Vispirms ne pa tēmai:
Interesanti, KĀ psihoterapeits varētu palīdzēt mainīt manu attieksmi pret sabiedriskām padarīšanām.... Tagad paskatījos uz savām problēmām no citas puses... TĀDA esmu un cauri... un vienlaicīgi gan bailes gan atvieglojums... Bailes, jo uz AD daudz neceru (noņem tikai depresiju, ne distīmiju), psihoterapijai vismaz pagaidām neticu... bet citus variantus nesaskatu.... reliģija, meditēšana, dziedzniecība utml lietas man vēl svešākas....
Un tagad, par tēmu:
Vai psihoterapija reizi nedēļā arī OK.... it kā tiek minēts, ka jāiet 2 reizes.... Un.... tiešām lētāk par 15 ls nav? Tagad, vasarā, kad par dzīvokli maksājam mazāk, varu atlikt sev pat 40ls mēnesī (daļa ir vīra naudas), bet tādā gadījumā - sev pašai neko nevarēšu atļauties... es pat nerunāju par frizieri, apģerbu, vispār neko, pat higiēnas piederumus, būs jāprasa nauda no vīra, kurš i tā jau apmaksā lielāko daļu par dzīvokli, meitiņas dārziņu un pulciņiem, mēneša biļeti.... Bet ziemā - atkal apkure... :( No dzīvokļa nekur nevaram doties uz mazāku, jo esam rindā uz municipālo.... Auto mums nav, uzturs arī tiek pārdomāts un liela daļa tiek pirkta ar atlaidēm.... 80 % apģērbs no humpalām (no malas tā drošivien neizskatās) :))) Zaudēju papilddarbu... Vīrs, protams, arī apmaksā braucienus utml. lietas... kuri notiek diezgan reti manas SF dēļ, esmu taču mājās sēdētāja :))) nu kā lai es viņam tagad paprasu VĒL naudu?! Bez vīra, skaiti vai neskaiti, nekas nesanāk... Es nevaru to atļauties, man šķiet, vēl vairāk sevi necienīšu. Protams, ka par papilddarbu interesējos, pagaidām nekā...

Es domāju, ka ir situācijas dzīvē, kad var " izmantot" arī citu cilvēku naudu, ja runa ir par veselību. Man bija problēmas pusaudžu gados, tā, ka man vispār nebija iespējas pašai apmaksāt jebkādu psihoterapeitu. Bet man bija ļoti liela apņemšanās izcīnīt to uzvaru, man tā apņemšanās bija milzīga. Es zināju, ka reizēm atdodu psihoterapeitei mammas pēdējo naudu, es par to jutos sūdīgi, bet es zinaju, ka es reiz to mammai atlīdzināšu.
Varbūt koncentrējies vairak uz domu, kas Tev var palīzēt? Ja Tu šaubies, tad mēģini vismaz palikt pie kaut kā viena, un darīt to uzcītīgi. Tu būtu ļoti pārsteigta ko var izdarīt ar meditāciju, bet tas prasa ilgu laiku un pacietību, un pilnīgu nodošanos tai lietai. Daudzas lietas ir pilnīgi par brīvu, bet tas prasa spēcīgu motivāciju, kāpēc to darīt, mērķi, ko gribi sasniegt, un plānu, kā Tu to realizēsi. Dienasgrāmatas rakstīšana ir jau gandrīz puse no Tavas dienas psihoterapijas. Ja to raksta godīgi līdz riebumam, tad pat divas trešdaļas. Rakstot dienasgrāmatu un pārlasot to, ir iespējams atrast daudz "muļķību" savos tekstos un pasaules redzējumā. Pārlasot dienasgramatu, Tu vari veikt pirmās personas pētījumu par sevi. Tas ir ļoti interesanti:) Psihoterapija ir par maksu, tapēc lai Tu "stradātu":). Lai Tu gribetu kaut ko darīt, jo bezmaksas "programmas" parasti slikti strāda sakumā. Piemeram, vai Tu būtu gatava par brīvu meditēt 2 stundas dienā, 6 mēnešus, un nevis gulēt, bet meditēt?:)))))))))))))

Es tacu nerunaaju par to, lai psihoterapija buutu bezmaksas, bet vismaz ne astronomiskaas summas... nu kautvai 10 ls par reizi - tie ir jau griesti un pietiekami daudz, lai es "stradaatu".... Bet vairakaas valstiis psihoterapija tiek daleeji kompenseeta no valsts... Bet vispaar, esmu loti un pat paraak atbildiigs cilveeks, kurs censas visu izdariit kaa pienakas.... es i bezmaksas "stradaatu" loti nopietni.... :)

Manuprāt, ja ir ģimene, tad tāds sadalījums- mana vai tava nauda neeksistē... Parunā par šito lietu ar vīru- varbūt viņš būs priecīgs, ka sāksi mainīties, būs cerība atbrīvoties no mokošām sajūtām - un ieguvēji būs visi, īpaši jau bērniņš, taka uz priekšu un lai veicas!

Cik sapratu, lētāk par 15 ls nekas nav atrodams? Lieta tāda, ka jau visiem sociofobiķiem, man ir mocības zvanīt un jautāt, un ja runa par tādu lietu kā maksāšana.... zvanīt vienam, tad otram psihoterapeitam.... trīceklis jau tikai no domas par to.... Nez` vai pieklājīgi būtu rakstīt uz emailu un jautāt par samaksu? Zinu, ka dažiem psihoterapeitiem vakarā vizīte maksā 20ls, bet dienā - 15ls. Tad varbūt ir arī tādi, kuri ņem vakarā 15, bet dienā 10? Visu mūžu no bailēm trīcēju, kad kautkas jānoskaidro vai jāpaprasa utt... Kā domājiet, vai būtu OK, ja es pajautātu par šadu atlaidi meilā? Es dienas vidū varētu izbrīvēt sev laiku....
Nupat pateicu vīram, ka nebraukšu rīt uz piknikošanu ar lielāku kompāniju.... jau nedēļu pirms tam no uztraukuma sāpēja galva, sliktāk gulēju, mēģināju sevi noskaņot pozitīvi, bet nekā :( šodien saņēmos un pateicu. Labi, ka man tāds mierīgs vīrs un visu uztver ar zināmu "pofigizm" labākajā šī vārda nozīmē.... Labāk no tā, ka nebraukšu, man nepaliks (jo zinu, ka reālu iemeslu nebraukt nav un ka vaina manā galvā), un būs tikpat slikti, kā tajā gadījuma, ja brauktu, tikai nebūs nolādētā trauksme.... Normaļs cilvēks, ja negrib kautkur brakt ar savu dzīvesbiedru, tā arī pasaka un sarunā, ka šoreiz tu brauksi ar savu kompāniju, bet es - ar savu vai vnk palikšu mājās un jutīsies LABI... Bet es - nejūtos labi ne vienā ne otrā gadījumā....

Bet, mīļumiņ, kā tiec galā darbiņā ar kolēģiem? Ar tiem vismaz jūties puslīdz labi? Es saprotu šitās sajūtas ļoti labi, pati esmu līdz mielēm tās ''atēdusies''. Neesmu sekojusi līdzi tavam dzīvesstāstam, nezinu cik ilgi jau tā ir, bet tas noteikti ir jāmaina!
Mēģināšu tev apskaidrot, kāpēc. Redzi, 95% no mūsu domām, uzvedības utt nosaka zemapziņa- tā daļa, ko mēs NEVARAM paši ietekmēt, tāpēc pateikt depresīvam vai SF cilvēkam- tipa saņemies utt ir galīgi muļķigi. Terapijā tiek pārprogrammēta zemapziņa, tāpēc svarīgi atrast labu terapeitu. Uh, lai veicas, turēšu īkšķus par tevi!

Mans psihoterapeits ņem Ls 10, izņemot vakara laikus, kad Ls15. Klasiski ir apmeklēt ps.t. 1x nedēļā. Gan jau arī citi ir ar līdzīgām izmaksām.

pingvins
Šīs problēmas jau ir KOPŠ SEVI ATCEROS un laikam jau kopš dzimšanas vai pat ieņemšanas brīža :)))
Zvanīšana (izņemot radus) man ir stress, svešiem cilvēkiem, sevišķi, ja kas jāsarunā, jānokārto utt - gandrīz vai panika, kad sirds gatava izlēkt pa muti, elpas trūkums utt... savākties ir ļoti grūti, tāpēc pēc iespējas izvairos, uzticu daudz ko vīram, kurš bez problēmām piezvanītu pašam prezidentam :)))) viņam tas ir tik vienkārš process, kā man vientulībā lasīt grāmatu .... Protams, ka audzinu sevi un saņemos zvanīt, bet tas mani tā iztukšo, ka nespēks un dusmas par trauksmi moka vēl ilgu laiku....
Darbs man ir tikai pie datora, ar kolēģiem saskarsme minimāla, jo pastāv konkrēts apjoms, kas jāizdara un visi tik klabina pie datoriem.... Bet saskarsme darbā mani neuztrauc gandrīz nemaz, šad tad varu diezgan ilgi papļāpāties ar kādu kolēģi, pat ar svešu bērna mammu dārziņā, pulciņā, rotaļu laukumā, bet ja tā mamma piedāvātu, piemēra, braucam kopā uz jūru ar bērniem, es no bailēm gandrīz vai apč.....tos :))) Un vienreiz piedāvāja arī.... es izdomāju iemeslu nebraukt un atteicos.... Braukšana tikai ar savu vai māsas ģimeni ir OK.
Kā jau rakstīju, man ir abos gadījumos slikti - braucu vai nebraucu (to jau rakstīju tēmas sākumā).... bet ja nebraucu, vismaz nemocīs trauksme,.....
momentā paliek slikti, sirds sažņaudzas, pamostas trauksme, un no bezspēcības, ka nevaru sevi savākt, pat asaras jārij nost..... dusmas uz sevīm līdz pat agresijai, smagas depresijas laikā sevi pat saskrāpēju un man palika vieglāk.... tāpat arī gribējās sakropļot krūtis, no kurām vairs nevarēju meitiņai izspiest pienu ....

Mans psihoterapeits arī ņem 10,- Ls, bet, protams, tas nav Rīgā. Domāju, ka vairāk informācijas vari dabūt pie ģimenes ārsta (kā, piemēram, es). Gan jau atradīsies kāds, kurš arī ņem par 10,- Ls.

Janetty, man ir bijuši visādi finansiāli laiki, arī ļoti labi un ne tik labi, kā visiem tagad Latvijā, un apmēram paralēli ekonomiskajiem procesiem.

Un vienmēr esmu sastapusi ļoti lielu psihoterapeita pretimnākšanu, kuru pat reizēm neesmu izmantojusi nevajadzīgas lepnības dēļ, nezinu, varbūt tam bijuši arī citi iemesli. Es te varētu pateikt tādu paradoksālu lietu, ka ir vajadzīga diezgan liela pazemība (nereliģiska), lai sev palīdzētu un ļautu, ka kāds palīdz. Ir jānolaižas no saviem augstumiem.

Svarīgākais ir motivācija, cik ļoti Tu to gribi. Es domāju, ka pa Ls 10 terapeitus var atrast. Tā gan ir liela pretimnākšana, jo prakses izmaksas tas diezin ko nesedz, bet tagad daudzi strādā par pašizmaksu, bez peļņas, varbūt kāds ir gatavs to darīt arī Tavā labā.

Nekādas obligātās 2 reizes nav vajadzīgas, tas pārsvarā ir RSU skoloto psihoterapeitu rosinājums un ieteikums, bet citi psihoterapeiti domā citādi. Ievāc pati ziņas, nevis tikai ko stāsta psihiatrs. Tas ir viens viedokis, bet ir vēl daudzi citi arī, kas tāpat veiksmīgi darbojas.

Padomā pati: cilvēki nav mūžīgi jauni, smuki un veiksmīgi, to taču Tu redzi savos vecākos, arī vīrieši mēdz novecot, slimot, var sastapties ar naudas grūtībām, arī viņiem dažkārt vajadzīga palīdzība. Tu taču sava vīra labā darīsi visu jebkuros apstākļos. Es ar to negribēju teikt, ka tieši viņam jālūdz nauda, bet sarunu kādu nopietnāku gan vajadzētu.

Turklāt Tu kā sieviete noteikti ļoti daudz dari mājās, dari darbus, par kuriem neviens naudā nemaksā... pati esi stāstījusi.

Nejūties tik vainīga. Un meklē haltūras, ja Tev ir tāda profesija/prasmes, kur tas iespējams. Kāpēc radīt problēmu? Liec sludinājumu un norādi, lai Tev raksta tikai uz e-pastu.

Tas, kas ar Tevi ir noticis, nav neviena vaina, arī Tava nē. Mammai gāja tā, kā viņai gāja, Tev vienkārši nepaveicās ar dzīves saķumu. Es uzskatu, ka man arī ne... Tā dažkārt notiek, bet tālākā dzīve taču ir Tavās (mūsu) rokās.

Aizrakstīju vienai psihoterapeitei, pastāstīju par savām problēmām un pajautāju par maksu... 20 ls neatkarīgi no tā, cikos nāk pacients.... :( Mani ieinteresēja šī psihoterapeite, jo viņa praktizē tieši kognitivi biheiviorālo virzienu.... tieši tas, kas derētu manā gadījumā.... OK, meklēšu vēl.... Tiek runāts, ka ekonomiskā krīze beidzās, laikam psihoterapeiti noreaģēja un pacēla cenas :))) :(((

Man patiesībā ir diezgan līdzīga problēma, jo psihiatrs teica, ka man, paralēli zāļu kursam, ir divreiz nedēļā jāiet pie psihoterapeita, bet reāli pagaidām Rīgā neesmu atradusi psihoterapeitu zem 20 LVL un tādu summu, kas sanāktu mēnesī no savas tā jau mazās algas vienkārsi nevaru atļauties.

Es tā, garām skrienot...

Manuprāt tad kad psihoterapeitam ir jāatdod pēdējās kapeikas, nav ko cerēt uz pozitīvu rezultātu. Psihoterapija ir bagāto cilvēku ekstra. Atdodot pēdējo naudu, kaitējums Jūsu psihei no tā būs lielāks kā ieguvums pie psihoterapeita...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ku! teiktais ir par mani. Ļoti spilgti spēju iedomāties to nolemtības sajūtu, ar kādu atrastos psihoterapeita kabinetā, domājot par to, kā citi šopingo, izklaidējas un lutina sevi tai laikā, kad es trenkāju putnus par pēdējo naudu.

Nu, tad jau bez terapeita var iztikt, ja dzīvē piepildījumu sniedz šopings, izklaides un sevis lutināšana.

Tas nebija gluži tā domāts:) Tēma ir par materiālo pusi, šīs nu gan ir tās lietas, kuras par naudu dabūjamas. Garīgo apvāršņu paplašināšanai nauda nudien nav primārais.

Jā, bet ja tie ''tarakāni'' sāk breikot pa galvu tā, ka sazin kas var būt... un ja vienā svaru kausā ieliek sevi kā ''normālu'' māti, sievu, cilvēku etc, tad diezin vai otrā būtu vietas kautrīgumam pazvanīt vairākiem terapeitiem, sabīdīt cenas, sarunāt finanses no vīra.

Trakākajā gadījumā, IMHO, var iet arī retāk kā reizi nedēļā. Man tā bija trakākajos brīžos, ka svarīgi zināt, ka lūk, tajā un tajā dienā tikšu pie terapeita un varēšu izrunāties / izraudāties / iztrakoties vai kaut vai izklusēties uz nebēdu. Tāda ka drošā piesaiste, ka bez palīdzības nepalikšu.

Vispār es pa ausu galam dzirdēju, ka cenas tagad tieši daudzi terapeiti met nost. Var arī meklēt visādus studentu variantus, cik zinu, tad iekš psihoterapija.lv un poa.lv ir daži studentu kontakti, tie varbūt vēl nejūtas kā grandi un neplēš baigās summas. Es pati eju pie vienas mākslas terapeites šobrīd, bet zinu, ka viņa arī šogad beidz mācības POA, tā kā tur atkal ir vesela grupa jaunu psihoterapeitu, no kuriem kāds neatteiksies ņemt klientus arī par ļoti mazām naudiņām. Es par stundu mākslas terapijas šobrīd maksāju 8 latus, tur gan tā vēsturiski izveidojies.

Vārdu sakot, cerības ir.

pingvins

Cik zinu, tad tāda problēma kā kautrīgums pazvanīt vairākiem terapeitiem, sabīdīt cenas un sarunāt finanses no vīra ir lielākajai daļai cilvēku. Un tas ir gluži normāli un nekāda ārstēšana tam nav vajadzīga. Ārstēšana būtu vajadzīga tiem varas pārstāvvjiem kas mūs nostāda tādā situācijā, ka jāzvana vairākiem terapeitiem, jābīda cenas un jāsarunā finanses...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Psihoterapijas materiālā puse nav objektīvs jautājums, tāpat kā ienākumi, vienkārši kad ir lielāka motivācija un pārliecība par sevi, tad veidojas prasme piesaistīt naudu.

Otrkārt, ir ārstēšana ar zālēm un ir ārstēšana ar vārdu.

Tātad visiem ir izvēles iespējas, pat tagad, kad "varas pārstāvji ir mūs nostādījuši tādā situācijā". Valsts psihiatrs ir bez maksas, zāles te gandrīz visiem depresijas dēļ būtu vismaz par puscenu, ārsti arī nav vairs tādi nīlzirgi... daži pat ir ļoti jauki, pilnīgi godīgi.

Latvijā vienkārši ir izdomāts, ka psihoterapiju valsts neapmaksā.

Visiem privāti praktizējošiem ļaudīm pilnīgi jebkurā sfērā ir ļoti maksātspējīgi un gana maznaudīgi klienti. Grūti pateik, ar kuru reizēm ir smagāk. :/

Visgrūtāk laikam ir ar tiem, kam nav viedokļa, kas ir kā "puņķis pie drāts". Nauda ir pēc tam. Tāpēc ir vērts saglabāt optimismu, ka tomēr kādu pa kabatai izdosies atrast.

nezinu
Nezinu, kam te sniedz baudu shopings un izklaide... man taas ir tikai mociibas.... pat ja noperku karoto, tad prieks ir tik trausls, ka peec briizha izkuup..... Kaa tas saucaas... angedonija? Godigi sakot, neatceros, kad taa pa istam esmu izjutusi prieku, no sirds smejusies.....gadi noteikti pagaajusi.... Protams, meitina vai viirs sagadaa kadu prieku, bet es NEVARU to izjust, normala sieviete lekaatu aiz laimes, bet man krutiis viss saspiests un galvaa notrulinajies... Un citas lietas, kuras priecee apkaartesoshos cilveekus, man ir mocibas - labs saulains laiks (jo kautkur jaadodaas), naaks cieminji, uz ielas satikts sen neredzeets pazina, Un te es runaaju par tadiem cilveekiem, kuri tiesaam ir labi pret mani....

Sodien mani pat kaitinaja jautra maaminju kompanija parkaa.... apskaudu vinas par to, cik briivi vinas runaa, smaida un smejaas, brivi kustaas un vispaar BRIVI komunicee.... man tas nekad nav bijis pieejams, vispaar NEKAD... .... Sodien nebraucu liidzi viiram uz lielo pikniku ar nakshnosanu.... Paskaidroju, ka kompanija man patiik (tiesaam jauki cilveeki) un man buutu interesanti aprunaties ar vienaudzeem, bet sogad vairs nevareeju sanemties un pa Janiem arii laikam buusu majaas... pats trakaakais, ka meitina buus aizvesta uz laukiem, viiram - brivdienas un logiski, ka vins atkal gribees atpusties pie dabas. Un es pat neredzu no taa visa izeju, jo man buus slikti abos gadijumos - ja brauktu ar viiru uz laukiem un ja paliktu majaas viena pati vai viirs aiz zelastibas pievienotos man.... Ja brauktu, depresijai klaat pievienotos panika, un drosivien aizlaistos lapaas kaa pagajusajaa gadaa... ja palieku - buss smaga depresija... Paliksu tet a tet ar depresiju ar izrietosaam sekaam (mokosas pardomas par to, ka dzive paiet man garaam, nespeeju to izbaudiit, nespeju buut sajos skaistos svetkos ar meitinu, piedaliities svetku pasakumos ar radiem un pazinaam utt)........ Protams, arii sekos no radiem zvani ar jautajumiem........... Starpcitu, neatceros, kas mani " mierinaja" , tipa, ko tu uztraucies, negribi - nebrauc, kapec pardzivo, ko padomaas, pajautaas....
viirs zvaniija no pasakuma vietas un pastastija ka drauga sieva jautaja, kapeec neesmu, loti cereeja mani satikt :(((( Es pat nepajautaju, ko vins atbildeja... juutu, ka driiz vairs nevaresu sleept savu slimiibu... atbildeeju vinam, ka loti, loti vinu miilu, lai vins neaizmirst pat tad, kad man ir visdrumakie melnie un lai labi atpusas... un veel piebildu "normalam cilvekam normala atputa!" :))) Protams, ka tonis man bija pec iespejas optimistisks un centos ar humoru....

gaga
Terapeiti meta nost cenas paaris gadus atpakalj... Tagad jau gandriiz visi prasa tikpat cik "treknajos" gados.... it kaa algas visiem buutu atkal kaa tajos gados.... :( !
Protams, vel painteresesos, bet par 10 ls ... ja domaa uz prieksu, tad ziemaa taa ir maksimalaa summa, ko varu atlauties un reizi menesii... Un nezinu, cik loti var uzticeties terapeitam-studentam.... kurs bus jaunaaks par mani padsmit gadus....

Ne visi studenti ir jauni un nepieredzējuši.

:) daži jau i veci un nodzērušies

i zāli pārpīpējušies...

Tkko noskatiijos ASV makslas filmu "Prozaka nacija"........ Tur bija gan par psihoterapiju, gan psihiatriju un vispaar par depresiju.... Ja kadu interesee... Galvenaa varone maksaja psihoterapeitam 100 dolaru par stundu....

Domāt, ka tāpēc jau arī viņi tik daudz prasa lai sanāktu par ko zāli uzpīpēt jo onlainā esot ilgi tādus murgus klausīties nevar :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ku!
:)))))

Janetty, pagaidam ar putniniem Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tkko noskatiijos ASV makslas filmu "Prozaka
> nacija"........ Tur bija gan par psihoterapiju,
> gan psihiatriju un vispaar par depresiju.... Ja
> kadu interesee... Galvenaa varone maksaja
> psihoterapeitam 100 dolaru par stundu....


Filma ir redzēta. Un priecajos, ka mums vēl tik dārgi nav jāmaksā.


Liekas, ka tomēr esmu atradusi kaut ko pa 10 LVL, bet uzrakstīšu, kādā kvalitātē bija pēc tam, kad būšu aizgājusi.

Hello_Kitty
Tur tacu pavisam citas algas! Turklaat, kaa jau dzirdeeji, arii filmaa tika mineets, ka vardarbibas upuriem, kaa ari personaam ar pasnavibas meginajumu pasihoterapija vispar bezmaksas, un ari daudzas valstiis no valsts budzeta tiek apmaksaats konkrets seansu skaits... neatceros cik precizi, bet noteikti vairaaki desmiti....
Tu atradi psihoterapeitu Rigaa? Ludzu atraksti, kaa gaaja un kadu virzienu vins praktizee? Kadas vispaar Tev problemas? Depresija? Cik ilgi?