Runcenei un citiem AD apoloģētiem

Aizsāka mad smīkņādams 

mad smīkņādams
Runcenei un citiem AD apoloģētiem
11.05.2012 17:15
http://klab.lv/community/drugs/80236.html#cutid1

..pārkopēju gan...

2006. gada jūlijs vai augusts. jau labu laiku esmu nomākts, man ir grūtības saglabāt mieru, atrodoties sabiedriskās vietās. pārvietojoties pa pilsētu, sabiedrisko transportu izmantoju reti. stāvoklis ir ieildzis un nav diez ko patīkams. pirmo reizi vēršos pie psihiatra.

man tiek parakstīts antidepresants, kas pieder pie antidepresantu klases, ko sauc par selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem - paroksetīns un antipsihotisks medikaments, ko daktere dēvē mīļvārdiņā par neiroleptiķi - flupentiksols. tolaik par medikamentiem nezināju tikpat kā neko. var teikt, ka nelietoju tos vispār - ja saslimu, iztiku ar dabiskiem līdzekļiem un stratēģiju - saaudzē sevi. jāsaka, ka tagad es zinu dabīgas alternatīvas arī šiem "medikamentiem" - piemēram, asinszāle (hypericum perforatum) un kanna (sceletium tortuosum). tās ir vairāk nekā alternatīvas. manā skatījumā - pareizākais ceļš, ko izvēlēties, ja ir jāizvēlas. ja vēl ir iespēja izvēlēties. es būtu vēlējies to uzzināt ātrāk, bet labāk vēlāk nekā nekad.

izrakstītajam antidepresantam ir visai stilīgs brenda nosaukums - "Arketis". tagad centos sagūglēt šī vārda izcelsmi vai vismaz skaidrojumu - neizdevās. lai dzīvo mārketings! tas gan nav spilgtākais piemērs attiecībā uz zāļu brendu nosaukumiem. īpaša pērle ir, piemēram, "Effexor".

necerēti ātri sāku sajust zāļu lietošanas iedarbību. jau pēc kādām 2 nedēļām, no rīta atverot acis, labprātāk tās paturēju atvērtas, nekā laidos atkal snaudā, lai kaut vēl uz mirkli izbēgtu no realitātes, kā tas bija agrāk. ikdiena bija kļuvusi vieglāka. biju enerģiskāks, komunikablāks - arī mana logoneiroze bija mazinājusies. jāsaka, ka šī sajūta aizdomīgi atgādina kādu citu, bet nekad nesasniedz pazīstamos griestus. jāpiebilst, ka tad, kad esi pabijis uz šīm zālēm kādu gadu, šī sintētiskā prieka sajūta sāk pamatīgi nogurdināt un bieži vien nākas sevi pieķert, domājot, kas tad ir patiess prieks. ja paveicas, tad izdodas savākt atmiņas atpakaļ kopā.
šobrīd mana intuīcija saka, ka visi šie jaunākās paaudzes antidepresanti (serotonīna atpakaļsaistes inhibitori, serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori un norepinefrīna-dopamīna atpakaļsaistes inhibitori) ir tapuši, pateicoties, pieļauju, ka ne pārāk humāniem, eksperimentiem ar cilvēkiem un amfetamīnu grupas narkotikām. turpinot, nebrīnītos, ja arī liela daļa citu jaunāko psihiatrisko "medikamentu" būtu tapuši, pateicoties ne pārāk humāniem eksperimentiem. otrā pasaules kara laikā.

reizumis pēc pamošanās rodas kārdinājums tomēr acis atkal aizvērt, bet nu jau vairs ne tāpēc, lai izbēgtu no realitātes, bet intereses pēc. esmu sācis sapņot ļoti spilgtus, krāsainus un skaistus sapņus. tas gan neturpinās pārāk ilgi. tās ir antipsihotiķu blakusparādības, ko varētu dēvēt par "antipsihotiķu medusmēnesi" - kad prātā ir nojauktas dažādas psiholoģiskās barjeras, bet antipsihotiķi vēl nav uzņēmuši savus apgriezienus, veicot savu galveno uzdevumu - padarot tevi par dārzeni, bloķējot domāšanu un citus neirobioloģiskus procesus, ko tev, kā cilvēkam, ir tas gods piedzīvot.
kad "zāles" organismā sasniedz pietiekami augstu koncentrāciju, sākotnējie skaistie sapņi kļūst par ļoti retu parādību, tie varbūt saglabā savu iepriekšējo spilgtumu, taču kļūst primitīvi, robusti un neko neizsakoši. ja tev patīk sapņot, tad varbūt sapratīsi vai spēsi iedomāties, ko es domāju, ja teikšu, ka ir sajūta, ka sapņi ir zaudējuši saikni ar dvēseli. welcome to the vegetable realm!

kaut kas līdzīgs notiek arī esot nomodā. turklāt tas notiek pavisam nemanāmi. ja runājam par krāsām, tad nomodā esot, dzīve kļūst blāvāka. krāsas, protams, ir turpat, kur bijušas, tu tikai zaudē spēju pamanīt, atšķirt, iedziļināties - uztvere notrulinās. interese par apkārtnotiekošajiem procesiem mazinās. prāta darboties spēja pakāpeniski tiek nomākta. tā, ka zaudējot vienu domas kustības, dziļuma, plašuma, sarežģītības (divos vārdos - kvalitātes un kvantitātes) līmeni, tavam prātam vairs nepietiek kapacitātes, lai spētu aptvert to, ka un kas tikko pazudis. un tā pa līmenim vien, atkarībā no narkotiskās vielas koncentrācijas organismā.
instinktīvi gan tu jūti, ka kaut kas nav kārtībā, bet ir grūti ar šo atziņu vien kaut ko iesākt. it sevišķi, ja esi slimnīcā un tev nav izvēles dzert vai nedzert tās zāles. un ko dara tie, kas sevi atļaujas saukt par ārstiem? neskatoties uz to, ka no kritiskā stāvokļa, piemēram, psihozes esi izgājis, devu ārsts parasti nesamazina. kāpēc? man ir divi varianti - vai nu ārsts ir mizantrops, vai nu ārstam īsti nav sajēgas ne par to, kā darbojas cilvēka prāts, ne par to, kā darbojas šīs "zāles".

nu tas tā - esmu iezīmējis tikai smalku kontūru, taču attiecībā uz šīm "zālēm" noteikti slēpjas vēl daudz aisbergu, par kuriem neko nezin ne tie, kas šīs vielas radījuši, ne tie, kas tās ordinē lietot, ne tie, kas tās lieto. smagā gala antipsihotiķi ļoti negatīvi ietekmē organismu arī tīri fiziski.
kā arī esmu izlaidis pēdējās paaudzes antidepresantu nepatīkamākās blakusparādības. kopumā ieguvums no šo "zāļu" lietošanas neatsver blakusparādības. un no tām ir ļoti grūti nokāpt. ļoti. šķiet, ka Robijs Viljams bija tas, kurš iesūdzēja savu psihiatru tiesā par uzsēdināšanu uz antidepresantiem. nevienam bez nopietnas vajadzības neiesaku uz šīs takas kāpt. it sevišķi, ja iepriekš ir bijušas problēmas ar atkarības vielām. sākot lietot antidepresantus, tu riskē nočakarēt neirobioloģiskos procesus savā galvā vēl vairāk. to tev saka nodedzis sērkociņš, kuram patika eksperimentēt.

atgriežoties 2006. gadā. līdz 2007. gada janvārim strādāju kā māceklis kādā mazā dizaina kantorītī. vēl esmu jauns un dumjš. tas, ka mana spēja radoši strādāt kopš vasaras ir gājusi mazumā, šķiet drīzāk trako ballīšu un negulēto nakšu rezultāts. protams, ka arī tas bija faktors. taču to, ka īstā mūzas slāpētāja slēpjas elegantā tablešu bundžiņā tad vēl īsti nesaprotu. bet intuīcija jūt - rodas kāds dzinulis noskaidrot, kas tad īsti ir tas, ko dakteris man izraksta. janvārī mūza ir kļuvusi par stealth lidmašīnu. esmu nosēdējis pie baltas lapas kādas 2 nedēļas, produktivitāte nulle, spārnos nespēj pacelt nekas, darbs tiek zaudēts.

es apzinos, ka ir cilvēki, kam šīs narkotikas, ko cēli dēvē par zālēm tiešām ir nepieciešamas un, ka ir kritiski stāvokļi, kad ar balderiānu tēju nebūs līdzēts - arī pats vienreiz esmu šādu tiešām kritisku stāvokli piedzīvojis un nezinu, kas notiktu, ja nesaņemtu palīdzību. taču apšaubu ārstu kompetenci vai drīzāk vēlmi uzmanīgi izvērtēt, kur tieši ir šī robeža un cik ilgi un kādās devās šie "medikamenti" būtu jālieto. lai arī man tiešām paveicies ar ārstiem, kuru rokās esmu nonācis, nonākot, slimnīcā, man nav sajūtas, ka katram pacientam pieietu individuāli. kaut kas uz to pusi it kā notiek, bet drīzāk tomēr tu esi tikai vēl viens vidējais pacients. pieļauju, ka vienkārši nepietiek resursu.
ja par antidepresantiem - šie "medikamenti" tiek izrakstīti pa labi, pa kreisi, īpaši neuztraucoties par to, kādas tam varētu būt sekas. ticot labajam, man tomēr gribas jautāt - neapzinoties?
visdrīzāk tāpēc, ka paši ārsti (šitais galvenokārt iet ārā ģimenes ārstiem) par šiem "medikamentiem" labākajā gadījumā zin tikai to, kas rakstīts grāmatās un brošūriņās - to, ko farmācijas kompānijas viņiem atklāj. t.i. gandrīz neko. un, ja kāds psihiatrs šo lasot, tomēr teiks "kā - neko?", tad man jājautā - kā šim psihiatram ar sirdsapziņu un naktsmieru, zinot, ka viņš indē cilvēkus? ceru, ka izbaudījāt savu pēdējo ceļojumu uz Bahamu salām, ko saņēmāt par konkrēta brenda "medikamentu" izrakstīšanu, dakter.
vēl pirms kāda gada internetā bija pieejama filma, kas nesaudzīgi atmasko šo cirku "The Business Behind Psychiatry". pazudusi bez pēdām. demokrātija un vārda brīvība. jā.

beigu beigās aicinu Jūs padomāt, kāpēc mums, relatīvi veselajai sabiedrības daļai, šādas "zāles" ir vajadzīgas. droši vien ne tāpēc, ka ar mūsu sabiedrību viss ir kārtībā. bet šīs "zāles" tikai apslāpē simptomus, kamēr cēloņi tiek ignorēti. vai kāds tos vispār meklē?
iesaku Jums neuzķerties uz vieglākā risinājuma - tabletītes, gadījumos, ja piedzīvojat viegli depresīvus stāvokļus (Jūsu ģimenes ārsts vai psihiatrs gan ar lielāko prieku Jums izrakstīs kādu antidepresantu). sākumā pamēģiniet ar to tikt galā pašu spēkiem un mammas dabas līdzekļiem. ko es ar to visu gribēju teikt? to, ka šie "medikamenti" ir bīstamas narkotiskas vielas. ar visām no tā izrietošajām sekām. un bez nopietnas vajadzības tos pavisam noteikti nevajadzētu lietot. tiem, kuros interesi uzjundī vārdi narkotiskās vielas, varu droši apgalvot, ka the fun part is mostly missing. un par to pašu var nākties dārgi samaksāt.
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
11.05.2012 17:43
nu kam tas raksts bij vajadzīgs? :DDD es jau biju gatavs sēsties uz AD un te pēkšņi tāds sacerējums :D
un vel.. tipa ja māki mazliet palietot un nokāpt, tad jau viss būtu ok?
es nez.. man jau patīk tādas interesantas ripiņas :D
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
11.05.2012 19:20
Raksts mani nepaarliecinaaja....
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
11.05.2012 20:54
Es nemaz tik garu rakkstu neprotu izlasīt, vimaz ne šovakar. Pārāk daudz grādu ir mana sistēmā.
īstenībā šitas ir tas ko es savā šizofrēniskajā savārstībā cenšos uzrakstit te visu laiku
sakopots, nu pagari bet sakarīgi... es tik ilgi nevaru domu uzturēt tāpēc neizskatās ka autors ir
pārāk slims

bet man vēl ir tāda kā paranoija arī tagad jo liekas ka tas ir
kautkāds par mani sacereta parodija itkā :-)

bet būtibā es visam piekrītu, izņemot ka asinzāles baldriāņi, tas tavar iztīrīt iekšas vairāku gadu ggarumā
tikai un tur nav tik vienkārši

man ir sakarīgi panākumi pieredze un zināma sistēma un aŗi tās tējas ir dažādas
protams skan naivi un citam smieklīgi, bet smejās tas kas smejās pēdējais

:-)
bucas

bucas
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
11.05.2012 21:04
ak tad tu esi šizo.. ilgi domāju kāda tev varētu būt diagnoze :P
mad smīkņādams
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
12.05.2012 00:10
123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Raksts mani nepaarliecinaaja....

...un nezi' kāpēc???...visam citam tici uz vārda, bet te...čudno, odnako...:)
normālis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ak tad tu esi šizo.. ilgi domāju kāda tev
> varētu būt diagnoze :P

nevaig ilgi domāt
tad nesanāk pareizi, pasti pareizā atbilde ir pirmā kas rodas galvā
tad atliek tikai pārbaudīt utt
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
12.05.2012 09:39
Raksts ir labs. Varbūt drusku uzspēlēts lai labāk lasās bet ir ok. Nerisina jau tās tabletes neko. Tā kā maske, tā kā izšķīdina tos uztraukumus un bailes bet viņi tāpat paliek. + vēl nāk klāt bailes par to, ka tabletes var beigties vai laikus neiedarboties.
Mana sieva ar kuru es iepazinos šajā sadaļā ir piemērs tam visam un apstiprinājums tam, ka mana nostāja sākotnēji bijusi pareiza.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
12.05.2012 13:17
mad smīkņādams Rakstīja:

> ...un nezi' kāpēc???...visam citam tici uz
> vārda, bet te...čudno, odnako...:)

Nez no kurienes tev taads uzskats?
Ja palasam rakstu ciitiigaak, nav jau taa ka bija tikai blakusparaadiibas, dazaas lietaas AD paliidzeeja " ikdiena bija kļuvusi vieglāka. biju enerģiskāks, komunikablāks - arī mana logoneiroze bija mazinājusies." Diezgan svariigas lietas.
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
12.05.2012 13:56
A kas liek rīt šos medikamentus un kas spieda iet pie psihiatra? Kādu gan citādu ārstēšanu jūs varētu sagaidīt no psihiatra?
Meditāciju, ezotēriku vai varbūt psihoanalīzi?
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
12.05.2012 19:47
Nu labi, izlasīju to penteri un jāsaka, ka šamējais cilvēks varēja nemaz nepūlēties un nerakstīt, jo jēgas no tā visa nekādas.

Atbilde drudzim- kas liek rīt šos medikamentus? A tā lūk sanāk, kad cilvēkam ir ļoti slikti un viņš aiziet pie psihitra, uzskatīdams, ka tas psihiatrs ir "ārsts".
existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu labi, izlasīju to penteri un jāsaka, ka
> šamējais cilvēks varēja nemaz nepūlēties un
> nerakstīt, jo jēgas no tā visa nekādas.
>
> Atbilde drudzim- kas liek rīt šos medikamentus?
> A tā lūk sanāk, kad cilvēkam ir ļoti slikti
> un viņš aiziet pie psihitra, uzskatīdams, ka
> tas psihiatrs ir "ārsts".


nu cik atceros te bija šostas par sajūtām kadas ir no tām zālēm, ka aiziej pa kreisi
itkā skaties ok viss notiek tu tur strādā uzvari vai mācies vai bērni nu kas kuram, bet dzīve paliek uz vietas
tu to vēro itkā no malas un citi arī jūt ka ar viņu kautkas nav riktīgi
kad to atmet visu tad tas ir kā citā dzīvē

bet par šitām atminās lietam ir padomju gramatās sarakstits utt
no ta var ar elektrošokiem vai trankviļiem dabūt atpakaļ vecajās dzivēs sliedēs
bet sītās ir tad ka citā zivē vai katukādā nu kā saka zem tvaika vai neatceros
kā uz pohām neatcerās kas bija... tādā ziņā ja tas teksts ir autentisks tad vismaz
izskatās ka cilvēks ir lietojis tās zāles.....

beidzot lietot atgriezās tieši turpat kur bija sākumā precīzi tajā pasā vietā
un tajās pašas sajūtās, kā pēc psihodēļiska ceļojuma
un sajūta ir kā pēc maldu ceļa kad esi atgriezies un redzi ka viss ir bijis pa tukšo

nu kā piem, klasiķu darbos par noterēto dzīvi dzenoties pakaļ kautkādiem malduguņiem
vai kad kāds paravis nost no ceļa...

bet nu ok
tas pēc manas filosofijas

katrā ziņā dzīve ir viena un dzīvē viskas jāpamēģina
tikai resursi ir jāapdomā un vai ir vērts un vai var izkulties protams
pēctam
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 11:45
blogs, manuprāt, ir stipri par sevi nepārliecināta cilvēka zemapziņas plūsmas izlikšana.

tie ir tie stāvokļi, par ko pašam parasti ir kauns, bet viņam nav, lai gan varbūt tagad jau ir, kā nekā daži gadi jau aizritējuši.

gribētu pievērst uzmanību dažiem aspektiem.

pirmkārt, situācija bija ielaista. kāpēc? bet nu ja tā, tad jau parasti psihiatrs vien atliek.

un kas mākslinieka kungam liedza pēc tam meklēt cēloņus? vai psihiatrs?

tātad bija akūta psihoze, kuras gadījumā baldriāni nelīdzēja; no psihozes "izveda", bet nepatika, ka zināmu laiku vēl deva uzturošo devu... nu tur nekur neliksies, jo doks tai brīdī atbild par situāciju, un, manuprāt, bija pareizi.

nebija individuālas pieejas. 1 ārsts, 30 pacientu, tāda ir valsts klīnikas realitāte; nekas labs ar to individuālismu nesanāks. Rīgas klusajā centrā ir daži ļoti eleganti psihiatru-psihoterapeitu kabineti, tiesa, padārgi, nu bet individuāla aprūpe ir garantēta, konfidencialitāte arī; ir arī gana daudz psihiatru privātprakšu.

un kas tur īsti ir/bija ar "atkarības vielām"? tas kaut kā kautri noklusēts, bet tieši tas bija jāceļ gaismā, lai stāsts par sevi būtu godīgs.

situācija ar logoneirozi uzlabojās, kas ir ļoti labi patiesībā; vēl šis tas uzlabojās, ar zālēm ir arī savi zaudējumi, tas tiesa. nezinu, mani doki to nekad nav slēpuši, ka ir jāizsver ieguvumi un zaudējumi.

un tāda akla uzticēšanās un nekā nezināšana par zālēm liecina par zināmu bērnišķīgumu, jo info sākumam var atrast kaut vikipēdijā, par šādu savu nezināšanu labāk skaļi nesūdzēties, tas ir diezgan stulbi.

runas par eksperimentiem ar cilvēkiem liecina, ka mākslinieka kingam ar garīgo veselību vēl tomēr ir zināmas problēmas.

Un vēl ir tā, ka iepriekš ieklātais blogs neattiecas uz vairumu foruma lietotāju, jo stāsts galīgi nav par viņiem: viņi nekad nav bijuši akūtā psihozē; paldies Dievam, nav lietojuši narkotikas vai ir tikuši ar to galā un paši zina, ko viņiem vajag.

Ja nu bija tāda doma, ka to vajadzēja adresēt tieši man, tad es te nevienu neārstēju.
Katrs pats kopā ar saviem ārstiem izlemj, ko viņam vajag, es tai skaitā, un es nesaprotu, kāds man varētu būt sakars ar šādu stāstu, kur ir tik daudz bērnišķīga aizvainojuma, pat smieklīga.

Un kas, Jums, diskutējošie kungi, īsti ir par problemu ar psihiatriju un psihiatriem?
Jūs taču zāles nelietojat :) vai Jums ir liela problēma, ja kāds saka (kaut vai es), ka cilvēki drīkst lietot zāles, ja viņi to grib un parasti ir jau izvēlējušies? un kāpēc Jums tā ir problēma?

ir pietiekami daudz faktu, kas liecina, ka autoram ir bijušas gana lielas problēmas, turklāt pie psihiatra viņš ir devies brīvprātīgi, kur viņam ir palīdzēts; katrs, kas kaut kādā mērā šobrīd ir ierakumos vai ir bijis tur, var padomāt, kas ar viņu būtu noticis, ja viņš nebūtu saņēmis pirmo neatliekamo psihiatrisko palīdzību, ja tāda bija vajadzīga.

bet nu labāk ir iet pie psihoterapeita, un iespējami ātri, tad psihiatrs varbūt izpaliks :)
Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> blogs, manuprāt, ir stipri par sevi
> nepārliecināta cilvēka zemapziņas plūsmas
> izlikšana.
>
> tie ir tie stāvokļi, par ko pašam parasti ir
> kauns, bet viņam nav, lai gan varbūt tagad jau
> ir, kā nekā daži gadi jau aizritējuši.
>
> gribētu pievērst uzmanību dažiem aspektiem.
>
> pirmkārt, situācija bija ielaista. kāpēc? bet
> nu ja tā, tad jau parasti psihiatrs vien atliek.
>
> un kas mākslinieka kungam liedza pēc tam meklēt
> cēloņus? vai psihiatrs?
>
> tātad bija akūta psihoze, kuras gadījumā
> baldriāni nelīdzēja; no psihozes "izveda", bet
> nepatika, ka zināmu laiku vēl deva uzturošo
> devu... nu tur nekur neliksies, jo doks tai
> brīdī atbild par situāciju, un, manuprāt, bija
> pareizi.
>
> nebija individuālas pieejas. 1 ārsts, 30
> pacientu, tāda ir valsts klīnikas realitāte;
> nekas labs ar to individuālismu nesanāks. Rīgas
> klusajā centrā ir daži ļoti eleganti
> psihiatru-psihoterapeitu kabineti, tiesa,
> padārgi, nu bet individuāla aprūpe ir
> garantēta, konfidencialitāte arī; ir arī gana
> daudz psihiatru privātprakšu.
>
> un kas tur īsti ir/bija ar "atkarības vielām"?
> tas kaut kā kautri noklusēts, bet tieši tas
> bija jāceļ gaismā, lai stāsts par sevi būtu
> godīgs.
>
> situācija ar logoneirozi uzlabojās, kas ir ļoti
> labi patiesībā; vēl šis tas uzlabojās, ar
> zālēm ir arī savi zaudējumi, tas tiesa.
> nezinu, mani doki to nekad nav slēpuši, ka ir
> jāizsver ieguvumi un zaudējumi.
>
> un tāda akla uzticēšanās un nekā nezināšana
> par zālēm liecina par zināmu bērnišķīgumu,
> jo info sākumam var atrast kaut vikipēdijā, par
> šādu savu nezināšanu labāk skaļi
> nesūdzēties, tas ir diezgan stulbi.
>
> runas par eksperimentiem ar cilvēkiem liecina, ka
> mākslinieka kingam ar garīgo veselību vēl
> tomēr ir zināmas problēmas.
>
> Un vēl ir tā, ka iepriekš ieklātais blogs
> neattiecas uz vairumu foruma lietotāju, jo
> stāsts galīgi nav par viņiem: viņi nekad nav
> bijuši akūtā psihozē; paldies Dievam, nav
> lietojuši narkotikas vai ir tikuši ar to galā
> un paši zina, ko viņiem vajag.
>
> Ja nu bija tāda doma, ka to vajadzēja adresēt
> tieši man, tad es te nevienu neārstēju.
> Katrs pats kopā ar saviem ārstiem izlemj, ko
> viņam vajag, es tai skaitā, un es nesaprotu,
> kāds man varētu būt sakars ar šādu stāstu,
> kur ir tik daudz bērnišķīga aizvainojuma, pat
> smieklīga.
>
> Un kas, Jums, diskutējošie kungi, īsti ir par
> problemu ar psihiatriju un psihiatriem?
> Jūs taču zāles nelietojat :) vai Jums ir liela
> problēma, ja kāds saka (kaut vai es), ka
> cilvēki drīkst lietot zāles, ja viņi to grib
> un parasti ir jau izvēlējušies? un kāpēc Jums
> tā ir problēma?
>
> ir pietiekami daudz faktu, kas liecina, ka autoram
> ir bijušas gana lielas problēmas, turklāt pie
> psihiatra viņš ir devies brīvprātīgi, kur
> viņam ir palīdzēts; katrs, kas kaut kādā
> mērā šobrīd ir ierakumos vai ir bijis tur, var
> padomāt, kas ar viņu būtu noticis, ja viņš
> nebūtu saņēmis pirmo neatliekamo psihiatrisko
> palīdzību, ja tāda bija vajadzīga.
>
> bet nu labāk ir iet pie psihoterapeita, un
> iespējami ātri, tad psihiatrs varbūt izpaliks
> :)


nomierinies
atceries ko tev viens krievu virsnieks teica

un iedzer miegam kautko

meklē cēloņus un cīnies ar sevi
skaties wikipēdijā un izver labo uz ļauno

a es iedzeršu kādu valerjanku
uzcepšu pašraudzētu rudzu maizi
aibraukšu pa jūru pavazāties....

kautkā man šitās problēmas liekas smieklīgas
cīnaties paši.... savā sulā... rindas vaig taisīt
pieraksīties savlaicīgi... iepirkt zāles vairumā
un uzpriekšu

nemākslinieki
.....nie
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 14:32
"un tāda akla uzticēšanās un nekā nezināšana par zālēm liecina par zināmu bērnišķīgumu, jo info sākumam var atrast kaut vikipēdijā, par šādu savu nezināšanu labāk skaļi nesūdzēties, tas ir diezgan stulbi."

Šis gan skan divdomīgi. Kas tā mums par pasauli, kurā jānočeko, vai ārsts neindē nost? Cilvēkiem taču nav jāorientējas visā, tam ir domāti tie speciālisti, ne?
Skaidrs, ka tas ir lieliski, ja cilvēkam ir laiks un vēlme izzināt, bet pārmest bērnišķīgumu un stulbumu, ja tas netiek darīts, manuprāt, ir nevietā.
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 15:16
vai šajā gadījumā ārsts kādu indēja?

tā ir viena ļoti izteikta galējība: ir ļauži, kas nekā nezina, ko viņiem dod (un šis ir tāds stāsts) un ko tās zāles darīs. un tai brīdī, kad viņiem palīdz, viņi tur aktīvi nepiedalās, viņiem ir vienalga, tikai fiksi salabojiet. protams, nav runa par NMP, bet ilgstoši. tas ir ļoti raksturīgi postpadomijā, kur gandrīz neviens nekā nezina, kas viņam kaiš, kur tas orgāns vispār atrodas un ko viņš lieto, bet pēc tam skrien uz veselības inspekciju.

ja par psihiatrijas pacientu, kurš gadu lieto medikamentus, tad viņam, ejot uz aptieku ar recepti, ir populārā līmenī jāzina, kas ar viņu ir noticis, ko ārsts par to domā, ko vēl iesaka, kas galu galā ir receptori, serotonīns, dopamīns un kas ar šīm šūnām un vielām smadzenēs varētu notikt, kā tas atsauksies uz pašsajūtu, ja dzers tās un tās zāles, kādas var būt blaknes, jo AD jau nav vienai reizei vai mēnesim. mūsdienās tas ir tikai normāli, un tad var vieglāk izlemt, vai es tās zāles gribu.

ir jābūt kaut kādam pacienta izglītības līmenim arī (piemēram, daži I tipa diabētiķi ir teju vai endokrinoloģijas profesori, un viņi ļoti labi vada savu slimību).

un vai tad bloga autors ir noindēts? viņam ir tikai fantāzijas, ka viņu indē.
re, dzīvs, un vēl visu ko sarakstījis.

starp cilvēku un dakteri jābūt normālai sadarbībai un sarunai, bet viņš pat to nav sapratis; ir medicīnā tāds vārdiņš "līdzestība".

te jau ir bijušas sūdzības, ka psihiatri nekā neskaidro. bet vai paši jautā, ko grib zināt?

vai bloga autors bija izolēts no sabiedrības kādā vieninieku kamerā, vai viņam aizliedza uzdot jautājumus, kaut ko pašam uzreiz izlasīt un noskaidrot?
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 15:25
Nu, es arī gribēju kaut ko tādā garā piebilst. It kā jau pareizi Runcene raksta bet ne visu...

Vai Jūs zinat cik daudz ir cilvēku kas no tā visa maz ko saprot? Daudzi pat pareizu zāļu nosaukumu nevar ierakstīt meklētājā ja nav zāļu kastīte pie rokas. Un ja arī atradīs netā tad tāpat nesapratīs par ko tur ir runa. Tie ir vienkārši cilvēkiem kuriem zāļu aprakstam jāsastāv no viena teikuma ar 3 vārdiem. Tjipa "Pret vēdera sāpēm". Bet realītāte diemžēl ir tada, ka mūsdienās ir stingri jāčeko ko ar Tevīm dara ārsts. Citādi var ātri iedzīvoties problēmās :(

Un par tiem eksprimentiem ar cilvēkiem arī viss ir ne tik vienkārši. Es jau nerunāju par eksperimentiem ar spīdzināšanu un letālu iznākumu. Tjipa vivisekciju vai dozas palielināšanu līdz nāvei. Runa ir par iedarbības izpēti un dozu optimizēšanu. Un uz kā gan cita ja ne uz cilvēkiem var izmēģināt šīs zāles? Un protams, ka galvenie pētijumi turpinās pēc zāļu laišanas apgrozībā. Līdz tam tika veikti tikai drošības testi bet šī ir tā zāļu grupa kuras iedarbības rezultāti var būt novērtējami tikai pēc gadiem...

Tev, Runcen ir pavisam cita pozīcija sarunās ar ārstu jo Tu pati esi mediķis...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Runcene - kā Tu komentētu manu domu gājienu, proti: uz psihoneiroloģisko slimnīcu dodas tie cilvēki, kas dažādu apstākļu dēļ ir nonākuši piem, kaut vai depresijā + ir maksāt nespējīgi (jo Tu tak labi zini, ka, pirmkārt, tas nav vienas dienas jautājums, otrkārt, privāti praktizējošie ņem LV pamatiedzīvotājam neadekvāti augstu summu).
Nonāk tur cilvēks ar cerību, ka viņam ārsti-psihiatri palīdzēs, bet..., LV psihiatram jau a priori ir nostāja, ka: "tas, kurš šeit ir nonācis, tas jau ir neārstājams, t.i., tikai apārstējams, jo nav tak noslēpums, ka LV valsts psihiatrijā šķiet nav neviena, pasvītroju, NEVIENA gadījuma, kad cilvēks tajā iestādē būtu izārstēts!!! <--- šis fakts, lūk, ir kaut kādā mērā gandrīz krimināls..., jo, ar tamlīdzīgu attieksmi kā Tev, Runcene (nekā personīga!!!) pret darba pienākumiem..., ar tādu attieksmi tos nelaimīgos cilvēkus "ārsti-psihiatri" konkrēti iegrūž vēl dziļākā krīzē un ar vieglu roku nozāļo līdz tādai stadijai, lai viņu ("ārstu") uzstādītā diagnoze attaisnotos!
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 15:37
Mana piebilde nebija konkrētā bloga kontekstā, bet par principu. Es nedomāju, ka pacientiem būtu jāsēž Vikipēdijā ar aizdomām, vai tikai ārsts neizraksta kaut ko šķērsām. Jo īpaši neiecietīgi man liekas norādīt uz stulbumu vai bērnišķīgumu tieši psihiatrijas pacientiem, jo nereti psihiatra kabinetā viņi nonāk akūtos slimības saasinājuma brīžos, kad kognitīvās spējas ir ļoti zemā līmenī un viss, ko gribas, ir, lai simptomi beigtos. Un tajā brīdī informēšana, manuprāt, ir Tikai ārsta kompetencē.
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 15:50
Lieliski, "ir jābūt kaut kādam pacienta izglītības līmenim arī". Es kā reiz arī par to pašu. Taču kopš neatkarības laika sākuma ir lasāmas un saklausāmas tikai norādes uz to, ka Jums par to nav jādomā. Ja ir kādi jautājumi tad jāiet pie ārsta un NEKĀDA pašdarbība! Drošības pēc visas zāles kas vispār kaut ko ārstē ir uz receptēm. Un desmitiem reižu savā dzīvē esmu saskāries ar izbrīnu un neizpratni no ārstu puses kad esmu vēlējies kaut ko sīkāk uzzināt par ārstēšanas procesu...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 16:23
ku!

varbūt nevajag aizstāvēt visu laiku to nezināšanu, tā nekas nemainīsies. es jau iepriekš rakstīju par dažiem diabētiķiem, ko pazīstu... un viņi nav mediķi. tā tomēr ir pašu cilvēku atbildība.

bet par manu vēlmi kaut ko sīkāk uzzināt neviens nav brīnījies, man bija plāns taisīt deguna blakusdobumu operāciju, un lors visu pamatīgi uzzīmēja pēc savas iniciatīvas. tāpat vienam ģimenes loceklim tika operēta roka, un arī tur traumatologs sīki un smalki visu izstāstīja un uzzīmēja, tāpat anesteziologa vizīte bija ļoti pamatīga.

man nav tādas pieredzes ar ārstiem, tāpēc nevarēšu komentēt, un diploms man ir atvilktnē, ne jau uz pieres uzlīmēts :), tāpēc ar mani runā, es domāju, kā ar jebkuru citu pacientu.
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 17:08
zive

man ir bijusi depresija, kopš sevi zinu; es, protams, vienmēr nezināju, kā sauc to, ka mūždien esi nomākts, tāpat arī nezināju, no kurienes tā rodas; es biju depresīvs bērns, nekad citāds, apmēram 30 gadu izdzīvoju pašas spēkiem, bet tad vienā dzīves pagriezienā, kad bija ļoti daudz uztraukumu, process apmēram gada laikā kļuva nevadāms, vienīgā starpība varbūt ir tāda, ka man sākumā bija nauda, lai nopirktu zāles, un tas arī tika darīts, bet bija par vēlu; man vajadzēja AD ar sistēmu vēnā, jo nekādas tabletes iekšā neturējās. es gandrīz nebiju gulējusi apmēram gadu.

bet no šīs vietas un tālāk ir apmēram tāpat kā visiem citiem, kam slimnīca ir pēdējā cerība, jo, kā zināms, psihiatrijā sistēmas ambulatori neliek.

bet man ar zālēm nav "uztaisīta" nekāda diagnoze, es neredzu, ka būtu nozāļota.

ja nu vienīgi varētu teikt, ka slimnīcas atmosfēra kopumā bija ļoti nomācoša un drūma, es tur negribēju palikt; de iure biju slimnīcā, bet de facto apmēram 1 mēnesi katru dienu cilpoju pie doka uz nodaļu mazliet parunāt un saņemt savas dienas ripas.

un tur jau pilnīgi pēc definīcijas ir tā, ka nevienu nevar izārstēt, tam ir vajadzīgi vēl citi speciālisti. psihiatrs, ja vajadzīgs, manuprāt, ir tikai viens speciālists no komandas.

vienīgā bēdā varbūt ir tā, ka esmu dzimusi mazliet par agru un pamatīgi sasirgu laikā, kad psihoterapija Latvijā tikai sāka veidoties, tā vēl nebija nostiprinājusies un psihiatri uz to skatījās diezgan aizdomīgi, jo nebija nekādas pieredzes. viņi nezināja, ko man ieteikt, drošas izskatījās tikai viņu zāles, un 8 gadus es taustījos līdz kaut kādai atbildei un tvēru katru informācijas drusku, jo man visu laiku šķita, ka tomēr ir kaut kāds cits risinājums, turklāt tas viss bija tikai intuitīvi.

Pēc tam man ir bijušas divas AD lietošanas tūres pa 6 mēn. katra. arī tad man nekāda diagnoze nav nākusi klāt. un neeesmu redzējusi nekādu kriminālu psihiatru attieksmi ne pret sevi, ne pret kādu citu pacientu nodaļā...

un vēl ir tā, ka man arī bieži nav visas vajadzīgās naudas, bet ārsti ir bijuši pretīmnākoši; mani neviens nav atraidījis, ja man vajag palīdzību, bet tobrīd nav naudas. un man ir palīdzējuši arī citi cilvēki, es patiesībā esmu saņēmusi ļoti daudz atbalsta, vienkārši tāpat.

bet tad, lai uzrakstītu visu, ko domāju, ir jāatzīst viena lieta: ir fakts, ka psihiatrija cīnās par noteiktām varas pozīcijām ar psihoterapeitiem, un viņi zināmā mērā jauc iekšā pacientus. un psihiatrijā ir atsevišķi cilvēki, kuru rokās es noteikti negribētu nonākt. tāpēc šeit esmu atļāvusies teikt, ka labāk pie valsts psihiatriem neiet, jo cilvēkam tādā stāvoklī, par kuru runā "nezinu", ir slieksme ticēt pirmajam, kas viņam palīdz justies kaut mazliet labāk. nekad nevar zināt, kāda var veidoties situācija, bet valsts sistēmā ir arī mūsdienīgi domājoši psihiatri, un to var viegli noskaidrot.

un slēgtās iestādēs pa laikam strādā cilvēki, kam ir zināmas sadistiskas tieksmes – tā ir visur pasaulē. Latvijā ir vismaz viena pacientu tiesību aizstāvības organizācija, kas viņu vajadzībām algo juristus un nodarbojas ar to, lai hroniski slimojošiem psihiatrijas pacientiem tiktu nodrošināta cilvēcīga attieksme un juridiskā aizsardzība. ja tiešām ir pamats, tad vajag vērsties tur.

tāpat, manuprāt, ir diezgan švaki ar sabiedrības attieksmi, jo lielākā daļa domā, ka visus "aizdomīgos" vajag iespundēt, un miers. dažkārt medijos runā psihiatri un stāsta galīgas muļķības. pilnīgi var just, kā viņiem vara, tieksme kontrolēt (un valsts garantētā alga) ir pieaugusi pie p... nu tad, lūdzu, vajag iebilst! katram sabiedrības loceklim ir kaut kādas iespējas. bet es kaut kā nesaprotu, kāds tam sakars ar manu attieksmi pret darbu...:)

tāpat arī psihiatri ir dažādi, Latvijā ir vairākas slimnīcas, labākas un sliktākas.

bet madcynics ievietotais bologs ir par cilvēku, kurš spēj pats par sevi parūpēties.


nezinu

arī nedomāju, ka kaut kas būtu jāpēta aizdomu dēļ, bet tāpēc, lai būtu labāka sadarbība ar doku un pašizglītošanās nolūkā.

par bērnišķīgumu un stulbumu runājot, piekrītu, ka frāze nav taktiska, vai kā Tu saki, ir niecietīga, bet nekur jau neliksies: psihiskas problēmas pamatā tomēr visbiežāk ir brieduma trūkums, kas varbūt ir eifēmiskāks izteiciens.

bet es rakstīju tieši par šeit citēto blogu, ne jau par kaut ko netveramu izplatījumā, par kādu vispārību, un tā ir zināma atšķirība, jo šeit cilvēks ir atteicies no jebkādas atbildības, bet skaitās, ka viņam ir ļoti izdarīts pāri.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.05.2012 17:13 by Runcene.
Nu es esu dzīvs pateicoties tam ka nelietoju tās zāles


Nu kad es sāku lietot zāles tāds internets vispār vēl nebija
tikai dažiem ierēdņiem mājās, Un tad vēl gadus 10 tur forumi nebija vispār tikai
sākuma cenu lapas kādām firmām, pat autobusu saraksts parādījās samērā nesen
:-) pirmās bija zāles tad dators

psihiatrs savas zināšanas tura noslēpumā, tā ir viņa maize, un mediķi iesnas nesauc par
iesnām bet latīniski kautkā, kā automehāniķi nesaka ka jāpielej 200grami eļļas bat ka
ātrumkārbai ir jāveic tehniskā profilakse ar mērķi normalizēt hidraulisko dinamikas
saskaņošanas procesu kura pārneses produkts ir minerāleļļa kuru drīkst lietot tikai
sertificēti ražōtāji - latviski tas ir tā paskaties kāda eļla ir iekšā un tādu pašu lej klāt... 5ls

beztam es pa šito laiku kura man ir daudz esu salsījies kaudžu kaudzēm, cik mans prāts
atļauj un nesaprotu kā vēļ esu dzīvs izķepurojies

tagad domaju kas par vainu ja puse sejas piepampst, puse nē
dīvainās sajūtas kad trombu šķidinātāju pamēģināju mankautkas sāka
tur līst pa ķermeni, a kas man tur bija noštpējies kautkas vai... asinskontūri kautkādi vai kas

nu ir lietas par ko nemaz stāstīt neggribās
zobi man nekustās jo viņu nav.. :-) pārsvarā

atceros ka bija man kaķis uz kuru skatījos un tajā ko viņš dara meklēju jēgu itkā viņs
būtu gadījuma generātors idejām un bija viens punkts uz kuru skatoties es noturējos pie sajēgas

īstenībā man tagad ir tā nekas, un kā bŗīnums ir ari dzirde redze uzlabojusies
viena acu zītlīte bija lielāka kā otra tagad nav vairāk, puse galvas likās susa visu laiku
tagad kautkā šķiet ka tur aŗi ir apasiņošana.... kā par brīnumu aŗi par 100ls nav jāstrādā

recepte ir vienkārša
būt veselam
Paldies, Runcene, par atklātību!
Mazliet gan "piesiešos"..., jo man ļoti nepatīk apzīmējusm "depresīvs bērns" - tas ir ļoti neveiksmīgs apzīmējums domu (atmiņu) līmenī attiecībā uz sevi bērnībā... Bērns, protams, var justies nomākts, noskumis, bēdīgs, nobijies, apjucis, apmulsis, var noslēgties sevī, būt emocionāli jūtīgāks, introverts utt, bet tikai ne deresīvs! :)

Savukārt, attiecības ar psihiatriem lielākoties lemtas neveiksmei, jo..., tie vnk nav tie cilvēki, pie kuriem varētu atļauties spontanitātei, jo pie katras nepārdomātas reakcijas, it īpaši, ja tajās būs dusmas, psihiatri tajā saskatīs "bīstamību" un momentā "sadakterēs"... :)

Kā cilvēkus, psihiatru uzvedību, domāšanu, attieksmi var saprast..., bet ārstniecisko momentu es tur neatrodu... :)
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
13.05.2012 20:49
zive Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Paldies, Runcene, par atklātību!
> Mazliet gan "piesiešos"..., jo man ļoti
> nepatīk apzīmējusm "depresīvs bērns" - tas ir
> ļoti neveiksmīgs apzīmējums domu (atmiņu)
> līmenī attiecībā uz sevi bērnībā... Bērns,
> protams, var justies nomākts, noskumis, bēdīgs,
> nobijies, apjucis, apmulsis, var noslēgties
> sevī, būt emocionāli jūtīgāks, introverts
> utt, bet tikai ne deresīvs! :)


varbūt, ka Tev taisnība; patiesībā Tev ir taisnība... man būs mazliet jādomā, kur es ņēmu šādu definīciju.

>
> Savukārt, attiecības ar psihiatriem lielākoties
> lemtas neveiksmei, jo..., tie vnk nav tie
> cilvēki, pie kuriem varētu atļauties
> spontanitātei, jo pie katras nepārdomātas
> reakcijas, it īpaši, ja tajās būs dusmas,
> psihiatri tajā saskatīs "bīstamību" un
> momentā "sadakterēs"... :)


nu jā, tagad Tu ieiej citā diskusijas līmenī. spontanitāti rādīt es tur tiešām nevienam neieteiktu... es esmu vienu reizi iekritusi, bet tā bija laba skola, tur ir svarīgi zināt kas ir kas.

bet pasaule vispār ir ļoti nepilnīga ar neskaitāmiem stulbiem aspektiem, un daļu no šīs pasaules var gudri lietot savām vajadzībām. saskarsmē ar psihiatriju vēlams būt maksimāli lietišķam.

>
> Kā cilvēkus, psihiatru uzvedību, domāšanu,
> attieksmi var saprast..., bet ārstniecisko
> momentu es tur neatrodu... :)

es jau arī ne :)
tas, manuprāt, ir apstāšanās brīdis, kad vairāk nevar; tas nozīmē kādu laiku pret kaut ko atspiesties vai pastāvēt uz vietas.

un vēl viena lieta, ko gribēju piebilst. pirms vairākiem gadiem visiem, kas bija izdarījuši pašnāvības mēģinājumu, vēl esot slimnīcā piedāvāja bezmaksas psihologa konsultācijas, tātad iespēju meklēt cēloni... es neatceros, cik ļaužu tur atsaucās, bet ļoti maz; lielākā daļa šo palīdzību noraidīja... tāpēc es vairs ļoti neiespringstu par tiem, kam it kā nav iespēju, nav naudas; kāds vienmēr ir pretimnākošs un visu ko var sarunāt, ja vien ir gribēšana.

palasiet ir.lv "Pašiem savi Breivīki"

psihiatre ir izmisumā, ka nu viņai vairs nav tiesību ziņot policijai un CSDD par KATRU, kas varētu būt bīstams, kas viņai šķiet bīstams... zinot daļu mūsu mentu, nav grūti izfantazēt tālāko notikumu gaitu...

pāris labu komentāru pie raksta ir uzrakstījusi antropoloģe Agita Lūse.
Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> zive Rakstīja:
> --------------------------------------------------
> -----
>>
> psihiatre ir izmisumā, ka nu viņai vairs nav
> tiesību ziņot policijai un CSDD par KATRU, kas
> varētu būt bīstams, kas viņai šķiet
>

ziņot jau var ikviens pilsonis vai nepilsonis

ja man būtu toreiz iedurta ta šprice kad man atveda psihiatri ar divām policijas brigādēm
par to ka es mantras skaitu
un spēlēju gitāru, tad es jau nebūtu dzīvs

:-)

ja psihiatrei ir VD viņa redz kā narkomans sērkociņā kūlas dedzinātāju
ir cilvēki kuriem škiet ka basketbolista miesasbūves civleki ir potenciāli
noziedznieki un ka gāzes balonu piegādātāji ir nezvēri jo viens tāds manam kollijam savalaikā
iesita pa alvu ar dzelzs abalu

ja ar civlēku ir kautkas noticis tad viņam ir beznosacījuma reflex uz to
un škiet ka rodas visādas halucinācijas un pietūkst vēnas vai sākās
neizskaidrojamas kērmeņa reakcijas
mehanisms vienkārš, vai kāds ko tu neesi ziņojusi ir kautko nodarījis vai tikai tie ko tu ziņo
nu iedomātais pasihiatrs

es zinu cilvēku kura vairs nav starp dzīvajiem
viņš gaja ārstēties jo bija kautiņā savainojis cilvēku kurš vēlāk nu neizārstējās
un ārstniecība gāja un? viņs to atkārtoja vēlreiz jaušī vai nejauši kas zina?

tad psihiatrija ir tā kas saasina to labi slikti balts melns līdz ārprātam
a neej pie viņa butu tads pats ka citi kas vēl joprojām tusē apkārt

iespaidz ka psihiatrs grib lai tas pacients izdaŗītu kautko, lai pierādītos kautkas no viņa
tur nojautām vai kautkādiem murggiem

hipnoze ta nav, bet to var bez vārdiem ar attieksmi vien uztaisīt... ar žestiem vien var apvainot civlēku
ar attiesksmi likt justies vainīagam, ietekmēt civlēku kurš šaubās utt... tās ir sviests kuram netuvoties
labāk
:-)
atcerējos es zinu vienu psihiatri kura apjuka no satiksmes un apstajās
vanšu tilta nobruktuves vidū :-)

un laikam pat izsauca policiju
laikam
ja nemaldos
mad ieinteresēts
Re: Runcenei un citiem AD apoloģētiem
14.05.2012 20:46
...nu gan te dod...:)

...baigais slinkums ieklauties kopējās lustēs...
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 23 pieskaita 16?
Ziņa: