Vēlējos uzzināt Jūsu viedokli par mākslu terapiju, jo vēl arvien virtuālajā vidē ir sadzirdami dažādi viedokļi. Vai kāds ir mēģinājis šādu terapijas veidu? Kādi bija rezultāti? Vai mākslu terapiju vērtējat pozitīvi vai drīzāk negatīvi? Būšu priecīga dzirdēt visus viedokļus.

Par visām terapijām ir visādi viedokļi. Es nejautātu, bet pamēģinātu, jo katram savs.

Varbūt tas ir tieši Tev, bet tagad kāds, kam nepatika terapeits, uzrakstīs, ka pilnīgs fui. Ko tad?

Es tādā ziņā esmu laimīga, ka visu ko izmēģināju pati, jo nelasīju forumus, tas, manuprāt, ir vislabākais, it sevišķi, ja ir zināmā mērā atkarīgās personības tips ar slieksmi klausīt citiem.

Man gan šis jautājums radies pētījuma rezultātā, nevis, lai pati mēģinātu. Vēlējos dzirdēt personiskus viedokļus.

Neviens pētnieciskais žurnālists nerakstīs pētījumu par bezpajumtniekiem, pats kādu brīdi nesabijis tādā ādā. Būs vērtīgāk un interesantāk IMHO.

Bet labāk pajautā calis.lv, te vairāk orientācija uz psihiatriju, nevis terapjām, savulaik šeit bija visādi ļaudis, bet psihiatrija sāka nomākt, un viņi pārcēlās citur.

Man nav savas pieredzes, bet viena draudzene gāja diezgan ilgi, pati būdama gleznotāja. Viņai ļoti patika tas aspekts, ka var ķēpāties kā bērnībā un nav jādomā par klientu (viņa ir arī datordizainere); viņai bija arī psihoorganiskās analīzes pašpieredze, bet šo viņa uzskatīja par baigo ieguvumu. Tas gan droši vien nederēs pētījumam, bet nu uzrakstu anyway :)

nu ja jau ar mūziku var izsaukt aritmiju ... :D
tad viss ir reāli, bet tadas lietas tiešām nepēta uz citiem ;)

Mateus Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nu ja jau ar mūziku var izsaukt aritmiju ... :D

Patiesībā, nav nemaz tik smieklīgi. Jo, kad biju Melo-M koncertā, bija atsevišķi (pāris) skaņdarbi, kuru laikā palika diezgan nepatīkami sirdij. Tieši ritma ziņā, vibrāciju ziņā. Daži tembri bija tik zemi un pārāk intensīvi, ka sirds ''pļuka'' nost... Nu grūti to aprakstīt, bet tieši konkrētas frekvences radīja iespaidu, ka vēl bišķi un apstāsies ritms. Tāds lēns, zems , vājš kļuva.
Ilgu laiku tāds saglabājās. Man šķiet, vai pat nespiedu, citiem iespējami nemanāmāk, auss eju ciet. Ja nebūtu vieņiem vēl skaņu pastiprinātāji, iespējams, nebūtu tāda ''efekta'' .

Kaut kas līdzīgs ir arī no ļoti zemām un spēcīgām ērģeļu frekvencēm. Bet nu tas tad, ja koncerts ''dzīvajā'''un nav iespējams ''noregulēt'' skaļumu.

A tā vairs nav mūzika.
Tas ir skaņas spiediens. Katram jau tas rumpis ir savādāks. Es eju uz www.melnapiektdiena.lv koncertiem un nereti stāvu pie pašas skatuves. Man patīk un diskomfortu nerada.