Ka cinities ar miegainibu un bailem?

Aizsāka Just me 

Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 15:12
Esmu izmisusi. Tagad klat pie miegainibas ir paradijusies kaut kadas mistiskas bailes un trauksme, vnk gribas vispar pazust no zemes virsas sados brizos. Tada sajuta, ka pat nezinu, kas esmu. Zales reali nelidz, tomer arsts iesaka turpinat tas lietot. kadam vel ir vai ir kadreiz bijusi miegainiba pa dienu, nespeja izguleties un taja pasa laika bailes ar trauksmi?
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 15:15
Vitamīni un vēlreiz vitamīni (kā teica lielais Ļeņins :)... Iesaku sākt ar Vitiron vai Vitamax... Atgriezīsies enerģija un reizē ar to bailes kļūs niecīgas...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 15:21
NU tos vitaminus esmu dzerusi loti daudz un dazadus, bet nu diemzel neka:(
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 15:39
Just me
Gandrīz visas nervu zāles sākumā izraisa miegainību un trauksme arī var pastiprināties... Tas ir ļoti individuāli.... bet iespējams, Tavs organisms šo medikamentu "neņem pretī"..... Ko Tu lieto un cik ilgi? Tev ir depresija?
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 15:42
Kādus un kā lietoji? Kaut kas ne tā... vajag viņiem darboties... jo nogurums pēc būtības ir no nepietiekama uzturvielu daudzuma (ieskaitot vitamīnus, minerālvielas un mikroelementus)...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 16:20
Nu ja, man ir depresija. AD lietoju jau vairak ka gadu. Sakuma vinus mainiju diezgan biezi. Tagad lietoju Sertralinu ( Asentra), pa vidu bija partraukums ar anafranilu, no ka vispar bija slikti, tad atgriezos pie Sertealina, jo tas bija vienigais, no ka nebija blakusparadibu.
par vitaminiem... esmu lietojusi gan Vitamax, gan zensena preperatus, gan zivju ellu un Mildronatu, Ginko biloba un vel citus. patreiz saku to Nervostrong klat pie zalem. Ta ka nezinu, kas par lietu. jabiebilst, ka man ir bijusi galvas operacija un virsnieres operacija, bet tur it ka viss tagad ok, ta ka nezinu, ko iesakt...
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
15.06.2011 16:34
Turpini lietot tos uztura bagātinātājus un centies samazināt AD devas... Vispār orietējies uz to, ka Tavā gadijumā vajag apmēram dubultu rekomendēto dienas devu (uztura bagātinātājiem protams...).

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
16.06.2011 08:40
Sorry, miegainība gan ir no AD, neiroleptiķiem un benzodiazepīniem.
Un psihiskās kaites ar vitamīniem, UB neārstē. Tie vispār neko neārstē.

Te Latvijā situācija sāk kļūt līdzīga Amerikai - lieto visi, kam nav slinkums un uz savu galvu.

Nogurums var atgadīties arī no hroniski nepilnvērtīga uztura (ne par to šeit bija runa; depresijas slimniekiem pat apetīte mēdz pazust un vispār negribās neko).
Jebkurā gadījumā nevar likt vienādības zīmi starp dārzeņiem, augļiem un aptiekās nopērkamajiem mikroelementu un vitamīnu bunduļiem.
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
16.06.2011 10:50
kk

Pilnīgi nepiekrītu. Protams, ka UB nav medikamenti bet iņiem ir ļoti liela nozīme visās organisma funkcijās un tātad arī veselībā... Un garīgās problēmas pamatā ir no tā, ka mums ir "vāji nervi" bet vāji viņi kā reiz ir no vitamīnu un mikroelementu trūkuma... savukārt šis trūkums sakņojas nepilnvērtīgajos pārtikas produktos...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
17.06.2011 21:47
Pamēģiniet lietot psihofarmakoloģiju (neiroleptiķus, AD) un blakusparādību rezultātā radušos miegainību, nespēku aizdzīt ar UB, vitamīniem un cigoriņu kafiju.
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
18.06.2011 17:57
Bet man ta miegainiba bija ari pirms lietoju AD...
palidziet ludzu man tada problema kad man ir gruti aizmigt un gulu maz stundas,lidz ar to man rodas ieksejs uztraukums bailes un pat panika taja bridi kad uznak tas nenormamals bailes visspar nezinu ko lai iesak,tas nenormalas bailes sak loti bojat manu dzivi.Biju pie psihiatra vinss man izrakstja TRUXAL un PAROXETIN ACTIVIS sakuma bija labak un kad nodomaju kad viss ir ok aizbraucu uz arzemem stradat ceriba nopelnit naudu dell ta vissa stressa svesa valsti sakas atkal tas bailes,del kuram tagad esmu spiests doties majas es nezinu vairak ko lai dara???????
man tikaj 22gadi un tadas problemas...jau tagad
..ja nu galīgi netiec galā, ieņem kādu stipro nomierinošo tbl (piem. Xanax vai tamlīdzīgu, t.i., tieši trankvilizatoru grupas tbl.), bet ar šīm tbl. aizrauties nevajag - ar laiku rodās atkarība. Principā, viņas jālieto tikai kā tāda "ātrā palīdzība"... Trankvilizatori noņem tās riebīgās panikas un baiļu sajūtas, bet diemžēl, neārstē cēloni. Jā, ir jāmeklē šo izjūtu cēlonis - analītiski. Var rakstīt dienasgrāmatu, vajadzētu palasīt kādu psiholoģijas literatūru un citus forumus - galvenais, pārāk nesagruzi sevi, jo būtībā tas nav nekas tāds, ko nevar izārstēt, NO TĀ NEMIRST :) (smaidu, jo vnk pēc sevis zinu, kādas ir tās bailes + tādu cilv., kas tam ir izgājuši cauri, ir daudz, pat ļoti daudz! ), tā ka..., negruzies, pieņem tās sajūtas ar vārdiem : "esiet sveicinātas manas nolāpītās bailes un panikas sajūtas"...
Varu ieteikt ieviest dienasgrāmatu..., bet, ja esi tik jauns, nedomāju, ka Tev izdosies vienatnē visu izanalizēt - tur ir vajadzīga mazliet lielāka izpratne par psiholoģiju (var palīdzēt grāmatas, bet tas nav vienas dienas jautājums)...

Galvenais, ko vēlos pateikt - nekrīti izmisumā!!!
Vēl ir tāda nianse - ļoti bieži šīs nepatīkamās izjūtas ieiet tādā kā cikliskumā un cilvēks apzināti vai neapzināti šīs sajūtas pat it kā gaida (ne jau speciāli..., vnk bailes rada bailes, rodas tāds kā apburtais loks)...

Oi, nu daudz par to varu rakstīt... Nu, kā lai Tev palīdz..., vienīgais, ko varu piedāvāt, ir, parunāšanos caur skype - vienvārdsakot, Tev ir jāzin arī tas, ka to visu var saprast cilvēki, kas paši gājuši tam cauri un dažādi citi cilvēki, kas ir gan lasījuši (mācījušies), gan citādā veidā interesējušies par cilvēku psiholoģiju...
Jā, un vēl - ieteiktu mācīties tādu lietu, kā pozitīvo domāšanu. Piem., sāc pierakstīt visu, kas Tev izraisa prieku un pozitīvas emocijas - tas var būt jebkas (putnu dziesmas, ugunskurs, saulriets utt) - jā, nu nezinu, kā Tev tā fiksi nodot visu to mācību... Turies un meklē sev palīdzību, kaut vai emocionālu atbalstu - arī tam ir liela nozīme!
ZIVE liels paldies tev par atbalstu laikam tiesam tikasj tas kas caur to ir izgajis var mani saprast,tagad esmu baiga izmisuma jo tas bailes uznak katru ritu kad pamostos,vakar neiztureju aizkreju uz slimnicu anglija pateicu vieniem kad man ir nenormali stipra panikas lekme bailes un es nezinu ko lai dara ar to un kad man ir vajadziga mediciniska palidziba kad esmu izmisuma vini man izrakstija recepti uz diazepam uz vienu menesi un citalopram sodien iesu un pirksu man ir loti zel kad man del tas silmibas bus japamet te anglija darbs un jalido atpakal uz latviju un sedet tur bez darba tas mani vel vairk nomac galva nak tikaj viens jautajums vai es varesu tikt gala ar to visu jo ka man uznak pirmie lielie stresi darba tad ir cauri.Zive varbut tu man vari iedot savu skayp nick un kad es busu latvija es tev uzrakstisu ???
zive ka tu tam vissam tiki pari???
Čorvena, pagaidām bez suņa
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
03.07.2011 11:38
Serega, ja Tu lietosi tabl., ir iespēja, ka Tu jutīsies krietni labāk.

Lietojot antidepresantu un trankvili, kas Tev izrakstīts, lēkmes parasti pazūd.

Bet tad jādomā, ko tālāk pasākt.

Varbūt jādomā par psihoterapeitu, un tas vienmēr ir laiks un nauda. Psihoterapeiti ir, protams, arī Anglijā.

Ja Tu nestrādāsi un normāli nepelnīsi, ir maz izredžu tikt galā, var tikai nozāļoties, kas ir ļoti sliktas izredzes.

Sajūtas ir briesmīgas, bet diemžēl mēs Tev tikai varam pateikt, ka zinām, kā tas ir, bet, kā jau zive saka, no tā nemirst.

Nav nedz vieglas atbildes, nedz īsa risinājuma. Tas prasīs sevī diezgan daudz izprast un arī mainīt, savos uzskatos, domāšanā, pasules redzējumā.

Dažkārt cilvēkiem palīdz meditācijas un pievēršanās reliģijām.
serega - katram tā tikšana pāri ir individuāla, galvenais, kas tev ir jāzin, ir, ka - TAS IR IESPĒJAMS!
Nekas ļauns ar Tevīm nenotiks - ne Tu sajuksi prātā, ne nomirsi!
Es gan neieteiktu uzreiz braukt atpakaļ, bet, ko darīt, jāizlemj Tev pašam, jo es neko daudz nezinu ne par Tevi pašu, ne arī par visādiem daudzajiem blakus apstākļiem...
Kā jau Čorvena, pagaidām bez suņa arī rakstīja - nu Tev ir vismaz medikamenti, kas tās panikas lēkmes noņems, tā ka..., ja tur ir darbs un iespējas nopelnīt, bet LV būs jāsēž bez naudas..., nesteidzies pieņemt lēmumu..., padomā mierīgā garā, jo..., pat ja atbrauksi uz LV, principā, jā..., ārstēšana būtu jāturpina pie sertificēta psihoterapeita/es, kas arī maksā naudu...
Varbūt centies pastrādāt un iekrāt tieši terapijām..., jebkurā gad., tas Tev jāizdomā pašam, kā labāk rīkoties...
Jebkura ārstēšana prasa laiku un katram tas laiks ir individuāls - iepriekš nevar paredzēt, cik ilgu laiku tas aizņems tieši Tev...
Vari uzrakstīt man uz e-pastu: okeaansjuura@inbox.lv, uzrakstīšu savu skype nicku...
p.s. raksti droši, parunāsim :)
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
03.07.2011 14:16
ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> kk
>
> Pilnīgi nepiekrītu. Protams, ka UB nav
> medikamenti bet iņiem ir ļoti liela nozīme
> visās organisma funkcijās un tātad arī
> veselībā... Un garīgās problēmas pamatā ir
> no tā, ka mums ir "vāji nervi" bet vāji viņi
> kā reiz ir no vitamīnu un mikroelementu
> trūkuma... savukārt šis trūkums sakņojas
> nepilnvērtīgajos pārtikas produktos...


Tad jau visi cilvēki rītu uztura bagātinātājus un būtu laimīgi?
Čorvena, pagaidām bez suņa un zive paldies jums abiem par silatajiem vardiem tas tiesam palidz.tur ta lieta kad es jau nopirku bileti uz piekdienu uz LV bet latvija mani pilnigi nekas negaida ne darba neka tikaj vecakiem sedet uz kakla,kapec es ta rikojos un spontani nopirku bileti jo tas lekmes bija tik stipras kad es pimo reizi dzive ta nobijos bijo domajis kad es nojuksu prata vai nomirsu,vai ari izdarisu sev pari,godigi sakot panikas lekme man pat zeme zem kakjam pazud:( vienkarsi man te anglija ir loti labi draugi kuri ir gatvi man palidzet un kuri ari saka kad man nevajdzetu braukt prom no anglijas.bet es baidos pievilt cilvekus neataisnot vinu ceribas jo esmu radis sava dzive turet doto vardu citiem.vismaz censos.vakar biju slimnica rita iesu uz polikliniku runasu tur ar arstiem ko lai es iesaku,tas lekmes man bija ari berniba loti loti sen un pectam izgaisa un tagad del stresa atkal uzradas redzes ko man rit arsti poliklinika pateiks.Un ja liels jums paldies par sapratni,atbalstu prieks manim tas ir loti svarigi :)ceru uz drizako saraksti paldies:)
Nu nekas, ka esi nopircis biļeti! :)
Nekādā gadījumā nesāc tagad justies vainīgs!!! :)
Tas labi, ka Tev tur paliek draugi - Tu vēl esi jauns, un kontakti Tev paliek..., tā ka, visu vēl uzspēsi! :)
Un ne vienmēr, protams, vajadzīga psihoterapija - ļoti svarīga ir saprotoša un atbalstoša attieksme.
Tāpēc, zinot, ka Tev nebūs naudas, piedāvāju sarunas caur skype, jo esmu ne tikai tam visam gājusi cauri, bet arī ļoti daudz lasījusi un uzskatu, ka varu palīdzēt ne sliktāk kā psihoterapeiti..., un ne jau vienmēr tā psihoterapija vajadzīga - palīdzēt var jebkurš, kurš saprot tās lietas (iznāca tā, ka savulaik ļoti daudz arī izlasīju tieši tās pašas grāmatas, ko lasa profesionāļi) + apkārtējie, kas paši ar šīm sajūtām nav pazīstami, + nav lasījuši attiecīgo literatūru, ne vienmēr varēs Tevi pareizi saprast un pareizi noreaģēt...
Būtībā, nekas sarežģīts tajā visā nav... :)

p.s. joprojām uzskatu, ka ps.terapeiti ņem pārāk lielas summas un bieži vien, problēmu, kā siltu, bet garšu sen zaudējušu kožļeni, ļauj pacientiem bezjēgā ķožļāt un kožļāt - no tā tie terapeiti dzīvo! ;))
Čorvena, pagaidām bez suņa
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
03.07.2011 21:39
Zive patiesībā runā par ļoti būtisku lietu.

Jebkuram cilvēkam, kurš ir atvērts, vismaz kaut kādā mērā var palīdzēt tas, kurš tam ir gājis cauri; kur nu vēl, ja šis kurš ir ar mieru padot roku.

Serega, noteiktu uzraksti zivei :)

Pēcāk jau tad var izdomāt, ko darīt.

Kad sabiedrība kļūs psiholoģiski izglītotāka, tad droši vien būs mazāk vajadzībās pēc visādiem psihiem, jo līdzcilvēki laikus pamanīs, ka kādam neiet. Bet pie mums pie psihoterapeita nokļūst galīgi vraki, kas ir nomocījušies ar savām trauksmēm līdz nemaņai, tāpēc viņi vēl ir vajadzīgi,
Čorvena, pagaidām bez suņa
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
03.07.2011 21:46
Un patiesībā es par psihoterapiju runāju tik daudz tikai tāpec, ka ar šausmām nākas dzirdēt, ka psihiatrija joprojām nozāļo jaunus cilvēkus, pat neminot, ka ļoti bieži tas viss ir daudz miermīlīgāk "ārstējams". Tas ir diezgan baigi.

Ir gan dzirdēts, ka Anglijā viss ir mazliet augstākā līmenī.

Ja nav līdzcilvēku atbalsta, tad psihoterapeita vienīgais kaitīgums ir dārdzība, bet tā vismaz neradīs zāļu narkomānus.
Čorvena, pagaidām bez suņa

jā, nebūtu slikti, ja ticības mācības vietā skolās sāktu mācīt vismaz psiholoģijas pamatus..., nu, vismaz kaut diskusijas šajā virzienā būtu...
Man nav nekas pret visādām ticībām, kā tādām, bet..., psiholoģijas pamatu zināšana cilvēkiem noderētu daudz vairāk..., vismaz savstarpējo komunikāciju līmenis varētu uzlaboties un tas nemaz nav maz...

Nu ko, jāsāk aktualizēt šāda ideja! :)
zive es tev piekritu kad tas nav variants begt uz LV tagad pats apdomaju nopietni variantu palikt UK jo te vissmaz ir reali atrast darbu,nu par latviju jau sen viss ir skaidrs.Runajot par psihoterapiju,es vispar nezinu kurs to var sev atlauties laikam pasi turigakie cilveki jo tas tiesam ir loti dargi,un tas ir ilgstoss proces.Cerams man te UK drizaka laika bus iespeja pieslegt skyp,jo tagad man ir mobilebroudbend kuru lietojot skayp patere nenormali daudz mb.Ja esmu pats dzirdejis kad psihoteropeti nozalo savus pacientus lidz darzena limenim lai tie visu laiku staigatu glumi,bremzeti tapec es pats negribetu but vinu starpa.
serega - zāļo psihiatri, psihoterapeiti nē..., (psihiatrs un psihoterapeits ir atšķirīgas profesijas) vnk, kad uznāk stipra panika un neatrodas cita risinājuma, tag labāk ir nemocīt sevi..., tās tabletes var kalpot kā "ātrā palīdzība", bet citādi jā, problēma jāturpina risināt...
Parasti pēc panikas lēkmēm seko depresīvas fāzes - tradicionāli, psihiatri iesaka palietot antidepresantus - tajā es neko sliktu nesaskatu - antidepresants var kādu laiku kalpot kā tāds ceļa spieķis, no tā vismaz nerodās atkarība.
Ar to gribu teikt, ka īslaicīgi medikamenti ļaunumu nenodara, bet problēmas jāturpina risināt...
Tā ka, skaties pēc savām izjūtām, ja vari izturēt bez medikamentiem, tad jā, labāk nelietot, bet ja nu ir pārāk mokoši - nekāds ļaunums Tev nenotiks, ja nedaudz padzersi zāles..., vismaz tik ilgi, kamēr sadabūsi skype vai atradīsi kādu citu risinājumu...
Patiesībā, liels stress, panika, bailes ir veselībai kaitīgākas par tabletēm! :)
zive ja es sajaucu,psihiatru ar psihoteropetu,tur tev taisniba es pats nezinu ka es tiktu gala bez medikamentiem,Es tagad censos lietot pec iespejas mazak medikamentu,esmu dzirdejis kad ja pat izarste tas bailes pilniba pec kada laika vinas uzrodas tikpat peksni ka pazuda vai tas atbilst taisnibai ka tu uzkati,jo man tas bailes bija agra berniba 8-9gadu vecuma pectam tas uznac kad loti loti smagi stradaju londona 22gadu vecuma orjentejosi pagaja apm 12-13gadi es nevaru saprast kapec vinas uznak tik peksni un negaiditi vienu dienu tu esi priecigs pat laimigs un pectam boom un viss cauri sakas viss no gala varbut tas ir genetiski vai del pardzivota stresa galva tik daudz variantu.Tagad lidz piekdienaj man ir jaizdoma ko lai dara palikt te un meklet te darbu,vai braukt majas galva iet rinki nezinu ko darit,bet varu pateikt vienu noteikti kad ar siem medekamentiem man ir daudz vieglak un lekmju ir krietni mazak tas nav izdudusas pilniba bet atskiribu var jau tagad just.
Čorvena, pagaidām bez suņa
Re: Ka cinities ar miegainibu un bailem?
05.07.2011 11:57
Tas nav ģenētiski, par to runā tikai vecās psihiatrijas skolas; to visu var mainīt.

Tā ir agrīnā bērnībā dabūta nedrošība (parasti pārmantota mammas trauksme, bet ne ģenētiski, jo bērns visu no mammas uzsūc citādi; es tā pa īso), kas sēž zemapziņā; kad Tu mēģini kādu stresu aizslaucīt, tad tā trauksme piesakās.

Tur ir āķis izprast savas emocijas un iemācīties skatīties uz visu citādi.

To var izdarīt kaut kādā līmenī arī pats, palīdz labas meditācijas skolas, tikai ne pie šarlatāniem, ar to var ielūkoties sevī, bet, ja ir biežas panikas lēkmes, tad tas var nebūt visai ieteicami.

Tradicionālie ceļi ir pa lielam tādi, ka pārsvarā ļaudis no sākuma lieto zāles un paralēli iet uz psihoterapiju. Ja nav ļoti slikti, var mēģināt bez zālēm; tad skatīties, utt.

Bet ja neesi veicis nekādu sevis izzināšanas procesu, tad uzreiz var būt grūti.
Par bērnību runājot - visbiežāk tiek runāts par attiecībām ģimenē..., kādas ir attiecības ar vecākiem, vai ir saņemta pietiekama mīlestība no vecākiem (t.i., vai vecāki Tevi saprot, vai pieņem tādu, kāds esi, vai spēj sniegt pietiekamu morālu un emocionālu atbalstu utt)..
Kas tie ir bijuši par notikumiem toreiz, kad Tev bija 8-9 gadi, kas izraisīja tās bailes?
Te varētu būt padaudz jautājumu...

Bet par tagadni - nav savrīgi, ko Tu izlemsi darīt + nebaidies kļūdīties! :)
Varbūt izdomā vairākus variantus, kā rīkoties un, ja neizdodās viens, rīkojies savādāk, ja atkal kaut kas neizdodās, rīkojies vēl savādāk.
Necenties būt pārāk "pareizs" - pacenties dzīvi un visu, kas notiek vai nenotiek, tvert vieglāk :)
Labāk nospļaujies uz to, kas neizdodās un nezaudā ticību, ka VISS BŪS LABI TIK UN TĀ!!! :)

Dažādībi, varbūt paskaties caur i-netu kādu online raidījumu ar dr Phil
varbūt palsai, ko raksts Louise L. Hay
jebkurā gad. arī internetā var atrast visādas lietas, kas palīdz...
Vēl jau arī var uzmeklēt kādu sakarīgu mācītāju, kurš nav reliģiozs fanātiķis, bet normāls cilvēks, ar kuru ir iespējams atklāti aprunāties par jebko kurš kaut ko saprot no cilvēku psiholoģijas...
Jā, un nekaitētu Tev ieviest kādu dienasgrāmatu, kurā Tu vari pierakstīt visādas domas...
Tā uzreiz visu izmainīt nevarēs - tas ir PROCESS un tam ir vajadzīgs laiks...
Viss būs labi! :)
Esmu visnotal nolemis,kautko darit lietas laba un palikt UK,tagad brauksu uz citu UK pilsetu darba meklejumos jo te ar darbu ir pagruti.
Ka ari domaju kad man nenaks par launu ievest savu dienasgramatu un apkopot tur savas domas,vienigi cita pilseta man bus iespeja stradat naktis kas loti slikti iespado mani,un manu stavokli jo diena ir loti loti gruti gulet prieks manim,lidz ar to ari rodas tas lekmes.
Bet godigi sakot citu variantu man nav,naksies stradat pa naktim,reali dzive spiez to darit,jo tagad lidz ar to visu situaciju esmu palicis bez darba(aizgajis no darba kurs bija) te arzemes ir gruti atkal sakt visu no gala viss atkal pa jaunam,jamekle jauns darbs jauna pilseta.Pateicoties ekonomiskajai situacijai Latvija esmu spiests to darit,pat nevaru iedomaties ka citi cilveki,atrod darbu LV dizvo,priecajas un ar abam rokam turas pie ta.Noteikti man ir jasak lasit par pishologiju,lai but lielaka saprasana par to visu lietu,un nebutu situaciju kad nezinu ko lai dara talak.
Runajot par tam lekmem vai ir iespejams tikt no vinam vala uz visiem laikiem,vai tas ir ta kad tas laiku no laika uzrodas atkal????
Ir iespējams no tāl lēkmēm atbrīvoties uz visiem laikiem, bet..., ir arī jācenšās pēc iespējas saudzīgāk pret sevi izturēties - jācenšās ievērot daudz maz veselīgs dzīvesveids..
Par to nakts darbu runājot - arī, jāskatās, kas tas par darbu, t.i., vai jāstrādā ir katra nakts, vai tikai katra ceturtā, vai darba laikā ir iespējas pasnauduļot, vai tieši otrādi, tas ir fizisks darbs...
Protams, nakts darbs nav veselīgs, bet..., ja tās būtu kādas dežūras piem. katra ceturtā diennakts (kā, piem. ātrās palīdzības darbiniekiem, dažādiem apsargiem utaml., tad vēl pie tāda ritma var pierast, bet ja tas darbs ir tikai un vienīgi pa naktīm, tad gan nezinu..., kādus pāris mēnešus, ir iespējams nomocīt, bet..., es to nevarētu...
p.s. esmu strādājusi trīs gadus tieši diennakts maiņu darbā, kur jāstrādā bija katra ceturtā diennakts + pa naktīm varēja pasnauduļot..., godīgi sakot, izturēju tikai trīs gadus.., trešajā gadā visi bioritmi bija tā izjukuši, ka arī nāca virsū tās panikas lēmes... :)
Bet nu, ja galīgi nekā cita nav, tad jau var pamēģināt, paralēli meklējot kaut ko citu...
Jāizsver visi plusi un mīnusi - varbūt Tev tajā nakts darbā ļoti labi maksās - tad ir vērts pamocīties un pēc dažiem mēnešiem meklēt kaut ko citu, bet ja tas ir smags fizisks darbs katru nakti par nelielām naudām, tad neieteiktu..., bet atteikties no piedāvātā darba vajag mierīgi un pamatoti, tā, lai citi saprot atteikšanās iemeslu...
Man te viena paziņa, visādā ziņā ļoti veselīga sieviete, aizgāja strādāt uz benzīna uzpildes staciju, kur arī jāstrādā katra ceturtā diennakts..., un, diemžēl, jau pēc pāris mēnešiem (viņai ir izgājusi manikīra/pedikīra kursus), kad aizgāju pie viņas uz manikīru, viņa bija pamatīgi pārgurusi un arī, neskatoties uz to, ka nekādas nervu problēmas viņai nebija bijušas, diemžēl, sakarā ar negulētām naktīm sākās nemiers un trauksmes sajūtas... Patreiz gan viņa vēl tur strādā, bet ir kļuvusi nervozāka un cenšās meklēt kaut ko citu, bet nu, neko labāku pagaidām arī neatrod...

Tā ka, seregs, izvērtē iespējamā darba visus plusus un mīnusus un, vajadzības gad. labāk meklē vēl kādu citu darbu...
Kas Latvijā - pilns ar alkoholiķiem...
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 13 pieskaita 1?
Ziņa: