Jau gadiem jutos slikti. Lietotas visdazadakas zales. AD., neiroleptiki, trankvilizatori un kas tamlidzigs. Esmu gan dzerusi zales regulari, gan bijusi periodi, kad nelietoju neko un bez visam zalem jutusies labi. Tomer parsvara ir ta, ka lietoju zales, bet ar visu to jutos slikti. Nupat kadu laicinu lietoju Kventiaksu, ipass labums jau no vina nebija, bet tad peksni no vina saka palikt loti slikti. Tagad lietoju truksalu, kad galigi vairs nevaru izturet iedzeru diazepamu. Bet vispar nekadas jegas, labi nav un nav. Ir depresivas izjutas, nemiers, trauksme, milzu nogurums, nespeja tikt ar visu gala. Censos domat pozitivi, darba kolektiva daudz jokoju, majas klausos muziku un vispar esmu aktiva. Bet ir sajuta, ka vairs nespeju so dzivi izturet savas sliktas passajutas del, un nezinu ko iesakt, lai beidzot justos labi. Pie tam daktere, pie kuras es sad tad esmu arstejusies slimnica, man reiz teica, ka zales man nakad nav lidzejusas. Man nav ne jausmas ka tikt gala ar sevi.

Tad sac dzert tas man vienmer paliidz, tikai pohas bus sudiigas!

Tas gan ir pats mulkigakais ko vispar var ieteikt!

Enfuego, Tev visi majas?

nu bet ja nav garigais un zales nepalidz, es zinu ka alko palidz islaiciigi risinat tavu probleemu! Doma joga, dievs, vai citas hipnozes tev palīdzēs!

Nu bet Tevis teikta sakara - dzersana man kaifu nerada, un pohu nekad nav bijis, kaut nav ta, ka pilnigi nekad nedzeru.

Alko manas problemas nav nekad risinajis un nerisinas.

klausies,slota,cik Tev gadu un cik vispār esi lietojusi vitamīnus?man liekas ka zāles tiešām nav tas kas Tev vajadzīgs.

Esmu lietojusi vitaminus, vasara gan nelietoju, jo ir savs darzins un sis tas tur izaug. Nu gadi man 39.

slota

Spied vien uz vitamīniem. Visu cauru gadu un palielinātās devās kamēr paliks labāk. Kad jutīsi, ka pofigs visi tie dzīves grūtumi tad samazini devu. Saku to no pieredzes.

Ģimene ir? Izskatās pēc depresijas, kas ir ieilgusi.

Ok, saksu lietot vitaminus.

Gimene sobrid ir nosacita, situacija stipri sarezgita. Bet ja ta nem, tad dzive man viegli nekad nav klajies. Tad to ta nemot vispar butu jabrinas ja man nebutu depresijas.

Jā,pievienojos Ku ieteikumam par vitamīniem,tā ir arī mana pieredze.un-tiešām-devas palielinātas.

Redzi,Slota,es arī it kā lietoju visu mūžu vitamīnus....tikai pēdējā laikā sapratu,ka viemēr ir trūkuši.Dārziņā neko tādu ļoti būtisku izaudzēt nevar,jo-visvairāk vitamīnu ir upenēs,bet arī-pārsvarā C vitamīns,arī man ir dārziņš un es to zinu samērā labi.Vitamīni samērā daudz ir saldajos piparos,bet tie pie mums grūti audzējami.
39 gadi-pietiekami jauna,lai veselību radikāli uzlabotu,tai pat laikā-vitamīnu trūkums var būt bijis ilgstošs un pilnīga atlabšana var turpināties samērā ilgi.Vēl vajag zivju vai linsēklu eļļu,mikroelementi dārziņa produktos būs....bet-ieteiktu arī lietot dārzeņus,daudz-bietes,burkānus utt.daudz,tas ir-daudz,dārzeņu sulas attīra organismu,aknas īpaši,jo arī par to ir jāpadomā.39 gados orgaisms var būt diezgan stipri piesārņots,kas arī var dot daudz problēmu.par zālēm aizmirsti,tā ārste ir pareizi pateikusi.vēl arī vari pievērst uzmanību tādam mikroelementam kā magnijs-ja tas trūkst,tad rodas nervozitāte,depresija un daudz kas cits.vitamīnu kompleksos tas parasti arī ir maz,dienas deva būtu vismaz 300mg.to ir vērts lietot atsevišķi un ilgstoši.

bet kas notiek ar dzīvi?

teiksim tā: nevienam jau tā nav sevišķi viegla, bet daudz ko tomēr var ietekmēt un mainīt pats, tikai reizēm neredzam iespējas... varbūt iekšējie resursi ir kaut kur apslēpti.
tāpat ir lietas, ko nevaram mainīt, bet kur ir vajadzīga zināma drosme un iekšējs atslābums un miers, lai to pieņemtu. dažreiz dzīvi čakarē tieši tas, ka gribam mainīt nemaināmo.

ja drīkst daži jautājumi:

1) kā ir ar Tavu miegu?
2) kāda pie doka dg.?
3) vai ir vēl kas meģināts bez psihiatra? piemēram, bioloģiski nedomājošs psihoterapeits, kādas meditācijas vai citas prakses? kādas attiecības ar Dievu vai uzskati par šīm lietām? es nedomāju kādu piederību reliģiskai sistēmai, bet iekšēji... ja tas ir pieņemams, dažkārt palīdz sarunas ar kādu viedo, garīdznieku vai tml. bet tas ir ļoti individuāli.
4) Tev ir draugu loks, atbalsts savējo vidū, kādas tusa vietas, iespējas?

Magne B6 Premium ir 100 mg magnija, Ivara minētajai devai pietiek 3 tbl. dienā.

manā skatījumā depresijai parasti ir psiholoģisks cēlonis, tikai tas var būt ļoti sens (stipri agra bērnība utt.); tāpēc depresija kļūsts par kompleksu lietu, jo novārdzina organismu, reizēm tam vajadzīgās vielas no gremošanas sistēmas neuzsūcas vai tās tiešām nemaz fiziski nevar apēst vajadzīgajā daudzumā – tad vitamīnus nepieciešamas injicēt.

bet ja psihiatrs nepalīdz, tad varbūt ir vērts aizmirst par to.
esmu no tiem laimīgajiem, kam vajadzības brīdī ir izdevies atrast atbilstošus medikamentus, bet ir psihiatrijas avoti, kas godīgi atzīt, ka tādu cilvēku skaits nemaz nav liels, ir pētnieki, kas saka, ka psihiatrijas medikamenti palīdz apmēram 30% gadījumu...

un loģiski būtu nelietot metodes, kas nelīdz.

Runcen tu jau atkal plaši un sīki iezsmēli, man liekas ka te vaig cilvekam par sevi pastāstīt un tad jau mums kļūs skaidrs!

un kas tad būs, kad mums kļūs skaidrs? :)

ne jau mums droši zināt, ko darīt.
bet ilgstoši lietotas zāles bez citiem risinājumiem, manuprāt, ir garām šā vai tā, jo ar laiku tāpat nelīdzēs, un būs jāmaina vai jāmēģina sadzīvot. kur nu vēl tad, ja nelīdz jau tagad.

ir desmitiem depresijas risināšanas ceļu, katrs tāpat atrod un izvēlas savus un to kombinācijas, un tas ir vienīgais labais risinājums, tas, kas ir paša atrasts.

forums ir tāpēc, lai dalītos, ne jau konkrēti ieteiktu, jo tas nav iespējams.

katram ir mazliet savi ceļi uz depresiju, un katram arī savi ārā no tās.



Edited 1 time(s). Last edit at 08/10/2012 06:05PM by Runcene.

Man gan šeit daži ieteikumi bija, kurus es izmantoju jo patstāvīgi nespēju savā emocionāli nestabilajā stāvoklī pieņemt lēmumu.

Man ir ilgstosa stresa izraisita depresija, bet ar manu atlauju piekarinata cita dg., lai zales butu par brivu.

Ja, tam visam tiesam ir psihologiski celoni un tas viss sacies jau berniba. Atceros vel tos laikus kad biju pavisam maza, majas muzdien bija dzersanas, kad man bija 5.gadi mamma pameta teti, es paliku pie teta, kas mani izaudzinaja, bet vinam savukart dienesta laika bija iedragata nervu sistema un man to visu nacas izbaudit uz savas adas. Vel macijos skola, kad tetis smagi saslima, man nacas stradat un kopt gandriz gulosu teti. 19.gados apprecejos, driz pec kazam laimiga gaidiju mazuli. Driz sagribeju otru, bet jau saku justies slikti, jo virs bija emocionali vardarbigs. piedzima otrs mazulis, milets un gaidits. Majas darbos atbalsta nebija, pie tam privatmaja un diezgan daudz zemes, ravos vai pusu, lai viss butu kartiba. Viram alga bija maza. Kad mazajam palika 1.5 gadi samekleju darbu. Tad naca smags trieciens. Mans vecakais delins saslima ar diabetu. Man ar vinu gaja loti smagi, mainijas delina raksturs, bija kaprizs, utt. biju spiesta nestradat algotu darbu. Mazakais delins saka iet skola, peksni atklajas, ka vinam ir pavisam slikta redze, konkreti - tiklenes atslanosanas, kas ja progrese, var draudet ar aklumu. Atkal nebeidzami asaru pludi. /a, vel kad biju tresaja grutniecibas menesi, tetis noindejas ar tvana gazi. Mamma nomira, kad man bija 23.gadi. Bralu, masu u.c. radinieku man nav/. Tai laika iestajos psihologos, drusku pamacijos, bet lai tiktu pie naudas it ka pardevu masinu, it ka, jo naudu nedabuju ne santima. Tad sarijos stipri daudz zales un sakas mana slimosanas epopeja. Ilgi ne macijos, ne stradaju. Emocionala vardarbiba, nekur nepazuda, biju nomocijusies un nelaimiga, tik loti alku milestibas, atbalsta un sapratnes, bet diemzel neka. tad sapazinos ar citu cilveku, padraudzejamies, vins solija darit mani laimigu un veselu. Sakam pie manis dzivot kopa, pirms tam protams izdzinu viru. Vins gribeja ieaudzinat maniem deliniem to, ko nebija iemacijis tetis, diemzel mani berni to nespeja pienet un ar laiku aizmuka pie teta. Atkal kartejie nebeidzamie asaru pludi, ka bernu nav man lidzas. tad sakontaktejos ar savu psihoterapeiti, bet vina mani sai sakara nenomierinaja, bet satracinaja, pasakot, ka vini jau tapat ir pietiekosi lieli un butu aizgajusi. No ta briza partraucu kontakteties ar psihoterapeiti. tad sekoja vel, kas loti smags, ka rezultata nokluvu slimnica. Bet jau taja pasa diena, nesanemot vairs zvanu sapratu, ka kaut kas nav laga. tresaja diena izrakstijos, jo atrak nepalaida. Drauga nebija. Ar astrologes palidzibu noskaidroju kas noticis. Draugs bija jau cietuma. Kepurojos ka maceju, ari advokatei vajadzeja naudu, bet darba nebija uz to laiku. Sudi sekoja sudiem. Panemu sliktu advokati, kas nedarija vispar neko, tik panema naudu. Nu jau man bija darbs. rezutata sogad sekoja otra tiesa, kur jau bija cita advokate, kas ja butu bijusi pirmaja tiesa, butu lietu vinnejusi, vismaz advokate pati uzskatija. jo neesot, tagad jau vira lieta nekadi fakti, nekadi pieradijumi, un vispar lieta izskatoties samurgota. Viram, protams sutu naudinu. Bet darba oficialo naudu atmet tikai kapeikas, melna vel par aprili nav samaksata. Driz jabut otrajai tiesai, bet nezinu vai bus ko maksat. Milu savu otro viru, vins ir labs civeks. Bet sobrid ta ir sanacis, ka nu jau gandriz 2.gadus dzivoju viena, aiz vientulibas gandriz majas judzos nost, ta gribas otru cilveku blakus. Ari ieprieksejas divas ziemas bija loti smagas, jo bija loti maz naudas. Pirmaja ziema ari est gandriz nebija ko.

Dievam ticu, ja ta nebutu, ari manis sen jau vairs nebutu. Lasu psihologiska satura gramatas, ezoteriku, esmu asijusi nedaudz par ajurvedu un ve sadam tadam lidzigam lietam.

Isteniba jau par to magniju, zivju ellu, neiromultivitaminiem, protams zinaju, bet es to tik vienkarsi nemaz nevaru atlauties. Esmu kadreiz lietojusi, ari mildronatu man ieteica, bridi palietoju, bridi - cenas del.

bez vira man tuvakie cilveki ir mani deli, vairak man neviena tada nav. Tusu iespejas gandriz nekadas.

Saprotu tevi, interesanti fakti, ka sievietēm pēc dzemdībām sākās šāda veida psiholoģiskas problēmas, ar ko tas izskaidrojams, laikam ar to ka nervi priekš tā ir par vāju, un cik tur vaig lai sambedētos kautkāda nervu šuna, to jau mēs nekad nezināsim, katram tas ir inviduāli.

nu,redzi,Slota,forums arī ir neslikta vieta,kur sarunāties,mazināt vientulību.Tavs stāsts protams ir visai smags.Bet tā tas līekas patreiz.Redzi,ja es pastāstītu savējo,nez vai būtu vieglāks......un tomēr-cilvēkā ir iekšā milzu rezerves,cilvēks spēj piecelties no peliem,ja nenodzeras....es domāju,ka Tu noteikti spēsi-saproti-nekas nav tik neatgriezeniski sabojāts.
skumīga lieta-cilvēkiem daudziem nav naudas pat vitamīniem.
personīgi es tomēr domāju,ka vispirms naudu vajag vitamīniem,tad psihoterapeitam,nu-Tev vajadzētu abus......
bet ir materiāli krievu valodā-psihotehnikas,meditācijas un daudz kas,tas viss lieti noder un-naudu neprasa.bet tur arī vajag laiku,tas nenotiek ātri,tomēr-efektu dod.
nu-vismaz raksti te,kotaktējies.....un uzturi dzīvu cerību,būs labi!

Enfuego- nekas man nesakas pec dzemdibam. Tas sakas no vira attieksmes, emocionalas vardarbibas. Un kautkada mera ari no teta, kad vins teica, nedari to, tev nekas nesanaks , kas gan neattiecas uz visam lietam ko dariju vai gribeju darit, nekur nedrikt iet, t.i. ne uz kadiem tusiem, par draugiem teica- labak redzu vinus ejam neka nakam.

nepaveicās ar psihoterapeiti

aa tad varbut es sajaucu ar citu sievieti. Bet par tām dzemdībām tas ir fakts.

ā, nē, tomēr otrādi - psihoterapeitei nepaveicās ar Tevi...
Mana psihoterapeite gan ir pati labākā... :) bet es arī ar savām problēmām strādāju, nevis tukši pļāpāju!

Es arī strādāju ar savu prātu pats bez psihoterapeita palīdzības, es uzsticos saviem spēkiem, nevis ticu psihoterapeita hipnozei.

hipnoze ir fipnoze - to pielieto, iepriekš vienojoties un tikai tad, ja tas patiešām nepieciešams...
Prihoterapijas metodes ir dažādas - terapijas paņēmienus var atrunāt ar terapeitu..., bet ja ko vairāk gribās saprast, tad, paralēli terapijai, garāmatas ir jālasa pašiem (pieejamas plašam lasītāju lokam) :))

enfuego, Tu esi bijis uz hipnozi? :)))

hipnoterapija ir viena no psihoterapijas metodēm... un dažos gadījumos diezgan efektīva.

varbūt nevajag lietot terminus, ja nezina to jēgu.

un kā tad Tu strādā ar sevi? :)))
kad Tev psihoterapeits aizrādīja, ka ar sevi ir jāstrādā, tad bija tracis pa visu forumu, jo daži bija šausmīgi aizskarti, tāda brēkšana un sūdzības, ka teju līdz Briselei bij dzirdams... un kur Tavā psihoterapijā bija kāda hipnoze?



Edited 1 time(s). Last edit at 08/12/2012 04:53PM by Runcene.

Es uzskatu ka psihoterapeiti tādā veidā hipnozē tevi, tikai viņi to neatzīst. Es pats strādāju ar sevi kā jau pats māku ar savu prātu strādāt, darīt tā lai nebūtu tā, nu cik labi cik slikti tas jau ir cits jautājums, jā ir kritumi, ir kāpumi.

Enfuego- psihoterapeiti nekad neveic hipnozi bez klienta piekrisanas.

Savukārt man patīk lietot teicienu - nekad nesaki nekad. It īpaši ja runa ir par tādu apšaubāmu sfēru kā psihoterapija.