Labrīt!
Pat nezinu ar ko sākt...
Laikam jau vispirms, paldies Dievam, ka ir šis forums, jeb, drīzāk, ka šajos laikos ir internets un līdz ar to arī iespēja sarunāties (jo ar savu ilgstošo problēmu esmu pilnīgā vienatnē un nu tas kļūst neciešami)...
Detaļās neizplūdīšu, jo tas būtu pārāk gari.
Pa dzīvi, kā jau lielākā daļa, problēmas cenšos risināt maksimāli patstāvīgi, bet nu ir pienākusi tā reize, kad man ir jāmeklē palīdzība sev.
Par problēmu nerakstīšu - uzskatu, ka tā ir sertificēta profesionāļa kompetence, pie kā manā gadījumā būtu jādodās šo problēmu risināt.
Bet ir kāda cita lieta - man nav naudas!
Pačukstēšu tikai, ka runa ir par atkarību (sīkāk gan neuzticēšos par to runāt šeit).
Tātad, jūtu, ka man būtu jādodās pie psihoterapeita (esmu bijusi arī agrāk, bet terapiju nepabeidzu arī naudas trūkuma dēļ)...
Šorīt, pēc varāku dienu mokām, esmu nonākusi pie domas, ka man ir jāmeklē finansiāls sponsors (lūdzu nenosodiet!!!), jo nejūtos tik stipra, lai vispirms risinātu naudas jautājumus.
Diemžēl man nav neviena, kam spētu uzticēt savu problēmu, esmu slēpusi to gadiem ilgi (šādai rīcībai ir savi motīvi un iemesli).
Pēdējā laikā vairs neizdodās sadzīvot ar savu problēmu, nāk virsū panikas lēkmes un man nav neviena, kam to visu uzticēt, bet sevī turēt ir kļuvis pārāk nomācoši.
Cīnoties ar pēdējā laikā samērā biežām panikas lēkmēm, neizturēju un palūdzu dažus paziņas pabūt pie manis...
Vakar dienas lielāko daļu pie manis nosēdēja kāda mana paziņa, tas man palīdzēja nedaudz novērst domas uz citām lietām un sarunas gaitā viņa uzzināja, ka man patreiz nav naudas un uzdāvināja 5 Ls (es gan spēju tos pieņemt tikai ar noteikumu, ka tas ir aizdevums uz nenoteiktu laiku) - bet šrīt es aptvēru, ka es pat neatceros, ka kāds man jebkad mūžā tā pat būtu iedevis kaut nelielu naudas summiņu, bet ne par to ir šis raksts...
Tas vakardienas 5 Ls mani šorīt uzvedināja uz domu par finansiāla atbalsta vai sponsora meklēšanu, kas paredzēts psihoterapijas apmaksai, vai arī tāda speciālista meklēšanu, kas vismaz iesākumā mani uzņemtos ārstēt bez maksas (to var formulēt arī nedaudz citādāk - aizdevums uz nenoteiktu laiku, piemēram), jo pazīstot sevi, es skaidri zinu, ka ar savu problēmu strādāšu, labprāt darīšu visu, kas ir atkarīgs no manis un pie labvēlīga rezultāta (kam es pati ticu par 99,9%), naudu es atmaksāšu tik un tā (ir mana pašcieņa un pašlepnums), bet patreiz es nevaru zināt, kad un kā tas notiks. Galvenā problēma ir iekš tā, ka nevaru sākt ar daudz manz adekvāti apmaksāta darba meklēšanu, jo pašreizējā pašsajūta ir diezgan slikta, esmu pārāk izpumpējusies risinot daudz un dažādus citus ne mazāk sarežģītus jautājumus.
Tāda, īsumā, tā mana patreizējā situācija.
Kā Jums šķiet, forumieši, vai ir tāda iespēja, ka man var paveikties un atradīsies kāds labvēlis?
Gribu dzirdēt Jūsu domas (tikai, lūdzu, bez ņirgāšanās un apsaukāšanās).. :)

Es arī tāds esmu un te ir daudzi tādi, tāpēc mēs esam te savākušies un varam palīdzēt viens otram, jo citi mūs nesapratīs, tāpēc esam te vientuļi un iesprostoti bezizejā! Turies!

Paldies, enfuego!
jā, mums ir vismaz morāli jāatbalsta vienam otru! Es turos un šodien, pēc 3 diennakšu mokām jūtos pat tik labi, ka varu brīvi ieelpot un arī pasmaidīt!
Es tikko izdzēru kafiju kopā ar trīs ļoti garšīgām šokolādes konfektēm (trīs diennaktis nebiju spējīga par kafiju pat padomāt!)
Tagad es zinu, ka es izturēšu un iespēju robežās palīdzēšu citiem, jo man ir arī tāda lieta, ka es pati pat ļoti labi zinu psihoterapijas teorijas, citiem es varu palīdzēt, bet pati sev, diemžēl, nē...
Es tiešām uzskatu, ka ir gadījumi, kad ir jāmeklē cilvēki no malas, kas varētu palīdzēt finansiāli, jo atkarības problēma patiešām uz laiku atņem darbaspējas un ne tikai...
Latvijā, diemžēl nav tādi laba līmeņa rehabilitācijas centri, kuros strādātu augsta līmeņa psihoterapeiti.
Rehabilitācijas centrs būtu ļoti nepieciešams kaut vai tāda iemesla dēļ, ka cilvēks, kurš risina atkarību jautājumus, tā cilvēka ķermenis jau tā ir pakļauts lielam stressam, tas paņem ļoti daudz enerģijas un uz ārstēšanās laiku zūd darbaspējas, jo var rasties visādas ķermeņa reakcijas - kaut vai bezmiegs, depresija, sliktas uzmācīgās domas, vainas sajūta, apjukums, panikas lēkmes utt - tomēr, tas taču ir labi, ja cilvēki grib atgūt veselību. Ģimenes locekļi, diemžēl ne visiem var sniegt šo finansiālo palīdzību, jo laba ārsta pakalpojumi maksā ļoti dārgi.
Bet es ticu, ka meklējot, agrāk vai vēlāk atradīsies kāds palīdzēt spējīgs cilvēks.
Sakāmvārds arī skan tā: "nav kauns nokrist, ir kauns nepiecelties!" :)
Jā, es nenoliedzu savas kļūdas, bet vēlme izārstēties taču nav nosodāma!!!

laba ārsta pakalpojumi ne vienmēr maksā "ļoti dārgi". man ir ļoti labs ārsts, ļoti pieredzējis, ar ilgu praksi. vienai manai paziņai tāpat. mēs nemaksājam dārgi. šais laikos var sastapt arī ļoti lielu pretīmnākšanu. ja jau zini psihoterapijas teorijas, tad zini vismaz to, ka liela nozīme (vai vislielākā) ir vienkārši tam, ka Tev konkrētais psihoterapeits patīk.

ja pilnīgi nav naudas, tad jāsāk ar to, ko tobrīd var.

es savulaik sāku ar krīzes centru "Skalbes", kur bija ļoti jauka psiholoģe un arī psihiatre. tas viss bija bez maksas. pēc tam es gāju pie viena puiša, kurš bija nedaudz mācijies to, ko sauc par "counselling", tā nebija pat psihoterapija, maksāja pāris latu. tad es vēl šur tur pavandījos, kamēr pamazām gāju uz ko nopietnāku.

psihoterapija, manuprāt, strādā tikai tad, ja tas pašam sagādā zināmas finansiālas neērtības. tad gribas sesijas laiku izmantot maksimāli produktīvi. tā nav neatliekamā medicīniskā palīdzība. īsam krīzes brīdim ripas arī ģimenes ārsts var izrakstīt pa Ls 1.

no otras puses, kurš gan saka, ka nevar izmantot atbalstu... katrs airējas, kā māk.

kopumā ņemot, es domāju, ka daudzi te nebūtu izdzīvojuši, ja viņiem neviens tā vai citādi nebūtu palīdzējis.

Paldies, Runcene, par viedokli!
Diemžēl neko jaunu, ko jau nebūtu izmēģinājusi es, tu neesi pateikusi.. ;) (neņem ļaunā)
Tur jau tā lieta, ka katram cilvēkam ir atšķirīga dzīve un atšķirīgi uzskati un ne tikai tas...
bez tam, es jau rakstīju, ka esmu apmeklējusi savā skatījumā vislabāko (no profesionālā viedokļa) psihoterapeiti (sievieti), bet ārstēšanos nevarēju pabeigt...
Diemžēl ikdienas dzīve mums katram ir sava, katram sava iekšējā pasaule, katram sava filozofija utt.
Šodien es beidzot zinu, kas man ir vajadzīgs un šodien man BEIDZOT vairs nebūs kauns meklēt pat finansiālu palīdzību.

p.s. savā dzīvē esmu maksājusi ļoti daudz un uz visām pusēm, bet lai to izdarītu, man nācās šo to lietot, t.i., līdz šim nemaz nebija laika pievērsties tieši šai atkarības problēmai. Jā, līdz šim mans VIENĪGAIS atbalsts citu probl. risināšanā bija atkarību izraisošs medikaments, es sevi apzināti dedzināju, jo tas, ko man vajadzēja izdarīt, to manā vietā neviens nebūtu izdarījis!

Tagad ir tā, kā ir - esmu izdegusi gan morāli, gan emocionāli, gan, attiecīgi, finansiāli.
Naudiņa man pietiek tikai tik, lai nomaksātu visus komunālos u.c. maksājumus, t.i., 115 Ls - neko vairāk es sagrabināt vairs nevarēšu saviem pēdējiem spēkiem. Bet..., es nevēlos par savu dzīvi rakstīt šeit..., tik vien, kā aprunāties par tādu lietu, kad cilvēkam patiešām nepieciešama citu palīdzība!

Par vēzi - labāk nevajag..., Runcene..., es pārāk labi tās lietas saprotu un pieļauju, ka labāk, nekā Tu!
p.p.s. es netaisos ubagot!!!!!!!!!

Jā, un vēl - manā dzīvē ir vairāki cilvēki, no kuriem man pienāktos tā saucamā morālā kompensācija - diemžēl, galvenais vaininieks ir miris!

Runcene, labāk pastāsti savas domas, kāpēc psihoterapeiti, kuri neizmanto pat destilēto H2O, par saviem pakalpojumiem prasa tik augstu LV ekonom. apstākļiem, samaksu? Kur paliek viņu augstie morāles un ētikas principi?? ;)

...nja...ko te teikt...vispirms - kādu palīdzību gaidi...pstrpista " kvalificētā" palīdzība aprobežojas ar saprotošu un pseidoieinteresētu galvas māšanu, kaut gan galīgi NAV sajēgas par bardaku, kas darās lietotāja galvā...ieinteresēto orgnizāciju uzspiestais uzskats, ka atkarība ir slimība, tikai pasliktina stāvokli un iegrūž labticīgo kkādā nesaprotamā dakterēšanas procesā...tā ir mana pieredze...izanalizē pati savas izjūtas un sapratīsi, ka kārtīgas saaukstēšanās simptomi ir aptuveni vienādi ar tavam izjūtām...uzsveru - aptuveni...tātad - mirstamā vaina nav...tas pāriet pats no sevis...psiholoģiska palīdzība???...aizej pie bomžiem, uzliec polšu un runā, cik lien...tas būs adekvāti pstrpista tā saucamajai "sesijai"...galu galā - izraksties šeit līdz apnikumam...

...vismaz mana pamatnostāja visā šajā štellē ir vienkārša: gribu - lietoju, negribu - nelietoju...un neuzskatu sevi par slimnieku...

man neprasa neadekvātu samaksu, tāpēc es nekā par šo tēmu nevaru spriest.

bet citādi domāju, ka viņiem nav nekādi īpaši augstie morāles un ētikas principi, parasti cilvēki, kuri ar to pelna naudu, apmaksā telpas, savas supervīzijas (+utt.) un algu. es pat tur negribētu redzēt nekādus dievus.

un es pateikšu vēl ko - uzskatu (no pers. novērojumiem un sab. analīzes), ka viena liela daļa LV psihoterapeiti arī savā ziņā veicināja (ārstējot visādus "biezos") šo ekonomisko krīzi. Jā!

..runcenīt, mani knieš jautājums-cik ilgi un uz kā sēdēji...:)

te ir runa par medikamentiem... vajag nosaukumus studijā?

domāju, ka nevajag, lai kāds kaut kā neindentificējas un nepamēģina, turklāt tie bija vecie.

bet gana daudz, nevajag aizmirst, ka es biju mediķis. viss dabūjams, pilnīgi viss.

mad - pareizi jau Tu saki!

Nu redz, man tikko pagāja 3 diennakšu šaušalīga krīze, izķepurojos ar kaimiņa un savas paziņas palīdzību, bet..., nu jā, mazliet pamainīšu pati savu attieksmi (nenosodīšu un negruzīšu sevi tik ļoti), bet šo pagājušo tiešām šaušalīgo psiholoģisko krīzi man izraisīja kāda cita risināma lieta, kas ilga apm. gadu un visu šo gadu man nācās saskarties ar lielākā vai mazākā stressu...
Jā, neizdevās man tajā sarežģītajā situācijā apieties bez stressa...

Vēl vakar es neticēju, ka šodien būšu dzīva... :) panika bija tiešām baiga un ilga tiešām trīs diennaktis, viļņveidīgi, protams, bet tikai šodien es spēju nu jau smaidīt un bīdīt dzīvi tālāk... :)

...runcenīt, neatbildēji uz jautājumu...

atbildēju... uz medikamentiem...

...nu re, zive, beigta neesi, esi spējīga pasmaidīt, pašņauksi degunu vēl trīs dienas un atlaidīs..piegruzīt galvu ar to, kas bijis, nav nozīmes...zinu, ka šādā stāvoklī neko negribas darīt, bet tas pieder pie lietas...uztaisi tēju pa bajāru modei, izbaudi garšu, štimmungs parādīsies...:)

...dzīve ir skaista..

...runa ir par pārtraukšanu...medikamenti - tas skan lepni...un dižciltīgi...narkotikas - vellos, cik prasti...bet rezultāts viens - grūti nokāpt...:)

kāda muša šodien iekoda? nekas tur neskan lepni, Tavas fantāzijas... cigarete, fenazpemas, cigarete fenazepams, kafija, kafija, cigarete, fenazepams... zvans no draudzīga mediķa..."nu, Tev nebeidzās vēl"... "nē, rīt beigsies", "ok, divas kastītes jau noliku priekš tevis..."

Mani personīgi ļoti ieinteresēja jautājums par MORĀLO KOMPENSĀCIJU no atsevišķiem cilvēkiem......Mums katram dzīve ir veidojusies pilnīgi atšķirīgi un katram ir jārisina SAVA šībrīža situācija...

Ko Jūs saprotat ar jēdzienu MORĀLĀ KOMPENSĀCIJA - kas to veido ?.......no kā tā sastāv ?.....un kā Jūs to risinātu, ja galvenais vaininieks būtu vēl dzīvs?
Lūdzu neuzskatīt šos manus jautājumus par tukšu ziņkārību - arī es esmu sadūrusies ar šo jēdzienu un īsti neaptveru kā
man rīkoties...?

...nupat kā ienāca prātā - medikamentu lietotājs aizčāpo pie šamaņa, lai augsti mācītie onkulis vai tante palīdz pārtraukt dievišķo ripu lietošanu...gudru ģīmi sataisījušais pūšļotājs izraksta citas, no kurām atkal rodas atkarība...protams, pirkstu kratīdams - ai, ai, ai, nelieto ilgi, vai - ai, ai, ai, lietosi gadiem...uz atkarību predisponētais ( vellos, cik smuki skan ) lieto, zobus sakodis izrakstītajā dozņakā...un galu galā ir atkal cieši uzsēdināts uz jaunajām ripām...un atkal jāmeklē palīdzība, lai nokāptu...bet jau no medikamentozās atkarības...smuki sanāca???...

...TAD KĀPĒC maksāt kāpostu legālajam dīlerim???...

...labi, jāsāk rušināt...

ai, nē...

vismaz manas domas ir tādas, ka katrs atbild par savu dzīvi. nestrādā tas kompensāciju mehānisms. tā tikai cilvēki domā... njā, psihoterapeiti dakterējuši biezos, un nu valsts ir krīzē... vainīgā meklēšana, nē, nea, es cik vien tālu var no tādas domas. reizēm, protams, ir kārdinājums, bet tie ir vājuma brīžu zibšņi.

kamēr ņemas ap šito "ko viņi visi maitas man ir nodarījuši", tikmēr nevar iet uz priekšu...

un nav jau svarīgi, kas tas nelabais/vainīgais ir.

ja visu tēmu katrs teikums skan "sliktie psihiatri mani ir noindējuši", tad tā ir tāda sēdēšana upura lomā, kad nenotiek un nevar notikt progress.

var taču meklēt labākus psihiatrus. kas liedz?

bet nu kādu laiku tas smeldz, un tad būtu labi kaut kā izsmelgt to visu, lai nevelkas līdz.

iepriekšējais Pīlādzim...

...par morālo kompensāciju...kāds tiek izvilkts no sūdiem ar labticīgā mazajām roķelēm...izvilktais uzliek lielu mīksto uz labticīgā pūlēm un dzīvo, kāju piesizdams...varbūt piesisdams...varbūt nē...sajauca man galvu...nu ja...tā vismaz sapratu no zives teksta...

...ir vēl viens variants...kāda ķermeņa darbības ir izraisījušas kādam kustonim dziļas morālas mokas vai neērtību...un tagad moceklis proponē (kas ar mani notiek, ka lec laukā visādi nesaprotami vārdi???) ka minētais ķermenis ir nodarījis ievērojamu morālu kaitējumu...par ko piedzen no augšminētā kompensāciju kāposta izteiksmē...

jebkura nokāpšana ir sasitīta ar to, ka jābut gatavam kādu laiku kratīties...

to laiku un brīdi ar citām ripām var censties attālināt, bet vienlaicīgi notrulināt sevi vēl vairāk, jo zūd arī pozitīvās emocijas utt.. es arī naivi cerēju, ka psihoterapeits man to kratīšanās brīdi noņems, ka man tas nebūs. vienīgais, ko viņš varēja, bija tas, ka viņš bija raudamplecs. tad man tas bija svarīgi... ja kādam ir cits raudamplecs, tad var lietot to.

un nevajag tur nekādus "dārgus augstas kvalifikācijas speciālistus". vajag cilvēku, kas uz vienu stundu var pārdot savu laiku, kurš tad nerunā pa mobilo, aizslēdz durvis un ļauj varonim izlikt nastu, kā telts un ūdenskrūze, lai pēc tam var iet tālāk.

un maksā specam par to, ka viņš dod savu laiku, ir iemācījies nedot padomus un nemaisīties, viņam ir gana daudz nervu būt neitrālam.

Runcene - pasaule ir apaļa un viss ir relatīvs - ja ps.terapeits no manis plēš 9 ādas, pie kam, pamatoti, attiecīgi man ir tādas pašas tiesības saviem nelabvēļiem piesūtīt savus ciparus - tas tā, ļoti primitīvi par morālo kompensāciju, jo kā jau pašā sākumā rakstīju, par savu dzīvi detaļās te netaisos izplūst... ;)

Nu tā, pagaidām no šīs tēmas ateju nost, ir labākas lietas, ar ko aizpildīt laiku un labākas grāmatas ko palasīt, labākas par jebkuru "gudvinu" psihoterapeitu! ;))

bet te jau neviens neprasīja, lai stāsti par savu dzīvi... kāpēc katrā postā to atkārto? te tāpat ir kaudzēm seriālu sarakstīts.

tad cīnies par savu kompensāciju, ja domā, ka Tev tā pienākas!!!

es tikai paudu savas domas.

Lai veicas!



Edited 1 time(s). Last edit at 28.02.2011 11:37 by Runcene.

Runcene! Atvaino mani! Esmu ielīdusi nepareizā tēmā, jo mans jautājums saistāms ar pavisam cita rakstura situāciju
(materiāla un morāla apzagšana....) un vispār neattiecas uz medicīnu......

Runcene - ja uzmanīgāk palasītu to pašu, ko esmu jau uzrakstījusi, tad pamanīsi, ka galvenais vaininieks ir jau miris - mēģini uzminēt, kāpēc.. :DDD

Pīlādzi, es šaubos, ka materiāla zagšana ir tikai materiāla lieta. un kur nu vēl morāla zagšana. visi procesi šādos gadījumos ir arī iekšēji, bet medicīniski, protams, tie nav. ir taču juristi, tad vēl mācītāji un citi atbalstītāji... tad jau var tikt skaidrībā. bet katra lieta ir jāizrunā precīzi, tāpēc droši vien jāmeklē vieta, kur to bez bažām var darīt.

zive, esmu par slinku, lai minētu. kā un cik enerģiski pati risināsi savu lietu, tāds arī būs rezultāts. visi varmāku upuri kādu laiku grib materiālu atbalstu, jo domā, ka tas ko atrisinās, bet tā nav.

Runcene, jā! Tev taisnība! ....tā ir ļoti sarežģīta lieta un smaga, jo materiālā apzagšana saistās kopā ar morālo apzagšanu.....
tas viss ir tāds iekšējas dabas jautājums , kas prasa juridisku novērtējumu un skaidrību....................tātad pie jurista!
Paldies Tev ,Runcene, par atbalstu šai domai !