Sveiki
Vēlos pajautāt kādus ieteikumus par savu situāciju.
Biju pie psihiatra, izrakstīja rexetin + kventiax +alprazolam. Izdzēru pirmo pustableti rexetin, nežēlīgi sāpēja vēders, spieda krūtīs, sajūta it kā pa galvu kāds būtu iekrāvis. Alprazolam arī izrubīja naktī viens divi un pamodos pēc 11 stundām ar reibstošu galvu un miglainām acīm. Kventiax es pat nemēģināšu laikam.
Izrakstīja šīs lietas man tāpēc, ka mokos ar depresiju, panikas lēkmēm katru nakti, vispār motivācijas trūkumu, nekas vairāk nesagādā prieku, pret dzīvi reāli tāds depresīvi nihilistisks skatījums. Reizēm vnk nespēju izlīst no gultas, kur nu vēl meklēt darbu. Man ir 21,studēju 3. kursā, jāraksta būs bakalaurs drīzumā. Parādi skolā krājas, būtu vēlams meklēt darbu. Saknes šim visam noteikti meklējamas manā traumatiskajā bērnībā un laiku gaitā esmu kļuvusi paranojiska un introverta. Tomēr man ir gudra galva, pamaskolu pabeidzu ar vidējo virs 9, viduskolā jau sākās lielākas problēmas, nespēju iekļauties, koncentrēties, bastoju, bet tpt pabeidzu normāli. Tagad universitāti velku kaut kā, izklausās no malas jau viss ok, bet tas ir murgs. Es vairs nespēju saņemties nekam. Raksturs man ir stingrs, bet depresija mani vnk degradē. Bieži sāp galva un parādījās atmiņas traucējumi. Salasījos šausmu stāstus par ad, un nezinu ko darīt. Dzīvot es šitā vairs normāli nespēju kā tagad, bet dzert ripas un riskēt ar savām smadzenēm un nerviem arī bail. No malas maz nojauš , ka man ir problēmas, jo es sevi nenolaižu, izskatos glīti. Bail arī ka pieņemšos svarā no ad, kāda jēga, tad tāpat būs depresija svara dēļ. Man arī ir šausmīga trauma no visādām reliģiskajām praksēm. Dzēru nervostrong, jēgas no viņa nekādas man nebija. Reizēm uzēdu mildronātu, tas gan dod tādu mirkļa tonizējošu efektu. Bija daudz hobiju bet tgd vairs nekas neinteresē, ģitāra stāv noputējusi zem biezas putekļu kārtas, pat istabu nespēju saņemties sakārtot. Sapņi un mērķi man ir lieli, bet nav spēka uz tiem iet un viss pusratā. Agrāk šausmīgi graizījos, lai nodarītu sev sāpes. Bieži gribas mirt, bet veselais saprāts saka priekšā, ka tā kļūt par invalīdu ir lielāka iespējamība nekā nomirt. Turklāt tas nav risinājums, es gribu dzīvot, un piepildīt savus sapņus, bet faking nemocīties tā. Ko lai iesāk? Es negribu degradēties, izkrist no skolas. Vai antidepresanti man palīdzēs savākties kaut uz mēnesi? Ilgstošies viņus nelietošu 100%. Man ir bail lietot, bail arī nelietot. Homeopātija man nepalīdz, vai ir vēl kādas alternatīvas?

Būt vai nebūt, tāds ir jautā jums?

Ja pati nevari, tad psihologs, psihoterapeits, psihiatrs, zāles, un tad tu zināsi, ko tu vari un ko tu nevari, mēs tev nevaram vairāk neko ieteikt. Būtu aplami man trv ieteikt lietot kautkādas citas zāles, ja šīs tev nepalīdzēja, tad homeopātijau n herbastressi tev arī nepalīdzēs, tev ir jāpiemeklē zāļu kombinācija kura tev būs pa tavam prātam, bet protams zāles ir pēdējais ko tu dari.

P.S.
Pirmāmkārtām dzert zāles nenozīmē riskēt ar savām smadzenēm, jā uz vecumdienām nāks problēmas, vecums nenāk viens, bet nu katram tās sekas ir savādākas.



Edited 2 time(s). Last edit at 06.10.2012 23:46 by enfuego.

grūti teikt... zāles palīdzēs uz kādu laiku iespējams.. trankilizatoriem ir tūlītēja iedarbība, bet laikam tev nekādu lēkmju nav tāka tos nevajag.. ar AD ir tā,ka kamēr tie iedarbosies būs jāgaida div nedēļas un jācer,ka būs ok..un kamēr gaidīsi vel varēsi baudīt blakusefektus.... drīzāk atrast jaunu hobiju, jaunu puisi.. es nez, kko krasi dzīvē pamainīt uz labu, tās drošvien būtu vislabākās zāles...
man iet apmēram kā tev un tādā veidā cīnos pus gadu...sliktāk nav, ir mazliet labāk, tik tāds emociju trūkums.. un visu taka poo.. bet nu uz ripām neesmu uzsēdies un ticu,ka pats ar visu tikšu galā agri vai vēlu :) un man tūlīt būs sesija, tas ir labi, nebūs laika domāt par muļķībām un meklēt dzīvē jēgu....

Nu psihiatrs man piedāvāja uzrakstīt norīkojumu 10 bezmaksas psihoterapijas seansiem Tvaika ielā, bet neesmu droša, vai tas kaut ko dos. Es nespēju izlemt pašlaik par zālēm, bailes nenormālas.

frukts Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> grūti teikt... zāles palīdzēs uz kādu laiku
> iespējams.. trankilizatoriem ir tūlītēja
> iedarbība, bet laikam tev nekādu lēkmju nav
> tāka tos nevajag.. ar AD ir tā,ka kamēr tie
> iedarbosies būs jāgaida div nedēļas un
> jācer,ka būs ok..un kamēr gaidīsi vel varēsi
> baudīt blakusefektus.... drīzāk atrast jaunu
> hobiju, jaunu puisi.. es nez, kko krasi dzīvē
> pamainīt uz labu, tās drošvien būtu
> vislabākās zāles...
> man iet apmēram kā tev un tādā veidā cīnos
> pus gadu...sliktāk nav, ir mazliet labāk, tik
> tāds emociju trūkums.. un visu taka poo.. bet nu
> uz ripām neesmu uzsēdies un ticu,ka pats ar visu
> tikšu galā agri vai vēlu :) un man tūlīt būs
> sesija, tas ir labi, nebūs laika domāt par
> muļķībām un meklēt dzīvē jēgu....



Man panikas lēkmes ir šausmīgas, bet tas jau kādus 6 gadus tā, esmu pieradusi un man vienalga, pasmoku, pamokos naktī un viss. Nav pat baiļu no nāves to laikā, jo domāju, ja mirtu, tad viss tāpat būtu vienalga. Bet neesmu droša, vai tāda attieksme ir normāla.
Lieta tāda, ka esmu iekritusi tādā bedrē, ka man nekas no ārpasaules nepalīdz, ir daudz hobiji, zīmēju, spēlēju ģitāru, lasu , rakstu, aizraujos ar digitālo mākslu, whatever tagad ir tā ka iedvesmas nav pilnīgi nekam, nav arī spēka, un nezinu kā no šīs bedres izlīst. Man tieši otrādi, mācīties spēju tikai tad, kad jūtos labi.
Vispār ir sajūta, ka esmu jau pensionāre, paskatoties uz vienaudžiem kā viņi spēj priecāties un baudīt dzīvi, mans ego sašļūk, jo es nespēju viņiem turēties līdzi, kaut gan arī gribētu kaut brīdi nejusties like a piece of shit



Edited 1 time(s). Last edit at 07.10.2012 00:47 by yozora.

nu tad ko man teikt... tu varētu sākt lietot zāles.. ja tev būs ok pēctam arī sākšu lietot :D
tiešām nezinu..ja jau 6 gadi esi draugos ar lēkmēm tad drīzak tu mums varētu dot padomu kā rīkoties. noteikt pati aptver kā būtu labāk un tavu pareizo atbildi mēs tik varētu maisīt :)

man sākas paniskas bailes no zāļu lietošanas, palasot visas tās šausmu pieredzes. ja nepaveiksies, samazinās darbaspējas vēl vairāk nekā ir tagad.
par panikas lēkmēm varu ieteikt ieskaidrot sev, ka no tā nevar nomirt un mīļu+saprotošu cilvēku blakus (bet varu derēt tā ir milzīga problēma, jo cilvēki ir egoisti un maz kam patīk sevi apgrūtināt ar depresīviem neirotiķiem. ja esi ar kādu kopā, cīņa ir vieglāka).

bailes, bailes un vēlreiz bailes!!!

yozora, kuras ir tās šausmu pieredzes, ko esi lasījusi?

Praktiski visur, un es īsti nezinu, kam ticēt



Edited 1 time(s). Last edit at 07.10.2012 16:36 by yozora.

tas ir zināms, ka visur, bet tieši no kā Tev ir visvairāk bail?

būībā kaut ko neatgriezeniski sabojāt savā organismā, jo runa tomēr ir par smadzenēm. bet man laikam nav izvēles, sāku dzert.

Šitam te es ar gāju cauri, neatgreziniskas sekas.

enfuego, kādas neatgriezeniskas sekas tad Tavās smadzenēs ir atstājušas zāles? :) nevajag tā baidīt cilvēkus...

yozora, bet vai Tu parunāji ar ārstu par savām bažām?

Nē jūs pārpratāt, man sākās bailes tieši ar šādām domām, ka esmu neatgriezeniski slims!

Nu, es dzēru to paroksetīnu (tas pats rexetin, tikai savādāks nosaukums). Nejūtu nekādas sekas uz savām smadzenēm, drīzāk gan esmu pateicīga, ka bija tāda iespēja, jo pati saviem spēkiem tās panikas lēkmes nespēju kontrolēt, turklāt tās mani tā biedēja, ka kļuva tikai sliktāk, biju nobijusies kā diegs, pievienojās nepanesama trauksme. Tā ka paroksetīns nāca kā glābiņš. Arī neticēju, ka plaīdzēs, jo nekas cits tā īsti nelīdzēja, bet man jau nebija ko zaudēt. Dzēru tabletes piecus mēnešus. Un uzlabojumu utu jau pēc četrām dienām, kopš sāku dzert tās. Tadad esmu gandrīz atmetusi. Un, tagad goda vārds, jūtos ieguvēja no šādas it kā negatīvas pieredzes. Kautkā liekas, ka šobrīd pat plašāk spēju palūkoties uz lietām, mēģinu nesatraukties par sīkumiem un izprotu,ka pa lielam dažādas mazas ķibeles neko manā dzīvē neietekmē un ka īstenībā man ir tik daudz dots. Paralēli gan apmeklēju psihoterapeitu, bet arī tas jau saka, ka man psihe ir savesta kārtībā, ka būtībā jau tādas akūtas nepieciešamības apmeklēt seansus man nav. Bet pagaidām esmu nolēmusi turpināt. Man šķiet interesanti uzzināt, kā mana zemapziņa spēj ar manu apziņu komunicēt, kā tas liek man rīkoties tieši tā un ne savādāk. Tas ir aizraujoši.
Vienīgais mīnuss ir jau te iepriekš apspriestais liekais svars. Pa šiem pieciem mēnešiem mans izmērs ir krietni palielinājies. Jā, tas ir nepatīkami, bet, es ceru, ka tagad, kad zāles vairs praktiski nelietoju, tas aties atpakaļ vietā. Un pat, ja neaties- kas tur liels, galvenais ir stilīgi apģērbties, lai neizskatītos pēc vecas kūkas. Un taču arī apaļīgas sievietes mēdz būt skaistas. Piemēram, tā pati Sipeniece, nu vai ta nav feina? Un kopumā nevienu citu, izņemot tevi pašu, tavs liekais svars nevienu neinteresē.

tagad man ir tāda stulba galva un bieži panika un bailes, jo lietoju tikai trīs dienas, bet tomēr turpināšu, jo negribu tā vairāk mocīties.
laukā no bedres paldies par pieredzi , tas mazliet nomierināja. par svaru gan, tas mani patiesībā ļoti uztrauc, domāju, ka ievērošu stingru diētu, kamēr lietošu ad, es ļoti negribu pieņemties svarā, jo tas man liktu justies ļoti slikti. mans kursabiedrs šausmīgi pieņēmās svarā, kamēr lieto ad, bet viņš arī ēd ļoti daudz.
bet es īsti nesaprotu, ad kaut ko izmaina vielmaiņā? un bezmazvai var vispār neēst , bet tāpat pieņemsies svarā? vai arī ja kontrolē savu diētu, tad nav risks?

no nekā neviens nepieņemas svarā! nu padomājiet loģiski!

dažiem cilvjiem no AD zūd sāta sajūta, daži kļūst mazkustīgāki.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> no nekā neviens nepieņemas svarā! nu
> padomājiet loģiski!
>
> dažiem cilvjiem no AD zūd sāta sajūta, daži
> kļūst mazkustīgāki.

Runcene tu lieto ADtus?

nu piem adaptols nav laikam ADts bet nu populars viņs dara kautko tādu:

а также оказывает действие на все 4 основные нейромедиаторные системы: GABA-, холин-, серотонин- и адренергическую,

nu ja es saprotu ka tos tur izstrādā nieres smadzens virsnieres aknas vai kas prasi runcenei bet
kas tad cits tas ir ja ne vielmaiņa

piem fluanxols ir amtidepresants kas ir radīts no tiem hormoniem kas izdalās sievietēm
grūtniecības laikā piem

nu ka tādai štrunti var neietekmēt vielmaiņu

nu ok
tad vispirs janoskaidro kas ta vielmaiņair domāta

vielmaiņū ietekmē pat cukurs lielās devās
galu galā citi saka neēd cukuru dabūsi diabētu
kaugan tas ir stidīs jaut bet piem no leponexa sajūk insulīna vielmaiņa un
palielinās cukura limenis asinīs utt

tā visa ir pilnīga vielmaiņa
smagais cirvis

Runcene,
Nu es nez, man no AD nezūd sāta sajūta. Drīzāk varētu teikt, ka ēdu par maz. Lai gan trauksmes laikā neēdu gandrīz nemaz. Izdilu. Bet tagad ēdu maz. Nepārēdos. mazkustīgums gan ir, bet tas bija arī pirms AD. Bet nezin kāpēc svars labi pieauga. Lai gan apkārtējie saka, ka neko īpaši neredz, bet es ta zinu, kādas drēbes man vairs neder. Iespējams, ja lietotu AD gadiem, būtu bulciņa. Paldies Dievam, man pietika ar 5 mēnešu kursu.

Bet yozora, nu nesatraucies par tiem liekiem kg, galu galā, kas tad ir labāk, būt ar nedaudz lielāku izmēru, bet justies emocionāli labi, vai būt depresijā, trauksmē, sliktā omā un būt tievai? Es katrā ziņā izvēlos justies labi. Gan jau tos liekos kg nometīšu. Atcerēties to trauksmi pat negribas. Tad labāk izvēlos pieplusot vēl dažus kg, nevis to stulbo veģ.distoniju jeb kas nu tas par murgu ar paniku un trauksmēm man piemetās. Katrā ziņā, tagad jūtos superīgi, spēju strādāt pilnvērtīgi, smadzenes strādā kā nākas, teiktu, ka pat labāk, kā tajā trauksmes periodā, jo tad manas smadzenes vienkārši nespēja normāli funkcionēt. Bet tagad ir labi!

Yozora, kāpēc Tu negribi piekrist tām 10 terapijas sesijām?

laukā no bedres Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu, es dzēru to paroksetīnu (tas pats rexetin,
> tikai savādāks nosaukums).

Vai, sākot dzert šīs zāles, bija ļoti grūti? Iepriekš arī dzērāt kādas citas zāles? Jautāju, jo man uzrakstīju Paroksetinu... Bet nenormāli bailes uzsākt dzert, jo ar vecajām zālēm jau bija šausmīgi iesākumā...

Negribu!pievērsiet uzmanību tēmas vecumam!

un atbildēm uz Jūsu jautājumiem vispār nav nekādas nozīmes!Jo zāles uz katru iedarbojas savādāk!Respektīvi nepamēģināsiet-neuzzināsiet!

Ja Jums tas palīdzēs,tas es dzēru šitās zāles!Sākumā bij nedaudz sūdīgāk ,bet pēc tam viss normalizējās,pusgadu padzēru un tagad staigāju vesels kā gurķits!Tā kā mēģiniet!

Pagaidām izskatās ,ka Jūs tikai mēģinat pati sevi iebiedēt!

Esmu novērojis, ka visi, kas lieto zāles, agrāk vai vēlāk nomirst. Tas ir vienīgais, ko varu garantēt.

filja Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Negribu!pievērsiet uzmanību tēmas vecumam!

Paldies!

Tēmu atradu zāļu kontekstā.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> tas ir zināms, ka visur, bet tieši no kā Tev ir
> visvairāk bail?

Par līdzīgu tēmu.
Atv., ja esmu pārāk uzbāzīga.... Nosūtīju Runcenei PM.

Iesākums būs briesmīgs.....