir teikuši arī daži speci Latvijā.

biopsihiatrija uzskata, ka nobruka ķīmija, kaut kādas šķiedras nesavienojās, un viss (es šoreiz neiedziļināšos šais teorijās). bet ir citi, kas domā, ka daudz svarīgāka par šīm šķiedrām ir bērna emocionālā attīstība agrīnā bērnībā, tai laikā, par ko līdz šim zināja maz, bet ka tieši tur veidojas pamats garīgajai stabilitātei. tikai mēs to vairs ar prātu neatceramies, tur zemapziņa ir saklājusi virsū bagātīgu daudzumu slāņu, it sevišķi, ja bijis kas nelabs. tāpat būtiska ir gaisotne ģimenē un vēl virkne citu lietu, kas veidoja vidi ap bērnu, kad viņš auga.

un te es neko daudz tālāk pateikt nevarēšu, jo esmu mazliet pētījusi tikai tās lietas, kas skar tieši mani. tur ir tādas dzīles, ka speci mācās visu mūžu, turklāt ļoti intensīvi un nepārtraukti. zinu tikai to, ka, ejot psihoterapijas ceļu, daudzas lietas var atjaunot un sakārtot. mainot domāšanu, mainās bioloģija. ir ļoti daudz skolu un daudz metožu, kā to risināt.

bet nezinu gan, vai ir daudz psihiatru, kas tam piekritīs. mūsdienās viņi vairs tik aktīvi neprotestē, taču sevišķi neatbalsta arīdzan.

ir pasaulē tendences nezāļot pirmreizējās psihozes (piemēram, "palika agresīvs" ), bet aicināt visu ģimeni uz psihoterapiju, neiroleptiķus sākot lietot pēc ilgstošas par/pret lemšanas, iesaistot arī pacientu, pat ja viņš sēž kaktā un kaut ko pie sevis murmina (piemēram, Skandināvijā).

ir tendences nenozāļot "balsis". par to daudz nav izdevies lasīt, un esmu arī mazliet šaubīga, jo "balsis" dažkārt var būt ļoti sliktas.

varbūt Tev vajag palasīt kaut ko par šīm lietām un vnk sev pajautāt, vai tās Tevi kaut kādā mērā uzrunā. ja cilvēks kaut kam galīgi netic, tad tur nekas labs nebūs. tas ir tāds knifs, kas darbojas visur, pat ja lieta ir ļoti pierādāma un zinātniska. psihodinamiskā psihoterapija un psihoanalīze kā metodes ir zinātniski pierādītas.

esmu par saprātīgu vairāku lietu kombināciju (ar informētu piekrišanu), bet nevis situāciju, kad ārsts bērnudārza auklītes balsī sirdzējam žūžo ausī par biopsihiatrijas "fantastiskajiem" sasniegumiem un mēģina iebarot kaut kādu ripu, par ko, kā izrādās, viņam nekas nav jāzina, lai gan farmakoloģijas mācību grāmatās joprojām raksta, ka zāļu iedarbības mehānismi NAV PIERĀDĪTI.

ja man tagad kāds jautātu, ko līdzīgā situācijā darīt, tad es teiktu, ka jāmeklē psihoterapeits. ja cilvēks ļoti traucēts, tad psihiatrs-psihoterapeits. ja viņš galīgi nekur nav vedams, tad var doties mamma pati un šo to jaunu par sevi uzzināt, lai labāk palīdzētu bērnam. bet varbūt viņai jādzīvo sava dzīve, viņa ir izdarījusi visu, ko varējusi. tālākais jālemj bērnam pašam.

galu galā cilvēki šādos gadījumos iet arī pie dziedniekiem, meklē mācītājus. kurš pateiks, ka tā nedrīkst? man ir bijusi gana liela sakare ar kristietību, esmu redzējusi, ka cilvēki ar psihiskām problēmām baznīcā jūtas atviegloti. un tām vajadzētu būt viņu tiesībām izvēlēties šādu dzīvi.

bet tas skats, kas ir redzams psihiatrijas klīnikās, kad cilvēku vnk iemet gultā un viņam piekar sistēmu, man nav pieņemams. tas ir augstspiediena katls, šādā veidā cilvēks nekādi nevar atbrīvoties no tā, kas viņu nospiež. taču man nav pieņemams arī tas, ka valsts par to galīgi neinteresējas, jo kvalitatīvi savest kārtībā psihi bez naudas nav iespējams, bet neba visās ģimenēs tās tik daudz ir.

tāpēc, kā redzi, jautājums ir sarežģīts un paliek līdz galam neatbildēts.

turklāt tas ir tikai mans viedoklis, kas ir veidojies empīriski.



Edited 1 time(s). Last edit at 05.11.2010 23:03 by Runcene.
Paldies Tev Runcene par izsmeļošo informāciju! Lai Tev turas veselība!!!
aberz
Re: palīdziet man un manam dēlam
06.11.2010 08:32
Pīlādzis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Paldies Tev Runcene par izsmeļošo
> informāciju! Lai Tev turas veselība!!!


es ta saprotu ka te rakstītais ir vienk ļauns joks neizdevies
bet to izlasījuši ap 2000 cilvēku

Runceni var likt par deputātu
kāda agresija, ko jūs te runājat
jebkurš cilvēks noteiktās situācijās kļūst agresīvs
arī bite, māte, psihiatrs vai mazs bērns
vienk vaig novērst situāciju kura apdraud
to subjektu utt.
zinu tikai to ,ka pie psihiatriem nonāk cilveki ar ļoti ielaiztām psihiatrijas saslimšanām>>jo ir ļoti zaudets laiks...jo cilvekberns ir vests pie n-tajiem psihologiem un psihoterapeitiem!Jā, vairāki psihiatri neatkarīgi viens no otra ir teikuši>>>>>>psihoter un psihol ir sērga,kas KAITĒ ātrāk atklāt reālu saslimšanu!
pareizākais būtu vispirms doties pie psihiatra un (ja psihiatrs noverte ka pie viņa nav ko maklet)TAD PIE PSIHOTERAPEITA....
Jo diemžēl pie psihiatra dažkārt nonāk jau par vēlu!!!vai ļoti ielaiztā stāvoklī!!!!!!
un šitas bazārs ir nekonstruktīvs!...
Re: palīdziet man un manam dēlam
07.11.2010 13:24
protams, ka psihiatri tā saka. es vēl labākas lietas varētu pastāstīt. neviens negrib atdot varas pozīcijas. uh, kā viņi cīnījās, lai viņu slimnīca paliek aiz žoga...

protams, ka nekonstruktīvs, jo es un vēl viens otrs nepiekrīt. ja es piekristu, droši vien skaitītos ļoti "saprotoša", un mums būtu "brīnišķīga" saruna :)))

šajā forumā rakstošie izkulsies tikai tāpēc, ka nebūs savā dzīvē satikuši kādu no psrs psihiatriem, kam obligāti vajag "atklāt reālu saslimšanu" un laupīt cilvēkam drosmi, jo tā viņi samācīti pēc 19. gs. medicīnas leksikona... tas viņiem tāds "firmas" piegājiens.

nevajag vest pie n-tajiem... vajag atrast vienu, parastu, profesionālu, nevis histēriski meklēt slavenības.

"ielaiztā"... mjā...

atvainojos par sarkasmu. bet grūti lasīt, ka vēl kādu nolaiž pa reni.



Edited 1 time(s). Last edit at 07.11.2010 13:35 by Runcene.
Re: palīdziet man un manam dēlam
07.11.2010 18:27
Vispār es teikšu visiem šiem vedējiem: lieciet mierā citus cilvēkus. Vispirms jau savus bērnus. Ja jums pašiem ir problēmas kādu cilvēku pieņemt, ejiet i pie psihiatriem, i dziedniekiem, i kaut pie paša velna ar ragiem. Neviens vedamais vēl no tās vešanas veselāks nav palicis. Palīdzēt katrs var tikai pats sev. Bet ja tik ļoti gribas citu glābt, tad sākumā viņam jāpaprasa, kas viņam vajadzīgs, nevis jāiedomājas, kas viņam varētu būt vajadzīgs, un tad pa pilnu programmu lauzt cita cilvēka personību.
Starp citu, arī psihoterapeits cilvēkam palīdzēt nevar, ja viņš šo palīdzību nepieņem. Tādu mammu atvestie lielie vai mazie bērni diez vai ir motivēti sev palīdzēt.

Tāpēc, mīļās mammas, mainieties vispirms pašas, un, tavu brīnumu, varbūt apkārtējie ar' mainīsies. Nejauši. :-)))
aberz
Re: palīdziet man un manam dēlam
07.11.2010 19:46
gaga Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vispār es teikšu visiem šiem vedējiem: lieciet
> mierā citus cilvēkus.

VOVO
es vispār tos vedējus izolētu vai
reģistrētu atsevišķā uzskaitē, pasaules glābēji

ja cilvēks pats var atnākt, tad atnāks, ja ne tad piezvanīs lai atbrauc pakaļ
bet kopējas problēmas lai risina pie ģimenes speciālistiem..., bet ģimenes tur nav
jo ģimene ir dēls, kuram viņa būs... utt.

vispirms ārstam vaig uzrakstīt ko viņš ārstē, kartiņā un tad ārstēt pacientu
nevis sociālas, kriminālas vai ētiskas problēmas

GAGA
tu domā ka normāls cilvēks
Mēs šeit visu laiku apskatījām variantus, ko garīgās veselības jautājumu risināšanai izmanto Rietumu puslodē - galvenokārt
psiholoģiju, psihoterapiju vai psihiatriju ar medikamentozo terapiju. Šajās dienās klausījos lekciju par Reiki enerģijas
dziedinošo spēku. Šī metode ir izkopta Austrumu puslodē. Lektors teica, ka tās pielietošana uzlabo stāvokli arī pie garīgām salimšanām. Pēc tam internetā par Reiki terapijas metodi šo to palasīju. Ieinteresējos.
Kāds ir Jūsu viedoklis par Reiki terapiju ? vai pieredze... Lūdzu padalieties ar informāciju.
Re: palīdziet man un manam dēlam
21.11.2010 13:30
Par Reiki neesmu dzirdējusi neko neitrālu. Vai nu klaji noliedzošu (bet bez īpašiem paskaidrojumiem, kāpēc), vai nu pat ļoti sajūsminātu. Personīgi pazīstu vienu cilvēku, kas pēc nopietnas traumas ir gājis pie Reiki terapeita un diezgan ātri nostājies atkal uz kājām.

Par metodēm, IMHO, vislabākais ir kombinēt. Arī cilvēks, kas, piemēram, iet psihoterapijas ceļu, diez vai taps vesels, ja pārējā laikā zvilnēs uz dīvāna, spēlēs šausmu spēlītes un rīs čipsus ar kolu.

Es personīgi, pirms tam biju mēģinājusi jogu, bet ar to vien nepietika. Man. Citiem var būt arī savādāk.
Re: palīdziet man un manam dēlam
21.11.2010 15:26
vienmēr ir jautājums par to, ko mēs saprotam arī garīgo veselību, ar tās problēmām, ar psihiskām slimībām...

iespējams, ka Reiki praktiķi to vispār sauc citādi...

te agrāk ir bijušas karstas debates, kuras vari palasīt, bet tie bija tikai strīdi bez lielas jēgas.

lai gan es nezinu nevienu veiksmes stāstu, domāju, ka šie jautājumi ir jāuzdod tikai sev, resp., ja gibi izvēlēties, tad uzprasi sev, vai dzirdētais Tevi pašu kaut kā uzrunā? es tik papētītu, kas skolotājs ir par fruktu, pieredze utt., bet arī tas ir individuāli. ir psihoterapeiti, kam niecīga pieredze vai pat kuri man šķiet biku ķerti (es atvainojos), bet viņiem tak ir savs klientu loks :) un būtu melots, ja es teiktu, ka cilvēkiem nekļūst vieglāk.

starp citu, ir psihoterapijas metodes, kuras, stingi ņemot, vairāk velk uz Austrumu puslodi. ir psihoterapeiti, kas sevī integrē ļoti daudz no visa kā.

psihiatri parasti par šādām domām baigi uztraucas un uzvedas kā dusmīgas mammas. es domāju, ka lieki... tradicionālā medicīna pa lielam nevar ciest dziedniekus, pareģus, ekstrasensus, psihoterapeitus arī ne visai... esmu dzirdējusi ķirurgus sakām, ka psihiatri tikai ākstās, bet šie, lūk, kārtīgi strādā par ārstiem... utt.

es vienīgi neielaistos ar cilvēku, kas tur ciet aiz stērbeles un saka, ka tikai Reiki ir viss, kas man vajadzīgs. bet tādi ir visās filozofijās, tas vēl neko nesaka par pašu Reiki. īsi sakot, es neietu nekur, kur pilnīgi noliek citus. katrs cilvēks drīkst darīt, ko grib. dažreiz cilvēki noliek kādu metodi tikai tāpēc, ka nepatīk praktizētājs, jo viņš ir bijis ļoti uzbāzīgs. varbūt par to fano bijusī sieva, un tad jau viss uzreiz skaidrs... :)

pilnīgi droši ir cilvēki, kas nekad neies uz psihoterapiju – kaut vai tāpēc, ka tai vidē, no kuras viņi nāk, nauda ir ļoti rets viesis, viņiem ir pilnīgi cita dzīves filozofija vai slikta iepriekšēja pieredze. es zinu cilvēkus ar garīgās veselības problēmām, kas saņem atbalstu kristīgajās draudzēs, un viņiem kļūst labāk. pie harizmātu mācītāja Mārča Jencīša iet tādi, ko ārsti sen jau ir norakstījuši. citur viņi ir noraidīti, viņiem ir piekārta birka, bet tur viņi ir laimīgi un priecīgi. es nezinu, uz cik ilgu laiku, bet tā nav mana darīšana.

kaut kad TV viena psihoanalītiskā psihoterapeite/psihoanalītiķe teica, ka psihoanalītiķi neiesaka NLP (neirolingvistiskā programmēšana); man arī, piemēram, ne visai patīk, bet ir taču cilvēki, kam šie NLP praktiķi un viņu metodes patīk un der...

es neko nereklamēju, neko neatbalstu un nenoraidu, bet, ja kaut kas piesaista, tad kas liedz papētīt.

vienīgais, ko esmu manījusi, ir tas, ka nopietni dažādu meditāciju skolotāji neiesaka meditēt, ja ir kāda psihiska slimība. bet tad atkal jājautā, cik var ticēt psihiatru diagnozēm... un aplis sākas no jauna. kas būs pēdējā instance? cilvēka iekšējās sajūtas paliek galvenās atbildētājas tik un tā.
Re: palīdziet man un manam dēlam
21.11.2010 15:47
Par meditāciju es arī lasīju, ka nav labi pie psihiskām saslimšanām. Varbūt nepareizi sapratu to pamatojumu, bet, kā sapratu, tā atstāstu. Es no lasītā sapratu, ka meditācija, līdzīgi psihoterapijai, ir ceļš un ieskatīšanās pašam savā dvēselē. A tur dažkārt var ieraudzīt briesmu lietas. Tikai, atšķirībā no terapijas, šeit cilvēks pamatā ir viens, bez atbalsta.
Starp citu, biju šo kaut kā piemirsusi, bet faktiski sanāk tā, ka mans ceļš uz psihoterapiju sākās ar meditācijas praktizēšanu. Nāca augšā vecas atmiņas, krāšņi un dīvaini sapņi, tas viss beidzās ar pamatīgu krīzi, par ko jau te rakstīju. Un tas viss, kas notika, no šodienas perspektīvas raugoties, bija labi. :-))
Re: palīdziet man un manam dēlam
23.11.2010 22:49
Aizejiet uz biedrību "Gaismas stars", Pērnavas ielā 62, 3 stāvs. un parunājiet, tur arī ir tuvinieku atbalsta grupa. Jūs neesat viena, kurai ir šādas problēmas.
gaismas stars der cilv ar saslimš lai butu kāda nodarbošanās arpus mājas...tiem kam vairs nevar palīdzet un ir jau ielaizts...
tuviniekiem>mazliet pagāju...bet cik tad ilgi klausīsies vienu un to pašu..dzirdot ka viņu tuviniekiem nekas nemainās-to nevar ilgi izturet.
Sākumā labi aiziet,lai saprastu ka Tu neesi viens ar šādu sāpi.bet ilgi to nevar ,jo jāklausās viens un tas pats...tas neko nerisina!!!!!!!!!!!!!!!!
Un lai neielaiztu tālāk -jāpanāk medikamentoza atveseļošanās+psihoterapija ar zinošu psihoterapeitu ar medic izglītību!!!
bet vislabāk,ja tas pats psihiatrs ir arī psihoterapeits.
Par Reiki-zinu...tur man savs viedoklis..par jogu arī..
tas viss ir labi,ja pats strada.
bet pie šīs saslimš jau cilv nesaprot ,ka ir problēma!tā jau tā lielākā sāpe!
Visiem priecīgu pirmo Adventi ! Un īpaši sveicieni vēl tiem, kuri man atbildēja - Gagai, Runcenei, Tamarhindai un Ui.
Paldies par Jūsu ieteikumiem .
Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir sācies...
mana pieredze par Reiki....pamatā bizness...publiski to nevar atreferet...
Reiki=baznīca=joga=mahariši utt metodes palīdz vienlīdz labi ja PATS strādā!!!!!!!!!!!!!Un regulāri,sistemātiski!Bet kurš ar psihiatriju saistītais PATS IES STRĀDĀT!Pārsvarā nee,jo viņiem bloķēta griba lai regulāri strādātu vispar un kur nu ar sevi...
Sakumā tikai zāles...pec gadiņa jau var gaidīt pirmos rezultatus lai stradātu PATS!
Es esmu zem vairākiem autoriem...jo tie dīvainie uzbraucieni bija nekomentējami...
ui ... uc...
Re: palīdziet man un manam dēlam
02.12.2010 15:57
Ak vai, jebkura metode taču darbojas tikai tad, ja cilvēks pats strādā. Nu, varbūt ja viņš ir bezsamaņā un zem sistēmas, tad zāles viņam vienkārši iepilina vēnā, bet citādi, pat tableti vajag tak mutē ielikt un ūdeni uzdzert. Maza, bet tomēr piepūle. :-))
Re: palīdziet man un manam dēlam
02.12.2010 23:01
-----------------------------------------------------



Edited 1 time(s). Last edit at 05.12.2010 20:42 by existential fool.
Re: palīdziet man un manam dēlam
05.12.2010 17:32
ja nu gadijuma mate so vel lasa, gribeju tik piemetinat ka pilniba piekritu lietotajiem existential fool, L un Runcene. bauda bija lasit cik sakarigi teksti. ja vienigi neskaita to vienu L tekstu ar zelosanos par valsti tas ta biskin nosita iespaidu bet nu parejais bija labi. vispar rakstu jo man ar senciem ir precizi tas pats. pat biju parsteigts cik precizi apraksts atbilda musu dzivei ar senciem. man tagad gan ir 23 gadi un tevs ari ir gimene bet emocinala zinjaa nu vienkarsi kopija. un gadus divus tris atpakal ari visasakie notikumi risinajas un es neko nevareju saprast kas notiek bija daudz varianti bet lidz galam neviens un kopuma jutos loti nomakts un apdraudets un regulari domaju par pasnavibu un paris reizes to ari meginaju kas protams vecakiem ipasi neintereseja tik regulari draudeja mani mest ara no majas un iespundet pati zinat kur. vispar nopriecajos izlasot ka neesmu viens un so to ari pasam palidzeja saprast. bet nu viss vel isti tapat nav atrisinats un domaju ka ari netiks lai vai cik pasam zeel nebutu un cik loti sirds nesapetu ka vecaki mani ta nemil un atgruz un nesaprot bet tomer reali domajot tas jasecina. protams ari parak mati nevar vainot jo noteikti vinai pasai emocionali slikti klajies un tada pati audzinasana bijusi un vinas aizvainosana noteikti nepalidzes vinai ko risinat bet nu vina sobrid ir galvena kam ir galvenas problemas del ka ar delu un ari delam pasam tik loti neiet. lai gan ljoti iespejams ka dzive nemaz tik laba sajuta nebutu ar jums komunicejot jo ir satiktas istas cuskas dazas tadas vecenes un lai ari saproti ka vinam pasam dzive sudigi klajies un tapec vinas tadas bet nu dusmas pamatigas medz paraut un jo talak no tadam jo labak taja bridi. jus butiba sobrid zem pozitiviem un it ka labiem saukliem (velu tikai labu, lai iet sava dzive utt) maskejat pavisam sliktas lietas. atgadina padomju savienibu kad runaja vienu darija pavisam pretejo. jeb trojas zirgs. un protams dels to redz un jut un kaut ari jutas apjucis un isti nesaprot lidz galam kas notiek - emocionala limeni aizsargajas. ta ari ir ta depresija un agresija. lai veicas.
Re: palīdziet man un manam dēlam
05.12.2010 18:04
ja un aizmirsu pieminet ipass cepums runcenei par par tekstiem, kkas lidzigs ka anglu un amerikanu stand up komikus skatoties (ka nu to latviski sauc) teksti smiekligi bet tai pasa laika ljoti patiesi, forsi ka ta var speleties ar realitati. un vieglak ari vismaz mazliet paliek lasot un apzinoties ka visi cilveki apkart nav nesaprotosi un debili. isteniba man pat sak likties ka tiesi tie sakarigakie visbiezak ir visklusakie.... un preteeji. nu ja cepums un paldies :)
nepanesamā esība
Re: palīdziet man un manam dēlam
20.12.2010 16:14
Arī manu ģimeni skar līdzīgas problēmas -dēlam depresija, guļ līdz pusdienas laikam, skatās TV un draud ar pašnāvību. Ārstējas, daudz zāļu ir bijis, bet nevienas -ne jaunākās, ne vecākās nav palīdzējušas -dažas tikai pataisījušas par dārzeni. Vienīgais labums, nav tik agresīvs, bet tā, neviena problēma nav atrisināta un domāšana nav mainījusies. Diemžēl iedzimtība, destruktīvas attiecības ģimenē un vēl daudz kas cits -tās ir pagātnes lietas ko nevar izmainīt ar zālēm. Apgūstu informāciju, mēģinu izprast viņu , sevi, apkārtējos, pagātnes kļūdas. Bet tas ir novēloti, jo rezultāts ir slims cilvēks. Gribas, lai bērns ir laimīgs, bet šajā situācijā, kad trūkst naudas, ir krīze un maz saules -tas nav vienkārši. Lai mums visiem izdodas.
Re: palīdziet man un manam dēlam
20.12.2010 19:11
Varbūt, lai dēls pats pacīnās.
Mēs te visi vai gandrīz visi ar ķezām kopš bērnības. Tie, kas cīnās paši, vairāk vai mazāk tiek uz ceļa.
Re: palīdziet man un manam dēlam
20.12.2010 21:46
tas vienmēr ir labs jautājums, kurā brīdī mammai sākt vairāk dzīvot sev. vēsture ir vēsture, to vairs neizmainīsi, katrs ir darījis labāko, bet nu zināma deva savas dzīves neatrisināto lietu ir atstātas dēlam, taču mamma tur nekā daudz nevar darīt. tie tagad ir viņa jautājumi, pat ja tā nasta viņam ir par smagu. mammai nav jāizcepas aiz izmisuma, ko viņa ir sadarījusi, ir jāpieņem sevi un jāpiedod sev.

ar to "slims" es nesteigtos, it sevišķi, ja to birku ir piekārusi bioloģiskā psihiatrija. šitie kadri vispār ir eksperti, lai novilktu uz leju dūšu gan ģimenei, gan pacientam. nav runa par realitātes izpratni, ka lietas ir nopietnas, bet par bezcerības sēšanu. zāles, protams, nav izeja, bet tās nav vienīgā metode uz pasaules. es nezinu, vai minētais pilnībā attiecas uz "nepanesamās esības" stāstu, bet tā bieži notiek.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 23 pieskaita 3?
Ziņa: