Ir atkal slikti. Gribas, lai vismaz kāds sadzird manu SOS.

Nu, dzirdu? Bet kur ir sauciena saturs?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nebiju pārliecināta, ka te kāds būs.
Viss ir izmēģināts - lietot zāles, dzīvot bez zālēm, gāju psihoterapijā, daudz izlasīju par depresiju, bet joprojām nesaprotu, kur tam monstram aug kājas.
Vakar biju cerību pilna, šodien pamostos absolūti depresīva un pasīva. Viss riebjas, domas murgainas. Esmu pati nogurusi no savas slimības, esmu nogurdinājusi tuviniekus, tāpēc ir dubultā smagi un draņķīgi ap dūšu. Nezinu, kā iziet no šī apburtā apļa, kur atkal un atkal atrodos depresijā. Jau cik gadus esmu sociāli izolējusies, varu nedēļām, pat mēnešiem neiet laukā no mājas. Nav motivācijas saņemties. Neviens nav pietiekami svarīgs, lai saņemtos - ne ģimene, ne es pati sev.

Kā teica Ostaps Benders, slīcēju glābšana ir pašu slīcēju roku darbs... Vai vitamīnus mēģināji? Un pats galvenais, no kā ir depresija? Tu taču to zini?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nu jā, tieši šī apziņa, ka esmu slīcējs, kas sevi nespēj izvilkt ārā, arī rada drausmīgu bezcerīgumu.
Speciālistu viedokļu ir daudz, kāpēc man ir depresija. Varu sākt zīlēt uz margrietiņas, lai saprastu, kura versija ir tā pareizā.
Jā, arī vitamīni ir lietoti.

Vari atļauties neiet ārā no mājas. Tātad nestrādā, nemācies, pienākumu nav? Un tā gribas, lai visi Tevi žēlo?
Izturēt kā reiz palīdz pienākumi/grūtības. Un labs psihoterapeits.
Zinu, ko runāju. Visu mūžu ciešu no depresijas (ir bijuši ļoti smagi periodi), bet tomēr dzīvoju puslīdz sakarīgu dzīvi.

Velti tu tā runā. Negribu, ka mani žēlo. Es ļoti gribu dzīvot normāli.
Pirms uzbrūc par nestrādāšanu, uzzini iemeslus, kāpēc es nevaru strādāt.

laiva

Pifigs speciālistu viedokļi. Kā viņi var zināt kas ir Tavā galvā? Bet pati taču Tu zini (jo galva ir tavējā).

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Jā, protams, ka es zinu, kas ir manā galvā. Man ir sajūta kā kokam, kurš vienkārši ir nolauzts un tagad lēnām kalst ārā. Man liekas, ka kaut kas noticis psihes līmenī. Kaut kas manā dzīvē ir bijis par daudz, kas nerada vēlmi/pretojas atgriezties normālās sliedēs. Psihe it kā mani saudzē, jo dzīvot nezin kāpēc es vairs nespēju. Grūti to tā normāli un saprotami izskaidrot.
Man, piemēram, liekas, ka esmu pārstājusi just tādas jūtas kā mīlestība. Es taču labi saprotu, ja mīlētu savu ģimeni, sevi, es saņemtos, bet nevaru. Ja piespiežu sevi mainīties, man aktivizējas veģetatīvā distonija, sākas panikas lēkmes. Likt sev dzīvot, kā to dara normāli cilvēki, es sajūtu kā vardarbību pret sevi. Ir sajūta, ka gribas muskulis vispār man būtu atrofējies. Ja arī ir tie laimīgie brīži, kad kā zibšņus sajūtu vēlmi meklēt darbu, veidot attiecības ar cilvēkiem, darīt ikdienišķus darbus, iepirkties, pastaigāties, šie mirkļi ātri vien noplok. Kaut kā tā.

Tu tagad zāles lieto? Kādas?

Jā, lietoju zāles. Venlafaxine 150 mg un Promethazine 25 mg.

laiva

Nav nemaz tik slikts sava stāvokļa novērtējums. Ar tādu var sākt strādāt. Bet vispirms vajadzētu pakavēties pie tā, kas Tavā dzīvē ir bijis par daudz.

p.s. Uzskatu, ka atrodoties legālo narkotiku, nelegālo narkotiku vai alkohola ietekmē, neko būtiski dzīvē izmainīt nevar.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Laiva, šauj uz Indiju ! Pievērsies Hinduismam, sakārto sevi un kad būs ok laid atpakaļ mājās. Piereiz būsi drošībā kā tagad trūkst te !
Un viss būs bumbās, aizmirsti par dokiem un zālēm !
Skan vienkārši, ne? :D

Cilvēk, ja Tu tiešām domā, ka kāds Tev var pateikt, kā Tev sadzīvot ar savu depresiju, tad vienkārši ir jāizaug no bērnišķīgas domāšanas. Un tas process ir sasodīti grūts, tāpēc psihoterapeiti par to ņem naudu, bet Tu jautā tā, it kā depresija būtu līdzīga līkai kājai vai tml.

Visus psihiskos traucējumus cilvēks sevī attīsta pats, pārsvarā neapzināti, bet tās savas ēnas puses Tev jābūt drosmei redzēt. Ja nē, tad nekā.

Un, protams, ka Tu iziesi no mājas, ja neviens nestieps Tev ēst...

Runcene, pa kuru laiku Tu paliki tik neiecietīga? :D

Tāpēc, ka PM ir iznācis saskarties ar bērnamniekiem galēji trakos apstākļos, nu un viņiem tiešam vajag palīdzību, bet šitas "mani neviens nesaprot"... :( turklāt pati zinu, ka auklētāji man nav palīdzejuši, bet tikai turējuši uz vietas. Un to depresīvie bieži no ģimenes gaida, un tad tur visi ap viņiem dejo. Tā kaut kā.

Kamēr viņa nav pateikusi, ka nevienam nav tik slikti kā viņai, vel ir ok . Man pie tās frāzes pazūd jebkāda pacietība :) Tad var cilvēku uz visām ellēm sūtīt...
Lai jau pačīkst, pasēž mājas, pameklē tos SOS sadzirdētājus...normāls posms depresīvajam latvietim :D Pēc tam jau pati sapratīs kad būs gatava iet un darīt.. un darīs to...

Forums nav tā vieta, kur var izprast visas nianses, tāpēc jau ir psihoterapeitu kabineti, kur ar to visu noņemas un auklējas ar visām stadijām.

Bet kurš vispār nepačīkst?

Da nu... :)

Bet ir traki, ja čīkstēšana ir tik globāla, ka gaida kādu motivācijas injekciju no malas.

No malas to injekciju arī var paņemt, tās ir it visur, kad esi gatavs to ieraudzīt. Depresistu problēma ir tā ka viņi nemāk klausīties, viņiem vajag tikai pateikt cik viss ir slikti. Un gaida brīnumu :)

Iesaku paskatīties savu ēdienkarti, izrevidē to. Nodod asinis, paskaties kas notiek organismā. Palieto aminoskābes GABA, vitamīnus, magniju,Tripofānu. Es atteicos no zālēm, piegāju no cita skata punta tam visam, palīdzēja.
Nepadodies!

Es pirms 3 gadiem izgaju sausmam cauri no tuvakajiem cilvekiem..ta tad ta..isi sakot mana draudzene un puisis par mani aiz muguras izsmejas.. protams draudzenei mocija sirdsapzina un vina pateica,sakuma es nesapratu bet kad beidzot pieleca ko darijusi viss tas bija vairak ka luzums.. 2 menesus mocijo,gribeju taisit pasnavibu;nomirt..tomer liktenis nebija ta lemis,draugos sezot sarakstijos ar vienu pazinu un norunajam tiksanos,ta nu ar vinu visu vasaru pavadijam kopa,tomer paris nebijam. Es iepazinu jaunus cilvekus un lietas,ta sakot izbaudiju augstako sabiedribas krejumu..pec laicina iedomajos atrast savu sirdsdziesmu no latv.muzikas vnk jauku dziesmu. Grupu bija gruti atrast tomer atradu.uzrakstiju autoram un sarunajam tiksanos,nu sobrid esam 3 gadus laimigi kopa un audzinam mazu meitinu .milie lai cik smagi butu vajag sakopot spekus un tikt gala ar visam nebusanam un parskirt jaunu laimigu lapaspusi dzive..novelu visiem atrast lieliskus milotos cilvekus un ikdiena smaidit!

Tad kad es esmu tādā situācijāviena no lietām kas palīdz ir dabiskā cilvēka ziņkārība - kas notiks tālāk? Ja es atstiepšu pekas tā arī neuzzināšu! Cerams saprati.

laiva, Tu redzi kāda ir mūsu sabiedrība. "Dog eat dog", visi ir traumēti un visiem sāp, un skauž. Tie, kas spētu Tevi saprast nesēž šitādos forumos. Šeit Tevi drīzāk pasūtīs iet kārties- Tu pati vainīga, slinka, nevīžīga, u.t.t.

Un vēlu veiksmes atrast sakarīgu psihoterapeitu Latvijā! Haha. Zināšanu līmenis neadekvāti zems, bet naudu prasa daudz. Vairumā gadījumu glumi cilvēki vispār bez sirdsapziņas.

Tas kā Tu jūties nav Tava vaina. Ne Tu pati savus gēnus radīji, ne pati ieliki sevi šajā vietā, ne pati izvēlējies esošos un bijušos dzīves apstākļus.

Un tas nav domāts tā, ka ir kādi vainīgie, jo arī Tavi vecāki neko neizvēlējās šajā ciklā, un ne arī vecvecāki, u.t.t.

Tā ir paaudzēm nodota psiholoģiskā trauma. Kā to ārstēt? Šeit vienkāršu zāļu nav, katram jātrod savējās. Interesanta lieta, manuprāt, ir Internal Family Systems psihoterapijas metode. sfhelp.org ir labs avots šai metodei, tā ir kā online grāmata, sarakstījis Peter Gerlach.

NavSvarigi Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tad kad es esmu tādā situācijāviena no lietām
> kas palīdz ir dabiskā cilvēka ziņkārība -
> kas notiks tālāk? Ja es atstiepšu pekas tā
> arī neuzzināšu! Cerams saprati.


Problēma tik viena- tad, kad galu galā atstiepsi pekas- tāpat aizmirsīsi uz mūžīgiem laikiem visu ko biji uzzinājis. :D Un uzzinājis Tu biji tikai to, ka visi, kurus Tu pazīsti galu galā atstiepj pekas. :D

Nu un? Vai tad tāpēc ka no nāves neviens nav aizmucis nevar to aizkavēt un padzīvot? Tad jau kāda jēga vispār eksistēt?

Neviens forums neaizstāj psihoterapeitu, un nevajag to te gaidīt.

Tāpēc jau psihoterapeiti ņem par to naudu, jo patiesībā citiem normāliem cilvēkiem tas ir par smagu, ja vien nav kāda ļoti īpaša interese.

Ok, var būt savstarpēja dalīšanās, no tā sastāv dzīve, tā ir draudzībā, laulībā utt. Bet situācija, kad viens tikai karas otram kaklā, ir nogurdinoša.

Mēs to darām ar slimiem cilvēkiem, ar maziem bērniem un veciem ļaudīm. Tas viss ņem mūsu resursus, un katram ir svarīgi domāt, cik viņš spēj dalīties. Arī vecu un slimu kopjot, reizēm ir jāņem algots palīgs.

Ja nav naudas psihoterapeitam, jādomā radoši.

Citi ļoti labi saprot, bet viņi tur nekā nevar darīt. Ar saprašanu ir sen par īsu. Ir jābūt paša aktīvai darbībai -- kaut vai domājot un lasot.

Bet ar depresiju nav gudri sadzīvot -- tā agri vai vēlu nonāvēs.



Edited 1 time(s). Last edit at 15.01.2016 12:01 by Runcene.

NavSvarīgi Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu un? Vai tad tāpēc ka no nāves neviens nav
> aizmucis nevar to aizkavēt un padzīvot? Tad jau
> kāda jēga vispār eksistēt?


Tev jau protams taisnība, es vienkārši vienmēr visu redzu melnās krāsās. Manai eksistencei nav nekādas jēgas.

Nu iedomājies, tu tagad paliec viens un pamests, ar ko tu sāktu lai paceltu nost savu depresiju, tev bij ģimene, sākums bij labs, te pēkšņi nervu problēmas, te uzreiz vecene tevi atastāj, loģiski pirmā doma būs kamu ti nafig bolše nužen!

mitwelt Rakstīja:

> Tev jau protams taisnība, es vienkārši vienmēr
> visu redzu melnās krāsās. Manai eksistencei nav
> nekādas jēgas.

Tu pats tici šitam? Tie kas tā domā nopietni jau sen pārstājuši eksistēt bet ja tu vēljoprojām esi dzīvs tad kautkāds salmiņš pie kā turēties ir palicis! Ir atšķirība starp čīkstēšanu ko tu raksti un tiešām dzīves beigšanu! Pats ar tam esmu gājis cauri - nu nav tā!

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu iedomājies, tu tagad paliec viens un pamests,
> ar ko tu sāktu lai paceltu nost savu depresiju,
> tev bij ģimene, sākums bij labs, te pēkšņi
> nervu problēmas, te uzreiz vecene tevi atastāj,
> loģiski pirmā doma būs kamu ti nafig bolše
> nužen!

Izdzīvošanai arī vajag motivāciju! Ja kādam viss ir atmests ar roku tad necīnīsies pretī situācijās kad tiešām slīks"!